Pagājušā gada nogalē uzņēmums Gemoss rīkoja arhitektūras konkursu, lai paplašinātu sava studijas veikala telpas Brīvības ielā pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas. Konkursā bija uzaicināti trīs biroji — SZK, Didrihsons arhitekti, kā arī NRJA, kuru priekšlikums tika atzīts par labāko. Atbilstoši Kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumam atsevišķas vēsturiskās koka ēkas daļas — pagrabs ar velvēm, pagalma un sānu fasādes, jumta un pārseguma konstrukcijas, kā arī kopējais apjoma raksturs un daži citi sīkumi, ir atzīti par kultūrvēsturiskām vērtībām, kas lielā mērā noteicis arī NRJA arhitektu piedāvāto savdabīgo risinājumu.
Esošās 19. gs. sakumā celtās ēkas tēls un mērogs pilsētvidē skatā no publiskās ārtelpas tiek atjaunots un saglabāts vēsturiskajos gabarītos, saglabājot pilsētbūvniecisko sajūtu par Rīgas koka apbūvi. Piebūves apjomu izvietojot aiz vēsturiskās ēkas centrālās ass pagalma virzienā, jaunais apjoms nedominē pār vēsturisko.
Vizuāli nelielā iejaukšanās ar jauno apjomu pilsētvidē, plānojot to kvalitatīvās, videi draudzīgās konstrukcijās un apdares materiālos, raksturo ēkas īpašnieku kā atbildīgu sabiedrības locekli. Ar vīteņaugiem apaudzētas jaunā apjoma ārsienas vizuāli simbolizē Īpašnieka attieksmi pret dabas, dabīguma klātbūtni, videi draudzīgu biznesu. Ēkas fasādes vertikālā plaknē turpina apzaļumoto pagalmu un blakusteritorijas neapbūvējamā pagalma labiekārtojumu, ievērojami palielinot apzaļumojamo kvadratūru.
Mūsdienu ilgtspējīgā būvniecība apvieno gadsimtu gaitā pārbaudītas zināšanas un modernus tehnoloģiskus risinājumus, panākot optimālu līdzsvaru starp tradīciju un inovatīvu risinājumu pielietojumu. Jaunā apjoma konstruktīvo shēmu veido videi un veselībai draudzīga līmēta koka un CLT (cross laminated timber) paneļu konstrukcija. Koka konstrukciju pielietošana pilsētas apbūvē ir aktuāls un ilgtspējīgai būvniecībai atbilstošs paņēmiens. Būvniecībā kubikmetrs koksnes cita materiāla vietā aiztaupa vidēji 0,8 tonnas CO2 izmešu.
Kāds jaukumiņš!
Man patīk, Rīgai gan jāsaņemas un jāsakārto transporta infrastruktūra šajā skvērā, labi, skvēra nav, ir ielu sazarojums. Mājas šo vietu daiļo, jaunais nams būs NJRA un vel viena vieta pati par sevi, bet iela… iela ir briesmīga šausmīga. Rīgas centra apkaimes biedrība bij piedāvājusi projektu šīs vietas sakārtošanai, neizdevās, ļoti vajag!
Jāsaka ka dažreiz pat Meistariem galvā ienāk kroplas idejas, piemēram palidināt pa gaisu Koncertzāli uz otru Daugavas krastu, vai fasādi radīt no plāna un vēl beigās to izbūvēt butaforijā no bleķa, nu tas Melnais Princis, kas klusi pielavījies mūsu butaforiskajam Melngalvju namam no aizmugures, ar nolūku vai nē, to zina tikai autori. Šis nu ir tas gadījums. Kaut kur redzētas āra kāpnes uzkāpušas uz galvas mazam Gemoss namiņam un te seko pats galvenais ieteikums ko atceros no RTU laikiem – ja Jums kaut kas neizdodas ar arhitektūru, apaudzējiet to ar zaļumiem. Vienkārši, lēti un efektīvi. Citāta autors, ja nemaldos, prof.… Lasīt vairāk »
Vēsturiskā koka ēka būtu pelnījusi dziļāku izpēti. Vai tiešām 19.gs. ēkai bija logi ar vienu rūti? Blakus ir tik skaista vēsturiska ēkas fasāde, bet šeit atkal kaut kāda interpretācija.
Būs kārtējais mutants Rīgā. Vai tad nepietiek ar it kā koka ēkām Kr.Barona ielā, Daugavgrīvas ielā. Valdemāra ielā, Berga bazārā pie Elizabetes ielas, kur arhitekti pat nejēdza klasisku dzegas profilu atjaunot – profilu, kuram, “kājas aug” no grieķu antīkās arhitektūras. Nesaprotu Kultūras mantojuma pārvaldi? Kāda jēga apjomam ja nav detaļu. Savulaik klasiska koka guļbūve ar izteiktu klasicisma stila dzegu un dakstiņu jumtu, vēl līdz 90.gadiem, kad to “aptaisīja” ar esošo apdari, kuru pēc projekta paredzēts reproducēt uz jaunās konstrukcijas. Varbūt no sākuma vajadzēja apskatīties, kas palicis no šīs vēsturiskās ēkas? Varbūt ir jēdzīgi kaut vai vienu īstu fragmentu saglabāt, bet… Lasīt vairāk »