Vieglatlētikas manēža Valmierā

Vieglatlētikas komplekss Valmierā ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem sporta infrastruktūras projektiem Latvijā. Tā ir nacionālas nozīmes sporta būve, ko veido vieglatlētikas manēža, viesnīca un stadions ar skatītāju tribīnēm, kalpojot gan nozīmīgām starptautiskām sacensībām, gan tautas sportam un ģimeņu atpūtai.

No vēstures

Šai vietai Valmierā ir īpaša vēsture un tradīcijas. Kad 1932. gadā valmierietis soļotājs Jānis Daliņš (1904-1978) olimpiskajās spēlēs Losandželosā gadā ieguva 2. vietu un pirmo olimpisko medaļu Latvijai, viņa izcilais sasniegums rosināja ideju par jauna sporta laukuma izveidi Valmierā. Talkās iesaistoties pašiem valmieriešiem, stadions tika izbūvēts vairāku gadu laikā un tika svinīgi atklāts 1938. gadā. Tolaik tas bija modernākais stadions Latvijā. Pēc kara, vairākkārt uzlabojot un papildinot, tas pamazām tika izveidots par nozīmīgu sporta bāzi vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, bet lielāko pārbūvi piedzīvoja 1993. gadā, uzņemot pirmās Pasaules latviešu Trīszvaigžņu sporta spēles.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas Daliņa stadions nonāca jaunās Valmiera novada pašvaldības rokās, un 2010. gadā tika veikta būves tehniskā ekspertīze. Pēc tās tika lemts par vērienīgo modernizāciju, kas ietvertu arī manēžas jaunbūvi.

Kopš lēmuma pieņemšanas līdz jaunās sporta būves atklāšanai pagāja desmit gadus. Projekta arhitektūra un tās autori tika izvēlēti 2013. gadā publiskā iepirkuma procesā. Būvprojekta pabeigšanu no būvdarbu uzsākšanas šķīra četri gadi, pati būvniecība ilga vēl trīs gadus, tādēļ nebija iespējams izvairīties no dažādām izmaiņām projektā, ko noteica gan pašvaldības un iesaistīto sporta federāciju vēlmes un vajadzības, pārmaiņas būvmateriālu tirgū, energoefektivitātes politikā, kā arī — pandēmijas ietekme.

Projekta autoriem šajos procesos bija jānotur arhitektūras kvalitāte, kas esot izdevies pateicoties tieši pasūtītāja ieinteresētībai, profesionalitātei un pārvaldības prasmēm. Vērts atgādināt būves galvenā arhitekta Ivara Šļivkas pagātni, — viņš savulaik ir bijis viens no Latvijas spēcīgākajiem vieglatlētikas desmitcīņniekiem, tāpēc arī šo projektu uztvēra īpaši, — kā goda lietu, ieliekot tajā gan savu pieredzi, gan ambīcijas.

Arhitektūra un tēls

Jauno sporta būvi veido trīs daļas — galvenā ir vieglatlētikas manēža, kas kopā ar trīsstāvīgu viesnīcas spārnu veido lielāko apjomu, bet tam perpendikulāri piekļaujas stadiona tribīņu apjoms, kas ietver arī telpas trijos stāvos zem tribīnēm. Būves arhitektūras tēla būtiskākā sastāvdaļa ir lielās jumtu pārkares, — gan virs tribīnēm, gan  virs galvenās apmeklētāju plūsmas gar fasādi, pasargājot gan no nokrišņiem, gan no tiešās saules gaismas manēžā, nodrošinot tanī nepieciešamo gaismas komfortu.

Būvju konfigurācija un izvietojums tiecas respektēt tādus vietas simbolus un dotumus kā Gaujas krasta priežu mežs, iedibinātās apmeklētāju plūsmas un paša stadiona izvietojumu. Jaunais izrāda cieņu tradīcijām, reizē piešķirot jaunu kvalitāti un jaunas emocijas. Lai gan būve prasījusi daudzu koku izciršanu, vietas identitāte nav zaudēta.

Fasāžu un interjeru risinājumos nav slēpta būves robustā pamatstruktūra, virs kuras demokrātisks komforts sabalansēts ar sportisku dinamiku — izteiktiem krāsu laukumu akcentiem un supergrafikas elementu klātbūtni. Koka apdare lielo pārkaru apakšējās virsmās raisa zināmu mājīguma, siltuma sajūtu un varbūt arī palīdz labāk iekļauties apkārtējā priežu meža kontekstā.

Interjeros dominē atturīgi pelēkais un stikloto virsmu caurspīdīgums un atspulgi, ko būtiski papildina košu krāsu lietojums funkcionāli nepieciešamajās vietās, piemēram, izceļot sportistu ģērbtuvju durvis.  Dinamiski akcenti ir arī kolāžas vestibilos, kā arī viesnīcas numuriņos, — to autors ir sporta industrijā atzinību guvušais mākslinieks Vladislavs Lakše.

Funkcija un ekonomika

Stadions un manēža sacensību laikā var darboties kā vienots komplekss. Sportistu, viesnīcas viesu un apmeklētāju plūsmas nekrustojas. Tai pat laikā sporta skolas un viesnīcas telpu grupas ir pietiekami nošķirtas. Neordinārs, bet no lietotājiem īpaši novērtēts ir risinājums ar viesnīcas integrēšanu arēnas apjomā. Būtiski ir arī vides pieejamības, kā arī skaņu komforta un energoefektivitātes risinājumi.

Jaunais sporta komplekss, kā pašvaldības būve, ir domāts ļoti plašam tā patērētāju spektram — no ģimeņu atpūtas un tautas sporta līdz lielajam sportam. Ilgtermiņa koncepcija vispirms ir tendēta uz savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot modernu vietu brīvā laika aktivitātēm. Kompleksa lielākā daļa ir brīvi pieejama, to aktīvi izmanto gan ģimenes ar bērniem, gan amatieru sportisti.

Peļņas mērķauditorija ir sporta tūrisms. Komplekss ir pieprasīts dažādu treniņnometņu galamērķis, arī ārzemju sportistiem. Visbeidzot — sacensības. Stadions un manēža ir sertificēti starptautisku sacensību rīkošanai, bet vietēja mēroga sacensības notiek gandrīz nepārtraukti. Komplekss reizē ir arī atpazīstams novada sporta tradīciju simbols.

Jāņa Daliņa stadions un manēža Valmierā

Pasūtītājs — Valmieras pilsētas pašvaldība
Arhitekti —  Ivara Šļivkas birojs

Teritorija — 56 199 m²
Stāvu platība — 12 367 m²

Ietilpst:

• World Athletics sertificētas arēnas — vieglatlētikas stadions un vieglatlētikas manēža, tai skaitā — segtas stadiona tribīnes 1300 skatītājiem, ģērbtuves 130 vietām, trenažieru zāle, ēdināšanas un medicīnas kompleksi;
• Viesnīca 100 vietām (30 numuriņi);
• Sporta skolas telpu grupa;
• Valmieras Olimpiskā centra administrācijas telpu grupa;
• 3 atklātie sporta spēļu laukumi;
• Bērnu rotaļu laukums;
• Auto stāvvieta 50 automašīnām un 3 autobusiem.

Projekts: 2013 – 2014
Būvniecība, autoruzraudzība un izmaiņas:  2018 – 2021
Būvnieks – Būvsabiedrība YIT

Projekta autori: Juris Šūpols, Ivars Šļivka
Interjeru projekta autori:  Ivars Šļivka, Brigita Kristlība, Juris Šūpols
Komanda: Ilgvars Gravnieks, Gatis Cielava, Oskars Norītis, Toms Cepurītis, Iveta Braumane, Didzis Žīgurs, Normunds Svidzinskis, Inga Tereskina, Māris Krēsliņš, Andris Rabša, Dzintars Brišs, Daumants Geršmanis, u.c.
Mākslinieks — Vladislavs Lakše