Pirms
pāris gadiem A4D publicēja biroja ARHIS izstrādātu projektu kompleksam Brīvības
ielā pie Gaisa tilta. Šobrīd projekts, kura galveno daļu tagad veido viesnīca, ir
atdzimis un, iespējams, veiksmīgāk iekļaujas vietas pilsētnieciskajā struktūrā,
atgādinot par Rīgas centra robežu un Aleksandra vārtiem, kas kādreiz atradās
pilsētas galvenās ielas galā.
Aiz
loga Aleksandra vārti
Pirms
Gaisa tilta, sākot no Brīvības un Mazās Klijānu ielas stūra, kur vēl nesen
gozējās ēka ar uzrakstu Biļešu kases
un tad tālāk, līdz pat Lielajiem kapiem izpletusies iecerētā SPA hoteļa un
daudzdzīvokļu nama novietne. Pavisam neliela Tallinā bāzēta 4 viesnīcu ķēdīte
ieplānojusi savu piekto posmu iezīmēt tieši Rīgas kartē. Ar gudru ziņu un
tālredzīgi izvēlētais kompānijas nosaukums MERITON
rada pasaules mēroga atpazīstamības ilūziju, kas kopā ar tiešām labu servisu un
ekonomiska līmeņa cenām ļāvis zīmolam veiksmīgi nostiprināties kaimiņzemē un
sākt lūkoties jaunu teritoriju virzienā.
Kāda,
nu jau nebūtībā aizgājusi, banka pirms gadiem sešiem uzsauca arhitektiem skiču
konkursu ar ļoti virspusēju programmu, bet neslēptu vēlmi pievienot zemes
īpašumam papildus vērtību un izveidot pievilcīgu pārdošanas komplektiņu cīņai
ar nabadzību. ARHIS šajā sacensībā
noplūca laurus, un visai drīz jau tikāmies ar jaunajiem īpašniekiem.
Respektablākais kungs no viņiem teica tā: Man
patīk šī ideja — ēka atgādina lielu kuģi. Sauksim to par ARCA NOAE (Noasa šķirsts). Oriģinālvalodā nešaubīgi labi skanošais vārdu
salikums latviskajai ausij lika viegli nodrebēt, turklāt vēl tas kapu lauks ar
saviem šķirstiem blakus. Šādā viegli bībeliskā gaisotnē projekts nodzīvoja līdz
šī gada sākumam, kad vajadzēja pieņemt galīgo lēmumu par tēla koncepciju, un
tad notika radikāls pavērsiens — līdzīgi kā darīts Tallinā, mums tika dots uzdevums viesnīcas interjeru veidot ar
neuzkrītošām atsaucēm uz Tēvzemes dažādu novadu etnogrāfisko pagātni, bet jauno
nosaukumu locīt citā svešā mēlē — Meriton
Conference & Spa Hotel Riga. Mūsu vidū gan joprojām dominē biroja
iekšējais slengs — Arka. Pat
logo a r c a n o a e
biju sameistarojis vizualizācijām, ļoti piemēroti vārdi un burti
grafiskam treniņam.
Savā
piecu gadu attīstībā apbūves iecere ir piedzīvojusi gan spontānas, gan
izsvērtas pārvērtības, sastapusi mazāk un vairāk ieinteresētus ierēdņus, pa
ceļam maldījusies utopiskās fantāzijās, bet galu galā nupat kā sasniegusi
taustāmu rezultātu — saskaņotu skiču projektu. Gruntsgabalu pārdalošā jaunā
Etnas iela, kuras sarkanās līnijas parādījās jau pēc projekta uzsākšanas,
pilsētas nozīmes ūdens un siltuma megatrubas, kas šķērso un ieskauj īpašumu,
apgrūtinātā piekļūšana objektam, īpaši virzienā no centra un īpaši lielizmēra
transportam kā autobusiem, ievērojamās reljefa svārstības zemes gabalā un šai
iepriekš rūpnieciskajai teritorijai uzliktie perimetrālās apbūves noteikumi —
tas viss komplektā ar konkrētās vietas nozīmīgumu, vēsturiskā centra
aizsargzonas statusu un bailēm no Junesko
Bargā ir apstākļi, kas kavējuši projekta straujāku attīstību. No otras
puses, arī investors nav pārlieku sasteidzis procesu un daudz laika veltījis
dažādiem meklējumiem, variantu izstrādei, tirgus analīzei un pieredzes
apkopošanai, pat rīkojis papildus konkursu, lai pārliecinātos par projektētāja
pareizu izvēli.
Pirms,
apmēram, gada darbs taustīšanās režīmā jeb peldētāju žargonā sausais treniņš tika pārtraukts un
varējām iet ūdenī. Beidzot ar pilsētu
ir panākts kompromiss sarkano līniju jautājumā, kas garantē publiskas, visiem
brīvi pieejamas transporta joslas izbūvi pa Etnas ielu līdz savienojumam ar
Mazo Klijānu ielu, tai pašā laikā atsvabinot apbūvi no traucējošiem
nosacījumiem un ļaujot investoram īstenot vienota viesnīcas korpusa būvniecību
pāri iegremdētajai brauktuvei. Beidzot arī esam nonākuši līdz konkrētai apbūves
programmai un secībai — 1.kārtā plānota viesnīca ar 380 istabām (772
gultasvietas), konferenču centrs 900 dalībniekiem, izvērsts restorānu un
kafejnīcu bloks 500 vietām un plaša SPA zona ar diviem baseiniem, vannām,
pirtīm, speciālām telpām masāžai, fitnesam un citiem moderniem labsajūtas
sasniegšanas veidiem, bet 2.piegājienā gruntsgabala dziļumā pie robežas ar
kapiem, jeb parku kā labprātāk to dēvē attīstītājs, iedomāts uzcelt
daudzdzīvokļu namu 115 nelielām ģimenēm. Laimīgā kārtā krīze un veselais
saprāts projektā izsvītrojuši divus no trim pazemes stāviem, pagātnei atstājot
sapni par pagrabā iekārtotu milzu supermārketu, no eksplikācijām pazudis arī
lielais kazino un jumta dārzi ar debesu restorāniem. Pēdējā laikā projekts
attīstījies vienkāršas, praktiskas un ekonomiski pamatotas koncepcijas pavadā.
Jāsaka, ka līdz ar to uz Getliņiem
novirzīta arī lielākā daļa profesionāļu pūliņu par modīgo tēmu — alternatīvie enerģijas iegūšanas un taupīšanas paņēmieni, jo ieguldījumi,
kuru efekts reālas naudas veidā varētu parādīties pēc desmit un vairāk gadiem
netiek akceptēti ne no pasūtītāja biznesa viedokļa ne arī no potenciālo
kreditoru puses. Būs labs siltinājums fasādēm, augstas efektivitātes logi un
vitrīnas, enerģijas atgūšana SPA sistēmās un tradicionālā rekuperācija gaisa
apmaiņai, bet dabas spēki — zeme, saule, vējš un lietus šajā projektā,
visticamāk, netiks saukti talkā.
Galu
galā pēc ilgstošiem klejojumiem esam nonākuši ļoti tuvu sākotnējai, jau pirmajā
konkursā paustajai, idejai par Brīvības ielu un parku savienojošu gājēju ceļu,
kas šķērso pazemes līmenī iedziļināto Etnas ielu un iezīmē jaunā kvartāla
galveno iekšējo asi ap kuru izkārtoti viesnīcas un dzīvojamās ēkas apjomi. No
šīs ļaužu artērijas organizēta tieša piekļuve SPA kompleksam, restorānu blokam,
konferenču centram un viesnīcai kopumā, tikmēr galvenajai ieejai, pēc
pasūtītāja ierosinājuma, atvēlēts kvartāla stūris pret pilsētu Gaisa tilta
virzienā. Jaunradītajai gājēju takai piekļausies arī pāris nelielas platības
tirdzniecības vietas viesnīcas ēkas pirmajā stāvā un dzīvojamās mājas centrālā
ieeja apbūves gabala dziļumā. No iegremdētās transporta joslas plānota
iebraukšana hoteļa auto novietnēs un piegādes zonās. Zem daudzdzīvokļu nama
izbūvējama divu līmeņu stāvvieta, kuras jumts kalpos kā pamats mājas
iekšpagalmam ar oriģinālās formās veidotu rotaļu laukumu. Pašas dzīvojamās
celtnes neparasto siluetu un apjomu kompozīciju ir radījušas striktās
insolācijas prasības, kā arī nelielā Kaspara (nākotnē — Kaspera) iela, kas bez
lielām cerībām jel kad materializēties, virtuāli aizstiepjas gar gruntsgabala
ZR robežu pa Lielo kapu zemi. Ēkas fasādēm brūno krāsu izdomājām paši, lai
kontrastē ar viesnīcas aristokrātiski bālo vaigu.
Lai arī
kādus brīnumus arhitekti izfantazētu un sazīmētu iekškvartālā, tik un tā par
jauno vaibstu pilsētas sejā tiks spriests pēc Brīvības ielas fasādes, bet
galvenokārt pēc stūra risinājuma pret tiltu. Veiktā analīze rāda, ka ēkas
augšdaļa kļūst redzama jau pirms VEF, tad, uzbraucot tiltam, apjoms lēnām ceļas
ārā, līdz pilnībā atklājas no pārvada virsotnes un tālāk pietuvinās jau no
lejupejoša skatpunkta. Neskatoties uz tālo perspektīvi, objekta skaidru uztveri
apgrūtina tilta pacēlums un gaismas stabi ar elektriskā transporta vadu
tīmekļiem. Svarīga tēma ir arī Krišjāņa Barona ielas ass gala noformējums, kurš
jārealizē gaužām īsajā Brīvības ielas frontes līnijā. Profesionālā atbildība
veidojot Rīgas centra robežzīmi, kam vienlaikus jākļūst arī par pozitīvi
atpazīstamu biznesa simbolu un kurai jābūt mūsdienīgi izteiksmīgai un
saprotamai vienlaikus noturoties stingrajos apbūves noteikumu rāmjos, padara
mūsu darbu īpaši komplicētu. Pēc dažnedažādu versiju un to variāciju atmešanas
esam apstājušies pie samērā monolīta uz kontrasta principa balstīta asimetriska
apjomu kārtojuma. To raksturo divu paņēmienu konfrontācija — monotoni perforēta
gaiši apdarīta fasāžu josla, kas iesākusies pagalmā, gar Mazo Klijānu ielu
izritinās līdz Brīvības ielas stūrim un, dinamiski izvirzījusies, jūtami
paraujas augšup pretstatā piezemētajai tumši stiklotajai ēkas galvenajai
fasādei un sānu fasādes apakšējai daļai, kuru mēroga sasmalcināšanai izmantots
distancēts lielformāta režģis ar līdz nepazīšanai modificēta etnogrāfiska
ornamenta, varbūt Saules koka, motīvu. Koptēla viengabalainības vārdā kokainais
zīmējums iepludināts arī kompleksa publiskās zonas interjeros. Tehniskā
projekta izstrādes gaitā šajā ziņā vēl iespējamas izmaiņas, jo darbs pie
detalizācijas turpināsies, taču kopumā, dažādiem kompromisiem pildītais pīrāgs
beidzot ir izcepts un pagaidām uz papīra un failos ir tapis jauns Rīgas nams,
aiz kura logiem pirms teju 200 gadiem būtu pavēries neaizmirstams skats uz
Aleksandra vārtiem.
Viesnīca un daudzdzīvokļu
ēka Brīvības ielā 187
Pasūtītājs — ARCA NOAE DEVELOPMENT
Projektēšanas birojs ARHIS
Projekta autori: arhitekti — Arnis
Kleinbergs, Jānis Zvejnieks
Projekta komanda:
- arhitekti — Kristīne Klišāne, Alvis Janelis,
Evija Runce; - arhitekti tehniķi — Simona Ozola, Ģirts Kūla,
Pauls Gibze, Uldis Jaunsubrēns; - ainavu arhitekte — Linda Zaļā;
- vizualizācijas — Kristaps Šulcs, Jānis Piņķis;
- būvinženieris — Kaspars Bondars
2006.—2011. gads
No Juglas puses centra virzienā viesnīcas pretimnostādītā pelekā, klucīgā augšdaļa pārāk atgādina pārdaugavas panorāmas biedēkļus – viesnīcu grandus. Viss pārējais simpātiski, it īpaši no Kr. Barona ielas lūkojot
neuzrunā
kad uzcels, tad uzrunās. katru rītu braucot no juglas puses teiks: ko blenz?!
Nu pavisam drūmi, samocīti. Kaut kādi nesaprotami apjomi. Kat tik vairāk šķību sagrieztu detaļu.
Es iedalu Arhis darbus 2 daļās.
Kur piedalās Kronbergs – 90% darbi baudāmi, estētiski, pārdomāti un iekļaujas pilsētvidē.
Kur pedalās Kleinbergs – 90% darbi nesaprotami, kaut kādas cakas, izvirzījumi, 23 grādu sagāzumiņi, logi šķībi griezi – tāda sajūta, lai tikai nebūtu ne vienas taisnas līnijas 🙂
Nesaprotu kā tik dažādi cilvēki ar dažādām gaumēm, strādā vienā birojā.
Kas tu par doktoru, ja tik daudz ko nesaproti? Vai tikai neesi tas divkosīgais, liekulīgais viltus doktors, kurš nāk ar neģēlīgu nodomu sagraut Latvijas pēdējās neatkarības vecāko biroju, bet vakaros slepus tīksminās ap šķību māju fotoattēliem savos ceļojumu folderos. Ticamāk izskatīsies, ja turpmāk rakstīsi dr. habil. arch. vai vienkārši dr. arch. – tas tevi nodeva.
To kapu zaļo struktūru vismaz ar kādu koku rindu vajadzēja turpināt…Tagad tas salauzītai apjoms izskatās briesmīgi. Baigā HADIDA uzradusies!
Nē, Ausma, diemžēl baigā HADID nav vēl uzradusies. Nav uzradies EISENMAN, LIBESKIND, HIMMELBLAU, GEHRY . . . neviens nav uzradies, te valda pilnīgs miers. Bet es ļoti ceru, ka kāds ar viņu mentalitāti beidzot aplaimos šo laimas apsēsto zemīti un pārtrauks mūsu apgaroti harmonisko, bet nepanesami garlaicīgo un bezzobaino darbošanos. Un ne jau tāpēc, ka kāds no nosauktajiem man būtu īpaši mīļš, drīzāk nē, bet gan tādēļ, ka mūsu arhitektūrā totāli iztrūkst, nosaukšu – kvalitatīva telpiski provokatīva komponenta. Mēs priecājamies par veiksmēm konteksta meklējumos starp pilsētas mūriem, bet ignorējam ne mazāk svarīgo kontekstu ar lielpisētas dzīves dinamiku un daudzveidību. Nezinu,… Lasīt vairāk »
Vai tiešām Tu nesaproti, ka tas viss ir "garām". Un šoreiz tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Pilsēta bez zaļumu struktūrām nevar iztikt. Labi, ka ir tāds LANDSCAPE URBANISM! Palasies. Aizbrauc uz Tallinas BIENĀLI un tad pastāsti arī man – ko tur redzēji.
kas par toni?
Vai provokācija ir arhitektūras mērķis? Kāds pamatojums ir industriālajām formām fasādē pret Brīvības ielu? Vai arhitektūrai jāizsauc tik krasas reakcijas kā šajos komentāros? Kādam stilistiskajam novirzienam var pieskaitīt šo darbu, vai no kurienes tam aug kājas? Paldies par atbildēm:)
Ja jau Jums jāstāsta, tad jau Jūs arī lāgā nezinat…
Provokācija nav arhitektūras mērķis. Industriālo formu pielietojums seko mūsu idejai pamodināt cilvēkos vēlmi pievērsties ražošanai un veicināt valsts uzplaukumu. Arhitektūra nedrīkst izsaukt tik krasas reakcijas, bet bažām šoreiz nav pamata, jo pašlaik jau 90% no kritiski noskaņotajiem komentētājiem ir iemīlējuši šo projektu. Tas ir pilnīgi jauns stils, kas pagaidām izplatījies tikai Austrālijā, Brazīlijā un Ņujorkā, un tā būtība ir kopēt padomju laika 60-to gadu arhitektūru. Pateicos par pacietību atbildes gaidot. 🙂
Arī slīpie jumti latviešu arhitektu formu valodā izmantojami dēļ tā, lai modinātu cilvēkos vēlmi pievērsties kalnu slēpošanai!
autoriem- vai tika veikti kaut kādi pasākumi pret tramvaju trokšņiem un vibrācijām?
ar kritiku viss- pārējais superīgi! 🙂
Tur noteikti būs gumijas sliedes un porolona bruģis.
http://www.iso…lv/sliezu-celi
Skaidrs, ka tika veikta. Ēka ir projektēta atbilstoši seismisko zemestrīču apgabalu noteikumiem. Jo, kad tramvajs brauc garām (it sevišķi jaunsapirktie zemie), tad rūtīm parasti birst ārā stikli un sienām birts apmetums, kā arī rodas būtiskas novirzes nesošājās konstrukcijās.
Ja Marriott ķēde Riga nedabūja (nedabūs) sakarīgu viesnīcu, tad vismaz vārdiskais līdzinieks Meriton nebūs jākaunas.
Ko iegūst, vai neigūst bijušo vārtu vieta ir cits jautājums.
Laba viesnīca, bet citai vietai.
taja rajona neviens negribes gulet. ja nu vienigi pec 10 gadiem kas mainisies . es patreiz mekleju hoteli riga kur apmesties un ticiet man vsi gandriz grib gulet mierigi nevis arpuz centra . kaut gan cilveki daudz saka par hanzas hoteli labas lietas tas tomer atrodas ne visai laba vieta. ta ir jau Maskachka un viss . es esmu dzivojis taja rajona un loti labi zinu ka tur ir
pats Arhis projekts nav it ka slikts bet atgadina padomju 60 gadu arhitekturu un tas tad kopuma rada shaubas par ta esamibu. struktura , linijas un pati kompozicija iedvesh bailes un vizuali tas ir arpus telpas. isti tomer neparliecina. es redzu ka pedeja laika visi megina iet pakal modei un kopet 60 gadus . tas notiek australija brazilija un amerika dazas vietas ka nujorka. . Tam hotelim ir jabut cita vieta Riga jo ka jau es teicu . vieta nav ta labaka. cita runa ka ta ta vieta attistas un tatad mainas ari pilsetvide un tas iedzivotaji . bet riga… Lasīt vairāk »
Jautajums projekta autoriem, pedejas vizualizacijas, fotomontazas, kur attelots gala variants ir veidotas pec Kristapa Šulca vai Jāna Piņķa, loti realistiskas vizenes sanakusas, vismaz eksterjera fotomontazas, super.
visu cienu autoriem – gan projekteetaajiem, gan vizualizaatoriem, bet nevaru piekrist Kaarlim. Ja projekts pats ir ok, tad 3dimensionaalaas bildes gan tadas chaabiigas, ljoti sausas un nedzivas. Prieksh skicem der, bet kaa smukuma bildes, diemzeel nee.
Šitā pirmkursnieku diskusija par vizeņu kvalitāti uzjautrina. Bez šaubām katrs no jums var uztaisīt krietni krutākas bildes. Un droši vien arī nepareizi izvēlēts apraksta šrifts krietni vien ietekmē projekta pamatbūtību.
Prieks, ka uzjautrinu, bet butu pateicigs uzzinat, kurs ir istais autors sim vizenem !
Zinātkārajiem http://www.arh…=70&id=324
http://www.arh…=70&id=323
http://www.arh…=70&id=322
Paldies.
Mani uzrunāja paskaidrosjošais komentārs zem bērnu laukuma – "Virs divstāvu auto novietnes iekārtots humāns rotaļu laukums bez neviena zaļuma". Lai arī nepārstāvu radikālo kok-skāvēju (citās kultūrās – krūm-guļu) saimi, tomēr, iepazīstoties ar piedāvāto šī gruntsgabala attīstības vīziju, atkal nākas aizdomāties par Lielo Bildi (BIG PICTURE). Ar Lielo Bildi saprotot Rīgas pilsētas Teritorijas plānojumu, kur šis nogabals (kā jebkurš cits nogabals) iekrāsots (modernus vārdus lietojot – iehačots) kādā konkrētā krāsiņā, kas reprezentē konkrētus blīvuma, intensitātes, brīvās teritorijas u.c. procentiņus. Protams, orķestra diriģentam (pasūtītajam) patīk lielie divciparu skaitļi un tas dod šo sulīgo citronu asistenta (arhitekta) rokās, lai tas spiež! Un tā… Lasīt vairāk »
BRIESMĪGA EKLEKTIKA / žēl tā stūra, tur pat netālu jau ir viens monstrs – uz Cēsu un Brīvības ielu stūra.
jā, nekur neesmu dzirdējusi kritizējam to ēku, bet tas stūris uz cēsu ielas ir domāts kaukas baigi intrsants, bet izpildījums ir vienkārši bēdīgs. un rezultāts pabaiss. kaut gan tā celtne tika tur marinēta gadiem. iespējams arī tas kāds artavs rezultātam.
man patiik mieriigaa turienes dziive…vairs negribeeshu dziivot blakus taadam skudrupuuznim…
pārāk mierīgā turienes dzīve ir tuvējos kapos.
vajag taču ieviest kādu harmoniju.
Bieži sanāk brauk pa šo tiltu (Rīga-Sigulda un atpakaļ u.t.t.)…
Godīgi… negribētu skatīties uz 2 stāvu industriāl. stūra fasādi. Vienkārši negribu.
Nav prieka.
Blakus tramvaja parks – draugi atbrauks, jautās – TE DZĪVO TRAMV.PARKA DARBINIEKI?
VARBŪT KAUT KO TRADIC. ?
Vai Jūs gribētu palik tādā viesnīcā? Putekļi, tramvaji, …melns..brrr.
Skaidrs, ka gribētu palikt. Kurš tad negrib palikt netālu no centra, turklāt viesnīcā uz galvenās pilsētas ielas? Putekļi, melna darva un tramvaji un vēl turklāt vilcieni ir zem tuvējā tilta.
Līdz 60-70 eur par 2-vietīgu numuru paliktu ar lielāko prieku.
Arhitekts ir atbildīga profesija – uz mūsu veidojumiem ļaudīm jāskatās min. 100 gadi. Vai objekts būs tādā kvalitātē ir atkarīgs no daudziem iesaistītajiem, bet galvenokārt no tās vielas, kas arhitektam starp ausīm. Mums atliek tikai paļauties, ka tās tur ir pietiekami daudz…
atliek tikai priecāties, ka arhitekta mūža ilgums ir mazāks :)))))))))))))))))
Iepazīstat Oskara Nīmeijera daiļradi un gūsiet pieredzi par aktīvu radosõ darbu otrajā simtgadē.
lai sokas!
Bija tik smuki tie apjomiņi ar biļešu kasēm.
Arhitektūra kā izklaide par pasūtītāja naudu, nodrošinot ar privātiem šoviem kolēģus dripes istabās?
Es nezinu ar kādu domu autori publicējās, bet pieņemu, ka ar domu uzklausīt argumentētus viedokļus. Ja nē, tad uzreiz atvainojos par piezīmēm. Vnk dzīvoju blakus un man ir tiesības izteikties 🙂 Pēc manām domām, runāt kategorijās –skaista ēka, neglīta ēka, moderna, nemoderna…. patīk-nepatīk ir tāpat kā ar „skaisto siluetu” – bezjēdzīgi, jo vienam patīk- otram nepatīk. Ja reiz autors šādi redz un ir plūcis laurus konkursā, tātad viņam un pasūtītājam patīk. Pirmkārt – kas man patīk. Patīk autoru uzdrīkstēšanās publicēties un vēlme radīt ko atšķirīgu. Otrkārt, es gribētu izteikt savas piezīmes un argumentāciju skatoties uz šo projektu no attīstītāja pozīcijas:… Lasīt vairāk »
Aizdomājos par to kā būtu..
.. ja katrs, kurš šeit nospiež pogu – komentēt – , to darītu ar ŠĀDU (savai profesijai atbilstošu) attieksmi un saturu..
būtu skumji to visu lasīt 🙂
vairumam pa prikolu uzrakstīt 2- 3 rindiņas un skatīties, kas būs. 🙂
P.S.: man arī 2- 3 rindiņas 🙂
Martai: ja pirms podziņas "Pievienot" būtu obligāti jānospiež podziņa "Piereģistrēties", komentāru kvalitāte dramatiski uzlabotos. Tas ir ļoti vienkāršs un efektīvs risinājums.
….biznesa plāna primitīva tabula, kur peļņa ir proporcionāla uzbūvētā daudzumam…. Noteikti kādu laiku savā praksē esi pamanījis lēts= labs ( labi, labi + minimāli ieguldījumi ilglaicīgumā –bieza vate, „nikni” stiklojumi +rekuperācija, lai minimizētu uzturēšanas izmaksas.) dominēšanu tirgū ( tas pats vērojams arī uz Rietumiem no mums) …ekskluzivitāte … Atkāpjos arī šeit pie jaunās Rietumu būvniecības paradigmas lēts=labs (+lēta uzturēšana), tā nepieļauj pie +- maziem apjomiem uz ko Tu velc ,labu arhitektūra (tā kas atmaksājas, ieguldījumi mecenātismā protams vēl jo projām spēkā, bet tas gan nav vairs attīstītāja bizness, bet mecenātisms) , laba (un atmaksājas) tā kļūst tikai pie lieliem apjomiem… Lasīt vairāk »
Ja godīgi, tad nesapratu kas ir domāts ar "lēts=labs", tāpat pieņemu, ka esmu ticis pārprasts attiecībā uz ekskluzivitāti (biju domājis, ka var uzbūvēt mazāk un nopelnīt vairāk). Ekskluzivitāte ir skala ar divām galējībām nevis ekskluzīvs pats par sevi 😉 – laikam arī par vides kvalitāti neesmu izteicies saprotami – kvalitatīva privāta ārtelpa, kura dod papildus pievienoto vērtību īpašumam. – par stāvvietām -nestrīdēšos – ja attīstītājs ir veicis aprēķinus, tad mani argumenti bija nevietā. – par kārtām – nesapratu, ja vien to, ka nav naudas… – par saikni ar viesnīcu – atkal nesapratu, par kādiem tirgiem Tu runā – dzīvokļa serviss… Lasīt vairāk »
lēts=labs ( un lēts apkalpošanā), ekonomiski izdevīgs investoram, kas kā smejies ir privātais, pretējā gadījienā viņs ir mecenāts, vai pašnāvnieks,ar minimāliem riskiem. Diemzēl šo formulu kā reizi mēs redzam plānos un apjomos, lēti( maksimāli kompakti apjomi ar minimālu fasādi pret laukumu, minimizētām koplietošanas fīčām, galerijas kā socializēšanās trases), + daudz( pie vienas uzraušanas noteikti strādā vairumtirgošanās koncepts, pat ja izpirks tikai daļu projekta, būs profits, pārējā varēs gaidīt pūces astes ziedēšanu. Protams ka tas ir forši pašam sava terase un balkons, Skaists labiekārtots pagalms ar brieduma gadu platlapjiem, putnu čivināšanu kokos ,bet kas par to ir gatavs "kostot"? Ja tepat… Lasīt vairāk »
Par publicitāti. Pēc Arta (a4d redaktora) aicinājuma iesūtījām šo materiālu, kas bija sagatavots publicēšanai „Latvijas Architektūra”. Skaidri apzinoties, ka šāda prezentācija līdzīgi kā pilnmēness izsauks gan anonīmu lietpratēju neadekvātu rosīšanos, gan aizvainotu kolēģu pašizpausmes, mēs tomēr piekritām, jo atbalstām profesionālas informācijas un domu apmaiņu publiskajā telpā un šajā portālā īpaši. Cita iemesla nav – projekts jau izturējis dažādas pašmāju un citzemju ekspertīzes un analīzes, izgājis caur skaņošanas dzirnavām un no pilsētas atbalstīts tālākai attīstībai. Par intensitāti. Par visiem 100 procentiem piekrītu – apjomus mazāk un mazākus, zaļas publiskas telpas vairāk. Tikai mēs neesam saņēmuši tādu uzdevumu/pasūtījumu. Tas ir tieši pretējs… Lasīt vairāk »
Arni paldies par atbildēm! Lai izdodas!
3 bildītes saistībā ar vēsturisko apbūvi – igauņu nacionālais romantisms, Himmelb(l)au "zaļā" arhitektūra un Hadid kontekstuālisms. Divu pēdējo vārdu ietekmi uz jaunāko laiku arhitektūras vēsturi būtu neprātīgi noliegt. Esmu drošs, ka jūsu, tāpat kā "viltus doktora" un pat "dubultprofila" pasaules apceļojuma folderos atradīsies ne viena vien šāda un līdzīga rakstura bildīte, jo tas taču ir tik interesanti un aizraujoši. Protams, negribētos tādas "kakas" redzēt savās mīļajās vietiņās. Balsoju par daudzveidību un atvērtību t.sk. mūsu galvās.
A-hā, tātad savu radošo izpausmju ierobežošana uzskatot, ka tādi risinājumi ir pagalam greizi 😀
Coop man personīgi patīk pat ļoti, igauņi ir ienesuši "ekstravagantu mūzikas centru uz bīdermeijera bufetes blakus porcelāna zilonīšiem", par Zahu nav viedokļa, ar šāda līmeņa vizualizāciju ir par maz. Tepat var pievienot arī vienu vizuāli it kā mazāk izteiksmīgu Londonas brīnumu iz Amanda Levete – http://www.ama…10-hills-place/
Interesanti ieklausities shi projekta vertejumos. Ne jau pasha projekta pec. Mes piedzivojam laikmetu, kad nekas radikali nemainas pilsetas silueta. Jaunceltnes var uz vienas rokas pirkstiem saskaitit. Cilveki pierod pie nemainibas. Nav brinums, shaja laika jebkura apbuves iecere var izsaukt tik lielas emocijas. Negribu iedzilinaties ekas arhitektura. Ja, shi iecereta eka izmainis pilsetas ainavu, uz to bus jaskatas katru reizi, kad brauks pari gaisa tiltam, taa izmainis shis apkartnes rakturu uz muzhigiem laikiem. Bet vai tas ir kautkas no ka mums ir jaizvairas? Riga vestures laika nepartraukti ir mainijusies, parvertusies, izpletusies. Ta viemer ir bijusi kontrastu pilna. Riga ir piedzivojusi daudzus… Lasīt vairāk »
Iespējams, ka pienāk brīdis, kad brutālas pārmaiņas vairs pilsētu nepadara krāšņāku, Un Jūsu piesauktā kontekstuālisma neesamība atsaucās un konkrētiem laika posmiem, kas starp citu, saskan ar pilsētu trasformāciju periodu visā Eiropā, kuru jau varētu saukt arī par masu psihozi, jeb globālo modes tendenču afektu. Es nedomāju, ka izkaisītu, arhitektoniski neveiklu jaunbūvju iestūķēšanu, zemesgabalos, kuros ir iespējama attīstība, taču, manuprāt, ņemot vērā humānus un elementārus gaumes aspektus, tā, lai pienesums pilnveido nevis izsit robu konkrēta kvartāla tekstūrā. Akla sekošana kvadrātmetru izspiešanas metodei, kas, manuprāt, ir klasika " pirms burbuļa plīšanas" laiku tendence, neveicina nedz veselīgu nekustamā īpašuma tirgu, nedz kaviltatīvas dzīvojamās… Lasīt vairāk »
Pieņemu Dubultprofilam ir daudziem klientiem ( kas reāli strādā ar aizņemtu naudu, vai no fondiem, vai kāda indivīda kabatas, vai pat banku piķi) izdevies iezaurēt kā jātērē tā karstā naudiņa, ka tā jātērē ir humānā vidē ( sasaucoties ar V.D. komentāru), kurai noteikti ir kaudze ar noņēmējiem, kuri reāli ievērtē karaliskus apstākļus(ar saviem maciņiem), kurai liekas daudz būtiskāk augoši koki centra mājas iekšpagalmā, skaisti balkoni( kurus var izmantot pēc mērķa ~3-4 mēnešus gadā), individuālas kāpņu telpas ar liftiem, nevis garas kopmītņu galerijas, izcili gaismas apstākļi ,nekā 50-100% lielāka maksu ,nekā šādā RVC vēsturiskai pieredzei raksturīgā risinājumā. Tikai kur ir šie… Lasīt vairāk »
Vecīt es nevienam neko neaurēju. Tā ir tava, kā personības, izvēle, kam un kā tu strādā. Tavs emociju pārpildinātais komentārs neko nepasaka, tikai to, ka tu ļoti labi saproti attīstītāja domāšanas principus. Tādā gadījumā mans jautājums ir tāds – nafig vajadzīgs ir arhitekts? Pietiek ar labu būvdarbu vadītāja, būvuzņēmēja, un attīstītaju kantora sadarbību, kuru pārrauga viens projekta vadītājs.
Nu par emocionalitāti tā kā greizi. Kur konkrēti -uzskaiti. Strādā vai vispār nestrādā, tāds drīzāk ir mūslaiku redzējums( nevis strādāju tikai ar izvēlētiem klientiem), varbūt Tu esi kāds no veiksminiekiem ,kam klienti gāž no kājām nost, tad sorry atvainojos, man tā nav, cik noprotams arī apspriežamā projektā autoriem tā nav, bet jebkurā gadījienā ja tā ir ,Tu Veiksminieks. Arhitekts kā reizi ir vajadzīgs lai dabūtu to ko grib attīstītājs, ko grib sabiedrība ( pilsēta, vide), un ko var realizēt būvnieks, un lai tas šancētu arī pārskatāmā periodā vārdusakot vidutājs-mēdijs(laika vektoru ierēķinot), . Savukārt noliekot pie vietas "riebīgos" attīstītājus varam iegūt… Lasīt vairāk »
Renār, pirmkārt es neiesaku cirst dūri galdā, lai gan es ļoti to gribētu, un to arī vajadzētu, tomēr mēs dzīvojam kapitālismā un tā sauktajā demokrātijā, kur nauda, kas arī peļņa, kā tu pats uzskaitīji pa lielam nozīmē visu. Protams, tālāk seko jautājums cik spēcīgs indivīds tu esi, lai atteiktos piemēslot vidi sev un citiem ar neveiksmīgām mazām un lielām būvēm, acīmredzot tu esi tik stiprs, lai par konkrētu samaksu īpaši galvu nelauzot to izdarītu, un jā, arī es reizēm tieši to arī daru, lai gan ar to nemaz nelepojos, un strādāju pie tā, lai man tā nebūtu jādara. Taču es… Lasīt vairāk »
Es merktiecigi izvairijot no arhitekturas un estetikas jautajumiem sava komentara. Velos akcentet citus skatijumus runajot par jauno apbuvi. Luk vel viens. Projekta zemes gabals ir privata zeme. Zemes ipashniekam tachu ir vienadas tiesibas izmantot savu zemi visos tiesiski atljautos veidos. Domaju tas pashsaprotams. Zemes izmantoshanu un apbuvi regule likumi, buvnoteikumi, utt. Ja ieceretais projekts atbilst shiem nosacijumiem, tad tachu nevajadzetu but nekadam likstam. Liekas tas ari ir pashsaprotami. No shi un citu projektu kritikas izriet tomer, ka zemes attistitajs un arhitekts tomer nevar rikoties vadoties no tiesiskajiem nosacijumiem. Skiet mes gribam saskatit ari kadus citus nosacijumus. Piemeram: mes gribam lai… Lasīt vairāk »
Bravo, man ļoti patīk projekts!! 🙂
– es šinī gadījumā domāju attīstītājus. Tiešām paldies Renāram, kurš tik labi izanalizēja tipiskā burbuļlaiku attīstītāja domu gājienu. No Arņa rakstītā iekrita acīs 10 gadu atmaksāšanās termiņš, kura dēļ pusnicīgi, pusironiski par "modīgiem" nodēvētus t.s. "zaļos", faktiski ekonomijas un komforta risinājumus (kuri, protams, nav iespējami, atbilstoši nerisinot ēkas arhitektūru) var atmest bez lielas apspriešanas, visdrīzāk izpratnes trūkuma dēļ. Tā vietā par pietiekoši ekonomiskiem atzīts aplikatīvais fasādes režģis, apjoma paaugstinājums ar neīstu sienu Brīvības ielas pespektīvē, mākslīgas palmas interjerā, rotaļu laukums no dārgiem materiāliem faktiski gaismas šahtā. Daudz domāts par Brīvības ielas fasādi un skatu Barona ielas perspektīvē, bet ēkas pārkaršana… Lasīt vairāk »
…tipiskā burbuļlaiku attīstītāja domu gājienu…" Pieņemu nebūt ne burbuļlaiku( ja pamanīji konceptuāli definēju lētumu ekspluatācijā ar galvenās komponentes taupīšanu -enerģiju). Pieņemu arī faktu ,ka attīstītājs ir gana reālistisks, lai saprastu, ka piepildījums pasākumam nebūt nebūs 100% vai tuvu tam. Tam kas paņems būs jāsedz vismaz pašizmaksa ( kredīta( resursu) apkalpošana, komunālie izdevumi, zemesnodoklis) par tiem, kas stāvēs tukši līdz periodam X. Nenoliegsi taču ,ka siltumsūkņi ( par horizontālajiem atļaušos pasmīnēt ‘(izņemot kas ieguldīti ūdeņos)), saules kolektori, visas asprātīgās AVK sistēmas ( saules skursteņi utt.), nebūt nav lēts risinājums, un pats galvenais cik ir to profits pret ieguldīto? 10 gadi kā… Lasīt vairāk »
Publicētā projekta risinājuma attīstība tomēr vēl nav nonākusi līdz pārliecinošam tēlam. Diezin vai komentāros paustā profesionālā saudzība pamudinās autorus uz kādu cilvēciskāku, maigāku risinājumu, jo pieeja visos variantos ir kopēja un pēdējais varētu gan kalpot par izejas punktu, ja atteiktos no ampīriskās varas tēla cietības, lietojot kādus harmonizējošus formu elementus gan pašā būvķermenī, gan iekļaujot ielu apbūvē.Ne vienmēr vēloties savu ēku izcelt tas tiešām paliek stabīls vides elements. Protams var rupjā veidā cilvēku pieradināt, bet var arī vilināt . Vai mūsdienās piedien arhitektūrā lietot lielas varas simboliku? Atvainojiet par prātā ienākošo anekdoti par varas cilvēkiem: kogda ….., serdce mjagkoje, mjagkoje… Lasīt vairāk »
Viss kopumā no Brīvības ielas izskatās pēc daudzstāvu garāžas, bet brūnā ēka ar vienkārši nefunkcionālām, mūsu laika apstākļiem nepiemērotām fasādēm (atcerieties vien iepriekšējo ziemu!!!), ar bērnu laukumu, kurā nav saprotams, ko bērniem darīt (autori laikam bērnus redzējuši tikai bildītēs). Man būtu ļoti gribējies iejūtīgāku attieksmi pret tiem, kuriem jāiet pa trotuāru garām šim monstram, kā arī nevarēju saskatīt kādu skaistu stūra risinājumu (dominanti), jo Rīgas ielu stūriem tie esot raksturīgi. (tā man mācīja arh. fakultātē). Un neredzu nekādu vajadzību atgādināt visiem, ka tā tagad ir modē! Ja apjoms slikti sēž un tautai liekas, ka tas nav labi, tad nelīdzēs iebildes,… Lasīt vairāk »
Kaut kas no Ķīnas paņemts.
Manuprāt, lielākā problēma, kas jau pašā sākumā padara pasūtītāja ieceri par mission impossible ir tas, ka šī vieta ir pilnīgi nesasniedzama virzienā no centra. Arī tuvākā apgriešanās vieta rādās būt vien Biķernieku iela-Struktoru iela, kas ir gana patālu. Spraugu zem Gaisa tilta ir okupējis tramvajs un vismaz publisku iebrauktuvi tur laikam noorganizēt nav iespējams. Man domāt, ka šis darbs ir arhitekta neveiksme, ko pēc iespējas ātrāk apaudzēt ar efejām, ne likt arhitektūras žurnālos un citur publikas un profesionāļu vērtējumam. Tīrs naudas (izdzīvošanas) darbiņš, kā skelets skapī. Nav jau nekas slikts, bet labs arī nē, pilnas pasaules pilsētas ne jau tikai… Lasīt vairāk »
Es šo projektu redzu kā NOLIEGUMU VIETAI. Taisnība – mums nav sakarīga RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA un nav arī ZAĻO STRUKTŪRU PLĀNA. Un tomēr ir labi paraugi un piemēri. Ir visādi – LANDSCAPE URBANISM un KRITISKAIS REĢIONALISMS. Galu galā ir IGAUŅI ar savu konkursu un gaidāmo BIENALI. Nu kapēc šī ēka tiek zīmēta itkā MĒNES AINAVĀ? Tas bērnu rotaļu laukums! Tas tiešām izsaka visu!
Es atceros A.K. projektu, kur piedāvāja uz sienām zīmēt milzīgas koku lapas(?). Tagad koku simboli balstos. Kur paši KOKI? Ar šādu blīvumu cilvēkiem tiek atņemts pat gaiss. Ja nu vienīgi šī KAPU PARKA TERITORIJA izlīdzēs!
Kapu parka teritorija patiešām izlīdzēs, tur starp citu apglabāts neviens vien Latvijas dižgars, bet teritorija ir atbaidošā stāvoklī, – varbūt tieši kapos visiem zaļi domājošajiem vajadzētu ieguldīt savu "domu" spēku un naivi necerēt, ka privātīpašnieks Rīgas centrā atļausies reveransus "zaļās domāšanas" virzienā. Projekts ir izsaucis tik vētrainu diskusiju, tas nozīmē, ka tam piemīt iekšējas vertības – tas liek domāt par arhitektūru – un tas ir labi, vai ne?
Jocīgākais jau nav tas, ka pasūtītājs to vēlas un arhitekts to uzzīmē – jocīgākais ir tas, ka KLIENTS (lasi: sabiedrība) to ir gatavs lietot. Un tā, draugi mīļie, ir patiesā problēma: sabiedrība, kurai nav ne mūsdienīgu principu, ne ideālu, ne prasību par to, kādai ir jābūt dzīvojamai videi un mūsdienīgai pilsēttelpai. Mēs varam lauzīt šķēpus savā starpā pēc sirds patikšanas, bet ja sabiedrība (lasi – PASŪTĪTĀJS visplašākajā šā vārda izpratnē) nenāks ar saviem kvalitātes kritērijiem, bet tikai ar cipariem, saruna turpināsies turpat rinķī apkārt… Un cipari var būt jebkas – gan būvniecības izmaksas, gan kvadrātmetri, gan cena, kas pēc tam… Lasīt vairāk »
Droši vien par vēlu šeit ierados un rakstu, bet ļoti tomer liela ir vēlēšanās izteikties. 1.Par pārlieku apbūves blīvumu un max zemes izmantošanu…. Vai tad Apbūves noteikumi, pēc kuru nosacījumiem tika projektēts šis te ēku komplekss, nav izstrādāti tā lai maximāli ievērotu cilvēka un vides tiesības uz eksistenci? Jā tā nav, tad mainam Noteikumus, nevis filozofējam par tēmu klients-mecenāts(nez kur tādi redzēti??) 2.Negribas ieslīdēt detaļās un būt sīklumainam knauzerim………, bet teikšu, ka dzīvokļi ir vienkārši sūdīgi pēc plānojuma-sienas peld, disproporcija starp vannas istabu, guļamistabu un viesistabu parametriem…, nav palīgtelpu, viss tāds gadījuma cienīgs pasākums. Bet tā ir kopīgā mūsdienu Latvijas… Lasīt vairāk »
tā mīļi un nerātni 🙂
Personīgi Miķelim. Kāpēc mūsu jaunie arhitekti – cik es saprotu zem un nedaudz virs 30 uzvedas (komentāros) neparasti lecīgi un iedomīgi??? Gadus 10 atpakaļ šādu bīstamu tendenci neredzēju.
Droši vien par vēlu šeit ierados un rakstu, bet ļoti tomer liela ir vēlēšanās izteikties. 1.Par pārlieku apbūves blīvumu un max zemes izmantošanu…. Vai tad Apbūves noteikumi, pēc kuru nosacījumiem tika projektēts šis te ēku komplekss, nav izstrādāti tā lai maximāli ievērotu cilvēka un vides tiesības uz eksistenci? Jā tā nav, tad mainam Noteikumus, nevis filozofējam par tēmu klients-mecenāts(nez kur tādi redzēti??) 2.Negribas ieslīdēt detaļās un būt sīklumainam knauzerim………, bet teikšu, ka dzīvokļi ir vienkārši sūdīgi pēc plānojuma-sienas peld, disproporcija starp vannas istabu, guļamistabu un viesistabu parametriem…, nav palīgtelpu, viss tāds gadījuma cienīgs pasākums. Bet tā ir kopīgā mūsdienu Latvijas… Lasīt vairāk »
tā mīļi un nerātni 🙂
Personīgi Miķelim. Kāpēc mūsu jaunie arhitekti – cik es saprotu zem un nedaudz virs 30 uzvedas (komentāros) neparasti lecīgi un iedomīgi??? Gadus 10 atpakaļ šādu bīstamu tendenci neredzēju.
No Juglas puses centra virzienā viesnīcas pretimnostādītā pelekā, klucīgā augšdaļa pārāk atgādina pārdaugavas panorāmas biedēkļus – viesnīcu grandus. Viss pārējais simpātiski, it īpaši no Kr. Barona ielas lūkojot
neuzrunā
kad uzcels, tad uzrunās. katru rītu braucot no juglas puses teiks: ko blenz?!
Nu pavisam drūmi, samocīti. Kaut kādi nesaprotami apjomi. Kat tik vairāk šķību sagrieztu detaļu.
Es iedalu Arhis darbus 2 daļās.
Kur piedalās Kronbergs – 90% darbi baudāmi, estētiski, pārdomāti un iekļaujas pilsētvidē.
Kur pedalās Kleinbergs – 90% darbi nesaprotami, kaut kādas cakas, izvirzījumi, 23 grādu sagāzumiņi, logi šķībi griezi – tāda sajūta, lai tikai nebūtu ne vienas taisnas līnijas 🙂
Nesaprotu kā tik dažādi cilvēki ar dažādām gaumēm, strādā vienā birojā.
Kas tu par doktoru, ja tik daudz ko nesaproti? Vai tikai neesi tas divkosīgais, liekulīgais viltus doktors, kurš nāk ar neģēlīgu nodomu sagraut Latvijas pēdējās neatkarības vecāko biroju, bet vakaros slepus tīksminās ap šķību māju fotoattēliem savos ceļojumu folderos. Ticamāk izskatīsies, ja turpmāk rakstīsi dr. habil. arch. vai vienkārši dr. arch. – tas tevi nodeva.
To kapu zaļo struktūru vismaz ar kādu koku rindu vajadzēja turpināt…Tagad tas salauzītai apjoms izskatās briesmīgi. Baigā HADIDA uzradusies!
Nē, Ausma, diemžēl baigā HADID nav vēl uzradusies. Nav uzradies EISENMAN, LIBESKIND, HIMMELBLAU, GEHRY . . . neviens nav uzradies, te valda pilnīgs miers. Bet es ļoti ceru, ka kāds ar viņu mentalitāti beidzot aplaimos šo laimas apsēsto zemīti un pārtrauks mūsu apgaroti harmonisko, bet nepanesami garlaicīgo un bezzobaino darbošanos. Un ne jau tāpēc, ka kāds no nosauktajiem man būtu īpaši mīļš, drīzāk nē, bet gan tādēļ, ka mūsu arhitektūrā totāli iztrūkst, nosaukšu – kvalitatīva telpiski provokatīva komponenta. Mēs priecājamies par veiksmēm konteksta meklējumos starp pilsētas mūriem, bet ignorējam ne mazāk svarīgo kontekstu ar lielpisētas dzīves dinamiku un daudzveidību. Nezinu,… Lasīt vairāk »
Vai tiešām Tu nesaproti, ka tas viss ir "garām". Un šoreiz tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Pilsēta bez zaļumu struktūrām nevar iztikt. Labi, ka ir tāds LANDSCAPE URBANISM! Palasies. Aizbrauc uz Tallinas BIENĀLI un tad pastāsti arī man – ko tur redzēji.
kas par toni?
Ja jau Jums jāstāsta, tad jau Jūs arī lāgā nezinat…
Vai provokācija ir arhitektūras mērķis? Kāds pamatojums ir industriālajām formām fasādē pret Brīvības ielu? Vai arhitektūrai jāizsauc tik krasas reakcijas kā šajos komentāros? Kādam stilistiskajam novirzienam var pieskaitīt šo darbu, vai no kurienes tam aug kājas? Paldies par atbildēm:)
Provokācija nav arhitektūras mērķis. Industriālo formu pielietojums seko mūsu idejai pamodināt cilvēkos vēlmi pievērsties ražošanai un veicināt valsts uzplaukumu. Arhitektūra nedrīkst izsaukt tik krasas reakcijas, bet bažām šoreiz nav pamata, jo pašlaik jau 90% no kritiski noskaņotajiem komentētājiem ir iemīlējuši šo projektu. Tas ir pilnīgi jauns stils, kas pagaidām izplatījies tikai Austrālijā, Brazīlijā un Ņujorkā, un tā būtība ir kopēt padomju laika 60-to gadu arhitektūru. Pateicos par pacietību atbildes gaidot. 🙂
Arī slīpie jumti latviešu arhitektu formu valodā izmantojami dēļ tā, lai modinātu cilvēkos vēlmi pievērsties kalnu slēpošanai!
autoriem- vai tika veikti kaut kādi pasākumi pret tramvaju trokšņiem un vibrācijām?
ar kritiku viss- pārējais superīgi! 🙂
Tur noteikti būs gumijas sliedes un porolona bruģis.
http://www.iso…lv/sliezu-celi
Skaidrs, ka tika veikta. Ēka ir projektēta atbilstoši seismisko zemestrīču apgabalu noteikumiem. Jo, kad tramvajs brauc garām (it sevišķi jaunsapirktie zemie), tad rūtīm parasti birst ārā stikli un sienām birts apmetums, kā arī rodas būtiskas novirzes nesošājās konstrukcijās.
Ja Marriott ķēde Riga nedabūja (nedabūs) sakarīgu viesnīcu, tad vismaz vārdiskais līdzinieks Meriton nebūs jākaunas.
Ko iegūst, vai neigūst bijušo vārtu vieta ir cits jautājums.
Laba viesnīca, bet citai vietai.
taja rajona neviens negribes gulet. ja nu vienigi pec 10 gadiem kas mainisies . es patreiz mekleju hoteli riga kur apmesties un ticiet man vsi gandriz grib gulet mierigi nevis arpuz centra . kaut gan cilveki daudz saka par hanzas hoteli labas lietas tas tomer atrodas ne visai laba vieta. ta ir jau Maskachka un viss . es esmu dzivojis taja rajona un loti labi zinu ka tur ir
pats Arhis projekts nav it ka slikts bet atgadina padomju 60 gadu arhitekturu un tas tad kopuma rada shaubas par ta esamibu. struktura , linijas un pati kompozicija iedvesh bailes un vizuali tas ir arpus telpas. isti tomer neparliecina. es redzu ka pedeja laika visi megina iet pakal modei un kopet 60 gadus . tas notiek australija brazilija un amerika dazas vietas ka nujorka. . Tam hotelim ir jabut cita vieta Riga jo ka jau es teicu . vieta nav ta labaka. cita runa ka ta ta vieta attistas un tatad mainas ari pilsetvide un tas iedzivotaji . bet riga… Lasīt vairāk »
Jautajums projekta autoriem, pedejas vizualizacijas, fotomontazas, kur attelots gala variants ir veidotas pec Kristapa Šulca vai Jāna Piņķa, loti realistiskas vizenes sanakusas, vismaz eksterjera fotomontazas, super.
visu cienu autoriem – gan projekteetaajiem, gan vizualizaatoriem, bet nevaru piekrist Kaarlim. Ja projekts pats ir ok, tad 3dimensionaalaas bildes gan tadas chaabiigas, ljoti sausas un nedzivas. Prieksh skicem der, bet kaa smukuma bildes, diemzeel nee.
Šitā pirmkursnieku diskusija par vizeņu kvalitāti uzjautrina. Bez šaubām katrs no jums var uztaisīt krietni krutākas bildes. Un droši vien arī nepareizi izvēlēts apraksta šrifts krietni vien ietekmē projekta pamatbūtību.
Prieks, ka uzjautrinu, bet butu pateicigs uzzinat, kurs ir istais autors sim vizenem !
Zinātkārajiem http://www.arh…=70&id=324
http://www.arh…=70&id=323
http://www.arh…=70&id=322
Paldies.
Mani uzrunāja paskaidrosjošais komentārs zem bērnu laukuma – "Virs divstāvu auto novietnes iekārtots humāns rotaļu laukums bez neviena zaļuma". Lai arī nepārstāvu radikālo kok-skāvēju (citās kultūrās – krūm-guļu) saimi, tomēr, iepazīstoties ar piedāvāto šī gruntsgabala attīstības vīziju, atkal nākas aizdomāties par Lielo Bildi (BIG PICTURE). Ar Lielo Bildi saprotot Rīgas pilsētas Teritorijas plānojumu, kur šis nogabals (kā jebkurš cits nogabals) iekrāsots (modernus vārdus lietojot – iehačots) kādā konkrētā krāsiņā, kas reprezentē konkrētus blīvuma, intensitātes, brīvās teritorijas u.c. procentiņus. Protams, orķestra diriģentam (pasūtītajam) patīk lielie divciparu skaitļi un tas dod šo sulīgo citronu asistenta (arhitekta) rokās, lai tas spiež! Un tā… Lasīt vairāk »
BRIESMĪGA EKLEKTIKA / žēl tā stūra, tur pat netālu jau ir viens monstrs – uz Cēsu un Brīvības ielu stūra.
jā, nekur neesmu dzirdējusi kritizējam to ēku, bet tas stūris uz cēsu ielas ir domāts kaukas baigi intrsants, bet izpildījums ir vienkārši bēdīgs. un rezultāts pabaiss. kaut gan tā celtne tika tur marinēta gadiem. iespējams arī tas kāds artavs rezultātam.
man patiik mieriigaa turienes dziive…vairs negribeeshu dziivot blakus taadam skudrupuuznim…
pārāk mierīgā turienes dzīve ir tuvējos kapos.
vajag taču ieviest kādu harmoniju.
Bieži sanāk brauk pa šo tiltu (Rīga-Sigulda un atpakaļ u.t.t.)…
Godīgi… negribētu skatīties uz 2 stāvu industriāl. stūra fasādi. Vienkārši negribu.
Nav prieka.
Blakus tramvaja parks – draugi atbrauks, jautās – TE DZĪVO TRAMV.PARKA DARBINIEKI?
VARBŪT KAUT KO TRADIC. ?
Vai Jūs gribētu palik tādā viesnīcā? Putekļi, tramvaji, …melns..brrr.
Skaidrs, ka gribētu palikt. Kurš tad negrib palikt netālu no centra, turklāt viesnīcā uz galvenās pilsētas ielas? Putekļi, melna darva un tramvaji un vēl turklāt vilcieni ir zem tuvējā tilta.
Līdz 60-70 eur par 2-vietīgu numuru paliktu ar lielāko prieku.
Arhitekts ir atbildīga profesija – uz mūsu veidojumiem ļaudīm jāskatās min. 100 gadi. Vai objekts būs tādā kvalitātē ir atkarīgs no daudziem iesaistītajiem, bet galvenokārt no tās vielas, kas arhitektam starp ausīm. Mums atliek tikai paļauties, ka tās tur ir pietiekami daudz…
atliek tikai priecāties, ka arhitekta mūža ilgums ir mazāks :)))))))))))))))))
Iepazīstat Oskara Nīmeijera daiļradi un gūsiet pieredzi par aktīvu radosõ darbu otrajā simtgadē.
lai sokas!
Bija tik smuki tie apjomiņi ar biļešu kasēm.
Arhitektūra kā izklaide par pasūtītāja naudu, nodrošinot ar privātiem šoviem kolēģus dripes istabās?
Es nezinu ar kādu domu autori publicējās, bet pieņemu, ka ar domu uzklausīt argumentētus viedokļus. Ja nē, tad uzreiz atvainojos par piezīmēm. Vnk dzīvoju blakus un man ir tiesības izteikties 🙂 Pēc manām domām, runāt kategorijās –skaista ēka, neglīta ēka, moderna, nemoderna…. patīk-nepatīk ir tāpat kā ar „skaisto siluetu” – bezjēdzīgi, jo vienam patīk- otram nepatīk. Ja reiz autors šādi redz un ir plūcis laurus konkursā, tātad viņam un pasūtītājam patīk. Pirmkārt – kas man patīk. Patīk autoru uzdrīkstēšanās publicēties un vēlme radīt ko atšķirīgu. Otrkārt, es gribētu izteikt savas piezīmes un argumentāciju skatoties uz šo projektu no attīstītāja pozīcijas:… Lasīt vairāk »
Aizdomājos par to kā būtu..
.. ja katrs, kurš šeit nospiež pogu – komentēt – , to darītu ar ŠĀDU (savai profesijai atbilstošu) attieksmi un saturu..
būtu skumji to visu lasīt 🙂
vairumam pa prikolu uzrakstīt 2- 3 rindiņas un skatīties, kas būs. 🙂
P.S.: man arī 2- 3 rindiņas 🙂
Martai: ja pirms podziņas "Pievienot" būtu obligāti jānospiež podziņa "Piereģistrēties", komentāru kvalitāte dramatiski uzlabotos. Tas ir ļoti vienkāršs un efektīvs risinājums.
….biznesa plāna primitīva tabula, kur peļņa ir proporcionāla uzbūvētā daudzumam…. Noteikti kādu laiku savā praksē esi pamanījis lēts= labs ( labi, labi + minimāli ieguldījumi ilglaicīgumā –bieza vate, „nikni” stiklojumi +rekuperācija, lai minimizētu uzturēšanas izmaksas.) dominēšanu tirgū ( tas pats vērojams arī uz Rietumiem no mums) …ekskluzivitāte … Atkāpjos arī šeit pie jaunās Rietumu būvniecības paradigmas lēts=labs (+lēta uzturēšana), tā nepieļauj pie +- maziem apjomiem uz ko Tu velc ,labu arhitektūra (tā kas atmaksājas, ieguldījumi mecenātismā protams vēl jo projām spēkā, bet tas gan nav vairs attīstītāja bizness, bet mecenātisms) , laba (un atmaksājas) tā kļūst tikai pie lieliem apjomiem… Lasīt vairāk »
Ja godīgi, tad nesapratu kas ir domāts ar "lēts=labs", tāpat pieņemu, ka esmu ticis pārprasts attiecībā uz ekskluzivitāti (biju domājis, ka var uzbūvēt mazāk un nopelnīt vairāk). Ekskluzivitāte ir skala ar divām galējībām nevis ekskluzīvs pats par sevi 😉 – laikam arī par vides kvalitāti neesmu izteicies saprotami – kvalitatīva privāta ārtelpa, kura dod papildus pievienoto vērtību īpašumam. – par stāvvietām -nestrīdēšos – ja attīstītājs ir veicis aprēķinus, tad mani argumenti bija nevietā. – par kārtām – nesapratu, ja vien to, ka nav naudas… – par saikni ar viesnīcu – atkal nesapratu, par kādiem tirgiem Tu runā – dzīvokļa serviss… Lasīt vairāk »
lēts=labs ( un lēts apkalpošanā), ekonomiski izdevīgs investoram, kas kā smejies ir privātais, pretējā gadījienā viņs ir mecenāts, vai pašnāvnieks,ar minimāliem riskiem. Diemzēl šo formulu kā reizi mēs redzam plānos un apjomos, lēti( maksimāli kompakti apjomi ar minimālu fasādi pret laukumu, minimizētām koplietošanas fīčām, galerijas kā socializēšanās trases), + daudz( pie vienas uzraušanas noteikti strādā vairumtirgošanās koncepts, pat ja izpirks tikai daļu projekta, būs profits, pārējā varēs gaidīt pūces astes ziedēšanu. Protams ka tas ir forši pašam sava terase un balkons, Skaists labiekārtots pagalms ar brieduma gadu platlapjiem, putnu čivināšanu kokos ,bet kas par to ir gatavs "kostot"? Ja tepat… Lasīt vairāk »
Par publicitāti. Pēc Arta (a4d redaktora) aicinājuma iesūtījām šo materiālu, kas bija sagatavots publicēšanai „Latvijas Architektūra”. Skaidri apzinoties, ka šāda prezentācija līdzīgi kā pilnmēness izsauks gan anonīmu lietpratēju neadekvātu rosīšanos, gan aizvainotu kolēģu pašizpausmes, mēs tomēr piekritām, jo atbalstām profesionālas informācijas un domu apmaiņu publiskajā telpā un šajā portālā īpaši. Cita iemesla nav – projekts jau izturējis dažādas pašmāju un citzemju ekspertīzes un analīzes, izgājis caur skaņošanas dzirnavām un no pilsētas atbalstīts tālākai attīstībai. Par intensitāti. Par visiem 100 procentiem piekrītu – apjomus mazāk un mazākus, zaļas publiskas telpas vairāk. Tikai mēs neesam saņēmuši tādu uzdevumu/pasūtījumu. Tas ir tieši pretējs… Lasīt vairāk »
Arni paldies par atbildēm! Lai izdodas!
3 bildītes saistībā ar vēsturisko apbūvi – igauņu nacionālais romantisms, Himmelb(l)au "zaļā" arhitektūra un Hadid kontekstuālisms. Divu pēdējo vārdu ietekmi uz jaunāko laiku arhitektūras vēsturi būtu neprātīgi noliegt. Esmu drošs, ka jūsu, tāpat kā "viltus doktora" un pat "dubultprofila" pasaules apceļojuma folderos atradīsies ne viena vien šāda un līdzīga rakstura bildīte, jo tas taču ir tik interesanti un aizraujoši. Protams, negribētos tādas "kakas" redzēt savās mīļajās vietiņās. Balsoju par daudzveidību un atvērtību t.sk. mūsu galvās.
A-hā, tātad savu radošo izpausmju ierobežošana uzskatot, ka tādi risinājumi ir pagalam greizi 😀
Coop man personīgi patīk pat ļoti, igauņi ir ienesuši "ekstravagantu mūzikas centru uz bīdermeijera bufetes blakus porcelāna zilonīšiem", par Zahu nav viedokļa, ar šāda līmeņa vizualizāciju ir par maz. Tepat var pievienot arī vienu vizuāli it kā mazāk izteiksmīgu Londonas brīnumu iz Amanda Levete – http://www.ama…10-hills-place/
Lielāku Sū..u neesmu redzējis! Šis ir vel trakāks murgs par pamestu Padumjo laiku fabrikas korpusu! Kādi eža sūdi jasapīpējas, lai ko tādu izdomātu.