Priekšlikums namam Miera ielā. OUTOFBOX

Viena no A4D publikāciju tēmām ir nozīmīgas topošas un jau tapušas Rīgas un visas Latvijas būves, taču nereti interesantāka un reizēm arī vērtīgāka tēma ir konceptuāli projekti, spekulatīvā un kritiskā dizaina pieejās balstīti redzējumi, kas ļauj savādāk palūkoties uz līdzšinējām komerciālajām un tradicionālajām praksēm, provocējot diskusiju, rosinot mainīt mūsu uztveri par normām un to, ko patiešām vēlamies sagaidīt no mūsdienu pilsētas un arhitektūras. Šo eksperimentālo un izaicinošo garu, — argumentētu perimetrālās kvartāla apbūves principa apstrīdēšanu —, var sajust arī no OUTOFBOX konkursa piedāvājuma jaunam dzīvokļu namam Mierā ielā iepretim Lielajiem kapiem, vietā, kur vēsturiski līdz pat nesenai pagātnei atradās akmeņkaļu darbnīcas.

Pagājušā gada nogalē noslēdzās slēgts uzaicināts konkurss attīstības vīzijai četriem pie pašas Rīgas Vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežas izvietotiem zemes gabaliem — Miera 73, 75, 75A, 77. Lai ar tikuši konkursa otrajā kārtā, OUTOFBOX arhitekti palika 2. vietā. Pašiem šķiet, ka dēļ pārliekas pieķeršenās pirmās kārtas projektam, kurš arī tiek šeit publicēts

Vietrade

Pēdējos piecpadsmit gadus, strādājot ar pilsētvides projektiem, OOB kā primāro mērķi sev ir izvirzijuši radīt vietu. Citējot Marku Ožē (Marc Augé): “Vieta ir vienkārši vieta, kuru apdzīvo tās cilvēki, kopj to un aizsargā, izceļot tās raksturīgās īpašības un rūpējoties par robežām.” Miera ielas gadījumā, tas nozīmēja atgriezt dzīvību pamestā un neizmantotā teritorijā, radot jaunas kvalitātes.

Miera ielas konteksts

Miera iela ir atšķirīga pilsētas audumā — no perimetrālās apbūves tā, attālinoties no centra, pāriet brīvstāvošā apbūvē, kur lēkā ne tikai ēku dzegu augstumi, bet arī to izvietojums pret apbūves līniju. Tieši šo iezīmi izivrzījām par projektā būtiskāko, jo tā ne tikai saglabā ielas raksturu, veido zaļu priekštelpu, pagarina Lielo kapu zaļo zonu, bet ir arī vienīgais veids kā saglabāt vērtīgākos teritorijā augošos kokus.

Ielas telpa

Otra izvirzītā kvalitāte, kas varētu radīt diskusijas Būvvaldes gaiteņos — ielas telpa, kura ir paplašināta, radot jaunas galerijas divu stāvu augstumā. Tas esošās šaurās un nožogotās ietves vietā ļautu radīt jaunu pilsēttelpu, ko apzdzīvot mazajiem biznesiem, koprades telpām, āra kafejnīcām. Risinājums ļautu likvidēt esošo funkcionālo pārrāvumu, sajūdzot kopā dzīvīgos Miera ielas posmus, radot jaunu 5 minūšu pilsētas maršutu.

Jaunais perimetrs

Respektējot kokus un ar apbūvi apdejojot tiem apkārt, tiek iegūta divreiz lielāka ielas fronte, attiecīgi, divreiz vairāk dzīvokļiem ir saikne ar vietas nozīmīgāko enkurobjektu — lielajiem kapiem. Lai novērstu vēršanos pretī dzīvojošo cilvēku logos, dzīvokļi sarotēti 45 grādos, radot jaunu dinamisku fasādi, neaizsegtu skatu uz parku un elegantu ārtelpu — katram dzīvoklim ir pat vairāki balkoni, pietiekami lieli gan apstādījumiem, gan āra mēbelēm

Ēku arhitektūra

Miera ielas garumā ir virkne izcilu meistaru darbu — Aleksandrs Šmēlings, Gerhards fon Tīzenhausens, Aleksandrs Klinklāvs, Staņislavs Borbals, Nikolajs Nords. To radītās ēkas ir spilgtas sava laika liecības. Tāpēc arī jaunais kvartāls savā arhitektūrā definē šobrīd esošās vērtības — racionāls, iespējams, prefabricēts dizains, askētisms. Fasādes veidotas pigmentētā betonā, racionālās fasādes papildinot ar piekārtiem metāla balkoniem. Lai mazinātu vizuālo ietekmi, pēdējais stāvs veidots ar atkāpi un izmantojot gaismu reflektējošu metāla apdari, kas pieskaņota konkrētās ēkas tonim.

Publisks / privāts

Labiekārtojuma centrālais elements ir saglabātie koki, kas padarīti visiem pieejami, radot jaunu pagalmu, kas atbilst vēsturiskā centra tradīcijām – zaļojoši priekšpagalmi sastopami pie parkiem gan Valdemāra, Pumpura, Kalpaka un Elizabetes ielās. Tai pat laikā, domājot par bērnu drošību, ēkas otrā pusē ir privāta, tikai iedzīvotājiem paredzēta zaļā zona, kas ļauj izlaist savas atvases rotaļlaukumā, nesatraucoties, ka tās izskries uz ielas.

Konkursa priekšlikums ēkām Miera ielā 73, 75, 75A, 77

Pasūtītājs: Reterra / Invego

Arhitekti: OUTOFBOX — Pēteris Bajārs, Elīza Anete Bajāra, Annija Marija Silanagle, Ieva Elizabete Brudne, Alise Rūja, Alvīne Ikauniece,  Ivars Kalvāns
Labiekārtojums: LANDSHAPE — Ģirts Runis, Kristiana Grikmane-Čaniža
Vizualizācijas: Regger

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
75 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
jtd

Lieku aiz auss, kā nosacīti bezcerīgā vietā (gandrīz) visiem dzīvokļiem tikt pie saules.

Miķelis

Nu vispār jau RVC dokumentos ir iegravēts vesels penteris par perimetrālo apbūvi. Saprotu autorus, man arī frīstails tuvs, mēdzu pat laukos šo to netradicionālu uzmeisterot, tā ka kaimiņi ilgi kasa pakaušus, bet nu Rīgā, nu tas kaut kā pa spēcīgu. Čūskiņa vienmēr strādā labi, bet tie dzīvokļi “zem grādiem un ar trījstūru balkoniem” ir laikam alko piekritējiem. Visu laiku būs sajūta ka esi štīmē mazliet, jo istabu orientācija tā kā mazliet peld. Nē, nu varbūt ja virtuvi izmet un ieliek LIELO BĀRIŅU un visu dienu sūc viskiju no kantainās Balantines pudeles, kura starp citu izveidota “sausā likuma” laikā, lai ieietu… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
jtd

Rīt man būs iespēja apskatīt Kaktusu Kopenhāgenā, tur ir vēl trakāk, vien tie balkoni laikam drusku lielāki. Par citu BIG darbu ar 3-stūra balkoniem turpat pat nerunājot.

Miķelis

Uzraksti tad lūdzu savas sajūtas, var jau būt ka tās ir tikai atsevišķiem indivīdiem, piemēram man, – man tas GPS ir visu laiku ieslēgts un jūtu pat telpā, ja grīdai ir kritums 1 cm uz kādu pusi, tas parasti būvniekiem nav tas patīkamākais moments, jo lielais līmeņrādis jāskrien jāmeklē 🙂

jtd

Kā ar līdzsvara izjūtu?

cactus-1.jpg
jtd

Tomēr nav tik traki.

cactus-3.jpg
jtd

Kaktuss ir kaktuss.

cactus-2.jpg
jtd

Nav tik traki ar tiem 3-stūru balkoniem, cilvēki lieto.

3-sturis.jpg
Miķelis

Nu jā, bet Rīgā vēl vis dzīvoklis ir iegriezts 45 😉 Paldies par bildēm 🙂

Pēteris Bajārs

45 grādos iegriests ir tikai skaidrojošais apraksts un cilvēku aizspriedumi. visi dzīvokļi (ok, 99% dzīvokļu) ir smuki taisnos leņķos – gan istaba pret istabu, gan pret kāpņu telpām, gan pret pretējās puses 45 grādu dzīvokļiem (45 + 45 = 90). vienīgais, kas nodod, ka kaut kas ir ne tā – balkons, kura priekšējā mala gan sanāk leņķi. to, ka tā mala nevienu emocionāli netraumē var redzēt pievienotajā interjera vizualizācijā

Miķelis

Nu pag – 7.un 8.bilde – 45 grādos vidējie dzīvokļi, tas ka sienas dzīvokļos savā starpā 90 grādos, tas skaidrs, bet paši dzīvokļi ir 45 grādos pret ēkas ārējo kontūru. Tā ka neštimme starp plānu un fasāžu viemuļi iemidzinošo ritmu ir. Funkcija seko formai? Bet OK, šie varētu būt jauno arhitektu ģimeņu dzīvokļi ar diviem kulmaņiem pie balkona sienām;) Biški pazīmēji un iznāc uz trījstūra balkona nočekot savu vienādmalu trījstūri ar ko rasēt 🙂 Bet skatoties uz jtd bildēm – ir kur augt, Pēteri 🙂 Kāpēc netaisījāt Mika zīmēto variantu? Tad no 45 grādu dzīvokļiem varētu izvairīties.

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Miks Kārkliņš

Velti centies, Miķel, pavilkt Pēteri uz kaut ko saturīgu. Neaizmirsti, viņam tas “Out-of-box” mistikas trafarents kaut kā jānotur tajos vējos. Bet nu, varu piektrist, ka tas ārpus kastes vadmotīvs ir te tāds mazliet virspusējs – vairāk balstīts uz vizualizācijām kā diagrammām. Protams, tas 45 leņķis ir attaisnots ar skatiem uz parku (nevis kaimiņam balkonā.) Tur nu viss ir kā nākas. Bet nu, vizualizācijas skatoties tomēr rodas aizdomas, ka tas ir vairāk tā –  lai fasādītes būtu dinamiskākas. Te gan man Tev Miķel ir jājautā – nu un? Par pilsētvidi…domāts maz. Tik vien no tās urbanās formas ir, kā 2X vairāk dzīvokļi. Tas pats kvantatīvais skarbums, kā tipiskajā vēsturiskajā… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tūlīt vēl uzvilkšu savu plati par Latvijas dižgariem, kuri guļ Lielajos kapos neaprūpēti 😉 Ir vēl skarbāk, vēsturiskā centra apbūve pat 100 gadus atpakaļ bija cilvēkam daudz draudzīgāka – ar augstiem griestiem, bēniņiem, pagrabiem un malkas apkuri dzīvokļos, lai varētu pārdzīvot arī kara laikus. Tagad – izslēdz elektrību un jaunās mājās dzīve izbedzās, – tās pārvēršās par piramīdām ar sarkofāgiem 🙂 Interesanti kā tas Magdalēnas kvartālā risināts, Gati, vai ne? Karš tomēr izmāca vai nē? Somi un ebreji bumbu patvertnes ceļ katrā mājā, pie mums varbūt tagad sāks kas notikt 😉

Pēteris Bajārs

Paldies, Mik! Vienmēr ar neviltotu prieku vēroju tavas pamācības pie savām aktivitātēm – gan to, kuros konkursos man piedalīties, gan to, kā projektēt, gan arī, cik izmisis es esmu, jo daru to, ko es daru. Goda vārds, pat mana mamma tik labi mani nepazīst un nepateiktu tēmīgāk. Biki tikai tā OUTOFBOX pievilkšana, atsit vienu dramatisku meiču klubā, kas centās iestāstīt, ka tā nevar būt, ka es braucu ar ‘vaboli’, jo man tas patīk, simts punkti es izliekos, lai būtu stilīgs… Atgriežoties pie arhitektūras tēmas, liels prieks, ka esi apguvis MS PAINT funkcijas un māki ar salīdzinoši taisnām līnijām savienot apjomus,… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Pēter…un tomēr pavilkies.
Brauc kaut vai ar zaporožecu, ne jau par to te ir runa. Tu kā tāds glums zutis vienmēr izlocies no sarunas par būtiskām tēmām, labākajā gadījumā ar uzmestu lūpu. Ne par ko citu, tikai par to es šeit runāju.
Bet par A4D aizklapēšanu…neteiktu, ka pavadu šeit DAUDZ laika, bet ietaupījums būs.

Pēteris Bajārs

Let’s agree to disagree! Būtiskās tēmas ir ļoti koncentrētā veidā no 40 lapu bukleta sazipotas 1500 zīmēs te A4D pie šī projekta. Sākot no pilsētvides, Miera ielas rakstura, mēroga, pilsētbūvnieciskajām tradīcijām, insolācijas, 2x lielāka ielas perimetra – i.e. dzīvokļiem ar lielāku vērtību un skatiem, kas rezultējās 45 grādu savērsumā, kur, kā es norādīju, lielais vairums no tiem ir ortogonāli as fuck. Tas ir tas, kā arhitekta prāts, vismaz mūsu birojā, strādā. Un kā nonāk pie secinājumiem. Tad atnāk ārstu konsīlijs ar ‘viņam tas mistikas trafarets jānotur’, ‘ārpus kastes motīvs virspusējs’, ‘vairāk tā – lai fasādītes…’ un tamlīdzīgām diagnozēm, liekot saprast, ka… Lasīt vairāk »

Miķelis

Par daudzajiem birojiem kas atsakās publicēties. Skaidrs ka kritiku mūsmājās nepanes tā ka katrs te bezmaz vai arhitektūras ģēnijs un rīt no kabatas līdīs ārā Prickera balva. Bet tā nav. Miks uzdeva konkrētu jautājumu – kāpēc netika ievērota perimetrālā apbūve un pat uzzīmēja variantu, tā vietā lai korekti atbildētu, Tu te sāki veselu tirādi par to cik slikts a4d.lv, kādi Miķelis un Miks aunapieres un bez maz vai viena persona un kā Andis tulīt te visu pievērs. Komon, Pēteri. Ja esi nolaidis lažu ar 45 grādu dzīvokļiem, tad domāju ka tas visiem skaidrs kas te iegriežas. Uzmest lūpu var pusaudži,… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
jtd

Iemesls šādam risinājumam ir viens – kvadrātmetri. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Bet es savus komentārus šeit iesāku jau pašā augšā, man patīk šis risinājums, jo (gandrīz) visi dzīvokļi tiek pie saules, kas, cieti pieturoties pie perimetrālās dogmas, nebūtu iespējams. Otrs pozitīvais manās acīs – saules pusē tiek iegūta publiskā ārtelpa (kaut varbūt tikai dzīvokļu īpašniekiem un viņu viesiem pieejama – ar ielas troksni tomēr kaut kā derētu cīnīties), kas citādāk būtu ēnā un pie “kaimiņu šķūnīšiem”. Skats no (gandrīz visiem) dzīvokļiem uz parku jau nāk klāt kā bonuss. Fasādes kā fasādes, var arī citādāk, var arī labāk. Es daudz… Lasīt vairāk »

Miķelis

To visu es saprotu, bet… Vairākas vizualizācijas. Iedomājies Tu iestartē Pieminekļos ar doto risinājumu, ar brillēm uz deguna, šūpojot VW Beetle atslēdziņas un austiņās klausoties Bītlus un pasaki galvenajam džekam, kurš izvilcis RVC apbūves noteikumus, kur ielīmētas mazās post-it lapiņas un kurš meklē attiecīgo punktu, kurš šādas vaļības aizliedz: Tu te neirs, ja, davai skaņo! Nu skaidrs ka Tu – Jtd tā nedarīsi. Bet iedomājies ka tu taču zini visu shēmu, bet tev kaut kā jānozīmejas, lai Pasūtītājs tevi ievēro, jāpiepūš vaigi: Tad tu šūpodams VW Beetle atslēdziņas, klausoties Bītlus, citēdams Ziedoni, šļūkādams šūzās ieautās kājas un pasitis padusē skeitu,… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

jesus, cik konsevatīva domāšana un jebkura, kurš “out of box” knābāšana kā likumsakarīgs rezultāts. Nu un, ka “perimetrālā” visur tupi nokrāsota kā obligātā? kas tur labs? puse pilsētu ir baudāmākas tāpēc, ka ir visu veidu kabatas, atkāpes un nepareizības, tas pilsētu padara gan interesantāku, gan dzīvelīgāku. Tā vietā, lai padomātu vai nav pienācis laiks mainīt trulo perimetrālo principu, kura rezultātā rodas tikai plakanas ielu frontes ar vienāda platuma ietvēm, īsts latvieties metas knābāt jebkuru, kurš lieto samdzenes un iztēli vs pazemīgi boksterē ko kāds 100 g atpakaļ sarakstījis noteikumu baušļos. Pēteris šoreiz ir parādījis Arhitekta pazīmes, Tavā komentārā [30.03.2023 13:33]… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tu tagad piedāvā Rīgā RVC atlaist visu frīstailā un likvidēt perimetrālo apbūves principu, kā arī atļaut apvienot zemesgabalus centrā un samaukt ja iespējams ar maksimāliem kvadrātmetriem dažnedažādu risinājumu dzīvojamās mājas? Es pareizi sapratu? Tas tā kā ļauts visiem, vai tikai Pēterim un vēl dažiem izredzētiem? Es tā kā neesmu neko tādu redzējis ne Parīzē, ne Londonā ne vēl kur citur. Tu tā kā piedāvā kļūt pirmajiem, kas nograuj vēsturisko apbūvi, lai iegūtu “kabatas, atkāpes un nepareizības, kas pilsētu padara interesantāku, dzīvelīgāku” – nu aptuveni to pašu izdarīja modernisti PSRS laikā ar viesnīcu Latviju, Rīgas modēm, Dailes teātri, kino Spartaks. Šito… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

P.S.P.S. Šitos RVC noteikumus kas ievērojuši tie izpildvergi, bet kas Raini nolaiduši konkursā – tie Arhitekti? Tā? Tu kaut ko līdzīgu Pētera ražojumam esi izstūmis cauri pieminekļiem? Tā ka Tev noservē galdu, sit pa plecu un saka – pie joda noteikumus – Tu vecīt esi radījis šedevru, šito mēs laižam cauri bez jebkādiem aizrādījumiem, Čūskiņa ar 45 grādos iegrieztiem dzīvokļiem tas ir baigs Bjerkes līmeņa risinājums, mēs gadiem gaidījām tādu veci ar tādu risinājumu. Beidzot! Un džeki atkāpjas klanoties kā bajāri pie cara… ( tas paspilgtināts ar nodomu, tāpēc brīdinu, lai neuzmet lūpu kā Pēteris, mums visi te baigi jūtīgi… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Andis Sīlis

Miķelim. Nē, es nepiedāvāju “atlaist visu frīstailā”. Perimetrālais apbūves princips ir ok, tāpat kā 21.3. Bet būvējot tikai pēc diviem principiem pilsētvide paliek vienmuļa, garlaicīga un iedzīvotājiem nepatīkama. Tas redzams Čaka uc ielu bezgalīgi garajās ielas telpu veidojošajās kulisēs un vienāda platuma ietvēs. Ielas telpa paliktu kvalitatīvāka, ja kāda ēka ik pa kvartālam būtu ierauta, ar priekšpagalmu vai ko taml, kurā atrastos vieta ārā kafenei un simtiem citu pilsētnieku improvizāciju par patīkamu ārtelpu. Tādu risinājumu ir bezgala daudz, it sevišķi pilsētu vēsturiskajās daļās, arī jaunbūvētās – tur, kur arhitekti un pilsētbūvnieki lieto smadzenes un izdomu. Taisnība, pie mums to saskaņot… Lasīt vairāk »

jtd

Pārlasīju vēlreiz tos perimetrālās apbūves noteikumus, nu īsta Prokrusta gulta, solis pa labi/kreisi – lode. Pie tam Miera iela jau nu noteikti ir tā, kur vienlaidus ielas fronte, ka tik ne tā (Tabakas fabrika un Dzemdību nams pretī klasiski piemēri, teiktu, ka Miera ielas “perimetrs” ar šo krustojumu ir beidzies). OOB risinājums ir gana asprātīgs, lai pasūtītājs būtu paēdis (m2), gan pilsētvide interesanta, gan dzīvokļi izsauļoti. Turpinot savus svaigos Kopenhāgenas iespaidus – pilsētā ļoti daudz ēku pāri ielai, gan vecu, gan pavisam jaunu. Pirms padsmit gadiem Miera ielas sākumā (bija iecere veidot nosacītus Miera ielas vārtus savienojot projektējamās ēkas abos… Lasīt vairāk »

Miķelis

Pirmais. Tu domā ka es nesaprotu to visu? Bet ir kāds āķis. Kurš izšķirs kurā zemesgabalā būs ierāvums un kurā nebūs, respektīvi kurš investors varēs uzcelt 1.5-2 reizes vairāk kvadrātmetru un kuram būs jāsamierinās ar to kas ir? Es kā reizi neesmu birokrāts, bet esmu pārdzīvojis 90-tos, 2000-tos un zinu visu arhitektinvestoru virtuvi kā tas savulaik notika. Otrais. OK, pieņemsim šajā zemesgabalā atļauj Čūskiņu. Labi, bet tad konkursā visiem tas ir ļauts, visi zīmē Čūskiņas, tas nav nekāds megarisinājums ko izdomājis Pēteris, bet tipveida risinājums ielas frontes atvēršanai. Tā nav nekāda Amerika. Trešais. Laba pilsētvide iegūstama kaut kāda konsensa rezultātā,… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
jtd

Tajos Parīzes rajonos, kur vazājos skatot mūsdienu labākos arhitektūras objektus, šādu ierāvumu bija pārpārēm. Taču, 2 nianses – 1) Laikam arī viņiem ir perimetrālās apbūves noteikumi, jo ielas frontē atvērumam priekšā tomēr bija 2-3 stāvu apjoms (pamatā komerfunkcijai), 2) Tālākā ēka vismaz 9-12 stāvi.

Miķelis

P.S. + Precizējot – bīdāmu stikla konstrukciju, kas var tikt atvērta un var tikt noslēgta perimetrālās apbūves robežās. Tas tā – ideja Vilka pabarošanai, kaut šīs varētu ar nebūt no tā paēdis 😉

Miks Kārkliņš

Paklau, Andi…es nesaproru kapēc šī diskusija ir pārvētusies par tādu ”za iļi proķif” diskursu. Kapēc viss kas ir perimetrāls ir slikts un viss kas ir ar ierautu vēderu ir labs tikai tapēc, ka atkāpe no normas? Neviens jau nesaka, ka atkāpe no normas ir slikta lieta. Tieši otrādi…vienmēr esmu atbalstijis domu, ka RVC postulāti ir vienkārshi pārprastas un iesīsktējušas tradīcijas. Es domāju, ka lielākā motivāvija “uzbrukumā” Pētera priekšļikumam ir tā virspusējā un ēteriskā pilsētvides nostāja. Kaut kādas “jaunas kvalitātes” kaut kādas saiknes ar “enkurobjektu” un skatiem uz to. Piedod tu man, bet vai tev tas nešķiet tāds urbānais manierisms? Es te pievienoju skici,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Latvijā, Mik, arhitekti nemīl arhitektūru, bet mīl sevi. Te ir tāds mega ego kults. Tā vietā, lai apspriestu kas tavā darbā slikts vai uzlabojams, te katrs ar milzīgu pārliecību dzīs cauri savu shēmu. Izaugsmes tāpēc nav un atpalicība joprojām no Lietuvas un Igaunijas liela. Te kritika tikai traucē, labāk iepiķot LA un tad tur tev dziedās diferambus ar trohaju un jambu. Primitīva, zemākā arhitektūras izpratnes stadija. Arhitektūra ir jāmīl, ne sevi. Līdz ar to atbildes uz saviem jautājumiem nesaņemsim. Nesaprotu, kur tas Andis kavējas, Lielais rubiļņiks taču tik patīkami iegulst plaukstā un rada kņudinošu varas sajūtu. Lai vai kā, man… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Marta Tante

sarkasms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.

Miķelis

Longmena angļu valodas un kultūras vārdnīca sniedz šādu definīciju:

Sarkasms – Runā vai raksta, izmantojot izteicienus, kas nepārprotami nozīmē pretējo tam, ko jūt, it īpaši, lai būtu nelaipns vai uzjautrinoši aizvainojošs: Viņa kavēja stundu. “Labi, ka atnācāt,” viņš teica ar smagu / vīstošu sarkasmu. 

Gandrīz visa satīriskā literatūra ir piepildīta ar sarkasma elementiem. Sarkasms ir viens no svarīgākajiem stilistiskajiem līdzekļiem, ko izmanto satīrā un humorā.

Faktiski to plaši izmantoja senās Grieķijas un Romas filozofijas attīstības laikā. Daudzi filozofi aktīvi izmantoja sarkasmu, lai izsmietu valdniekus un augstas amatpersonas. Renesanses laikā sarkasms parādījās literatūrā un pat glezniecībā.

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Marta Tante

Jā jā, kuram gan nav bijs dzīvē laiks, kad sarkasms liekas tāds kruts, asprātīgs sava humora elements. Bet – grozi kā gribi – sarkasms ir agresijas izpausme. Nav īsti skaidrs, ko Jums ļaunu nodara P.Bajāra (šajā gadījumā) privātā auto vai garderobes izvēle, tomēr ir tiiik apnicīgi, ka nebeidzat atgremot to “satīras un humora vienu no svarīgākajiem stilistiskajiem līdzekļiem”, ķeroties klāt kaut kādām personu privātas dabas detaļām pie projektu apspriešanas. Jūs tak tajā žultī pats vien mīņājaties.

Miķelis

Diskusiju par sarkasmu uzsākāt Jūs, – čekojat līdzi terminus, izsakoties precīzi un mēģiniet iekomentēt par projektu – brīvs plānojums jebkur centrā vs noteikumi, kurus visi ievēro jau 50 gadus. Viss pārējais ir putas, kas dabīgi rodas vārīšanās procesā. Kāds viņas smeļ nost, Miķelis mēdz uzgriezt uguni lielāku, Marta Tante, tāds paņèmiens ,saproties, Lielajā pašapmierināto Arhitektu piezīmju dīķī.

Marta Tante

Nu nē, ja nesapratāt – tas drīzāk nebija diskusijas aizsākums, bet aicinājums paskatīties uz sevi no malas. Bet, ja par projektu. Arguments “50 gadus neko tādu nevarēja saskaņot” manās acīs ir diezgan nevērtīgs. Varbūt tomēr ir vērts 50 gadus senus noteikumus atļauties pārskatīt un – iedomājieties! – pat izmainīt. Konkrētā gadījumā redzams, ka gruntsgabalā daļēji (izskatās, ka drusku vairāk par 50% ir veidota perimetrālā apbūve. Apjoma ierāvums, kas gan dot papildus m2, gan gaismu, gan iespēju veidot labiekārtotu vidi arī pilsētai, ne tikai iekšpagalmam, ļaunumu nenes. Piederu pie publikas, kam šķiet, ka ne tikai ‘’launumu nenes, bet pat uzlabo pilsētvidi.… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Marta Tante
Miķelis

Nu tad karogs rokās un uz Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi! Paķeriet līdzi argumentu “Varbūt tomēr ir vērts 50 gadus senus noteikumus atļauties pārskatīt un – iedomājieties! – pat izmainīt”, tur Jūs šito varēsiet vīriem apklārēt. Iesaku uzbildēt lielas Ulmaņlaika būvētās Finansu ministrijas bildes kā paraugu, kas notiek kad visiem pajāt uz noteikumiem, vēl arī Ministru kabineta bildes būs ilustratīvas, nu un protams Patollo, Maximu Krastmalā, kas jau ir pieminekļu vīru lažā ( pardon par manu franču valodu ). Un galvenais iestāstiet viņiem, ka tagad lai visiem būtu labs skats uz parku, mēs Rīgā dzīvokļus iegriezīsim vajadzīgos grādos un ielas frontes… Lasīt vairāk »

Marta Tante

Mhm, ir Jūsu viedoklis un nepareizais. Un vēl arī vajag hiperbolizēt to nepareizo viedokli, lai pierādītu savējo.

Miķelis

Demagogs esat Marta Tante, par lietu neko neesat pateicis, tad jau būsiet Lejnieku Jānis 😉

Miķelis

Nu un mēs pavisam bijām četri, kas te diskutē. Atļaušos te novilkt vienu sērīgu dziesmu, par godu ….kā Tu teici… ak jā – medpersonālam 😉 Balāde par KaupēnuL.t.dz. Meži,meži tumšie meži, ļaujiet man vēl padomāt. Rīt man jāiet tiesas priekšā Patiesība jāstāsta. Tiesas kungs man bargi vaicās: Cik jūs bijāt laupītāj? Mēs pavisam bijām četri x2 Kas viens otru nenodod. Pirmais bija-tumšie meži, Otrais-bērais kumeliņš. Trešais-asiņainais duncis x2 Ceturtais es Kaupēns pats. Tiesas kungs man bargi jautā: Vai grib dzīvot,vai grib mirt? Labāk es kā puika mirstu, x2 Nekā draugus nododu. Un kad es jau būšu miris, Rociet mani mežmalā.… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Miks Kārkliņš

Pēter…vai ar tevi ir iespējams aprunāties par dizainu, vai tikai par nostaļģiskiem strīdiem? Vai tu vari pateikt kaut ko saturīgu par diagrammas skici ko šeit nopublicēju?

Miķelis

Pēter, Tu taču esi nopircis un cerams arī brauc ar BMW E9 😉
P.S. Andis šito tēmu masē jau kādus 10 gadus, tas Veco Suitu garā, – nebrīnīšos ka Jūs kādā saviesīgā pasākumā pēc 20 gadiem braucot lielās sirmās bārdas, viens otru lāga nedzirdot, ar no ausīm ārā lienošām garām ausu spalvām apspriedīsiet to pašu 😉 Veiksmi darbos, Pēter! Man jāpiekrīt Mikam, – kaut kas teatrāls Tavā attieksmē ir – stilīgākajam čalim ciemā nekad neklājas viegli, bet LMT reklāma ar Tavu piedalīšanos gan man patīk 🙂

Miks Kārkliņš

Es gan domāju, ka ja jau eksperimentē, tad eksperimentē. Miķel…tu kā centra notekumu eksperts…kā būtu kaut kas čitāds:

URBANAIS PAGALMS.JPG
Miks Kārkliņš

oops…viens labojums

URBANAIS PAGALMS.JPG
Miķelis

Labs:) bet āķis tajā ka skats uz kaimiņu šķūnīšrosolgogelmogel nav tas skaistākais uz pasaules 🙂 Bet ar noteikumiem ir viss OK, un šis pieminekļos ietu uz urrā 🙂 Bet alkoplānojums gan paliek 🙂 Tāds franču risinājums, parīzisks mazliet 🙂

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Miks Kārkliņš

Nuu…par tiem kaimiņu šķūnīšiem pavisam cits stāsts. Varbūt ka attīstītājs var sapurināt kaimiņus un attīstīt ari sabiedrisko telpu pagalmā?

Miķelis

Jā, tur viela veselam pētījumam – Rīgas centra iekšpagalmi – neizmantotās iespējas.

Miķelis

Dažas pārdomas par arhitektu tipiem Latvijā. Varbūt mūs te ietekmē klimats, varbūt viensētnieku saknes, varbūt padomju mantojums, bet Latvijā izkristalizējas vairāki arhitektu tipi. 1. Modīgais. Modīgais runās par kaķīšiem savā twitter kontā, bet uz kolēģu jautājumiem par savu darbu neatbildēs, jo Modīgais viņa izpratnē nekad nekļūdas. Modīgais sevi pozicionē kā arhitektūras virsvērtību, apaudzē sevi ar pielūdzējām, pielūdzējiem un jūtas labi. Ar Arhitektūru tam visam maz sakara. 2. Pelnītājs. Pelnītājs rukā un savu pirmo miljonu sasniedz ātri. Pelnītājam ir Gali. Dažreiz pat radinieki visādās būvvaldēs, kas palīdz izstumt cauri pat klaji dumjus un nesaturīgus projektus. Ar laiku Pelnītājs pievēršas Arhitektūrai. 3.… Lasīt vairāk »

Pēteris Bajārs

klau, modīgais, ja tev kaut kas ne tā ar kaķiem, varam parunāt. man arī divi

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs googoo
Pēteris Bajārs

aizmirsu piebilst, ja kādreiz tiešām sāk interesēt DISKUSIJA par arhitektūru, tad, lūdzu, Elizabetes 7-2, luc klopt ja uz zvant nelaiš iekšā

Miķelis

Klau, vispār jau diskusijas šeit rit pietiekoši ilgi un kvalitatīvi, cik nu tas formāts atļauj. Arī par Tavu konkrēto darbu šai topikā 😉 Nav skaidrs kāpēc Tu izvairies atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kurus uzdod Miks? Modīgajiem vēl ir apakšsuga – Paši Modīgākie, tie tad arī čeko modīgākās tēmas tviterī – šobrīd par kaķīšiem – kā mani kaķīši dzīvo, ko ēd, kā rotaļājas, kādas nerātnības strādā utt. Žilbinoši 🙂
Tā kā ja Tev neizdosies šo neModīgo vietiņu pievērt – luc klopt, ja kaķiš apvem kād projekt un nau skaidr ko pats sazimej un kapec publice to a4d, Bro!

Miķelis

P.S. Gribēji pazīmēties bez atgriezeniskās saites? Jap?

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

P.S.P.S. Nu kā kaķīšiem, Pēteri? Kādus kaķu konservus iestūma aiz vaigiem brīvdienās? Kā nosvinēja 1.maiju? Sāk jau projektos iedziļināties? Par savu arhitektūras izpratni negribi runāt, uz Mika jautājumiem neatbildi, – esi baigi aizņemts ar kaķīšiem? Pastāsti arī te, ne tikai twiterī – mēs visi alkstam uzzināt 😉

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Pēteris Bajārs

Šis stāsts ir par krūmiem, aiz kuriem mežu neredz. Ja skatītos krūmiem cauri, redzētu, ka diskusiju par risinājumiem Miks iniciē ar tevi, jo, visticamākais, viņam pajāt uz projekta autoriem, bet ir ļoti nepieciešams kāds, kas piekrītoši māj ar galvu viņa shēmām (šoreiz – Miķeļa personā), kuras btw ir šķērsām ļoti daudzos līmeņos (nomainiet paint pret sketchup, iespraudiet daylight pluginu, un jums būs atbildes) Kad es tomēr centos kaut ko paskaidrot par 45 grādu konceptu, kurš vēl joprojām ir taisnāks par taisnu, M&M necentās ieklausīties vai diskutēt, bet atrada tos 10%, kur kaut kas ne tā, un priecīgi sauca: aha! Un… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ok. Pirmais, aizbrauc uz Pārventas bibliotēku un apskaties kā tā tagad izskatās. Es gan asariņas nebirdinu, varbūt neesmu tik vecs vēl + ir mazbērni, ir ko noņemties. Otrais, aizej uz Hermaņa izrādi “Dzimšanas dienas kūka” tad varbūt sapratīsi ko Tev cenšos periodiski pateikt. Trešais, par projektu vai projektiem – nav tā ka viss ko latvieš izdod no sevis ir tūlītēji labs, ka to visu var stumt žurnālos un citus mācīt, tādēļ ir vērts uzklausīt ko citi par to domā un jā, saņemt dūšu un atbildēt. Mūsu mazajā valstiņā arhitektiem ir prakse izlaist kādu projektu un tad staigāt augšā deguniem. Te… Lasīt vairāk »

brigent kin

Mēs piedāvājam aizdevuma summu: 5000 līdz 500 000.00eur Es vēlos jums pilnībā apliecināt, ka jūs saņemsiet līdzekļus, ja tikai jūs būsiet ļoti nopietns un uzticams, jo man patīk nopietni un dievbijīgi cilvēki. Ja interesē, sazinieties ar mums tagad, lai iegūtu vairāk informācijas brigentkin000@gmail.com

Miks Kārkliņš

Lai arī “kauja” šeit sen beigusies, gribēju tik nodefinēt pāris lietas, kas iepriekšējo vārdu apmaiņā varēja tikt nepamanītas: 1)Miera ielas projekta apspriešans, lielā mērā uzskatāma kā turpinājums tai vārdu apmaiņai kas izvērtās pie Lāčplēša un Visvalža ielu projektiem. No mana viedokļa, Lāčplēša ielas projektos redzētais bija uzskatāms piemērs tam, cik vāji definēta nostādne ir pret pilsētvides kvalitāti Rīgas centrā. Arhis gadījumā tā bija tāda “Zolitūde iesoļo Rīgā” pieeja ar brīvstāvošiem ēku apjomiem kvartāla vidū un norobežojošiem mūriem pret kvartāla perimetru un ļoti nekonkrētu zālāju laukumu visam pa vidu. Dual gadījumā, lai arī apjomi, dalījums un pat laukumi šķita ļoti korekti, neatstāja sajūta,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Punkts 2 tiešām laba ideja. Lāčplēša un Miera iela manā izpratnē bija arhitektu čungura iesitiens. Neņemos spriest cik liels un kādā veidā, bet zinot cik telpas Rīgas centrā izīrējas, cik mēnešus un cik vēl tukšojas, ir iestājusies krīze. Krīzē visādi dīvaiņi ar centiem kabatā sāk sapņot par miljoniem un par savu sapņu tulkiem izvēlas arhitektus. Tad nu šamie piepelnās, zinot ka nekas no tā visa netiks uzcelts nekad, dažreiz atļajas vaļības. Es domāju tādēļ mēs ieraudzījām ko ieraudzījām.
P.S. Andi, – ko Tu dari pēdējā laikā, ir kādi projekti?

Valdemārs, Zariņš

….pār (Lielajiem) kapiem laižas melnas vārnas…. Bonava LR ir Bonavas grupas līdere ( ar 80dzīvokļiem 2022jā ar visu lielo samazinājumu pret iepriekšējiem datiem, tas ir Eiropas līmenī sic! )… Tas par globālo quo vadis… LR ir ekonomiski atpalīcēji nu jau arī aiz Rumānijas. EE un LT ir jau virs SP, ne tikai Portugāles. Tas par ko nu jau negrib neviens publiski runāt. Demogrāfija( arī visā globālo ekonomiku dzenošajā pasaules daļā), kā sacīt jāsaka….. Rīga vienos vārtos pakāš maksātspējīgos ( ģimenes) par labu ~50-80 km rādiusam ap Rīgu ( Mārupe, ķekava,Ādaži, Ropaži, Sigulda utt..) Attālinātais darbs ir realitāte it īpaši pēc… Lasīt vairāk »

Miķelis

Nu gan, Ben, Tu galīgi drūmo atlaidi 😉 Es jau te veselu gadsimtu kladzinu par Ekonomiku un arhitekta cunftes absolūto ievainojamību tā rezultātā, ka nav izveidota industrijas politika. Ko līdz lauzt sķēpus par vienu vai otru Vecrīgas stūri, ja Vecrīga nupat atkal atgriežas padomju apšņurbušajā stāvoklī? Arhitekts Latvijā ir rausējs, kā padomju sniegmašīna, kas rausīs kamēr būs sniegs, īpaši apkārt uz kolēģiem neskatoties. Austrumu nauda piebeidza Latvijas arhitektūru, jo ar atsevišķiem izņēmumiem – kāds Pasūtītājs, tāda arhitektūra – konsjeržu serviss, lai viss būtu dorogo un Jūrmala pilna ar tukšiem apartamentiem. Skazočņiki, Ben, visa Latvija ir viena Skazočņiku zeme, kas reizi… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Atvainošanās, ka to reto reiz ,kad te ienāku tā plašāka runāšana sanāk. Ne nu drūmi, ne nu kā , realitēte. Jo liekāka vilkme būs uzsēsties uz nākošā dezomofīna pušera piegādēm, parasti jau narki paliek narki vienmēr. Arhitekts nav rausējs arhitekts ir pārpratums, konkrētajā situācijā. Atbildība un pienākumi , kā GER, tiesības kā skandināvijā ( kur profesija nav reglamentēta). Respektīvi nesabalansētība starp tiesībām un pienākumiem. Milzīgs atbildības lērums v. mikro tiesībām, kas vainagojas ekonomiskā anēmijā, un sekojoši objektīvā nevarēšanā vilkt uzņemtos /sakrāmētos pienākumus un ciklu nobeidz neapmierināti pārējie procesa dalībnieki. Kuriem rodas spoža doma, atšūt liekos, kas atbildīgi ir tikai uz… Lasīt vairāk »

Miķelis

Visticamāk ka nākošās iespējas nebūs – esmu mazliet iesvaidīts MI lietās ( dēls strādā ar kodēšanu lielā kompānijā ) – arhitekts kā profesija, manuprāt, izzudīs tuvāko 20 gadu laikā. Problēma šobrīd ir tikai tā, ka neviens vēl neprot uzdot pareizos jautājumus, respektīvi interfeisa pusē. MI vajadzīgs labs tulks. Protams ka mūspusē vēl ilgi arhitekts peldēsies rutinizētā ikdienā. Vācijā mazliet cita sistēma un tradīcijas, tur katrs arhitekts ir arī inženieris, kas prasa nemitīgu pilnveidošanos, konkurence ir liela. Nav korupcijas. Būvvaldēs nestrādā radinieki utt. Kultūra nevar būt ekonomikas pamatā, kā pie mums domā – sacelsim kultūras namus, koncertzāles un ražosim tik. Ekonomikas… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Kas Tavuprāt būtu jādara LAS, lai mūsu dzīve izmainītos uz labo pusi? Nu jau par vēlu Boržomi dzert. Viktors vecākais Valgums bija viens no retajiem,kas to problēmu redzēja saknē, nesabalansētība starp tiesībām un pienākumiem, un tas par ko viņš nepārtraukti manifestēja ( no 90tajiem) ,par arhitekta lomu kā GER. Tā paģēr tieši to, ko Tu raksti, kompetences inženierzinābās un būvniecībā ( GER arhitekts var būt aŗi būvuzņēmējs ar visu no tā izrietošo). Tas savukārt ķer izglītību ( ar to jau Tu zini “viss ir labākajā kārtībā LR” ). 90tajos un turpmāk no Viktora vecākā proponētā paņēma tikai pienākumus, kurus ar… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekrītu. Bet ja iet vācu ceļu: jāmaina izglītība, vairāk laika jāvelta nevis 3D bildēm, bet konkrētai specializācijai ar ko taisās strādāt, lai varētu ar ko sarēķināt, ja nepieciešams. Man šķiet britiem ir līdzīga sistēma, kur arhitekts arī sarēķina gan sijas, gan spāres utt., piedevām arī uzņemas būvvadību. Tā būtu viena lieta, kur arhitekts varētu atgūt gan varu, gan naudu. Sliktākajā gadījumā, ja nu nespēj veikt aprēķinus, paņem zem sevis to pašu būvkonstruktoru. Ienākumi palielinātos un profesijas prestižs arī. Kas jādara, lai to dabūtu cauri Ekonomikas ministrijai un iekļautu Vispārīgos būvnoteikumos? LAS tā kā varētu sarosīties 😉 Tad gan stūrī jāspiež… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Es gan Miķeli neņemtu konkrēti uz personībām, bet uz sabiedrisko trendu, ja tā modīgi var teikt. SN tieši ir tie pirmie ( prātīgākie), kas uzķēra reālo lietu stāvokli, un pirmie pieslēdzās projektē-būvē procesam, līdz ar to viss čikeniekā ( gan attiecībā uz uzņēmējdarbības sasniegumiem, gan aŗi nebūt ne švakākā arhitektūra ( resursu pieejamība tomēr veicina labas lietas)). Tas ka SN ir sapinušies ar valsts necaurspīdīgo pasūtījumu daļu, un tagad ar Latvijas ceļa tiranozauru( sovoku oportūnistu) virzītajiem projektiem , to laiks rādīs , kādas sekas, līdz šim, viss kur šamie ( LC oportūnisti) ir pieķērušies pārvērties ir puvušos ābolos ( reference… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, šis varētu būt labs balanss starp LMA un RTU. SN ir nojaukuši Kuzņecova porcelāna fabriku un uzstutējuši Akropoli, – ar to arī ieies vēsturē, kā nedomāšanas, nauda pāri visam paraugs. Jautājums – cik arhitektu domā kā mēs, Ben?

Valdemārs, Zariņš

Cik nu sanācis runāties no sirds, lielākai tiesai kolēgu patīk SCAN tipa pieeja, parasti gan savā galvā to savietojot ar reglamentēšanu, respektīvi otrādo attieksmi, kā tagad, maz atbildības, bet īpašas tiesības. Tas savukārt nestrādās. Kā teica prof. Preobraženskis zīmīgajā romānā : “Posts nav atejās, tas ir cilvēku galvās” Nespēja uztvert cēloņsakarības garākā laika posmā, it īpaši kur pats ir iesaistīts.

Miķelis

Patiesībā jau iespējamas abas pieejas – mākslinieciskā un kontrole pār ideju un būvnieciskā kontrole. Negribi kontrolēt būvniecības procesu, kontrolē arhitektonisko ideju. Tikai tiesības protams ir atšķirīgas un naudas līdzekļi arī. Jautājums kā to visu iestrādāt likumdošanā?

Miķelis

Nosacīti GER arhitekta pieejai varētu atdot visas privātmājas, mazstāvu ēkas, kas uzlabotu to kvalitāti + nadas plūsma pagrieztos arhitekta virzienā un izskaustu “melnos celtniekus” ( varbūt ).Izzustu bezpersoniskie ciemati Pierīgā. Lielajos sabiedriskajos objektos varētu būt cita pieeja – SCAN + GER tai skaitā. Kā jau ir bijis – Mežaparka estrāde šķiet, vai Lielais Dzintars ( hmm, tur vietējais GER tips nolažojās ). Bet tam visam jābūt skaidri definētam likumdošanā.

Valdemārs, Zariņš

Jau tagad ir jocīgi fiz.pers ( jebkurš pilsonis ar jebkurām zināšanām) var patstā’vigi uzbūvēt ind.. dzīvojamo ēku, bet arhitekts un citi projektētāji nei,nei, nei. Manuprāt prioritāri būtu jābūt GER sistēmai , respektīvi vari patstāvīgi tikt ar lietām galā, no idejas līdz atslēgai ( 1.-2. grupas ēkām), protams pieprasot atbilstošus “skilus” no kolēģiem izglītībā. Pēc tam , ja luste iedziļināties radošajā – LMA, ja luste uzņēmējdarbībā -atbilstošās augstskolas, ja luste būvniecībā ( uz 3.grupu pretendējot) tad būvniecībā magister. So long. LR ne reizi kopš 1. republikas laikiem , kas tāds nav noticies ( labi ir , tikai par spīti esošajai sistēmai… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekrītu, tas būtu ejams ceļš, kas mainītu vides kvalitāti.

Miķelis

Kaut ko līdzīgu redzēju Londonā. Botāniskā dārza rajons. A la Mežaparks. Liela būvtāfele. Arhitekts un ēkas projekta nosaukums. Nav nekāda SIA, nav būvuzrauga, nav būvdarbu vadītāja. Visa virsvērtība paliek arhitektam, kuram ir acīmredzot uzticama komanda, kas viņa vadībā strādā. Visiem labi. Pasūtītājam nav jāpiedalās mīlas trijstūrī- Pasūtītājs, arhitekts un būvnieks. Nav birokrātijas. Arhitekts uzņemas pilnu atbildību. Pēc būvtāfeles lieluma un košuma varēja spriest ka ar atalgojumu viss kārtībā. Kas mums traucē ieviest tādu sistēmu? Ir kāds pret?

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
Valdemārs, Zariņš

Atbilde vienkārša, būvnieki pieraduši pie grēkāžiem ( stratēģiski svarīgi tagadējā sistēmā, būsim godīgi), pasūtītāji pie arhitekta dizainera ( pārējo ar būvnieku, būvuzraugu sadīlos), utt.. Tāds maija grāfs. Lielāko tiesa arhitektu viss apmierina ( vieniem gribās būt tikai dizaineriem ( būt par brūno punduri debesu sfēru salīdzinājumā) , otriem visi gali sagrābti ( viņu vajadzībām pietiek dzīvojot zem būvnieka), trešie grib lāpīt pasauli ( te ir arī administratīvie/akadēmiskie/teorētiskie/urbānisti utt.. ) . Respektīvi pielāgojušies lejupejošajai spirālei, varde nemaz nav sajutusi, ka ūdentiņš jau tūlīt uzraus burbulīti. Varbūt pa katla malu pamana, ka blakus vardes tīri tā neko lēkā pa saviem purviņiem, bet… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, precīzi par sadīlošanu. Būvnieki ar arhitektu klusu piekrišanu izveidojuši postpadomju sistēmu, kur tradicionāli austrumu tradīcijām, visas lietas kārto būvnieks. Šī nu ir strojtrest un papin ceh absolūta tradīcija + spalvainā roka būvvaldēs. 32 gadi pagājuši un esam sliktākā situācjā kā 90-tajos. Un paradoksālākais – ka aitām tas viss patīk 😉

Valdemārs, Zariņš

Apstākļi rada vidi, tādi nu mums iekrituši, un izskatās ka labi pielāgojamies videi, reaģējam uz tendenci. Kas ir vēl jautrāk, design-build iekš LR nav nekādi reglamentēts, arī tie kas pelna ir beztiesīgi zem lielā līguma, lai arī tiesa, ka gana OK nopelna.

Miķelis

Zinot, ka Pasūtītājs lielajos valsts iepirkumos virs 1 mlj. ir 100% korumpēts, es teiktu, ka viss ir Zooo tam pašam būvniekam. Man ir bijis, ka spiežu ārā no būvnieka kādu arhitektūras detaļu, a šie kopā ar valsts pārstāvi unisonā dzied dziesmu par maz’ naudiņ. Ja dziļajos laukos vēl strādā apelēšana pie sirdsapziņas, tad Rīgā tikai pie KNABa 😉 Domāju ka nav reglamentēts ar nolūku sadalīt lāčādu starp būvnieku un pasūtītāju, būvnieks maksā partijai, kas kūrē attiecīgo nozari. Interesanti, man kā vēsturniekam, kurš saņem Rail Baltic naudu? Atceramies Tāli, kurš šepat a4d.lv dievojās kādi trekni konkursi būs arhitektiem RB 😉 Kā… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 1 gads pirms - rediģētājs Miķelis
jtd

Skat, pat simts gadi nepagāja un atkal te kas nopietnāks gadījies.

75
0
Lūdzu, komentējietx