Ar trešo vietu Sporta pils kvartāla konkursā
tika novērtēta arī Uģa Šēnberga biroja un kompānijas BKB priekšlikums, kas
salīdzinot ar citiem, vismazāk respektē perimetrāla kvartāla apbūves struktūru,
piedāvājot samērā brīvi izvietotu dažādu ēku kopumu ar neregulāriem
iekšpagalmiem, teorētiski pretendējot uz augstāko privātuma līmeni un
insolācijas kvalitāti, ko nodrošina attālums
starp blakusmāju fasādēm.
Rīgai
atvērtas sabiedrības vērtības
Rīgas pilsētas vēsturiskā centra līdzšinējā
pilsētbūvnieciskajā struktūrā izteikti dominē perimetrāla kvartāla apbūve.
Perimetrāls kvartāls un tā iekšpagalmi ir intraverti pret pilsētu, tie noliedz
jebkādu apkārtējās vides un iedzīvotāju sasaisti ar šo telpu. Nenoliedzot
ikviena pilsētas iedzīvotāja tiesības uz privātumu, šāda pieeja ir uzskatāma
par bīstamību atvērtas pilsētas un atvērtas sabiedrības vērtībām.
Līdzšinējā Rīgas vēsturiskā centra kvartālu
apbūvē manāms arī cits kvartāla raksturojums — perimetrāls ar deformāciju. Tas
ir kvartāls, kura perimetrālums ir deformēts (piem. ēka ir nojaukta) mainoties
politiski ekonomiskajām vajadzībām un sistēmām. Brīdī, kad šie atvērumi / zona
aiz perimetra kļūst pieejama sabiedrībai, manāmi palielinās arī sabiedrības
interese. Ir vērojami daudzi piemēri, kad, nejauši radušos, atvērtos pilsētas
laukumus, pilsētas iedzīvotāji izmanto dažāda veida publisku (tieši publisku)
funkciju nodrošināšanai (kino «Pagalms», ziedu tirgus, autostāvietas, zaļie
dārzi utml.).
Kvartāla arhitektoniskā
un pilsētbūvnieciskā struktūra
Projekta Barondārzs arhitektoniskā un
pilsētbūvnieciskā struktūra pilsētu padara ekstravertu, pretēju intravertajam
iekšpagalmam, tai pat laikā īpašu uzmanību pievēršot struktūras argumentētai
reakcijai uz apkārtējās vides kontekstu un Rīgas pilsētas vēsturiskā centra
apbūves prasībām. Individuāli novietoto ēku apjomi telpiski modificēti lai
ievadītu ikdienas gājēju kvartālā / radītu vēlmi kvartālā vispār ieiet (šāda
parādība Rīgā burtiski nav vērojama.
Telpiski ēku apjomi veidoti lai maksimāli
apgūtu saules gaismu (gan ēku iekštelpās, gan publiskajās ārtelpās), respektētu
apkārt esošo kontekstu un Rīgas pilsētas vērtības, tai pat laikā radītu jauna
veida pieeju pilsētas un sabiedrības veidošanā. Ar ēkas augšdaļu —mansardu,
zemes līmeņa publiski piejamo stāvu ievirzījumiem un slīpiem jumtiem,
kvartāla raksturs pietuvināts Rīgas vēsturiskā centra veidolam. Lai veidotu ar
pretējo ielas pusi saskaņotu vidi, vietām saskaldītas sienu plaknes un
būvapjomi. Apstādījumu raksturam ir radīts vienots publiskās ārtelpas dizains
tai pat laikā nodalot telpas dažādos privātuma līmeņos (pilsētas iedzīvotāji,
kvartāla iemītnieki utml.).
Ēkas apjoms
no četriem dažādiem apbūves elementiem
Kompleksa pirmās kārtas apjomi veido
dzīvojamo apbūvi un atrodas uz Tērbatas un Lielgabalu ielas stūra. Apjomi
sastāv no četriem dažādiem apbūves elementiem un ir savienoti ar virszemes
starptelpām — komunikācijas platformām, kas ļauj samazināt kāpņu un liftu
skaitu zemes gabalā. Tādējādi, attālums starp divām fasādēm vienotā apbūves
struktūrā balstās uz insolācijas aprēķiniem, bet attālumi starp dažādām apbūves
daļām balstās uz insolācijas un ugunsdrošības prasībām. Minimālās distances
starp dažādām apbūves daļām ir 10 un 20 m.
Pirmās kārtas apbūve veido diagonālu ieeju
iekšpagalmā, kura telpiskā vide ir pakārtota publiskām un komerciālām
aktivitātēm. Iekšpagalms ir savienots arī ar kvartāla otrās kārtas galveno
publisko telpu, kas tādējādi veido apjomīgu un komfortablu publisko laukumu un
aktivitāšu telpu — pakārtotu arī komerciālām un īslaicīgām funkcijām.
Katras apbūves elementam ir pakārtota sava
apzaļumotā zona, kas veicina aktivitāšu dažādību un veicina kvartāla estētisko
vides kvalitāti. Komerciālo un dzīvojamo stāvu plānojuma atšķirība dod iespēju
palielināt ārējo publisko telpu un uzlabot savstarpējo mijiedarbību starp
publiskām un komerciālām aktivitātēm. Pazemes stāvvietas iebrauktuve novietota
gar zemes gabala dienvidu robežu un pirmās kārtas novietnei paredzētas 172
automašīnu stāvvietas, kā arī pirmās kārtas apbūves daļu stāvu skaits ir
robežās no 5 līdz 7.
Kvartāla jaunā vienkāršība — Rīgas vēsturiskā centra nogabals
Atvērts
pilsētas kvartāls ir pamats sociāli atbildīgas sabiedrības veidošanai. Kvartāla
jaunā vienkāršība vizuāli nebūs atšķirīga no Rīgas vēsturiskā centra
pilsētbūvnieciskās viengabalainības. Piecas ēkas veidos plastisku silueta
pāreju uz esošo divstāvu ēkām, neatstājot blakus esošās koka ēkas it kā bedrē.
Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā atrodošās koka ēkas novērtētas ļoti
augstu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas plānā. Ēkas veidos organisku koka
vai ķieģeļu apdares pāreju uz nākošo koka vai ķieģeļu ēku.
Piecas ēkas ar saskaldītas sīkākos — trijos
vai četros apjomu spārnos. Ar ēkas augšdaļu — mansardu, zemes līmeņa publiski
pieejamo stāvu ievirzījumiem un slīpiem jumtiem kvartāla raksturs
pietuvināts Rīgas vēsturiskā centra veidolam. Lai veidotu ar pretējo ielas pusi
saskaņotu vidi, vietām saskaldītas sienu plaknes un būvapjomi. Vietām augstumā
pazemināti būvapjomi līdz Bulvāru loku un jūgendstila centru raksturīgām
ārtelpas un būvmasu attiecībām. Apstādījumu raksturam ir radīts vienots
publiskās ārtelpas dizains — ar dažādu līmeņu palīdzību nodalot publisko no
intīmākas publiskās telpas iekškvartāla teritorijā.
I kārta
Būvniecības I kārta plānota Tērbatas un
Lielgabala ielu stūrī. Ēkas uz stūra novietotās orandžērijas — kafejnīcas pirmo
divu stāvu caurspīdīgums dos dārza klātbūtni. Dārza daudzveidība būs veidota ar
skulpturālu stādījumu veidu, mūžam zaļu dzīvžogu stādījumiem. Ēka būs savdabīgi
diagonāli ieejas vārti uz dārzu pilsētu. Viena no pudura ēkām būs centrētais uz
Tērbatas ielas ass. 24 metrus augstais stūra akcents būs redzams no Stabu un
Tērbatas ielas stūra. Tas rādīs turpinājumu esošai Tērbatas tirdzniecības ielai
un vedīs gājēju diagonālā pārejā uz Barona un Artilērijas ielas stūri. Līdz ar
jaunā futbola stadiona izbūvi (LU stadions) Barona iela kļūs par Baltijas
valstu garāko tirdzniecības ielu.
