Pretrunīgi nosacījumi rada pretrunīgu arhitektūru, — mantojuma sargu centieni saglabāt vienstāvu koka ēku Rīgas galvenajā ielā un pilsētas attīstības likumsakarības, aiz kurām stāv arī īpašnieku un attīstāju vēlmes, nevar nenonākt pretrunās. To apliecināja arī konkurss Gemosa veikalam Brīvības ielā, — iesniegtie projekti ir viens par otru savdabīgāki.
Ēkas pārbūves koncepcija
1. Saskaņā ar pilsētbūvniecisko kontekstu un attīstītāja ambīciju izveidot jaunu, orģinālu kompānijas “vizītkarti”, paredzēts atjaunot mūsdienās izzudušu apbūves tipu — “apakšstāvā — veikals, augšstāvā — saimnieks”. Tādējādi savietojot maksimāli caurspīdīgu un atvērtu fasādi ielas līmenī ar diskrētu dubulto fasādi augštāvos, kas vienlaicīgi ir gan funkcionāla, gan veikala–studijas tēlu un specializāciju definējoša.
2. Saglabāt ēkas vērtību definējošos elementus — velvjveida pagrabu pilnībā un iespējami daudz fasāžu un citas orģinālās substances, izmantojot tās publiski pieejamo iekštelpu apdarē.
3. Ēkas apjoma arhitektoniskajā risinājumā veidot atsauci uz sākotnējo vienstāvu apjomu, interpretējot jumta motīvu kā funkcionālu, izteiksmīgu elementu, kas iezīmē Rīgas apbūves vēsturi orģinālās ēkas tapšanas laikā.
4. Ievērojot arhitektoniskās izpētes rekomendācijas un Rīgas vēsturiskā centra (RVC) apbūves noteikumus šim Brīvības ielas posmam, veidot funkcionāli nepieciešamo trīsstāvu apjomu ar dzegas augstumu 12 metri, kas nepārsniedz ēkas Brīvības ielā 117 augstumu, tomēr Brīvības ielas fasādi pie abām gruntsgabala robežām augšstāvos daļēji atvirzot no obligātās būvlaides. Tādējādi vizuāli samazināts ēkas apjoms, nepārkāpjot ugunsdrošības prasības un novēršot bezlogu pretugunsmūru negatīvo ietekmi uz galvenajiem skatu punktiem.
5. Ēkas apjomos turpināt gruntsgabala apbūves “klasicisma perioda” tradīciju — fasādi veidojot nosacīti simetriski un apdares materiālu dalījumā vizuāli uzsverot orģinālo vienstāva apjomu. Tādējādi ievērojot RVC apbūves noteikumu prasības — projektējot jaunu apbūvi saglabāt apbūves mērogu, raksturu, proporciju sistēmu, respektējot tradicionālos materiālus.
Uzvarētājs velarvien ir mans favorīts, tomēr šim ir lielisks telpiskais risinājums, risinot apbūvi kontekstā ar iespējamo apbūvi! Jā, jāpiepilda izsistie zobi, vieta lieliska!
Paldies autoriem!
Te nu laikam var redzēt, kurš tas galvenais funktierētājs bijis NRJA. Treniņš un atrašanās SZK ir nākuši par labu telpas veidošanas mākslai. Miķelis noņem cepuri un nervozi to mīca savās rokās. Man patīk viss, nu gandrīz viss. Nu arkas laikam nav manas favorītes, nu vismaz ar tādu rādiusu, varēji paņemt zemāku un tas apdares materiāls pirmajam stāvam, nu tas tā – Andis droši vien ieteica 😉 Es ceru LL ir partnera statuss SZK? Sargiet šo briljantu un no rokām ārā nelaidiet, – Jums laimējies 🙂 P.S. Žūrija laikam joprojām dzīvo Sūnu ciemā, vai sista ar aklumu, – kas mums tur… Lasīt vairāk »
Arkas pagrabā šķiet ir visu peojektu kopsaucējs… vēsturiskas
Manuprāt, pilnīgi nesaprotams dažādu formu un apdares materilu savārstījums. Izcili funkcionējošs vizuāli salapīts svešķermenis.
Visi trīs konkursa darbi, manuprāt, drīzāk rāda, kā nevajadzētu darīt, tādejādi atklājot paša konkursa, un visu to mantojuma saglabāšanas un visu citu nosacījumu pretrunas un nekonsekvenci. It kā taču arhitekti pieredzējuši, prasmīgi, taču visi trīs piedāvājumi ir viens par otru dīvaināki. Tā taču ir Rīgas pati galvenā iela, piedevām, — vieta, kur veidojas laukums Jaunās Ģertrūdes baznīcas priekšā. Kāpēc šai vietā būtu jābūvē kaut kāda dīvaina paskata būdiņa, ja reiz Rīgas būvnoteikumi paredz veidot normālu piecu sešu stāvu ielas apbūvi? Saprotu, ka vēsturiskais mantojums un vērtības — kaut kur veikala iekšpusē un apakšā, bet nu — tad varbūt vērts izlemt,… Lasīt vairāk »
Arti, doma par pilnvērtīgu jaunbūvi ar 21.3m dzegu šeit pavīdēja arī prof.J.Krastiņa AMI secinājumos. Ka bez pagraba šeit ir dažas autentiskas detaļas kas publikas acīm slēptas un virszemes apjoms viņaprāt nav saglabāšanas vērts. NMP speciālisti uzskata ka vienstāvīgais apjoms ir tomēr liecība…, vērtība. Kādu gadu pasūtītāja pārstāvji ar šo ņēmās. Beigās ir programma kur pasūtītājam nepieciešams 3.stāvu apjoms ar attiecīgu funkciju (pop-up veikals apakšstāvos, birojs un dzīvoklis augšstāvā). Piekrītu ka uzdevums ir noteicošs, bet šeit tas bija skaidrs. Priekš manis neskaidra ir pieminekļu pārstāvju vēlme saglabāt ko vairāk par pagrabu (mūsu gadījumā domājām par ēkas tēla sajūtu saglabāšanu, vēlāk nopublicēsim… Lasīt vairāk »
Gati, kas ar to Arhitektūras likumu? Noslepenots kā Ribentropa-Molotova pakts?
> Gatim Nu, pieļauju, man šai ziņā ar profesoru Krastiņu viedoklis saskan. Ja nu reiz tiešām šī vienstāva mājiņa ir tāda vērtība, kas jāsaglabā, tad vajag to tā arī sacīt — ka jārestaurē. Vai arī – izlemj, ka nē, ka šī vieta vairs nav gluži 19. gs. sākuma pilsētas nomale, bet mūsdienu Rīgas centrs un tāpēc ir tiesības uz harmonisku pilsēttelpu, kas nozīmē arī jēdzīgu ēku augstumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka te nav tā šaurākā vieta, bet laukums baznīcas priekšā. Bet tad, ja investoram lūk vajagot trīs stāvus, bet pieminekļu pārvaldei – saglabāt autentiski kaut kādas detaļas, un arhitekti… Lasīt vairāk »
Arti, piekrītu pieejai: ja saglabāt, tad restaurēt, ja jauns, tad jauns un droši. Šeit atbildīgiem skaņotājiem savs redzējums kas apliecina arī konkursa iznākumu (JD bija žūrijā). SZK tādā ziņā nemocījās, ja neskaita simetriju, apaļās arkas un lielo marķīzi kas šķiet domāta kā atsauce uz esošās vienstāvu ēkas jumtu, ēka ir jaunbūve. Dēļ pagraba saglabāšanas šis ietilpst rekonstrukcijas jeb pārbūves kārtā. Arī mums jaunbūve uz vēsturiskā velvju pagraba, tikai papildus saglabājām (kopējām) jumta formu, gan dēļ ēkas tēla sajūtas, gan arī interjerā publiskā zonā eksponējot oriģinālās spāres. NRJA gāja citu ceļu saglabājot ēku uzslāņojot skaidri jauno. Vai šī ēciņa tādu attieksmi… Lasīt vairāk »
Izmantojot to ka esmu atvaļinājumā varu pačatot… Problēma šeit saknē ir zemes gabalu sadalījumā kas neloģiski šeit izveidots. Jau tagad šeit nekas neatbilst RTIAN – ne minimālā pagalma, ne brandmūris un pat nav servitūta piebraukšanai pagalmā. Šo ačgārnību cēloņi meklējami kaut kad senāk… tagad jau ir sekas
Piekrīt citādi sanāk ne šis ne tas – izcelt kā vērtību, jauno veidot dialogā ar veco, vai nojaukt un buvēt jaunu varbūt ar atsauci. Progrāmu nevara veidot kā – “bucket list”, tā jaizveido izzejot no iepriekšejiem minētām pieejām.
Gati, Tu laikam esi diskusiju formāta “i kaza paēdusi, i vilks dzīvs” piekritējs? Arhitektūras likums ir tā salaists dēlī, ka kauns to nopublicēt a4d.lv? Vai nu šeit redzam arhitektu segregācijas formulas veiksmīgu aprobāciju – kā ignorēt vienkāršus, bet neērtus jautājumus.
Miķel, Arhitektūras likumu virza Kultūras ministrija. Es jau toreiz aprunājos ar atbildīgajiem par izteikto vēlmi to šeit A4d nopublicēt, bet atbilde bija: “pavisam drīz tas tiks izlikts publiskai apspriešanai oficiālā kārtā, tikai tad”. Vēl tiek slīpēta likuma anotācija. Pacietību vēl nedaudz, Miķeli 😉
Gati, cik saprotu, kad likumprojekts ielikts starpresoru komisijā apspriešanai, tad nekādas izmaiņas vairs īsti nav iespejamas. Līdz ar to – tā jēga apspriešanai ir – pirms tas iegulst birokrātu rokās. Bet paldies par info, – asinu zīmuļus tā apspriešanai šeit 😉
Kontekstā ar “kā ignorēt vienkāršus, bet neērtus jautājumus” nekādi nesaprotu, kas tik slavējams SZK izdevies. Ja nu tikai Tev tik tīkamais birojs lieku reizi uzslavēts.
>A/C Nu pēdējā laikā SZK ir pieļāvis diezgan lielu komunikācijas kļūdu par Akustisko koncertzāli – pārlidinājis to pāri Daugavai kā senlatviešu ezeru un pēc tam kā Lego klučus salicis kopā, tikai citā secībā. Bet šis darbs ir labs, no tā viedokļa, ka izdarīts profesionāli un labi. NRJA bija labs Nacionāla teātra projekts, tā kā nevar teikt ka SZK ir mans mīlulītis. Arhis man liekas labas Filozofu rezidences, bet Melnais Bruņinieks ar šķibajām bruņām pie Rātslaukuma pilnīga izgāšanās. Mark bija labs projekts tepat nesen, bet Melnais bēru nams Rātslaukumā ar melno kapakmeņu marmoru, atkal izgāšanās. Tā kā – mīlulīši? Nu diez… Lasīt vairāk »
Tas jau saprotams, bet konkurss ir konkurss un šis darbs ir galvastiesu, nē līdz viduklim tiesu, pārāks par NRJA ar zaļumiem apaudzēto apjomu. Noteikumi ir noteikumi, cita diskusija, kas tad tos ir sastādījis.
Pag, pag. Ko tad darīt ar koka apbūvi Rīgas centrā? Dedzināt un nojaukt? Kas vainas SZK darbam? Pa punktiem. Ļoti labi tikuši galā ar uzdevumu “i vilks paēdis, i kaza dzīva” , kāpēc visur jābūt 5-6 stāviem, kas beigas pārvēršās par 7-8 stāviem?
> Miķelim
Esmu par esošo Rīgas centra koka māju saglabāšanu, atjaunošanu un kopšanu. Bet šī konkursa piemēros jau nekas tāds nav piedāvāts (jo pat laikam nav prasīts), bet ir tikai neveikli kompromisi, nekāda kaza jau dzīva nepaliek. Šāda ēka droši vien Āgenskalnā vai Maskavas forštatē attiecīgā kontekstā arī iederētos, bet ne jau šeit, — pilsētas galvenajā ielā, kur turpat netālu apkārt ir normāla augstuma mājas.
Artim. Nu normāla augstuma mājas Rīgā mijas ar mazajām kocenēm gan Kr.Barona, gan Tērbatas, gan Stabu u.c. ielās. Kas te tik pēkšņi svarīgs? Turpat netālu Tallinas ielā 5 stāvi tā tievā augstā māja ar vardes muti un blakus kocene. Centrs ir jauks ar to, ka nav pareizs un garlaicīgs kā citur, kur izspiesti maksimālie kvadrātmetri. Iedod tik rokās 21.3 m garo burkānu un attīstītāji visas kocenes nosvilinās pa naktīm. Tā pilsētas galvenā ielā tālāk no Ģertrūdes baznīcas ir viens depresīvuma iemiesojums bez jebkādas mēroga izjūtas – autostrāde ar augstajām ēkām. Nu OK, Ērenpreisa fabrika tur to iespaidu pašķaida. Bet tur… Lasīt vairāk »
> Gatim Domāju, ka neesmu pārāk dogmātisks, bet SZK bildes tieši mani nepārliecina, ka jaunu ēku taisot tur būtu nepieciešama pazemināts augstums. Baznīcai nekādi netraucētu piecstāvu mājas gar ielu malām, tieši otrādi — tas laukuma telpu padarītu iespaidīgāku, vietu — izteiksmīgāku, zīmīgāku. Rīgas mūsdienu arhitektūras viena problēma, var teikt arī — iezīme ir jaunas ēkas, kas izliekas par vecām. Autentisku vēstures pēdu saglabāšana, uzslāņojumi, — tā man arvien likusies svarīga, interesanta un vērtīga tēma. Bet to var darīt korekti un skaisti, un netrūkst jau arī labu piemēru šai jomā Rīgā. Taču tomēr pārāk daudz ir tādu ēku, kas no ielas… Lasīt vairāk »
Par to pilnībā piekrītu, nevajajag izlikties! Un piekrītu arī Taviem iepriekšējiem komentāriem. Ideāli, iespējams pat vienkāršāk būtu būvēt jaunu apjomu blakus (stāvvietā), tas man tieši pēdējā variantā patika, ka tika vizualizēti aizpikdīti robi blakus, ne pati būve, šeit prasās aizpildīt izsistos zobus. Par koka mājās daļas vērtību liecina arī konkursa rezultāti, kuri tikai apspēlē to, tādejādi, jā iespējami labākais variants būtu jauna, moderna būve un jāsakārto laukums, tas ir robs un atsvešinājums cilvēkiem, tas kas šobrīd te ir ar vidi.
Kungi, paskatieties vēlreiz ģenplānu. Zemes gabala robeža iet pa esošās ēkas ar piebūvi kontūru. Tas stāvlaukums ir kaimiņu teritorija. Piebūves kontūras ir esošās, vērtīgs šeit ir katrs m2, tādēļ pret pagalmu ēkas tiecas paplašināties. Secinājums ir protams arī tas, ka arhitektūras kvalitāti būtiski ietekmē visādi priekšnosacījumi un tie šeit ir visai sarežģīti, lai neteiktu vairāk (citējot Arti).
Artim – man arī šķiet, ka Rīgas 21.3 ir jēdzīgāks princips nekā pieminekļu subjektīvie untumi to puspamatoti ierobežojot. Ok, viens arguments ir – teorētiski zemāka apbūve ļauj baznīcai izskatīties lielākai, sakrālai būve arī šeit jāpaliek galvenam un nepiečakarētam spēlētājam. Savukārt Dirveika iniciētā vienstāvu apjoma kā “vērtības” sāga ir idiotisms, it sevišķi ņemot vērā to, ka 90 gadu pārbūves rezultātā mēs ņemamies ap tīrāko feiku – gāzbetona fasādi ar tizlām logu proporcijām, jumta slīpumiem pret gruntsgabala robežām uc AN neatbilstībām. Mēs piekritām piedalīties konkursā krietni pirms uzpeldēja nonsens par vienstāvu vērtībām, skaidrs, ka iztēlojoties Brīvības ielas cienīgu jaunbūvi, nu, iespējams saglabājot… Lasīt vairāk »
Šis izskaidro visu, fake esošā ēka, nav jēdzīga saglabāšanai. Protams krēsla arhitektūrai bez priekšispētes, bez sarunas ar klientu, ir ērta kritiskā pozīcija 🙂
Andim. Nu vispār konkursā piedalīties jau nav spiesta lieta, tur jau neviens nespiež ēst gaļu, ja esi veģetārietis. Var mierīgi turpināt grauzt 21.3 m garos burkānus, piedzerot Mohito. Kāds jau SZK par to tīrāko feiku ir domājis un pa naktīm negulējis, graužot nagus, mīcot spilvenu un izdodot garas nopūtas. Tas komentārs kaut kā izklausās no sērijas – i kaza beigta, i vilks beigts, i abu vilna pagalam, i piena vairs nebūs. Neticu, ka Gemoss Jūs tur tā vienkārši sašņorēja un lika kaut ko darīt pret pašu gribu 😉
Miķelim. Ja klients apmaksā piedalīšanos [grib zināt mūsu viedokli], tad mēģinam rast risinājumu problēmai. Piedāvāt investoram mēģināt izmainīt samazināto augstumu specifiskajos AN šai ielas frontei [kuru spiesti ievērot visu blakus esošo gabalu īpašnieki] man nešķiet racionāli. Ģenerējām savu versiju kā rīkoties ar pieminekļu un nolikuma “ēkas apjomu veidojošo elementu kopuma, kas iezīmē ēkas tēlu un mērogu konkrētajā pilsētvidē no publiskās ārtelpas” prasību. Feiku nafig, pagrabu jā + vienstāvu jumta “nospiedums” kā motīvs. Par rezultātu viedokļi subjektīvi, gluži kā par Šrēdingera kaķi. Bija interesanti.
Nezinu, bet man patīk,- labs profesionāli nostrādāts risinājums. Tas ieguldītais darba apjoms gan izkatās milzīgs, nezinu protams par piedalīšanās samaksu, bet viss pareizi – kā jau profesionālā sportā – izlikties vajag līdz pēdējam. Tā kā – iedzeršu vienu scotch šovakar par to, lai turpmāk Jums tikpat veiksmīgi strādājas 🙂
Velves interesantas, vairāk gan piestāv 16.gadsimtam, ne 19. (AMI neesmu lasījis), nu bet savā praksē arī ar vecākiem pagrabiem par 19.gadsimts beigu daļu nav nācies saskarties, . Konkursa rezultāti gan neviennozīmīgo apbūves noteikumu u.c. normatīvu dēļ ir, nevienu nevainojot, jokaini. Būs labi, ja tie nekalpos par pamatu būvprojekta izstrādāšanai vai vismaz reālajai būvniecībai. . Gan baznīca, gan trīsstūra laukumiņš (kā laukums visa situācija uztverama tikai kopā ar ielām) tās priekšā ir tādi dīvainīši. Kājāmgājēju legāla piekļuve tikai no ēkas pakaļpuses, tāpat no laukuma projām.normāli netikt (vien satiksmes neintensitāte Cēsu ielā pieļauj nosacīti brīvas pastaigas pār to. Brīvības iela otrā pusē… Lasīt vairāk »
Tā kā bērnībā esmu tajā kvartālā dzīvojis, uz Tallinas un Brīvības stūra, tad vēsturiski kvartālā bija tieši koka apbūve, arī pirms kara. Kara laikā pēc Vecmāmiņas stāstiem, daudz kas tika nopostīts, pēc tam padomju laikā tika arī daudz kas nojaukts, un jaunākajā laikā vēl. Kļūda varbūt ir tā, ka bija nepieciešams komplekss apkārtnes apbūves konkurss, jo vietai bija sava specifika. Tagad iedēstīt tur 5/6 stāvu mājas ir tas pats, kas likvidēt iekšpagalmus un centrā izbūvēt to monstru Patollo, vai aizbūvēt iekšpagalmu pie Dzirnavu ielas. Bez kompleksas pieejas mēs Rīgu patstāvīgi čakarējam un likvidējam tās dažādības šarmu.
Interesants tas kvartāliņš, abpus baznīcai 3-4 stāvi, aiz tās jau 5-6 (pieturas vietā taču ir bijusi ēka). Somdara teritorija vēsturiskie 2 stāvi + “šķūnīši” iekšā teritorijā. Nedaudz dziļāk kvartālā Miera ielas virzienā atkal 5 stāvi. Cik stāvi tika projektēti ēkai pretējā laukuma pusē, Brīvības ielā?
Joprojām nesaprotu, kāpēc tik ļoti tika saslavēts SZK dienvideiropas kičiņš, bet atkal “uzbrauca” Patollo. tomēr tas favoeītisms Miķelim neliek mieru, Neesmu Patollo fans, bet izpratne par vērtībām no tā laika ir mainījusies, arī risinājumiem būtu jabūt citādiem. Nu atstāj mierā tos briesmīgos nemākuļus, kas Tev tik ļoti nepatīk. Stāsts taču par :žilbinošo briljantu” kas atkal izdevies SZK un viņu nenovērtējamajiem darbiniekiem
Vispār jau ļurināt par 21.3 metriem hmhm ir neprofesionāli šajā vietā ( tas tiem kas piedalījās un/vai vērtēja), jo ir spēkā RVC TIAN un konkrēti Jaunās Svētās Ģertrūdes baznīcas apkārtnes apbūves fragmenta nosacījumi, un tie savukārt konkrētajā zonā nepieļauj neko augstāku par 4 stāviem ( jaunam apjomam ielas frontē) fiziski izpildot nosacījumus vienkāŗsi nesanāk. Tas ,ka sanākuši ir samocīti darinājumi arī ir fakts. Tas ka nabago ļaužu būcenis, kam apstākļu sakritības pēc ir izdevies izdzīvot līdz mūsdienām, ir nonācis svēto relikviju statusā arī fakts, bet pamatojas ar vienkāŗsu secinājumu – pieminekļu sargātājiem, atjaunotājiem, restaurētājiem ir pulka spēcīgāka pārstāvniecība ( efektīva… Lasīt vairāk »