Pūslis parkā

Lai liepājnieki iegūtu segtus kortus, apjumt esošos vai būvēt jaunus? Centrā vai piepilsētā? Projektētāju dialogs ar pašvaldību kā pasūtītāju modelē dalībnieku diferencēto domāšanu fizikas — budžeta un biznesa.

Tenisa spēlei Rīgas apkārtnē ir daudz angāru dažādās novietnēs — monolīti pārsegti vai sezonai transformējami. Liepājā vienīgie un vaļēji korti atrodas vēsturiskajā, pēc pilsētdārznieka Georga Kūfalta projekta (XIX gs.b.) radītajā Jūrmalas parkā blakus brīvdabas estrādei Pūt, vējiņi? (1964) «Tenisa bāze Piejūras parkā ir datēta ap 1906.gadu,» raksta Latvijas Tenisa savienības prezidents Juris Savickis 2000. gadā, lūdzot finansiālu valsts atbalstu slēgtas tenisa halles celtniecībai otrajā lielākajā tenisa centrā aiz Rīgas — Liepājā. Lai nodrošinātu Tenisa sporta skolas darbu, ir vajadzīga arī kvalitatīva treniņu bāze aukstajam laikam. Šobrīd vairāk kā 200 audzēkņu ziemā trenējas skolu vai uzņēmumu sporta zālēs uz koka grīdām (sacenšas uz tenisīta) pie nepiemērota apgaismojuma.

Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs 2000.gada oktobrī injicēja būvniecības pieteikumu: «Arī Tenisa kortiem jāiekļaujas Jūrmalas parka attīstības koncepcijā, veidojot viengabalainu un izteiksmīgu ansambli, uzlabojot ēku un servisa kvalitāti.» Decembrī Sporta pārvaldes priekšnieks Pēteris Tervits vēlreiz vērsās Būvvaldē pēc informācijas par rosinātās rekonstrukcijas projekta sastāvu: «Atbildi nesaņēmām, bet esam izgatavojuši maketu?» 2001.gada janvārī publiskajai apspriedei tika nodots būves mets.

2001.gada augustā Pašvaldības pasūtījumu komisija no diviem piedāvājumiem Par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādāšanu tenisa halles alternatīvu salīdzināšanai aptaujā atzina A Projekts cenu. Bez parka apskatītas tika vēl trīs vietas (pie 5., 6.vidusskolām un mikrorajonā) no 22 iespējamām pilsētas kartē, kas pievienota uzdevuma dokumentācijai. Oktobrī domes Sporta komisija sprieda, ka nesadarbībā ar speciālistiem veiktais pētījums ir neprecīzs, tāpēc kā pieņemamāko izvirzīja variantu — parks? «Jebkuras citas vietas izvēle projektu sadārdzinās,» nelokāms ir Liepājas Tenisa sporta skolas direktors Imants Andersons arī 2002.gadā, un domnieki piekrita 2003.gadā izskatīt 100 000 latu atvēli.

Vairogi — direktīvas

2001.gada februārī attiecīgās institūcijas bija solidāri negatīvas savos slēdzienos. «Pieteiktais apjoms ir klaji atšķirīgs,» pretrunīgumu parka raksturam konstatē būvvaldnieki. Tipveida celtni Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa Liepājas vēsturiskajā centrā noraidīja VKPAI: «Arhitektoniski vienmuļa, gigantiska (36 x 71 m, H = ap10m) un parka struktūru degradējoša.» Domes Vides nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa uzskata, ka tieši bezlapu gadalaikā pāri atklātajiem kortiem paveras dabas skati: «Jebkura jauna būve samazina parka ainavas vērtību.? Pretargumentiem izmantojot dendroloģiskā objekta eksistenci Baltijas jūras piekrastes kāpu zonas aizsargjoslā, vidi veidojošo kluba V—10 kolektīvs ir kategorisks: «Lai saglabātu parka kompozīciju, nav pieļaujama apbūves blīvuma palielināšana. Sporta būves ir novietojamas tuvu sabiedriskajam transportam. Uzceļot zāli pie kādas no skolām, to varēs izmantot arī skolēni, un papildus 4 kortos visu gadu intensīvi sportot spētu arī interesenti.»

Ķīlis — tāme

Šogad Liepājas mērs Uldis Sesks atkārtoti lūdza padomu V—10? Profesionāļi viedokli nav mainījuši. Tomēr V—10 ir atvērts arī sarunai par reiz izrunāto. Būvuzņēmēji, praktizējoši arhitekti un ierēdņi bija gatavi iedziļināties pat parametros, lai oponētu tuvredzīgi lētas būves izskaušanai no ekskluzīvās nomales.

Jaunieceltais Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš ziņoja, ka pilsētai aizvien nav izdevīgi celt jaunu, slēgtu halli ar 6—7 mēnešu noslodzi gadā. Eksistējošo kortu periodiska apjumtošana, plānojot tenta sajūgumu ar esošo kluba ēku, ekonomētu līdzekļus un rūpes par apriti. Arhitekts Gundars Vīksna piekrīt, ka scenārijs izmantot to pašu segumu ir loģisks, ja būtu teicams tā tehniskais stāvoklis, ar kura izpēti būtu vajadzējis sākt: «Vai pie 10 latiem nepieliekam 100, lai iegūtu pūsli ŠAJĀ VIETĀ?»

Būvuzņēmējs Ivars Kesenfelds domā, ka saprātīgāka būtu ĒRTĀKA VIETA: «Piemaksājot 10—20 %, iegūtu svaigu produktu, kuru iespējams ekspluatēt arī lietainā dienā,» zinot, ka segti, četri tenisa laukumi ar ģērbtuvēm izmaksā ap 190 000 latu. Arhitekte Gunta Šnipke citēja aprēķinus: «Esošo kortu apjumšana ar gāzes pievilkšanu, rekonstruējot kluba ēku — summa  Ls 485 000. Citur ar tādu platību (2800m²) — Ls 570 000 (ar stacionāru pārsegumu), — Ls 559 000 (arī ar tribīnēm).» Būvuzņēmējs Zigurds Kirhners iedziļinās: «Gāzes vadam paredzēti tikai Ls 10 000, piepūšamā halle — Ls 159 000 (bez seguma), bet grīdai — 45 Ls/m2?» G.Vīksna komentēja: «Cipars ir pamatots. Korti ir bedrē. Kāpu jānorok vai grīdu jāceļ uz augšu. Jautājums, vai par 200 000 ŠINĪ, vai par 250 000 CITĀ VIETĀ? Starpība ir par mazu, lai atsvērtu darbību ŠAJĀ VIETĀ. Skaitļi pierāda, ka uz slikta virsū liks kaut ko dārgu.»

Arhitekts Uldis Pīlēns koncentrēja kolēģu kaulēšanos: «Kamēr citas pilsētas ir pavirzījušās priekšā — ar privātkapitālu vai kombinēti ar pašvaldības resursiem, mēs 3 gadus joprojām esam strupceļā. Koncepcija ir nepareiza no pilsētbūvniecības viedokļa. Nenotiek komunikācija divu pašvaldības organizāciju (Būvvaldes un Sporta pārvaldes) starpā. Apelēt pie parunāšanās ar arhitektiem nav pārāk korekti. Tā ir nevēlēšanās problēmu risināt nopietni. Ir jāizvēlas pareizā novietne. Pūslis papildinās urbānu ainu, dabā būs pretējs efekts.»