Torņakalns — Fletcher Priest Architects

Pagājušajā nedēļā tika paziņoti jaunā Rīgas centra Torņakalnā pilsētbūvnieciskās vīzijas metu konkursa rezultāti. Uzvarētāji — Fletcher Priest Architects no Londonas piedāvā skaidru urbānu struktūru, pilsētniecisku vidi bez augstceltnēm, izveidojot zonas ar atšķirīgām iezīmēm un identitātēm, kuras kopā satur galvenie autoceļu maršruti, kas šķērso teritoriju.

Teritorija, kurā paredzēts izveidot jauno Rīgas centru, ieskaitot
jauno Rīgas domes un valsts iestāžu administratīvās ēkas, atrodas abpus
dzelzceļa līnijai, kura šķērso Rīgu. Teritorija atrodas pilsētas
centrālajā daļā, Daugavas kreisajā krastā uz dienvidiem no vecpilsētas,
kas atrodas pretējā krastā. Teritoriju raksturo attīstīti transporta
infrastruktūras savienojumi un pastāv iespēja izveidot jaunu dzelzceļa
staciju, kas apkalpotu attīstāmo zonu.

Neskatoties uz to, ka
teritorijā pastāv vairāki transporta savienojumi, kurus nodrošina
dzelzceļš un vairāki nozīmīgi autoceļi, pastāv risks, ka šie paši
esošie savienojumi var sadalīt teritoriju savstarpēji nesavienotās
daļās. Tādēļ priekšlikumos īpaša vērība ir pievērsta kvalitatīvu un
skaidri definētu maršrutu izveidei minētajā teritorijā, atbilstošo ēku
apbūvi organizējot saskaņā ar šiem maršrutiem.

Papildus
priekšlikumiem, kuri attiecināmi uz konkursā noteikto teritoriju, shēmā
ir iekļauti plāni arī plašākas teritorijas turpmākai attīstībai. Šie
priekšlikumi ne tikai papildina esošo pilsētvides struktūru, bet arī
nodrošina uzlabotus savienojumus ar upes krastiem un apkārtnē esošajām
zaļajām zonām, it īpaši ar Uzvaras parku.

Priekšlikumu izstrāde
ir veikta ievērojot attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskos aspektus.
Plānojumu ir iedvesmojusi zemā, sadrumstalotā mazdārziņu apbūve
teritorijas dienvidos, kā arī dzelzceļa sliedes ziemeļos.
Augstākminētie aspekti ir kā atskaites punkts, attiecībā pret kuru tiek
izveidotas zonas ar atšķirīgām iezīmēm un identitātēm, kuras kopā satur
galvenie autoceļu maršruti, kas šķērso teritoriju.

Jauns skvērs
– Muzeja skvērs ir paredzēts kā centrālais elements kreisā krasta
teritorijas atjaunošanā. Saskaņā ar priekšlikumu, skvēru ir paredzēts
izveidot teritorijas ziemeļu daļā, paplašinot jaunā autoceļa pārsegumu.
Skvērs ir paredzēts kā ieeja jaunajā teritorijā netālu no Akmens tilta
pagarinājuma. Tas veidos arī pagalmu atjaunotā Dzelzceļa muzeja
priekšā.

Šajā skvērā vecās dzelzceļa sliedes sakrīt ar vēlamo
līniju domes ēkas virzienā, kur paredzēts izveidot jaunu dzelzceļa
staciju. Šo maršrutu paredzēts izveidot kā patīkamu esplanādi gājējiem,
kurā zemes līmenī izvietot kafejnīcas nelielus veikaliņus un
restorānus. Tas piesaista ēkas no abām pusēm un nodrošina vietu dažādu
pasākumu organizēšanai, piemēram, īslaicīgām brīvdabas izstādēm.
Ainavas plānojumā ietilpst gan aktīvās dzelzceļa sliedes, gan arī
vecās, kuras šobrīd netiek izmantotas.

Dzelzceļa muzeja
plānojumā noteikta nepieciešamība nodrošināt plašu brīvdabas teritoriju
privātām izstādēm. Lai izvairītos no liekas teritorijas
sadrumstalošanas, priekšlikumā ir iekļauta kompaktāka muzeja teritorija
esošā plānojuma robežās. Papildus privātajām zonām, esplanāde var tikt
izmantota īslaicīgām dzelzceļa vagonu ekspozīcijām. Tādejādi muzejam
tiek nodrošinātas interesantas eksponātu uzstādīšanas iespējas,
turklāt, jaunam skvēram un esplanādei tiek piešķirta īpaša identitāte.

Stacijas
laukums, kas atrodas starp Domes ēku un jauno dzelzceļa staciju, ir
paredzēts kā savienojums starp publiskajām telpām. Tas nodrošina Domes
ēkai ērti atpazīstama adresi un uzsāk otro gājēju ceļu autoostas
virzienā.

Gājēju ceļš izveidojas par spēcīgu un skaidri
definētu savienojumu starp dažādām zonām, kuras sadala dzelzceļš un
lielceļš, turklāt, gājēju ceļš apvieno abās pusēs izvietotās
administratīvās ēkas vienotā pilsētvides ansamblī. Savienojumu
nodrošina vairāki elementi, kas veido skvēra malu. Gājēju tilts, kas
šķērso dzelzceļu, turpinās veidojot zemāku kontūru, tādejādi saplūstot
ar administratīvā kompleksa parku.

Divi galvenie maršruti veido
attīstības mugurkaulu. Tie nodrošina izolēto teritorijas elementu
savienošanu un sasaista priekšlikumu ar apkārtējo teritoriju plašākā
kontekstā.

Iekšējo plānojuma priekšlikuma kohēziju papildina
izteiktas un skaidri definētas malas, kas ved uz esošajiem parkiem,
piešķirot tiem atbilstošu nozīmi jaunajā pilsētvides kontekstā.

RĪGAS DOMES JAUNĀ ĒKA

Rīgas
domes jaunā ēkas izvietojums ir visbūtiskākais jautājums, jo, mūsuprāt,
tieši saistība starp iedzīvotājiem un infrastruktūras raksturīgākajiem
elementiem noteiks un nostiprinās šī priekšlikuma koncepciju un
stratēģiju.

Visbeidzot, tieši tādi būtiskākie elementi kā
funkcionālais savienojums starp valsts iestāžu administratīvo centru,
dzelzceļa staciju, gājēju maršrutu un dzelzceļa muzeja skvēru,
palīdzēja pieņemt lēmumu par ierosināto ēkas atrašanās vietu. Rīgas
domes ēka atrodas līdzās esplanādei, ierosinātajam gājēju maršrutam,
kas savieno dzelzceļa stacijas laukumu un dzelzceļa muzeja skvēru.

Plānojuma
iecere paredz izveidot spēcīgu, unikālu un identificējamu arhitektūras
ansambli, kas raksturos jauno teritoriju. Lielā jumta konstrukcija kļūs
par jaunu orientieri administratīvo ēku vidū.

Programmā
iekļautās atšķirīgās zonas veido vienotu kompleksu, kuru iesāk
neuzkrītošā un zemā dienvidu daļa ar atvērto parka un sporta spēļu
zonu, kas pāriet uz augsto apbūvi ziemeļu stūrī, tādejādi uzsverot ēkas
nozīmi.

Projektā ir iekļautas konstrukcijas no krāsaina un
caurspīdīga betona paneļiem. Šie elementi sniedzas augšup un lejup
paralēli ceļam un parkam, turklāt, atvērumi paneļos ļauj gaismai veidot
logu, jumta logu un pagalmu kontūras.

Savukārt austrumu un
rietumu fasādes veido viegli un caurspīdīgi elementi, nodrošinot skatu
uz Uzvaras parku un gājēju ceļu abpus ēkai.

Galvenā ieeja ir
saskaņota ar gājēju ceļu / staciju, kas nodrošina savienojumu ar
administratīvo kompleksu. Šķērsojot galvenās ieejas durvis apmeklētājs
nonāk pieņemšanas telpā, kas atrodas krustojumā zem trīskārši
paaugstinātiem griestiem. Vienkāršs galvenais apļveida koridors
virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem savieno dažādas ēkas daļas.
Virzienā no pieņemšanas telpas uz dienvidiem apmeklētāji var nonākt
domes ēkas daļā, kurā nepieciešams nodrošināt publisku piekļuvi. No šīs
vietas ziemeļu virzienā atrodas ēkas daļas ar ierobežotu piekļuvi, kā
arī desmit stāvus augstais tornis. Apmeklētājiem ir arī iespēja doties
tieši cauri ēkai virzienā no austrumiem uz rietumiem. Šīs ejas piešķir
pirmajam stāvam īpašu formu, sadalot to piecās daļās / departamentos,
nodrošinot elastīgi iekārtojamas biroja telpas augstākajos stāvos.

Dažādās
ēkas daļas pastāvīgi veido dialogu ar pagalmiem, kuri nodrošina gaismas
iekļūšanu darbam paredzētajās telpās, kā arī veido atvērtas iekštelpas,
kas pasargātas no laika apstākļu ietekmes.

Jumta konstrukcija
apvieno visus komponentus  gan dažādās ēkas daļas, gan pagalmus,
publiskās un privātās telpas, administratīvās un institucionālās telpas — tādejādi pārsedzot visu kompleksu ar vienu vienkāršu elementu.

VALSTS ADMINISTRATĪVAIS KOMPLEKSS

Valsts administratīvā kompleksa būvniecību paredzēts veikt projekta teritorijas dienvidaustrumu daļā. Jaunie
gājēju tilti, kas savieno dažādās teritorijas daļas, nodrošina
kompleksa pieejamību gan no stacijas, gan Rīgas domes, kas atrodas
otrpus dzelzceļam.

Atšķirībā no Rīgas domes ēkas,
administratīvais komplekss netiek uztverts kā viena ēka, bet gan kā
vairāku nelielāku vienību apkopojums. Kompleksa uzdevums ir nodrošināt
telpas dažādām ministrijām, Latvijas televīzijai un Valsts kasei, līdz
ar to projektēšanā iespējams iedzīvināt tādus risinājumus, kas paredz
gan ēku papildināšanu, gan izkliedētu izvietojumu atbilstoši dažādo
nozaru specifikai, saglabājot iespējas turpināt kompleksa attīstību arī
nākotnē.

Kompleksa struktūru veido pašreiz teritorijā esošie
mazdārziņi un dārza mājiņas. Šis ir laukums, uz kura ir iespējams
izstrādāt vispārīgas plānojuma koncepcijas atbilstoši programmas un
konteksta specifiskajiem nosacījumiem.

Administratīvo kompleksu
veido divas izteiksmīgas «sejas». Austrumu pusē samērā blīvi ir
izvietotas ēkas, kas nodrošina publiski nepieejamas / privātas darba
telpas, veidojot nepārtrauktu formālu fasādes līniju, kas vērsta
Jelgavas ielas virzienā.

Rietumu virzienā šīs konstrukcijas
pakāpeniski atveras veidojot neformālāku nelielu ēku puduri, kas
burtiski izkliedēts zaļajā parka vidē. Tieši šī parka teritorija ir
savienota ar galveno gājēju ceļu starp autoostu un dzelzceļa staciju,
uzsverot administratīvā kompleksa kā publiski pieejamas telpas tēlu.