Ventspils koncertzāle — LT konkursa darbs

«Mēs centāmies izvairīties no tradicionālā modeļa «arhitektūra arhitektūrai». Majestātiska arhitektūra ir viena no pilsētas attīstības iespējām. Koncertzālei tā ir vienkārša un hierarhiska. Turpinām kulturālas, daudznozīmju idejas no laukuma līdz plašajam vestibilam, nojaucot robežu starp laukuma telpu un koncertzāles iekštelpām,» igauņi Luhse & Tuhal piedāvā no plenēra atšķirīgu ideju. Konkursa* darbs, 2007

Konkursa
mērķis — jaunas identitātes izveide Ventspils centrālajā laukumā, kas
kļūtu par pilsētas jauno centru, kuras dominante būs koncertzāle. Mēs
savā darbā centāmies izvairīties no tradicionāla modeļa «arhitektūra
arhitektūrai». Dabiski, ka jaunais laukums kopā ar koncertzāli nākotnē
kļūs par Ventspils vizītkarti. Turklāt svarīga ir strādājoša modeļa
ideja, kas no mazas, daudzpusīgas un ļoti skaistas pilsētas Baltijas
jūras krastā veidos nozīmīgu kultūras centru. Pareizāk — dos
daudzveidīgas un mainīgas iespējas tā radīšanai un attīstībai. Viena no
tām būtu skaista un majestātiska arhitektūra.

Mēs skatām
koncertzāli un laukumu kā vienu veselu. Tajā pašā laikā veidojam tādu
struktūru, kuru var turpināt attīstīt dažādos virzienos, dažādu cilvēku
sadarbībā un dažādos laika posmos. Mēs ceram, ka mūsu izvēlētais
virziens iedvesmos citus māksliniekus jaunu ideju veidošanā, lai
papildinātu un attīstu šo svarīgo pilsētas daļu.

Laukums

Jaunais
laukums savienos vienā veselā mazu, bet sadrumstalotu pilsētu,
savienojot kompakto vecpilsētu un tālāk esošo sporta un atpūtas centru.
Esošais laukums ir caurstaigājams ar dažādiem akcentiem neierobežotajā
zaļajā zonā.

Jauna identitāte — tas ir papildinājums kultūras
asij pastaigu zonā. Tā avots — vecpilsēta, kur sāksies ķīļa veida
centrālais laukums. Nobeigums — koncertzāle.

Laukuma jaunās funkcijas

1.
Tautas sanākšanas vieta — centrālais laukums, izņemot pastaigu vietu,
ir piemērots fons koncertzālei. Laukumā notiek ceremonijas, dažādi
kultūras pasākumi.
2. Skulptūras, apgaismojums, ceļi, mazās formas nes konkrētu nozīmi un pakļaujas vienai idejai — pilsētas muzikālajai kultūrai.
3. Tiks veidotas jaunas brīvdabas vietas vasaras koncertiem. Ventspils ir kūrorta pilsēta.

Laukuma arhitektūra

Esošais
laukums sākas vecpilsētā. Mēs projektējam apjomīgu laukumu — dažādas
vietas ar dažādu augstumu. Apjomīgu, lai no dažāda augstuma punktiem
varētu apskatīt atšķirīgo apkārtni.

Kopā — 4 viļņi, augstākais
no kuriem ziemeļu pusē izliecas kā tilts pāri lielajam Prospektam,
vienā veselā savienojot pilsētas sirdi un laukumu. No tā paveras skats
uz koncertzāli.

Galvenais materiāls — dažādi ielu segumi ar apstādījumiem.

Lokveida
laukuma daļas attēlo dažāda augstuma jūras viļņus, kuru virsotnes ir
strūklakas un ūdens aizkari — tā ir ūdens spēle, kuru var atdzīvināt
mūzika, kas skan laukumā. Viļņi ar nolūku projektēti dažādi — lai
saskares vietās varētu izvietot skulptūras.

Koncertzāle

Koncertzāles
arhitektūrai ir apzīmējuma nozīme. Tā ir vienotas arhitektūras
sastāvdaļa, visā tās gammā vērsta uz laukuma pusi, maksimāli izmantojot
tā potenciālu. No dienvidu puses laukums kļūst apjomīgs, saliecoties ap
savu horizontālo asi, veidojot aizmugurējās ēkas jumtu virs laukuma.

Mērķis
— turpināt kulturālas, daudznozīmju idejas no laukuma līdz plašajam
vestibilam un koncertzāles foajē, nojaucot robežu starp laukuma telpu
un koncertzāles iekštelpām. Koncertzāles sānu sienas projektētas no
stikla «fermām», radot svētku noskaņu, gaisīgumu un majestātiskumu.

Lielas
kāpnes nokļūšanai zālē pasvītro kultūras majestātiskumu. No dažādiem
kāpņu un foajē līmeņiem paveras skats uz laukumu un apkārtni.

Koncertzāles
arhitektūra ir vienkārša un hierarhiska. No vienas puses — vienkāršs un
loģisks koncertu mājas modelis (klasiska un ļoti labas akustikas zāle),
no otras — ēkas daudzfunkcionālais pielietojums, tās daudzpusīgums. Ēku
var izmantot arī kā lielu festivālu norises vietu — īpaši vasarā.
Priekšnosacījums — liels un ērts daudzfunkcionāls laukums. Iekšējais
izkārtojums piedāvā daudzveidīgas iespējas dažādiem pasākumiem,
nepieciešamības gadījumā izmantojot vestibilu un foajē kā mākslas
izstāžu zāli. Abu zāļu — lielās un mazās — grīdas var tikt pārveidotas
no slīpa stāvokļa uz horizontālu, sēdekļus noslēpjot kastēs aiz
skatuves. Tas ļaus rīkot ne tikai koncertus, balles, prezentācijas,
pieņemšanas, rokkoncertus utml.

Lielos stikla laukumus var
izmantot kā lielus ekrānus, lai rīkotu brīvdabas pasākumus —
multimediju izrādes vai lai izmantotu visu ēku kā otru skatuvi vasaras
festivālu laikā.

Arhitektūra

Lielais jumts tiek
liekts uz laukuma pusi, centrā — koncertzāle, sānos — divas mazākas
platības un lielas kāpnes. Plašās stikla sienas tiek izmantotas kā
koncertzāles laukuma elements.

Lielajā, centrālajā apjomā
atrodas apavu kārbas formas zāle ar maināmu slīpumu partera grīdām.
Zāli ieskauj sānu balkoni. Apjomu ieskauj sānu foajē ar jumta gaismu.
Tā izceļ koncertzāles apjomu virs jumta plaknes, vēl vairāk pasvītrojot
ēkas gaisīgumu.

Abās pusēs zālei atrodas: mēģinājumu lielā zāle
— rietumu daļā, austrumos — kafejnīca un mēģinājumu mazā zāle.
Koncertzāle izvietota otrajā stāvā kā parters (4,5 m no zemes līmeņa).
Iemesls — izvairīšanās no iešanas «pagrīdē», ko nosaka diezgan bēdīgie
ģeoloģiskie nosacījumi. Tā ir arī iespēja galveno publikas daļu pacelt
virs laukuma, kur paveras skats uz apkārtni. Trešais iemesls — iespējas
sablīvēt programmu.

Telpas

Pirmajā stāvā atrodas
publiskais vestibils un garderobes, biļešu tirdzniecība, informatīvie
galdi, tualetes, tirdzniecības vietas, administrācija. Pretējā pusē —
vestibils māksliniekiem, kravas telpas, noliktava un ģērbtuves. Ēkas
centrā — telpa zem skatuves paceļamajai iekārtai un tehnikai.

Otrā
stāva zālē ieplānotas 520 vietas. Pēdējā rindā — vieta invalīdu
ratiņiem. Papildvietas — 40. Kopā — 560 vietas. Apkārt zālei izvietota
josla tehniskajām un palīgtelpām. Publiskajā zonā blakus zālei ir
foajē, kafejnīca un atpūtas platības. Izpildītāju pusēs — garderobes,
telpas sapulcēm un apkalpojošajam personālam.

Trešajā stāvā —
ejas uz lielās zāles balkoniem no publiskās zonas puses. Balkonos
plānotas 490 vietas. Tie projektēti apkārt zālei kā 2—3 rindu josla.
Balkons aiz skatuves paredzēts gan apmeklētajiem, gan māksliniekiem —
korim.

No ceturtā līdz sestajam stāvam — telpas
māksliniekiem un administrācijai. Ventilācijas telpas izvietotas blokā
aiz zāles, tuvāk lielajai un mazajai zālei. Parējās tehniskās telpas
atrodas pirmajā stāvā, tumšajā zonā ēkas centrā.

Apdare

Ēka
celta pārsvarā dzelzsbetona konstrukcijās, lielajos laidumos izmantojot
metāla «fermas». Ēkas stikla sienas—vitrīnas būs atsevišķas
konstrukcijas. Nesošās konstrukcijas — vertikālās stikla «fermas», kas
rada gaisīgu atmosfēru. Ēkas aizmugures daļa un sānu sienas apstrādātas
gludi. Trīs apjomi, kur izvietotas zāles un administrācija, apstrādātas
ar cēlkoksnes finiera paneļiem.

Koncertzāles apdare iekštelpā — daudzslāņaini, smagi koka paneļi dažādos slīpumos, pārklāti ar koka difuzoricm.

Foajē apgaismojumam aiz lielās stikla fasādes izmantos speciāli pasūtītas gaismas skulptūras.

Tehniskie rādītāji:

Laukuma platība 36536 m2
Bruto ēkas laukums 10120 m2
Neto ēkas laukums 8800 m2
Ēkas kubatūra 62200 m3

Vietu skaits lielajā zālē — pirmais stāvs 520 vietas, otrais stāvs 490 vietas, kopā — 1010 + 40 papildvietas