Radošo pakalpojumu centrs Rēzeknē — SZK/Z

3. vietu Rēzeknes konkursā ieguva SZK/Z priekšlikums Rēzeknes raksti, kas piedāvā nogāzē izveidot Vidusjūras zemju ciematiem līdzīgu, sarežģītu kompleksu. Tajā satiekas divas plānojuma struktūras — pilsētas apbūves ortogonālā un ap pilskalnu organizētā centriskā kompozīcija.

MAZS PILIENS, KAS SAVIĻŅO ŪDENS VIRSMU ir simbols vienas domas spēkam, kas var ietekmēt procesus plašā rādiusā.

Attēla līdzība ar pilskalnu un tā apkārtni nav nejauša — tā tiešām ir vieta, no kuras ir sākusies «viļņošanās», respektīvi, pilsētas vēsturiskā attīstība. Jaunais radošo pakalpojumu centrs Rēzeknē veidots kā vieta, kur rasties jaunrades impulsiem — kā pilieniem, kas var saviļņot okeānu!

Pilskalna un to ieskaujošā vaļņa centriskā kompozīcija vedina uz asociācijām par podnieka ripu un kalnu kā māla gabalu vidū. Topošajam objektam pilskalna pakājē ir jāpiešķir dinamika, kāda piemīt podnieka ripas rotējošajam spēkam, un radošā enerģija, kas bezveidīgu masu pārvērš estētiskā priekšmetā. Pilskalnam — rotācijas centram — tuvāk esošie apjomi projektēti koncentriski liekti, un to savstarpējā nobīdīšanās, izbīdīšanās, vai pagrūšana atspoguļo iekšējo dinamiku. Rotācijas spēks norimst virzienā pa nogāzi augšup, kur virsroku ņem pilsētas apbūves ortogonālā kārtība.

Apjoma sadrumstalotība un izkārtojuma it kā nejaušais raksturs izvēlēti apzināti, lai lielo (telpu programmas ziņā) objektu veiksmīgāk ierakstītu apkārtējā vidē, kam raksturīgs neliels apbūves mērogs. Turklāt tas idejiski turpina tēmu par pilskalnu un tā apkārtni kā arheoloģiskās izpētes objektu. Arheoloģisko atsegumu fragmentārisms un nenobeigtība ir iedvesmas avots projektētās ēkas plānojumam — tas veidots kā vietām nepabeigts un nejaušs, atstājot simtiem iespēju dažādiem apaudzējumiem ēkas dzīves laikā.

Projektētā ēka ir daudzfunkcionāls objekts, kur vienkop savijas 5 atšķirīgas, taču savstarpēji optimāli savietojamas funkcijas, kas viena otru var lieliski papildināt. Tā kā objekts ir liels, tad būtiski ir piedāvāt ēkas daļu autonomas funkcionēšanas (līdz ar to arī apsaimniekošanas) iespējas, kā arī telpu pielāgošanu dažāda tipa pasākumiem.

Objekta novietne ir vispārākajā pakāpē oriģināla: pilsētas apbūves ortogonālā struktūra šeit satiekas ar pilskalna centrisko kompozīciju, turklāt tas noris uz stāvas nogāzes! Projektētā ēka ir kā šo dažādo struktūru «izmijas» zona — tas atspoguļojas arhitektūras apjomu kārtojumā: koncentriski liektās formas pāraug taisnleņķa būvmasās, paverot simtiem neparastu rakursu uz ēku.

Objekts ir veidots kā neregulāras formas terasveida būve, kam, atkāpjoties pa reljefu, pieaug stāvu skaits. Tādējādi, ieejot pa galveno ieeju pilskalna pakājē, no ēkas var iziet arī uz Br.Skrindu ielu, kas atrodas 13m augstāk. Ņemot vērā ievērojamo reljefa kāpumu, vairākas telpas (tehniskās telpas un palīgtelpas) projektētas vai nu pilnīgi vai daļēji ieraktas zemē.

Neparastā novietne ļauj uztvert objektu no visdažādākajiem skatu punktiem. Ļoti būtisku lomu šajā ziņā spēlē ēkas jumts, kas vienlīdz labi pārredzams gan no pilskalna, gan Br.Skrindu ielas. Tāpēc jumtu šī objekta kontekstā varētu saukt par ēkas «piekto fasādi».