Spīķeri — pārējie projekti

Pārējie spīķeru kvartāla projekti dalāmi divās grupās — tie, kas saudzē un papildina un tie, kas pirmā vietā izvirza kādu privātu koncepciju. Zināmu līdzsvaru starp abiem virzieniem ievēro tikai JKMM projekts.

Žūrijas komisija vienojās piešķirt trīs trešās vietas ― birojiem ArPlan un Valeinis & Stepe (Latvija) un JKMM (Somija). Žūrijas specbalva par netradicionālu un radošu risinājumu tika piešķirta birojam Postformprojekts no Latvijas.

Spikkeri — Snøhetta

Snøhettas piedāvājums jau aprakstīts:
Snøhetta uzvar plenērā par Spīķeru kvartālu
Spīķeru kvartāla labākais projekts

Catwalk ― JKMM

Neapšaubāmi, viens no simpātiskākajiem piedāvājumiem. Koncepciju veido gājēju plūsmu krustojums Spīķeru kvartālā. Pirmā ― no tirgus puses caur lielāko eju starp spīķeriem (Spīķeru ielas pagarinājums) un caur pazemes tuneli zem Krasta ielas nonāk krastmalā, beidzoties ar molu. Otrā ― no Vecrīgas puses pa krasta promenādi šķērso ielu kā tiltiņš noslēdzoties ar slīpu platformu spīķeru kvartālā tukšajā vietā. Kā divas savijušās mēles možu demonstrēšanai. Slīpā platforma veidota kā amfiteātris, bet tās iekšienē ir izstāžu zāle. No dizaina un formu viedokļa šis piedāvājums ir viselegantākais. Tomēr pretrunīgi vērtējams telpiski nenorobežotais ierāvums pret Krasta ielu un Daugavu. Tāpat arī ― slīpais tiltiņš, kas skatā no Daugavas aizsedz spīķeru fasādes.

ArPlan

Valeinis & Stepe

Abi latviešu projekti ļoti līdzīgi ― tie ir visneuzkrītošākie piedāvājumi. Abi piedāvā pakāpenisku, korektu un daudzējādā ziņā visnotaļ reālu plānu, ko pakāpeniski varētu īstenot. Abi pievērš lielu uzmanību autostāvvietām ― tās tiek izvietotas ne tikai pazemē zem tukšā «roba» kvartāla Daugavas pusē, bet arī šaurākajā galā, kur satiekas Maskavas un Krasta iela. Galvenā atšķirība ir muzeja novietojumā ― ArPlan to liek kvartāla šaurākajā daļā ― kā magnētu no vecpilsētas puses, V&S ― noliktavu kvartāla platākajā galā ― kā intrigu iekšienē. Tomēr abiem projektiem trūkst kādas aptverošas un virzošas koncepcijas. V&S projektā par tādu mēģināts padarīt domu par caurspīdīgo un masīvo apjomu mijkārtojumu. Simpātiskākais viņu piedāvājumā ir laukums kvartāla iekšienē, muzeja priekšā. Bez tam ― ļoti jaukas «renderācijas».

Nogāze ― Postformprojekts

Nav īsti saprotams, ar ko šis projekts izpelnījās žūrijas speciālbalvu ― varbūt ar to, ka latvieši un vēl jauni cilvēki? Savā pašmērķīgajā pieejā stipri līdzīgs BGA un Caramel piedāvājumiem.
Koncepcijas pamatā ― teorētiska doma norakt zemi, izveidojot nogāzi no Maskavas ielas līdz Daugavas krastam. Pēc tam ― ierakties vēl dziļāk zemē, gan zem ēku pamatiem, gan blakus tiem. Nekļūst gan skaidrs, kāpēc tas būtu vajadzīgs. Acīmredzot ― lai iegūtu papildus kvadrātmetrus. Noraktie ēku pamati tad stikloti naktī skaisti spīdēšot. Projekta prezentācijā vairākkārt tika atkārtots vadmotīvs: «kultūru pazemē, komerciju ― virspusē». Muzejs iztēlots kā dinamisks apjoms, kas var mainīt gan lielumu un formu, gan atrašanās vietu. Jau prezentācijas laikā tika izteikts jautājums un minējums, ka ievērojamāku Daugavas līmeņa svārstību laikā teritorijas daļa zudīs zem ūdens. Tāpat diezin vai ļoti omulīga būtu plānotā patilte zem Krasta ielas, kuru gan varēšot vēlāk ierakt tunelī.

Cultural village ― Brisac Gonzalez Architects

Trāpīgs ir projektā paustais Spīķeru kvartāla salīdzinājums ar salu. Priekšlikums paredz vairākus savienojums, enkurvietas, kas to integrētu un saistītu ar apkārtni. Projekts piedāvā starp spīķeriem izveidot milzīgu platformu, kas pie dažām kvartāla ieejām nonāk zemes līmenī, bet citur paceļas otrā stāva augstumā un šķērso arī Krasta ielu. Jaunās struktūras virspuse piemērota visdažādākajām aktivitātēm, tāpat dažādi esot izmantojamas ar platformu pārsegtās telpas. Jautrākais piedāvājumā ir segts peldbaseins Daugavas pusē.

Urban waves ― Caramel architekten  

Līdzīgi kā BGA priekšlikumā, arī šajā galvenais ir vairākstāvīga platforma — īstena pilsētas megaforma, kurā ietilpināts gan muzejs, kino un restorāns, gan veikali un autostāvvietas. Pašā augšā, virs Daugavas — peldbaseins. Taču būve, kas sākas jau no Spīķeru ielas un virzienā uz krastmalu kļūstot arvien platākai un augstākai, visai vardarbīgi ielaužas veco noliktavu kvartālā. Jaunajai struktūrai ziedots ari viens spīķeris — tas izņemts ārā, atstājot šai vietā tukšumu — ātriju, ap kuru vairākos līmeņos izvietojas veikali. Tukšā vieta vēl vairāk likšot izjust spīķeru vērtību.

Jāatzīst, ka pēdējiem trim projektiem sevis izdomātas koncepcijas traucējušas novērtēt spīķeru kvartāla esošās kvalitātes un ieturēt veselīgu līdzsvaru. Savukārt diviem latviešu projektiem koncepcijas trūkums liedzis radīt kādu virsvērtību, kas ļautu šos priekšlikumus vērtēt vienā līmenī ar Snøhettas piedāvājumu.