Otru no abām
otrajām vietām Rotermann rīkotajā
konkursā Sporta pils kvartālam ieguva biroju OUTOFBOX un ALPS
priekšlikums, kurā būtiska nozīme piešķirta skatu koridoriem, diagonāliem
savienojumiem cauri kvartālam, kā arī — dažāda rakstura ārtelpai kvartāla
iekšienē, tādejādi piedāvājot intriģējošu, lai arī no Rīgas centra
pilsētbūvnieciskajām tradīcijām atškirīgu vidi.
Melnais caurums / Terra Incognita
Barona ielas
kvartāla esošā situācija atgādina melno caurumu — vietu, kurā pazūd viss
dzīvais. Apbūve kvartāla robežās ir monotona un neuzrunājoša, Tērbatas ielas
rajonā vizuālās robežas izplūst — esošā apbūve nepabeigta un fragmentāra, bet Lielgabalu
ielas centrālais apjoms ir daudzstāvu autostāvvieta. Lai arī tuvu Ziedoņdārzs,
rajonā nejūt zaļumu klātbūtni. Vietai trūkst sava stāsta. Trūkst identitātes.
Big Bang Theory
Lai nodrošinātu
rajona attīstību, ir jāveicina cilvēku klātbūtne kvartālā. To var panākt ar
atraktīvu, nemonotonu apbūvi, esošo strupceļu vietā veidojot diagonālas ejas,
kas ļautu no Tērbatas ielas tikt uz Artilērijas un Barona ielām, bet no Barona —
uz RVC plānā paredzēto jaunveidojamo parku, kas savienotu kvartālu ar Jauno
Ģertrūdes baznīcu Brīvības ielā.
Vitalitāti var
panākt radot sociālo un funkcionālo daudzveidību, kvartālā nodrošinot nodarbes
visām vecuma grupām, lai tas būtu pilnībā pabeigts un pašpietiekams. Te var
dzīvot, ēst, strādāt, atpūsties, baudīt kultūru un mākslu neatkarīgi no tavu vecuma,
sociālā statusa vai ienākumu līmeņa.
Apbūves veidošanas principi
Kvartāla apbūve
veidota sintezējot Rīgas dažādu laika posmu apbūves raksturus — Vecrīgas neregularitāti,
kas veidojusies ģeogrāfisko apstākļu, skatu punktu un cilvēka iemīto ceļu
iespaidā, izteikti ģeometrisko bulvāru loka apbūvi un Forburgas meklējumus pēc
vienotās zaļās telpas.
Jaunās apbūves
skeletu veido gan Tērbatas ielas ass lūzums, gan skatu punkti uz apkārtnē
dominējošajiem vertikālajiem akcentiem — veco rūpnīcu skursteņiem, Jaunās
Ģertrūdes baznīcas torni. Lielākais kvartāla laukums pavērsts pret vienīgo ar
apbūvi nobeigto Tērbatas ielas posmu. Ievēroti apkārt esošo kvartālu izveides
principi — teju pilnībā noslēgts ārējais perimetrs, kam pretstatīta
sadrumstalota, atšķirīga iekškvartāla apbūve.
Lai izvairītos no
monotonām fasāžu virsmām, apbūve dalīta Rīgas Vēsturiskajam Centram raksturīgos
apjomos, t.i. 20-30 m platas fasāžu virsmas. Nepieciešamās insolācijas
nodrošināšanai maksimālais augstums tiek sasniegts tikai teritorijas Z pusē.
Pagalmi orientēti, lai tos maksimāli izsauļotu un tai pat brīdī pasargātu no
valdošo vēju virzieniem.
Rotermann Plaza
Kvartāla sirdi un
Tērbatas ielas ass noslēgumu veido centrālais laukums — Rotermann Plaza. Lai
nodrošinātu dzīvību ap laukumu izvietotajās kafejnīcās un veikalos, te
izvietotas funkcijas ar vislielāko apmeklētāju skaitu. Septiņstāvu viesnīca 320
vietām, JC zonējuma teritorijā pieļaujamais tirdzniecības centrs, kurā gan mājo
dizaina un mākslas veikali, kas papildina uz zaļā jumta izvietotās
multifunkcionālās koncertzāles un kultūras centra funkcijas.
Laukuma
konfigurācija nodrošina, ka vasaras dienās ik brīdi kāda no laukuma fasādēm ir
izsauļota un ļauj baudīt atpūtu uz kafejnīcu terases no rīta līdz pat vēlam
vakaram. Laukumu šķērso divas no kvartāla diagonālēm, pirmā stāva līmenī ļaujot
cilvēkiem nokļūt no Tērbatas uz Barona ielu, bet otrā stāva līmenī, šķērsot
zaļos pagalmus un tad, nolaižoties ielas līmenī, nokļūt RVC plānā iezīmētajā
jaunveidojamā parkā Tērbatas un Artilērijas ielas stūrī.
Ārtelpas un apstādījumu veidošanas principi
Apstādījumu un
publiskās ārtelpas struktūra veidota saskaņā ar Rīgas pilsētas ilgtspējīgas
attīstības stratēģiju, integrējot kvartālu pilsētas apstādījumu tīklā. Abām
iekškvartāla ielām atšķirīga noskaņa. Dainas ielas turpinājumam – pilsētas
parka raksturs. Pie viesnīcas un kultūras centra — urbāns laukums — fons, uz
kura izceļas arhitektūra. Barona un Artilērijas ielas stūrī ārtelpas mēbeles
veidotas kā skeiteriem draudzīgas betona apmales, kuras saliekot spilvenus var
tikt izmantotas kā āra kafejnīcas telpa.
Privātie
iekšpagalmi pieejami ēku iedzīvotājiem un to viesiem un veidoti kā
apstādījumiem bagātas daudzfunkcionālas telpas atbilstoši katrai plānotajai
mērķauditorijai – jaunām ģimenēm vai senioriem. Šeit gan rotaļu laukumi, gan
izsauļotas telpas, gan koku pavēnis kā arī iespēja nodarboties ar pilsētas
dārzkopību vai uzaicināt draugus uz kopīgiem dārza svētkiem — jo pagalmā ir
vieta arī ārtelpas virtuvei.
Tehniski ekonomiskie rādītāji
- Projektējamā platība: 21 433 m²
- Maksimālais stāvu skaits: 7
- Stāvu platība: 57 528 m²
- Apbūves laukums: 12 794 m²
- Apbūves blīvums: 59,7 %
- Apbūves intensitāte: 268 %
- Zaļās zonas: 3 950 m²
Telpiski nenoliedzami feināk kā ēsti poisiem, BET…. 1. Cik nu zināms projekta uzdevums bija intensitāte ~350%. 2. Ēsti poisi( un ne tikai) izmocīja ciparu tuvu ~350%. 3. Šeit ir cipars ~270%, tas ir krietni mazāks( nav runa par niansētu pielaidi +- 5-10% izmērā), respektīvi stipri šaubos vai ēstu kunigiem bizness rullēs ar šādu intensitāti, tomēr exceļu tabulu ziņā ēstiem es noteikti ticēšu, tomēr suomi skola, ja ir izrēķināši 350% ( beigu beigās taču nopirka pašā dārdzības augstākajā punktā, no zināmiem lieliem letu labiešiem), tātad gluži pa stulbo nav. Rezumē, bumba žūrijas lauciņā, tajā vietā lai konfrontētos paši ( VKPAI, RB,… Lasīt vairāk »
Lielais Dzintar! Tas TU?
1. Ideja un koncepcija. Esošā situācija – Melnais caurums / Terra Incognita ( Pirms tam gan tur atradās Sporta pils – viens no modernisma vaļiem ) Atrisinājums – Big Bang Theory. "Te var dzīvot, ēst, strādāt, atpūsties, baudīt kultūru un mākslu neatkarīgi no tavu vecuma, sociālā statusa vai ienākumu līmeņa" – der paturēt prātā , ka parasti neviens nevēlas redzēt svešiniekus savā dzīvojamā kvartāla iekšienē. 2.Viengabalainība jeb vienotība: par meistardarbu var uzskatīt projektu, kas ir kā vienots veselums . To nav izdevies izpildīt – citāts : "Kvartāla apbūve veidota sintezējot Rīgas dažādu laika posmu apbūves raksturus — Vecrīgas neregularitāti, kas… Lasīt vairāk »
Vispār, ja runā par attieksmi pret konkursu, tad eesti poiss ir daudz godīgāka kā Pēterim@co, neiedziļināties pasūtītāja biznesā, bet uztvert to kā klāru uzdevumu, nemēģināt par varītēm veikt pašizdomātus pedagoģiskas metodes pasūtītāja iedomātās alkatības reducēšanā. Tāpēc jau pie mums parasti konkursu realizācijas tik ļoti atšķiras no iecerēm, kaut vai salīdzinot ar leišiem, ēstiem. Neviena no pusēm neuzklausa citu un tik mauc pa savam Pasūtītājs, Instances, Projektētāji, Būvnieki, tā rezultātā stiprākais uzspiež savu diktātu, dažādām metodēm pārējiem, lai vispār kaut kur tiktu. Tā rezultātā tiek parasti realizēts nožēlojams formāls kompromiss, parasti klaji matemātisks, ietekme uz rezultātu atbilstoša ietekmētāja spēka vektoram.
Šeit, Renār, Tev protams piekritīšu – protams būtu labi, ja Pasūtītājs vismaz pirms konkursa būtu sakoriģējis savu programmu ar Instancēm un Instances būtu veikušas kādu minimālu pilsētbūvniecisko izpēti, lai konkursantiem nevajadzētu griezt kārtējo Rosola bļodu un smaidīgām precinieku sejām, garos pelēkos vadmalu svārkos, ik pa brīdim savelkot platās govs ādas jostas un papucējot zābakus pret biksēm, klanīties un aicinātu noprovēt kārtējo latviešu Rosola ( arhitektūras, komercijas, dzīvokļu, mākslas galeriju, kafejnīcu, sporta centru un dies vien zin vēl kā ) bļodu. Pēc tam tikpat godīgām sejām visiem apkārtstāvošiem stāstīt, ka cienasts jau nav bijis Rosols, Nē, Nē, tas ir bijis Pasūtītāja… Lasīt vairāk »
Interesantu būtu uzzināt, kas Tu, Miķeli, esi.
Līdz šim viss ir slikti, nenozīmīgi filosofiski izķidāds jebkurš darbs a4d un kādu cita darbs no Tavas puses,
vienīgais, ko ar putām uz lūpām aizstāvi un slavē ir drūmais krāvums otrpus Daugavai.
Nopietni, neslēpies, talant!
Protams, man neprasīja, tomēr uzskatu , ka šajā gadījumā, "uzbrauciens" Miķelim ir demagoģija, jo viens no demagoģijas ieročiem ir uzbrukums ad hominem, ko var šajā komentārā novērot.
Tā vietā lai pamatotu kāpēc Miķeļa kritika ir "…nenoz?m?gi filosofiski iz?id?ds…", Miķelis -konsekvents anonīms autors, tiek aicināts iepazīstināt foruma apmeklētājus ar savu daiļradi, vēl pie tam neslēpjot sarkasmu.
Kārli, nopietni, iemācies cienījamu retoriku, pirms norādi uz kāda , tavuprāt, nekorektu rīcību.
Vienkārši Miķelis uzvedas samērā familiāri priekš anonīmā komentētāja un tas it kā besī ārā… Piemēram, Renāru Putniņu visi zina un tāpēc viņš uzvedas +/- korekti un doma, ko raksta…
Kādēļ Tevisprāt tas bija uzbrauciens, un kādēļ tieši Tevi aizskāra? Analoģijas?
Nekad dzīvē neuzskatīšu par cienījumu, uzmanības vērtu kritiku no cilvēkiem, kuri nav paši neko radījuši un nav izgājuši caur REĀLAM arhitektūras procesam!
Kā saka: Malku cirst, nav tas pats, kas gudri …st!
Eiropas līmeņa, kritiķi!
Cieniet kolēģus!
Mani parasti aizskar cilvēku muļķība un augstprātība, kas noved pie tās pašas muļķības. Vai pats nemanīji , ka esi ievēlies paša kritēriju bedrē? Kas tad ir šis fantastiskais Kārlis, kas mirdz talanta un veiksmes nimbā? Kur tad ir tie realizētie darbi, projekti?Kas tad ir tas pamatojums tekstiem no kanceles, droši, droši pamato.
Kārlis citus darbus nemēģina tik autoritāri vērtēt un bāzt savu gada balvas vīziju visiem
Romān, atkal Tu lieto mīksto r, Gada balvas vīzija radās diskutējot ar Tevi, neviens neko nevienam uzspiest nevar, un arhitektiem vēl jo vairāk. Tev ir kas sakāms par šo priekšlikumu? Ja ne, tad diskusijas par diskusijas dalībniekiem ir veids kā novērst uzmanību no paša priekšlikuma.
tad vajag veidot diskusiju par diskusiju par diskusijas dalībniekiem :)))))))))))))
kamēr ir samērā brīvi darbā jāatrod laiku un jāpiereģistrējas portālā ar to niku uz rozā fona, tas ja
No teātra kritiķa neviens neprasa nodejot ‘Gulbju ezeru’. Līdz ar to pārmetumi nevietā. Ja apšaubi kāda profesionalitāti, tad vienkārši jāiemācās filtrēt, kuriem komentāriem pievērst uzmanību, kuriem ne. Kurus pārmetumus uzklausīt, kurus laist gar ausīm
Kritikas mērķis parasti ir rosināt autora spēju paskatīties uz savu arhitektūras domu no cita skatu punkta. Šajā gadījumā mērķis bija rosināt paskatīties uz Gada balvas vērtēšanas kritērijiem no konkrēta darba viedokļa. Salīdzināju tikai pieteikumu tekstus. Apsolu uzrakstīt arī par arhitektūras lietām gan šim, gan arī DD darbam, brīdī kad izkritīs brīvs brīdis, jo šobrīd vairākos objektos zemē iedurtas lāpstas. Igauņus, lai kritizē igauņi. Un aicinātu diskutēt un argumentēt savu viedokli jebkuram, jo piemēram augstākminētā komentārā atbildot ar "nepiekrītu" ir vairākas iespējas – nepiekrītu Gada balvas vērtēšanas kritērijiem, nepiekrītu konkursa darba anotācijai, nepiekrītu, ka darbs labāks kā igauņiem. Bet šis ir… Lasīt vairāk »
Vispār jau tā bija mana atbilde Kārlim un aizstāvība Miķelim. Bet nu dēļ tiem viltīgajiem A4D komentāru kārtojumiem izskatās citādi
Ok, paldies. Priekšlikums Jums patiešām padevies ļoti intriģējošs. Mēģinu vēl pagaidām galvā salikt visas tās daudzās funkcijas ar apkārtējo Mieru un Bērziņu. Tā kā vietai jau ir sporta enerģētika, var jau būt, ka viss tas tur uz sangviniķiem varētu tīri labi funkcionēt. Tu varētu lūdzu pakomentēt par to intensitāti ( skat. Renāra komentāru ) kas ir viens neviennozīmīgs, bet drosmīgs solis ( šī dēļ var arī igauņiem zaudēt projektēšanas līgumu ).
Ja esi ar ko neapmierināts Kārli, tad droši vari likt pretī savus pretargumentus. Ja to nav, tad neko nevaru palīdzēt. Tā kā Latvijā objektīvas arhitektūras kritikas ir ļoti maz, tad mazliet cenšos šo robu aizpildīt. Tas ka pamanu loģiskās kļūdas tekstos, plānos un dažreiz apjomos, ko darīt, man bijuši tādi pasniedzēji RTU APF. Par kritiku kapitālistiskajā sabiedrībā neapvainojas, bet uzskata to par virzītājspēku. Latvijā tā ir īpaši nepieciešama, jo paškritikas orgāns diemžēl arhitektiem ir izoperēts. Nepatīk – nelasi, vienīgais ko varu ieteikt, ja spēj radīt pretargumentus, diskutēsim. Neesi bijis vērīgs komentu lasītājs, Latvijā ir arī daži citi konsekventi arhitektūras meistardarbi.… Lasīt vairāk »
Nu šis izskatās kārtējais projekts, kur mūsu "intelģence" RVC padomes skatā akceptēsmurgaino idejupar 3505 intensitati. un droši vien daris to viedās žūrias lēmumu ieaijāti, jo Dripe taču un citi VIPI. Bet mēs smilkstēsim par to, ka tā vispār nedrīkst, un jaunais RVC apbūves koncepts un TIAN paredz nepārblīvēt centru, bet diez vai kāds klausīs. Šis priekšlikums ir , protams, labāks, bet vai labs? Vai nepieciešams šāds apbūves blīvums un zemes gabalu dalīšana? Vai tiešām "ārzemju investors"( igauņu tētis) var visu? gan žūriju dirģēt, gan šādu siestu bīdīt
Kāds zin kas bija žūrijā? Tas ļoti daudz ko izskaidrotu…
Pieņemamāk par Kadarik.
Novērojums par Tērbatas ielas skatu patīk. Tikai kāpēc akcents pieminēts ir, bet izstrādāts nav?
Un kāpēc izglītības apjoms – tāda Lielā Dzintara kopija?
1. Gājēju plūsma šajā rajonā ir mazliet cita. Esmu tur savā laikā netālu dzīvojis – tā ir daudz bagātāka. 2. Kā izskatās rajons, kur pagalmus caurstaigā svešinieki, var redzēt Purvciemā, Pļavniekos u.c. Pagalma ideja – intīma telpas ideja, kas nenoliedzami ir plus dzīvošanai – tu vari izlaist savus bērnus ārā spēlēties, nebaidoties, ka tos savāks caurbraucošs čigānu tabors. 3. Skats uz Jauno Ģertrūdes baznīcu ir tik svarīgs? Esat kristieši? 4. Par pilsētas audumiem. Nu un? Tas skaisti izskatās uz bildēm, bet dabā tam nav nekāda iespaida, jo pilsētas audums vairāk vai mazāk veidojas haotiski. 5. Sociālais mikss – tas būs… Lasīt vairāk »
Viena lieta subjektīvās sajūtas, otra – fakti. Kāds tos cilvēkus ir saskaitījis. Pļavnieki nav salīdzinājums, jo uz sāniem samestās sērkociņkastītes neveido noslēgtas sistēmas, atšķirībā no mūsu piedāvājuma, kur katrai ēkai ir publiskā seja un noslēgtā pakaļpuse – pagalms, kurā tiek tikai savējie. Par baznīcu pat nekomentēšu. Par audumu arī šķērsām. Tieši tas, ko smuki grafiski redzam kartēs, atstāj visspēcīgāko iespaidu, iespējams zemapziņas līmenī. Un, ja šī auduma nav, tad regulāram ceļotājam visi kaķi kļūst pelēki, bet visas pilsētas vienādas. Un par sociālo mixu – ilustrācijai – key attributes of PLACE. Tas ir tikai viens no variantiem, vēl bija tēma PLACE/NON-PLACE… Lasīt vairāk »
labs links, paldies. Interesanti ka šī diskusija jau drusku velk uz apbūves gabala brainstormu. Nolikumu konkursam nelasīju tāpēc varbūt ne pa tēmu – investora 350% jau automātiski velk uz perimetrālo apbūvi 6+ stāvi pie tam kvartālā kas pēc izmēriem ir monstrs….. Tādu diversity var panākt ilglaicīgi un mērķtiecīgi uz to ejot INVESTORAM. Protams arhitektam palīdzot procesā. Stulbi jau raudāt ka investors nopircis pa dārgo un grib naudu atpelnīt bet arī tā ir realitāte. un arī sekas iepriekšējā posma alkatībai. Prieks ka šādas diskusijas parādījušās, pat ja nemākam vēl sarunāties. Miķeli neļaujies provokācijām, ļoti vērtīgi ieklausīties kritikā un galvenais nemočīt kritizētāju… Lasīt vairāk »