Rēzeknes koncertzāle — 1.618

Arhitektūras studijas 1.618 radītajā priekšlikumā Skaņu Sēta Rēzeknes koncertzāles apjomu konfigurācija atvasināta no zemnieku sētas modeļa, izmantojot tā simbolisko, funkcionālo un grafisko potenciālu.

Ēkas arhitektūras kompozīcija

Akcentējot jaunā
daudzfunkcionālā centra pamatfunkciju un arī ieceres mērogu, metam dota
devīze SKAŅU SĒTA. Sēta ir ietilpīgs jēdziens, ar kuru apzīmē ne vien
tipoloģisku ēku grupu, bet arī pašu saimi, ko sētas ideja satur kopā,
kā arī saimes saites un attiecības ar ārpasauli. Sēta vienlaikus ir gan
mājvieta, gan darba un godu vieta. Tā ir gan darba instruments, gan
sasniegumu krātuve, gan centienu mērķis.

SKAŅU SĒTAS arhitektūras koncepcija balstās tradicionālās latvju
sētas kosmoloģiskā modeļa interpretācijā — sētas mikrokosmu veido
centrālais pagalms, ap kuru grupējas dažādu nozīmju ēkas ar
monumentālām divslīpju jumtu plaknēm. Tādā veidā pagalmu definē šo
plakņu veidotā piltuve, apvērsta piramīda. SKAŅU SĒTAS Goda pagalma
telpas artikulēšanai lietots identisks princips.

Sētā iekļūst pa trejiem vārtiem — Saules, Jāņa un Māras. Treju vārtu
princips ir mitoloģisks kods, savs tulkojums šim kodam meklēts arī
SKAŅU SĒTAS meta priekšlikumā. Aiz Jāņa vārtiem rietumos, saskaņā ar
tradīciju, paceļas Jāņa kalns, metā tas ir publiski pieejamais zaļais
jumts virs autostāvvietas. Dienvidos ierīkoti Māras vārti, senču sētā —
laidara vārti, Skaņu sētā — ēkas apkalpes un dienesta zona. Aiz tās —
jauni apstādījumi, Latgales pilsētu birzs.

Teritorijas attīstības priekšlikums. Ģenerālplāna risinājumi.

Konkursa
novietne ir telpiski atvērta pret Festivāla parku, ļaujot abas
teritorijas uzlūkot kā vienotu publisko ārtelpu. Parks pieslēdzas
svarīgam pilsētas centrālās daļas krustojumam, tāpēc caur to paredzēts
organizēt galveno piekļuvi Centram. Meta priekšlikumā vērā ņemts
pašvaldības nodoms būvēt satiksmes tiltu pār Rēzeknes upi, savienojot
pārtraukto Pils ielu un nodrošinot satiksmi ar pilsētas centru.

Priekšlikums paredz veidot paplašinātu upes šķērsojumu, nodrošinot
divvirzienu autotransporta satiksmi Pils ielas sarkanajās līnijās, bet
Centra virzienā iekārtot reprezentablu laukumu, pār kuru organizēta
galvenā kājāmgājēju plūsma no pilsētas centra un autobusu stāvvietas
Pils ielā pie Festivāla parka.
Galvenā autotransporta piekļuve
paredzēta pa Pils ielu no Atbrīvošanas alejas puses. Teritorijai ir
iespējama arī pakārtotas nozīmes piebraukšana pa Pils ielu no Viļānu
ielas puses.

Jaunbūve izvietota teritorijas plašākajā daļā, Rēzeknes upes krastā
ar ēkas garenass orientāciju D—Z virzienā. Upes krastu piedāvāts
risināt kā labiekārtotu dabas pamatnes teritoriju. Ēkas R pusē, esošā
sporta laukuma vietā paredzēts izbūvēt divlīmeņu autostāvvietu 150
automašīnām, segtu ar zaļo jumtu, kurai iespējama publiska piekļuve
brīvdabas sarīkojumu rīkošanai un atpūtai.

Novietnes D daļā, kas robežojas ar Brīvības ielas apbūvi, iekārtota
dienesta ieeja un kravas piegāžu rampa. DA pusē ar skatu uz Rēzeknes
upi, kuru šķērsos jaunais gājēju tilts, veidojami jauni apstādījumi.

Segtas divlīmeņu autostāvvietas izvēli noteikuši sekojoši apsvērumi:

• apbūves teritorija ir labi pārskatāma no daudziem pilsētas punktiem
  un plaša atklāta auto stāvlaukuma risinājums degradētu vietas
  ainaviskās kvalitātes, turklāt ir neatbilstošs jaunbūves semantikai;
• divlīmeņu risinājums apmeklētājiem nodrošina daudz īsāku ceļu no automašīnas līdz ēkas ieejai;
• pārsedzot autostāvvietu ar ekspluatējamu zaļo jumtu, tiek saglabāta ēkas statusam atbilstoša publiskās ārtelpas platība.

Plānots rekonstruēt teritorijai caurejošo kanālu, izbetonējot tam jaunu gultni, kas pakļauta ēkas arhitektūrai.

Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa apbūves teritorijas atrodas
applūšanas draudu zonā, meta priekšlikums paredz par ēkas nulles atzīmi
pieņemt 133,00 m. Šāds lēmums nodrošina, ka ēka pacelsies vienā līmenī
ar otrpus upei esošo Festivāla parku un plānoto Pils ielas šķērsojumu.
Autostāvvietas pirmā līmeņa grīdas atzīme ir 131 m, šādā augstumā
atrodas arī auto stāvlaukums apmeklētājiem ar kustību traucējumiem. No
šī līmeņa uz ieejas terasēm ved pandusu un kāpņu sistēma. Upes 20 metru
aizsargjoslā teritorija veidota lēzena nogāze ar kritumu no 133 m pie
ēkas līdz 130 m upes krastā.

Arhitektūras risinājumi

SKAŅU SĒTAS meta programmas
funkcionālais risinājums hierarhiski kārtots četros apjomos — A, B, C
un D. Galvenā ieeja atrodas ēkas pagalma dziļumā. Pārkāpjot slieksnim,
apmeklētāji nokļūst vestibila lieltelpā, no kuras pieejami visi
korpusi. Atbilstoši pamatfunkcijai, vislielāko apjomu aizņem lielā zāle
ar tai piegulošām palīgtelpām. Abpus lielajai zālei organizēti mazās
zāles telpu un mēģinājumu telpu bloki, un pārējās publisko pakalpojumu
telpas (restorāns, kafejnīca, mūzikas instrumentu veikals, bērnu rotaļu
istaba). Dzimtsarakstu nodaļa un administratīvās telpas izvietotas
ceturtajā blokā.

Lielās zāles funkcionālo un konstruktīvo risinājumu noteikusi
prasība nodrošināt zāles daudzfunkcionālu lietošanu, uzsverot tās
plānotu pamatfunkciju — koncertu rīkošanu. Zāles gabarītu proporcijas,
tilpums un konstruktīvo elementu risinājumi (balkona un beletāžas
dziļums, konstruktīvie izvirzījumi) tapuši, ievērtējot akustiskās
prasības. Papildus efekts sasniedzams, projektējot akustisko apdari,
kas būtu elastīgi transformējama. Otrs būtisks zāles projektēšanas
priekšnoteikums ir prasība atbrīvot parteru no skatītāju sēdvietām. Šim
nolūkam izbūvēta stacionāra beletāžas zona, zem kuras atrodas skatītāju
zāles podestu un krēslu noliktava.

Pa kreisi no galvenās ieejas iekārtota dzimtsarakstu nodaļa ar
ceremoniju zāli, kas apmeklējama arī atsevišķi pa Saules vārtiem, tie
tiek atvērti arī laulību reģistrēšanas ceremonijas noslēgumā,
atsaucoties uz vārtu arhetipisko funkciju.