Viens no strukturāli
skaidrākajiem priekšlikumiem konkursā Sporta pils kvartāla apbūvei bija biroja Didrihsons un Didrihsons projekts, kas vienlaikus
piedāvā gan blīvu apbūvi, gan pietiekami plašu laukumu-parku kā iekškvartāla
publisko telpu, meklējot jaunu pieeju perimetrālās apbūves idejai. Konkursā
darbs ieguva vienu no trim trešājām vietām.
‘Centriska’ kvartāla
koncepcija
Vēsturiski šī kvartāla ‘kods’ ir bijis ‘centrisks’ — armijas
kazarmas tika izveidotas ap centrālo laukumu, savukārt, sporta pils kompleksa
centrālais notikums — magnēts bija sporta laukums kompleksa centrā. Mums likās
pašsaprotami kvartāla centrālajā daļā piedāvāt risinājumu maksimālai plašai,
publiski pieejamai, telpiski sakārtotai un daudzfunkcionālai ārtelpai, kas
kalpotu kā vienojošs elements visdažādākām iedzīvotāju/lietotāju grupām.
Perimetrālā apbūve
Mēs meklējām iespējas atdzīvināt Rīgas perimetrālās apbūves ideju,
testējot jaunu pieeju tiem procesuāliem (projektēšanas un attīstības kārtas), juridiskiem
(attīstības kārtu dalījums īpašumos un īpašumu tirdzniecība), normatīviem
(ugunsdrošība, attālumi starp ēkām, insolācija) un ekonomiska rakstura (tirgus
pieprasījums, konkurētspēja, ekonomiskie riski) izaicinājumiem, dēļ kuriem
šodien perimetrālā apbūve (tās klasiskā izpratnē) ir faktiski ‘izslēgta no
spēles’.
Apbūves principi
Mēs saskatījām nepieciešamību nodrošināt Rīgas centram
raksturīgo ielu telpas daudzveidību, tādēļ, pēc iespējas, ‘uzirdinājām’ ēku
būvlaides un dažādojām ēku dzegu augstumus pret perimetra ielām, īpaši Barona
ielas posmā. Pret Barona ielu paredzējām atvērt parka zonu, kurai līdzās
atrastos 2-3. stāvu publiskas funkcijas apjoms. Šāds risinājums ļautu
pilnvērtīgi izsauļot centrālo laukumu un parka zonu, padarot šīs ārtelpas īpaši
pievilcīgas tās lietotājiem.
Šaurie posmi starp ēkām (salīdzinoši īsi) un šaurie
iekšpagalmi ir kompromisa risinājumi, pateicoties kuriem ir iespējams
sabalansētu 350% intensitātes būvmasu ar augstvērtīgiem ārtelpas risinājumiem
teritorijas centrālajā daļā. Lai mazinātu šos kompromisus,
šauros pagalmus esam paredzējuši, kā klusos pagalmus (gaismas un dabīgās
vēdināšanas atvērumus), pret kuriem atrastos tikai guļamfunkcija. Savukārt,
šauro ielu posmos ir paredzēti koku stādījumi, kas uzlabotu plānoto dzīvokļu
intimitāti.
Identitāte
25% no projektējamā zemes gabala atvēlēta koku stādīšanai,
kas ļauj izveidot ~2700 m² pilnvērtīgu (izsauļotu) parka zonu un koku
stādījumus starp ēkām. Līdzās parka zonai esam piedāvājuši izveidot vertikālu
dārzu Dainas ielas ass galapunktā. Vertikālais dārzs kopā ar dizainiski
atraktīviem, jaunākās paaudzes vēja ģeneratoriem, kā kompozicionāls un idejisks
akcents veidotu visa kompleksa atpazīstamību. Pēc iespējas lielāks apstādījumu
īpatsvars ļautu nodrošinot lielāku augu daudzveidību, integrējot kompleksa
arhitektūru sabalansētākā, cilvēkiem un dabai draudzīgākā pilsētvidē.
Ilgtspējīga kopienas
pārvaldes sistēma
Mūsu skatījumā, ļoti kompaktā apbūve ir pozitīvs
priekšnosacījums konkrētās pilsētvides sociāli-ekonomiskai ilgtspējai. Lai
pilnībā izmantotu šo potenciālu būtu jāparedz un jāiestrādā risinājumi
efektīviem pārvaldes mehānismiem (neighborhood
management).
Esam piedāvājuši risinājumus kopienas ilgtermiņa pārvaldei,
kas darbotos trijos līmeņos — individuālā jeb iedzīvotāju (1. kārtas 1. stāva
risinājumu, skat. Concierge),
kopienas (community life quality
management) un pilsētas līmenī (kopienas sadarbība ar pašvaldību). Kopienas
pārvaldes sistēma nodrošinātu visdažādāko saimniecisko, sociālo un ekonomisko
jautājumu risināšanu, kā arī jautājumus saistībā ar koplietošanas telpu
transformēšanas un izmantošanās iespējām primāro lietotāju (kopienas)
interesēs.
~5000 m² liela daudzfunkcionālā ārtelpa kalpotu kā magnēts,
pilsētnieciska vērtība, kas dabīgi stimulētu ap sevi visu attīstības procesu un
būtu ilgtermiņa garants stipras kopienas izveidei. Parka zona ir veidota tā,
lai nākotnē to būtu iespējams transformēt (juridiski) par publisku ārtelpu, nododot
to pilsētas īpašumā un apsaimniekošanā.
Ēku pirmajos stāvos paredzējām transparentas, atvērtas
telpas komercplatībām un birojiem. Visam kompleksam piedāvājam vienotus ēku 1. stāvu
un teritorijas izgaismošanas principus.
Autostāvvietu
koncepcija
Privāta automašīna pilsētā ir objektīva dzīves kvalitāte pat
ja tā netiek lietota ikdienā. Tādēļ no autostāvvietu skaita un funkcionāliem
risinājumiem lielā mērā ir atkarīga visa projekta konkurētspēja. Piedāvājām,
mūsu skatījumā, inovatīvu un transformējamu autostāvvietu koncepciju,
nodrošinot iespējas visām privāto automašīnu lietotāju grupām ( ~600
autostāvvietas teritorijas robežās). Autotāvvietas ir realizējamas 10
pilnvērtīgās, konstruktīvi pārdomātās attīstības kārtās, respektējot normatīvo
bāzi un kompleksa attīstības juridiski-procesuālos aspektus.
Transporta risinājumi
Satiksmes organizācijas galvenā ideja bija nodrošināt maksimāli
ērtu un funkcionālu gājēju infrastruktūru, tādēļ paredzējām 10 gājēju
savienojumus pa kvartāla perimetru, tai skaitā saiknē ar Dainas ielu un
daudzstāvu autostāvvietu Lielgabalu ielā. Paredzējam ērtus risinājumus
velonovietnēm dzīvojamo ēku 1.stāvos (atbilstoši darba uzdevumam). Atteicāmies
no iebrauktuvēm pazemes autostāvvietās no Kr.Barona ielas puses, respektējot
Barona ielas attīstības potenciālu kļūt par velo+tramvaja ielu.
Ilgtspējīga lietus
ūdens pārvaldes sistēma
Piedāvājam ilgtspējīgas lietus ūdens pārvaldes sistēmu (Sustainable Drainage System (SuDS)),
lokalizējot lietus ūdeņus teritorijas robežās un nenoslogojot pilsētas lietus
kanalizācijas infrastruktūru. Būtiska loma lietus ūdeņu pārvaldes sistēmā
paredzēta ekstensīvajiem zaļajiem jumtiem, kas vienlaikus uzlabotu visa kompleksa
mikroklimatu.
1. attīstības kārta
1. kārtas ēkas eksterjera risinājums skaidri atspoguļo
funkcionālo risinājumu – atvērts 1.stāvs ar komerfunkcijām un birojiem, ēkas
vidējie stāvi ar kompaktākiem (īres) dzīvokļiem, savukārt augšējos stāvos
atrastos jau ekskluzīvāki dzīvokļi ar privātām ārtelpām (dzīvokļu skaits,
platības un tipoloģija atbilst faktiskam un prognozētam tirgus pieprasījumam
RVC zonā).
Ēkas dizainā centāmies apvienot, mūsu izpratnē – mūsdienīgo ar
tām vēsturiskās pilsētvides sajūtām, kas mums asociējas ar Rīgas centru – nedaudz
klasiskais, industriālais, varbūt kaut kas no bohēmas, nedaudz šika, un kāpēc
ne romantiskie jumti ar skursteņu siluetiem.
Projekta
konkurētspējas ekonomiskie rādītāji
- Zemes gabala platība 20 240 m²
- Projektējamā stāvu platība 71 710 m²
- Pazemes autostāvvietu skaits 592
- Centrālā laukuma platība 2000 m²
- Parka zonas platība 2700 m²
- Attīstības kārtas 11
- Apbūves blīvums 60%
- Apbūves intensitāte 350%
