Priekšlikumi estrādei Dundagas pils parkā

Ideju-metu konkurss vasaras estrādei Dundagas pils parkā noslēdzies. Septiņi pretendenti spēja atrast laiku un idejas lai piedāvātu savu redzējumu par tikai šķietami vienkāršu būvi nebūt ne vienkāršā kultūrvēsturiskas ainavas kontekstā.

Viens no svarīgākajiem šī konkursa uzdevumiem — analizējot novietnes, dabas apstākļu un telpisko īpatnību kontekstus, pārbaudīt un izvērtēt iespējamās alternatīvas estrādes novietojumam. Otrs — meklēt saprātīgu balansu starp racionālām funkcionālām vajadzībām, tehniskajām un finansiālajām iespējām un izteiksmīgu estrādes kā vides objekta tēlu Dundagas pils parkā.

Neviens priekšlikums nedeva viennozīmīgu pārliecību par kādas novietnes pārākumu. Daži risinājumi deva pamatojumu pieejas nederīgumam. Arī rezultāts! Neviens priekšlikums pārliecinoši nespēja atrisināt palīgtelpu izvietojumu pašā estrādē. Iespējams — jāpārdomā programma.

Pēc apskatītajām novietnēm darbus var iedalīt trijās grupās.

Pirmās grupas darbi

(ar devīzēm 10. VASARA, NIEDRS 86)
dod risinājumus estrādes attīstībai esošajā vietā — parka centrālajā daļā pretim pilij, izteiksmīgā, piesātinātā ainavā ar Pils fasādi, baznīcas torni, dīķa ūdens spoguli un parka kokiem.

Vieta laika gaitā pārbaudīta, un, kas svarīgi — sabiedrībai pierasta. Labi zināmas gan tās priekšrocības, gan trūkumi. Pils klātbūtne šajā novietnē ir kompozicionāli monumentāla, kaut gan skaņas atstarojumi no pils fasādes rada arī akustiskās problēmas.

Atrašanās kultūrvēsturiskās ainavas (pils / dīķis / parks) kompozīcijas centrā sarežģī apjomu un piegādes ceļu izvietojumu un rada papildus kaprīzes pašas estrādes apjomam un tēlam. Tomēr galvenais esošā risinājuma trūkums ir skatītāju vietu izvietojums uz mākslīga uzbēruma ar muguru pret pili, pretēji reljefa dabīgajam kritumam. Lielākā estrādes potenciālā uztveres lauka daļa — teritorija ārpus uzbēruma robežām no aktīvās izmantošanas ir izslēgta (gan vizuāli, gan arī akustiski) un ierobežotas skatītāju vietu paplašināšanas iespējas. 

No Tautas nama, kur eventuāli varētu tikt izvietotas estrādei nepieciešamās palīgtelpas, šī skatuves novietne ir aptuveni tikpat tālu, kā alternatīvā būvniecības vieta otrpus ceļam, Tautas nama pusē. Arī piegādes ceļiem paredzams līdzīgs garums.

Abi darbi saglabā esošo garenass DDA — ZZR orientāciju, lai gan — katrs — pretējā virzienā.

NIEDRS 86

Darbā saglabāts esošais būves novietojuma variants ar visiem tā trūkumiem — skatītāju vietas ārpus uzbēruma, zemāk par estrādi, utt. Plānotie ievērojamie zemes darbi projektējamās vietas trūkumus tikai pastiprina. To rezultātā vēl vairāk tiks izjaukts dabīgais reljefs, kas turklāt radīs neērtas skatītāju/klausītāju vietas. Jaunas estrādes kvalitātes netiks iegūtas, ievērojamie ieguldītie līdzekļi neattaisnosies.

Piedāvājuma galvenais akcents- mobils teltsveida skatuves jumts. Tehniski realizējams, tomēr vērtējams vairāk kā tehnoloģiska ambīcija, nevis principāls uzlabojums pašas estrādes izmantošanai. Papildus sarežģījumus rada jumta telts materiāls, kas nav akustiski piemērots skaņas atstarošanai. Konstrukcija vēl jāpapildina ar iekārtiem ekrāniem, kas sākotnēji šķietami vienkāršo struktūru padara krietni sarežģītu un liek apšaubīt tās patieso mobilitāti.

Vērtējums:
Risinājums nav rekomendējams tālākai izstrādei.

10. VASARA

Estrāde ar skatītāju vietām novietota tuvu pašreizējai novietnei, piedāvājot izmantot dabīgo reljefa kritumu, skatītāju vietas apgriežot ar skatu pret pili. Ideja par caurskatāmu skatuves portālu, neaizsedzot, bet izceļot skatu uz pili kā dabīgu, monumentālu skatuves prospektu šķiet interesanta un atbalstāma. Portāla rāmis veidots vietējā materiāla — koka konstrukcijās, tādējādi- gan emocionāli, gan ekonomiski simpātisks.
Asprātīgs piedāvājums — iespēja monumentālā rāmja sānu kulisēs paslēpt vismaz daļu no nepieciešamajām palīgtelpām. Skatuves planšetes izlaidums cauri portālam un arjerscēnas pagarinājums virs dīķa pieļauj dažādot režiju- piemēram- uzvedumu orientāciju pret pili, dīķa iesaistīšanu darbībā un tml.

Diemžēl, darbā arī virkne trūkumu, ko gan tālākā darbā būtu iespējams novērst:

  • ar lielā apjomā izbūvējamu horizontālu platformu nepamatoti pārtraukts dabīgā reljefa kritums (tikai pasliktinot gan redzamību, gan arī dzirdamību),
  • priekšlikumā parādītais dramatiskais pils skats portāla rāmī redzams tikai no laukuma vidus līnijas, no citām skatītāju vietām skats uz pili var izrādīties pārāk disharmonisks; (ko tad īsti skat
    ītājs nāks baudīt? — ierāmētu skatu uz pili vai priekšnesumu?);
  • milzīgais skatuves portāla koka rāmis var izrādīties tehniski grūti realizējams;
    pozitīvi — var tikt realizēts vēlākajās būvniecības kārtās, jo tam nav neatņemami būtiskas nozīmes priekšnesumu nodrošināšanai;
  • mēģinājums estrādes kompozīciju sasaistīt ar pils un parka asējumiem interesants, lai arī diskutējams. Kompozicionāli jauks akcents – Jāņuguns novietojums laipas galā. Gan vien līdz brīdim, kad jāņabērni metas diet ap uguni un līksmi klaigājot, sakrīt dīķī.
  • jāatrod risinājumi estrādes palīgtelpu izvietojumam,
    dīķmala ir ainavā ļoti centrēta vieta, uz dīķa fona jebkuras palīgierīces (kam jāatrodas blakus estrādei) izskatīsies īpaši slikti;
  • jāatrisina piegādes ceļš pie skatuves cauri parka laucei,
  • jāveic vietas akustiskā izpēte, lai novērstu atbalsis no pils sienas, un jāizskata iespēja papildināt esošos parka stādījumus, lai veidotu simetrisku estrādes lauka telpu.

Vērtējums:
Nepilnību dēļ darbs nevar tikt atzīts par labāko. R
isinājums rekomendējams tālākai izstrādāšanai.

 

Otrās grupas darbi

(ar devīzēm I, IIIII, Zaļā vasara)
piedāvā estrādes izvietojumu jaunā vietā otrpus ceļam, Tautas nama pusē. Šī vieta var būt derīga, jo:

  • dabīgā reljefa kritums DDA — ZZR  ir optimāls estrādes izvietojumam un pieļauj skatuves asi orientēt vēl tālāk uz ziemeļiem, kā patreizējās novietnes pusē;
  • Tautas nama tuvums var kalpot kā vieta estrādei nepieciešamajām palīgtelpām,
  • pils kompleksa tuvums nojaušams, bet netraucē ar pompozu dominanti;
  • pieejas un piebrauktuves iespējam viegli organizēt, nebojājot parka stādījumus,
  • tiek palielināta parka teritorija (tiesa — palielinās arī apkopes zona, kas rada papildus izdevumus).

Paredzams, ka šīs teritorijas sagatavošana prasīs papildus izdevumus, krasta nostiprināšanai un liekā mitruma novadīšanai (ūdens mala ir applūstoša). Vietas akustiskās īpašības pētāmas. Veidojot estrādi šeit, rodas jautājums, par esošās estrādes laukuma izmantojumu. Neviens darbs idejas un risinājumu tam nepiedāvā.

I

Darbs ar devīzi I koncepciju balsta kompozīcijā uz brīvi izvēlētas ass, kas šķietami nebeidzamā skrējienā, kādā vietā uzmetot kūkumu, izveido skatuves portāla rāmi. Risinājums visai pašmērķīgs, jo asij nav noteikta sākuma vai beigu orientiera vai cita, vietai piesaistīta, pamatojuma. Staipītā rāmja skatuves noformējums pārāk liels un samākslots, turklāt šādi pompozi, pārspīlēti oriģināli risinājumi nereti mēdz ātri apnikt.

Orientācija pret Sauli (RDR — AZA) skatītājiem pieņemama (vienīgi — apgrūtinājums izpildītājiem).

Estrāde ar skatītāju vietām novietota paralēli dīķmalai, perpendikulāri reljefam, pakrastes palienē, kas izjauc akustikai nepieciešamo simetriju un arī prasa liela apjoma papildus reljefa veidošanas darbus. Piedāvājumā skatītāji izvietoti ar muguru pret kompleksa centru — parku un pili, kas piešķir estrādei zināmu nošķirtības raksturu un varētu radīt netīkamu savrupinājumu.

Darbā netiek rādīti piekļuves ceļi lielā pievedtransporta nokļūšanai līdz estrādei – tie tikai nojaušami.

Vērtējums:
Risinājums nav rekomendējams tālākai izstrādāšanai.

IIIII

Piedāvāta ļoti askētiska, bet reizē kompozicionāli tīra un tāpēc — izteiksmīga estrādes un skatītāju izvietojuma shēma — uz taisnos leņķos zīmēta plāna paceļas skatuves aizmugures taisnstūris, veidots kā zedeņu žogs vai žalūzija.

Skatuves orientācija veiksmīga gan reljefa, gan orientācijas ziņā, priekšlikums respektē vietas dabīgo raksturu (arī reljefu) un to izmanto. Vizuālā saistība starp pili un parku nav pārrauta. Palīgtelpas plānotas Tautas namā.

Ar minimālisma paņēmieniem iezīmētajai estrādes skatuvei vienmēr būs labs vizuālais fons — salas dārzs (pietiekami neitrāls, kas netraucē priekšnesuma uztveri).

Arī šajā darbā ir trūkumi, kurus iespējams novērst tālākā projekta izstrādes posmā:

  • estrāde novietota pakrastes palienē — zemes līmeni nāksies pacelt;
  • nav doti nekādi priekšlikumi par parka labiekārtojumu, ne projektējamā laukumā, ne arī esošās estrādes vietā;
  • nav parādīta pieeju un piegādes organizācija (mākslinieki, lielais pievedtransports), kas šajā novietnē gan sarežģījumus nerada, tomēr risinājumi būtu rādāmi, kaut vai lai pārliecinātu par spēju konsekventi izturēt minimālisma stila tīrību visos plānojuma elementos;
  • nav risināts estrādes funkcionālo telpu vai tehniskā aprīkojuma izvietojums; pat, ja palīgtelpām izmanto Tautas namu, tehniskā aprīkojuma teltis vai furgoni vismaz konkurēs ar askētisko estrādes «minimumu».

Vērtējums:
Risinājums rekomendējams tālākai izstrādāšanai
.

Zaļā vasara

Šis darbs visgodprātīgāk centies izpildīt projektēšanas uzdevuma prasības.

Tāpat kā iepriekš apskatītajā darbā, skatuves novietne veiksmīga gan reljefa, gan orientācijas ziņā, priekšlikums respektē un izmanto vietas dabīgās priekšrocības, saglabāta vizuālā saistība starp pili un parku.

Projekts piedāvā vislielāko palīgtelpu apjomu — zem skatuves podestu pacēluma. Skatuve pārsegta ar plašu iekārtu caurspīdīga, (zaļām) aplikācijām rotāta materiāla nojumi

Diemžēl, līdz ar to estrādes apjoms (jumts, palīgtelpu pabūve) izdevies pārlieku masīvs un nomāc dabīgo ainavu. Estrādes risinājums visai tradicionāls, īpaši necenšoties rēķināties ar ierobežotiem finansēšanas līdzekļiem.

Skatītāju vietas attiecībā pret skatuves ieloku izkārtotas pārāk plaši, liela to daļa atradīsies ārpus labas dzirdamības un redzamības zonas.

Programatiski nesabalansēts risinājums — rūpīgi apsvērts pašas estrādes veidojums, bet visai nemākulīgs, mehānisks celiņu risinājums, neveidojot funkcionālu atbilstību. Tomēr atzinību pelna pats fakts, ka šajā darbā visdetalizētāk ir domāts par nokļūšanu pie estrādes un skatītāju vietām.

Vērtējums:
Darbu var rekomendēt tālākai attīstīšanai
.

Abus šīs grupas atbalstītos darbus paradoksālā kārtā vieno kopējs trūkums — diametrāli pretēja attieksme pret idejas detalizāciju. Darbs IIIII piedāvā interesantu ideju ar skaidru tēlu, bet pārlieku skopā detalizācija atstāj vietu šaubām par spēju visu dizainu konsekventi atrisināt tik pat askētiskā stilistikā. Turpretim, darbs Zaļā vasara «iekritis otrā grāvī»ar pārlieku detalizāciju piesaistot uzmanību detaļām, par kurām pašiem nav īstas jēgas un šajā stadijā vēl nemaz nevar būt.

Trešās grupas darbi

(ar devīzēm FLOK, DPPE) piedāvā izvietojumus ap esošo estrādes laukumu, pašreizējo novietni atstājot bez izmantošanas.

FLOK

Grūti pamatojams risinājums. Iespējams — autori nav varējuši atļauties sevi apgrūtināt ar novietnes apmeklējumu.Ja tomēr ir, šķiet, šo to būtisku nav pamanījuši vai izpratuši.

  • Estrādes novietne nejauša — «nobāzta kaktā», turklāt paredzot nozāģēt lielus krastmalas kokus.
  • Komplekss paliek izolēts, nesaistīts ar parku, ierobežota un apgrūtināta pieejamība, it īpaši — skatuvei. Gan skatuves, gan skatītāju telpa ierobežotas. Skatuve plānota ūdenī, kam trūkst saprotama konceptuāla un funkcionāla pamatojuma, toties prasīs neadekvātu finansiālo ieguldījumu.
  • Palīgtelpu izvietojuma iespēja problemātiska, bet no Tautas nama (kā iespējamās alternatīvas) šī skatuves novietne visgrūtāk sasniedzama. Uz dīķa fona slikti izskatīsies jebkuras skatuves tehniskā aprīkojuma palīgierīces, to izvietojuma iespējas nav apskatītas.
  • Skatītāju vietas orientētas uz rietumiem — vakara saule skatītājiem/klausītājiem spīdēs tieši acīs. Dīvainā «bura» virs skatuves diskomfortu nelikvidēs, bet lielākajā daļā skatītāju vietu tikai pastiprinās.
  • Asimetriskais novietojums ar dīķi un pili vienā un parka kokiem — otrā pusē liek apšaubīt laba skanējuma iespējas.
  • Risinājums nedod iespēju organizēt plašus pasākumus, kā arī nedod pils parkam kvalitatīvu ainavisku pienesumu.

Vērtējums:
Risinājums nav rekomendējams tālākai izstrādei.

DPPE

Darbs pārsteidz ar citādu pieeju, oriģinālu risinājumu, piedāvā vērā ņemamas idejas un, faktiski — vienīgais izteiktu, atmiņā paliekošu tēlu estrādes veidolam — laivaūdensrozeligzda. Skatuves platforma izvietota ūdenī uz pils fasādes centrāli asētas mākslīgas salas, kas ar krastu savienota pa laipu — atraktīvs, loģisks, iederīgs un pils-parka ansamblim piedienīgs papildinājums.

Skatītāju tribīnēm piedāvātas terases pils nocietinājuma nogāzes pašreiz aktīvi neizmantotajā parka
pusē ar skaistu skatu panorāmu uz parku.

Izvēlēta optimāla estrādes orientācija (DDA — ZZR). Skatītāju/klausītāju vietas dabīgā paaugstinājumā varētu nodrošināt ļoti labu akustiku.

Ideja pelna atzinību un, kombinācijā ar kādu īpaši režisētu pasākumu, noteikti varētu būt unikāla Dundagas iezīme.

Tomēr jāatzīmē arī būtiski trūkumi:

  • Nav ievērotas programmas prasības — piedāvātais risinājums derīgs tikai ierobežotam skatītāju skaitam un uzvedumu veidam; terašu platība ir ierobežota, papildvietas un paplašinājumi nav iespējami, grūti izmantot citādi organizētiem pasākumiem;
  • Sarežģīta pieejamība; grūti nokļūt uz estrādes, piegāde ar transportu uz skatuves vispār nav iespējama, problemātiska ikreizēja aprīkojuma uzstādīšana;
    vienīgais, centrālais uznākšanas ceļš uz skatuvi — no pils, cauri skatītāju rindām pār tiltiņu ļoti ierobežo pasākumu režijas formas;
  • Skatuves izmēri pārlieku ierobežo izmantošanas iespējas — katra kļūda vai pārkāpums beidzas dīķī…

Piedāvātais risinājums atzīmējams kā laba, interesanta un attīstāma ideja, bet ne šī konkursa programmas ietvaros. Ideja var būt izmantojama kādam īpašam uzveduma veidam vai, to transformējot, iespējams apvienot ar (vai ar šo papildināt) kādu no lielās estrādes variantiem.

Vērtējums:
Darbs rekomendējams veicināšanas prēmijai.

Žūrija NOLĒMA:

1.         Pirmo vietu nepiešķirt.

2.         Piešķirt līdzvērtīgus apbalvojumus Ls 250 apmērā trim darbiem:

  • Darbam ar devīzi 10.VASARA — arhitekti Gunta Grikmane, Visvaldis Sarma; SARMA & NORDE Arhitekti SIA
  • Darbam ar devīzi IIIII — arhitekti Aleksandrs Nedzveds, Visvaldis Sarma; SARMA & NORDE Arhitekti SIA
  • Darbam ar devīzi ZAĻĀ VASARA — Lelde Ancāne — RCK Arhitektūras fakultātes absolvente, Laura Anča – RCK Arhitektūras fakultāte — absolvente, Jānis Nabokins — students
  • Veicināšanas balvu Ls 150 apmērā par oriģinālu ideju un izpildījumu piešķirt darbam ar devīzi DPPE — arhitekts Mārcis Pēterhofs, SIA REMM

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
86 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
N86

Labāk būtu ēduši!

es ar te esmu

o akal nav uzvareetaaja, tas raisa paardomas, 1. druumaakais varianc – aciimredzot esam baigie cirvji, ka ne1 pat nejeedz estraadi uzproekteet. – atliek cereet ka nav tik traki:) 2. kaarteejo reizi valsc ir pieraadijusi, ka ir visnestabilaakais un nedroshaakais pasuutiitaajs, kas vareetu buut unikals raadiitajs Sovjet Sojuz of Europe. domaaju ka piemeeri nav jamit, ja ar atminju +- ir ok tad acereesieties. Shoreiz vismaz bija ceriiba ka kkur mezha viduu,kaac patieshaam kaadreiz uzbuuvees kko kam vareetu piekabinaat klaat savu vaardu.-taa saciit mazbeerniem palieliities, lai neseezh pie datorspeeleem tik daudz. 3. 60 000ls buuvizmaxas, bija smiinu rososhas, expermenta peec piezvaniju uz… Lasīt vairāk »

.

isi un konkreti

9viiruspēks

" ..piedāvā vērā ņemamas idejas un, faktiski — vienīgais — izteiktu, atmiņā paliekošu tēlu estrādes veidolam — laiva… ūdensroze… ligzda."

Mazliet skaidrāk pārfrāzējot sanāk: vienīgais piedāvā vērā ņemamu ideju – izteikti, atmiņā paliekošu tēlu – laiva.. ūdensroze..ligzda.

Aizrāvās elpa – šķiet 80to gadu dvesma, mazliet naftalīna 🙂 projekta aprakstā 🙂

smaidu, smaidu un brīnos

Floks

Nu kas tas par sviestu? Tāda sajūta, ka es rakstītu kādā citā latviešu valodā un bildes ar uzzīmētas ar ačgārnu perspektīvu kā Bizantijas ikonās. Nezinu kā citiem konkursa dalībniekiem, bet man ir sajūta, ka es žūrijai rādu Roršaha testu. Komentāri par žūrijas (Uģa Kaugura) komentāriem par darbu FLOK: 1. Estrādes novietne nav nejauša, tā ir novietota vietā ar skatītāju amfiteātrim gandrīz ideālu reljefu un, galvenais, šāda novietne saglabā / atjauno parka lauci, atjauno to vietu kāda tā bijusi. Iedomājies to sajūtu, kad iznāc no regulārās parka daļas laucē, kad precīza ģeometrija nomainās uz brīvu, "dabisku" kārtību. Un ieraugi pili, nevis… Lasīt vairāk »

brixs

Joprojām arhitekta un sabiedrības kultūras mantojuma saglabāšanas uztvere nesniedzas tālāk par ēku un atsevišķu koku. Par ko liecina tas, ka lielākā daļa estrādes novietnes plānotas pils parka centrālajā laucē tādejādi pilnībā iznīcinot apbūves kompleksa struktūru un degradējot kultūrvēsturisko telpu un kompleksa uztveri uz ilgiem gadiem. Naivi biju iedomājusies, ka padomju laiki pagājuši, kad ideoloģija prasīja samazināt baznīcu un piļu nozīmi ainavā un visefektīvāk un vienkāršāk, pie kam ar saukli par labāku nākotni uz lūpām, telpiski vienā no svarīgākajām muižas kompleksa vietām – centrālajā parka laucē iecelt estrādi vai stadionu.

zanders 2

Ol-lal-lā!!! Kapēc veicināšanas balvas ieguvēja uzvārds ir tāds pats kā žūrijas loceklim? Te kaut kas nav tīrs. Pāķu korupcija.

M.

Ja tavā dzimtajā pilsētā notiek arhitektūras konkurss, par kādu vietējiem iedzīvotājiem svarīgu lietu, tad labāk nepiedalies!

jtd

Par šo jau bija nežēlīga diskusija pirms apmēram 2 gadiem. Process vēl nav beidzies.

Zanders 3

Zanders tāds acīgs …Izskatās, ka tiešām kāds saņēmis sāpju naudu no uzvārda brāļa 🙂

Bet par to piedalīšanos dzimto pilsētu konkursos- tas ir tikai apsveicami, ka ir tik attapīgi censoņi, kas tiek pie dāvaniņām dzimtajā pilsētā ar gādīgu roku atbalstu…

Pagasta organizēts konkurss?!

Arturs Pērkons

Pārlapoju vizualizācijas…

Iespaids tāds, ka cienījamie architekti dzīvo jaukā laikā pirms skatuves tehnoloģiju izgudrošanas.

Negribētu apgalvot,ka Ramstein gribēs braukt uz Dundagu ar savu uguns šovu, taču mūsdienās gan tilti ar inteliģetajām gaismām, gan line array skaņai ir tik vizuāli izteksmīgi, ka nerēķināties ar to klātbūtni ir izlikšanās par beigtu, jeb etogo mi ņe prohoģiļi.

es ar te esmu

pameegini to iekljaut 60 000ls tamee un tad staasti… es arii biju uz rammstein fanu zonaa!

dace

brāļi arhitekti atkal kožās, meklē visādas kļūdas otra darbā. droši vien neguļ naktīm un meklē kur piekasīties. analizē un shēmo. analizē un pārfrāzē frāzes, izrauj no konteksta un analizē. līdzibas uzvārdos meklē un izvirza aizdomas. ta gan jau kādam vārda pirmie burti arī sakrīt. un tas jau ir AIZDOMĪGI ! turklāt termiņš tak arī bija pamazs, bet re -veseli 7 darbi uzcepti -pat 3d sakonstruēti! -aizdomīgi. viņi noteikti par konkursu zināja ātrāk nekā tas bija izsludināts. bez tam ir vērts pačekot vai ar viņu uzņēmumiem viss ir tīrs. nez vai nodokļi ir apziniģi samaksāti. uttt tā ir, kad krīze un… Lasīt vairāk »

Miķelis

Hehe…Nekā aizdomīga nav, bet ja arhitektu kolektīvs ir gatavs par 200-300 Ls nedēļu strādāt, tas norāda, ka bads ir tepat aiz durvīm. Paskaitiet elementāru pašizmaksu šim pasākumam un saprotat, ka sliktāk jau vairs nav kur…

Piedevām kāds pat ir uzcepis divus darbus, tālāk jau kur iet vairs nav, vai ir … PĀRKVALIFIKĀCIJA.

Romans Siņicins

ko tad tagad, vispār neko nedarīt, kas ir zem kādiem 10k LS?

Miķelis

Nu tādā veidā drīz strādāsim par polšu, sviestmaizēm, vilnas zeķēm, siera rituli u.t.t. Vajag jau turēties kaut kādos mēros, citādi konkurence nodzīs ciparus līdz 0.002% no tāmes vērtības. Arhitekts tomēr ir garīgā darba veicējs, ja cunfte neturēs vismaz kaut kādu cenu līmeni, tad arhitekts drīz nokļūs palīgstrādnieka statusā lielo darboņu rokās, jo būs nopērkams par brokastīm kādā bārā, nu gluži kā viduslaikos…

es ar te esmu

ja gribi kluut pa miljonaaru, tad ej straadaat bankaa, arhitekta darbs nav kaast naudu, maini profesiju. tapeec jav lv ir tik daudz nemaakuliigu RTU absolventu, kas birojos par raseetaajiem vien straadaa. maximums 1 stikla kluci var uzbliest – apkaunojoshi – garlaiciigi. arhitektam ir jarada skaista arhitektuura no sirc, badaa nenomirs. paskataties weesturee mikelandzelo dziivoja bazniicaa pie griestiem, guleeja uz 2 deeljiem eeda prastu putru un iztika bez sexa(kaa staasta discovery) un mees pat zinaam kaa vinju sauca.. paprasiet uz ielas vai kaac cilveeks maz var nosaukt kaut 1 arhitektu…

Miķelis

Tu te kaut ko par būvizmaksām minēji, redzi, ja māju nevar uzcelt no kartona, tas nozīmē, ka arī arhitekts nevar kartona kotletes un papīra kartupeļus ēst. Tā kā bišķi nerīmējas ar Tavu iepriekš rakstīto, piedevām šodienas arhitektūra nozīmē datoru, datorprogrammas, printerus, papīrus un tamlīdzīgas lietas + ar riteni uz Dundagu neaizbrauksi. Stiep kā gribi, kaut ko šīs lietas maksā. Tas ka Mikelandželo dzīvoja pie griestiem, nenozīmē, ka mums visiem tagad jādzīvo zaru būdās un jāspēj radīt šedevri. Gaudi sabrauca pirmais tramvajs Barselonā un viņu nemaz trīs dienas neatpazina, jo domāja, ka sabraukts parasts nabags. Dundagas estrāde nav Sv.Pētera katedrāle un… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

pats laikam uzreiz pēc APF pabeigšanas sāki veidot grandiozus objektus? 🙂

ne nu labi, ja tā tas bija :))) nekādu iebildumu 🙂

9viiruspēks

Mērogi dažādi – atbildība viena

jtd

Re kā, interesanta subtēma pacēlās, vai arhitektūra ir naudas kāšana vai neļaušana nomirt (es šobrīd stabili piederu otrajiem). Jau kādu laiku regulāri lasu angļu arhitektūras presi un tur šī tēma tagad pamatīgi aktualizējusies, īpaši pēc jaunā parlamenta ievēlēšanas, kam ir vismaz mūsu sabrauktā ezīša ambīcijas visu nogriezt, samazināt un vislabāk vispār izslēgt no ikdienas rūpēm. Izrādās, ka no tā saucamajām prestižajām profesijām (ārsti, advokāti …), arhitekti ir nesalīdzināmi sliktāk atalgoti, kā arī nav nekādu garantiju par to, ka būs pasūtījumi (tos daždesmit/simt stārhitektus izslēdzam no statistikas). Un tas ir labklājības zemēs. Mans personiskais secinājums – ja kāds sāk skaitīt naudu… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tie laiki, kad laba arhitektūra balstījās uz entuazistu pleciem, negulētajām naktīm, mesiāniskās jaunās pasaules radīšanas sajūtām u.c. nedefinētām tēmām, būtu tā kā garām. Arhitekts ir un paliek sabiedrības loceklis, un viņam ir gan atbildība, gan arī iespēja. Vienmēr. Protams var izmantot situāciju, un to tagad daudzi izmanto, kad arhitekts patiesībā piemaksā pasūtītājam par to, ka viņam ir darbs. Bet šī situācija ir NENORMĀLA. Jo ātrāk to sapratīs visa līmeņa kolēģi, jo labāk mēs dzīvosim, tas arī viss aplis. Interesanti ko par savu piedalīšanos domā konkursanti, bija vērts, vai labāk būtu ēduši? Jā un vai vēl piedalīsieties?

Zvērs

. . . kad ribas pabarot sevi un ģimeni.

Miķelis

Vai kāds ir papētījis, cik dienu gadā tādas brīvdabas estrādes tiek noslogotas, rēķinājis iespējamās apmeklētāju plūsmas, skaitu konkrētajā vietā. Vai kaut kur ir pieejams šāds pētījums, vai vienkārši sanācām, pagasta vecis pateica vajag, tuvojas vēlēšanas, būtu labu ko pozitīvu izdarīt tautai un aiziet…

jtd

Pacelta vēl viena lieta – kāda tad ir mūsdienu brīvdabas estrādes tehnoloģija – tāda pati kā Dziesmu svētkos Esplanādē 20.gs. sākumā vai tomēr 2010.gadam atbilstoša. Vai arī tas nav būtiski. Normāli jau diezgan daudzus gadu desmitus (mūsu apvidos objektīvu iemeslu dēļ mazāk) brīvdabas pasākumi mēdz notikt tā – ir pietiekama izmēra laukums|pļava, kur atbrauc vīri un uzstāda saliekamo skatuvi (ja vajag, pat kādu 10-stāvīgu konstrukciju) ar visām lampām, skaņām, lāzeriem, videoekrāniem utt. Ja vajag, pļavā novieto dažus tūkstošus saliekamo krēslu publikai. Ja vajag, apkārt pļavai saliek žogu (nesenā pieredze par visa Rīgas centra iežogošanu liecina, ka arī mums tas ir… Lasīt vairāk »

pArt

Tieši tā arī notiek. Tomēr, ja pašvaldība izšķiras, ka vajag uzbūvēt vismaz jumtu suitu sievām, tad jumtam derētu būt savietojamam ar mobilajām tehnoloģijām un tas šoreiz nav noticies.

tas pats vecais ‘gan jau kaut kā’ rullē tālāk…

jtd

Tas jumts, ja vien nebūs Mežaparka estrādes mērogos, nekad nebūs savienojams ar saliekamo skatuvi un to pavadošo inženēriiju (to redzam Pūtvējiņos, gan uzskatāmi rāda krievu TV no Dzintaru koncertzāles un šīs nemaz nav klasiskās brīvdabas estrādes vien no grīdas un atstarojošā ekrāna, kas vienlaikus vairāk vai mazāk sekmīgi pilda arī lietussarga funkciju). Tāpēc jau rakstīju – kurš izlemj kā būt. Jo tradicionālā forma bez konkrēta pamatojuma ir bezjēdzīga naudas šķiešana.

pArt

Taisnībai par godu jāsaka, ka projekti I un III ir tehniski savietojami ar mobilajām skatuvēm, mana iebilduma būtība ir tajā par tēla saglabāšanu reālajā pasākumā, kam loģiski vajadzētu būt autora interesēs – īstā koncertā nepazaudēt arhitektūras stilistisko līniju.

Mas

Nez kāpēc man liekas, ka visi joprojām kaut ko pamatīgi pārspīlē. Idealizē ideju par vienkāršu lauku parka estrādi. Kas būtībā varētu būt kā maza arhitektūras forma nevis supermodernu tehnoloģiju kamols.

jtd

Pārspīlē atbilstoši mērogam, Vērmaņdārza klasiskajai gliemežnīcai ar pārsimt skatītāju vietām neko vairāk arī nevajag, bet te jau (pamatotas) ambīcijas savākt desmit tūkstošus publikas.

Ventspilī, Raņķa dārzā ir kādu estrādi uzbūvējuši vai joprojām tikai dārzs, sen nav sanācis tur būt?

Romans Siņicins

manuprāt tieši tāpēc, ka estrādes nav, nav arī pasākumi.

estrāde būs- izdomās arī ko tur darīt, tas ir neapšaubāmi. no šejienes izriet, ka paradoties estrādei, paradas arī labums iedzīvotājiem un tas ir svarīgi.

līdzīgi- man tagad diemžēl nav automašīnas- tad loģiski, ka es nekur ar to nebraucu (taču nav! 🙂 ), bet tas nenozīmē, ka kad viņa atkal būs es arī nekur nebraukšu. 🙂

Floks

Projektēšanas uzdevumā bija minēts, ka viens no veidiem, kā izmantot skatuve, ir dziesmusvētki. 400 balsu koris, 3000 apmeklētāju. Un galvenais, normāli atrisinātai estrādes akustikai nevajag nekādas elektrības. Vispār koris ar mikrofoniem ir nepareizi, korim ir jāskan pašam.

Jautājums jtd: kas tieši ir vajadzīgs estrādei, lai tur varētu atvest un uzstādīt skaņas, gaismas tehniku? Man domāt, ka vajag piekārt gaismas, bet pārējais ir noliekams uz grīdas / zemes.

jtd

Man savulaik ir bijusi zināma saskare ar brīvdabas pasākumu rīkošanu, tāpēc pavisam no mākoņiem idejas nerauju. Vajag pavisam maz, kā jau augstāk rakstīju – pļavu un elekropieslēguma vietu (ar atbilstošu jaudas rezervi). Vēl vēlams, lai visu tehniku un aparatūru var pievest skatuves vietai klāt un nav puskilometru jānes, bet tās jau tehniskā personāla problēmas. Brīdī, kad ir uzcelta kāda nebūt zaļumbaļļu estrāde (dziesmusvētki pat ne katru gadu notiek, bet balles var rīkot pat pa divām katru nedēļas nogali visu vasaru), tas uzliek ierobežojumus pārējās aparatūras uzstādītājiem, viņiem ir standarti un unifikācijā, estrādēm nekā tāda nemēdz būt. Tāpēc, cik novērots, koncerttehnologi… Lasīt vairāk »

Romans

WC aizmirsis

jtd

Cits kantoris atved krāsainas plastmasas būdiņas un saliek rindā aiz tuvākajiem krūmiņiem. Daudz labāks risinājums pat zaļumballēm, ne mūžigi līdz slieksnim pied*rsta sausā tualete, ko joprojām sastopam Jūrmalas kāpās.

Romans

priekškam tad vispar buvet tas estrades? vains atved tualeti, cits tehniku, tresais telti ar uzrakstu redbul val lacplesis… atliek tikai katram atnakt ar savu benkiti un viss forshi

Romans

*viens

jtd

Es jau tieši to arī minēju dažus komentārus augstāk, ne velti Raņķa dārzu atcerējos 🙂

Un ar savu beņķi nav jānāk, jo arī tos kāds ir atvedis un pat rindās salicis.

Romans

es ironizeju 🙂

spot

nu nez… šķiet idejām svaiguma pietrūkst

Mas

Nez kāpēc man liekas, ka visi joprojām kaut ko pamatīgi pārspīlē. Idealizē ideju par vienkāršu lauku parka estrādi. Kas būtībā varētu būt kā maza arhitektūras forma nevis supermodernu tehnoloģiju kamols.

jtd

Pārspīlē atbilstoši mērogam, Vērmaņdārza klasiskajai gliemežnīcai ar pārsimt skatītāju vietām neko vairāk arī nevajag, bet te jau (pamatotas) ambīcijas savākt desmit tūkstošus publikas.

Ventspilī, Raņķa dārzā ir kādu estrādi uzbūvējuši vai joprojām tikai dārzs, sen nav sanācis tur būt?

Romans Siņicins

manuprāt tieši tāpēc, ka estrādes nav, nav arī pasākumi.

estrāde būs- izdomās arī ko tur darīt, tas ir neapšaubāmi. no šejienes izriet, ka paradoties estrādei, paradas arī labums iedzīvotājiem un tas ir svarīgi.

līdzīgi- man tagad diemžēl nav automašīnas- tad loģiski, ka es nekur ar to nebraucu (taču nav! 🙂 ), bet tas nenozīmē, ka kad viņa atkal būs es arī nekur nebraukšu. 🙂

Floks

Projektēšanas uzdevumā bija minēts, ka viens no veidiem, kā izmantot skatuve, ir dziesmusvētki. 400 balsu koris, 3000 apmeklētāju. Un galvenais, normāli atrisinātai estrādes akustikai nevajag nekādas elektrības. Vispār koris ar mikrofoniem ir nepareizi, korim ir jāskan pašam.

Jautājums jtd: kas tieši ir vajadzīgs estrādei, lai tur varētu atvest un uzstādīt skaņas, gaismas tehniku? Man domāt, ka vajag piekārt gaismas, bet pārējais ir noliekams uz grīdas / zemes.

jtd

Man savulaik ir bijusi zināma saskare ar brīvdabas pasākumu rīkošanu, tāpēc pavisam no mākoņiem idejas nerauju. Vajag pavisam maz, kā jau augstāk rakstīju – pļavu un elekropieslēguma vietu (ar atbilstošu jaudas rezervi). Vēl vēlams, lai visu tehniku un aparatūru var pievest skatuves vietai klāt un nav puskilometru jānes, bet tās jau tehniskā personāla problēmas. Brīdī, kad ir uzcelta kāda nebūt zaļumbaļļu estrāde (dziesmusvētki pat ne katru gadu notiek, bet balles var rīkot pat pa divām katru nedēļas nogali visu vasaru), tas uzliek ierobežojumus pārējās aparatūras uzstādītājiem, viņiem ir standarti un unifikācijā, estrādēm nekā tāda nemēdz būt. Tāpēc, cik novērots, koncerttehnologi… Lasīt vairāk »

Romans

WC aizmirsis

jtd

Cits kantoris atved krāsainas plastmasas būdiņas un saliek rindā aiz tuvākajiem krūmiņiem. Daudz labāks risinājums pat zaļumballēm, ne mūžigi līdz slieksnim pied*rsta sausā tualete, ko joprojām sastopam Jūrmalas kāpās.

Romans

priekškam tad vispar buvet tas estrades? vains atved tualeti, cits tehniku, tresais telti ar uzrakstu redbul val lacplesis… atliek tikai katram atnakt ar savu benkiti un viss forshi

Romans

*viens

jtd

Es jau tieši to arī minēju dažus komentārus augstāk, ne velti Raņķa dārzu atcerējos 🙂

Un ar savu beņķi nav jānāk, jo arī tos kāds ir atvedis un pat rindās salicis.

Romans

es ironizeju 🙂

spot

nu nez… šķiet idejām svaiguma pietrūkst

N86

Labāk būtu ēduši!

es ar te esmu

o akal nav uzvareetaaja, tas raisa paardomas, 1. druumaakais varianc – aciimredzot esam baigie cirvji, ka ne1 pat nejeedz estraadi uzproekteet. – atliek cereet ka nav tik traki:) 2. kaarteejo reizi valsc ir pieraadijusi, ka ir visnestabilaakais un nedroshaakais pasuutiitaajs, kas vareetu buut unikals raadiitajs Sovjet Sojuz of Europe. domaaju ka piemeeri nav jamit, ja ar atminju +- ir ok tad acereesieties. Shoreiz vismaz bija ceriiba ka kkur mezha viduu,kaac patieshaam kaadreiz uzbuuvees kko kam vareetu piekabinaat klaat savu vaardu.-taa saciit mazbeerniem palieliities, lai neseezh pie datorspeeleem tik daudz. 3. 60 000ls buuvizmaxas, bija smiinu rososhas, expermenta peec piezvaniju uz… Lasīt vairāk »

.

isi un konkreti

9viiruspēks

" ..piedāvā vērā ņemamas idejas un, faktiski — vienīgais — izteiktu, atmiņā paliekošu tēlu estrādes veidolam — laiva… ūdensroze… ligzda."

Mazliet skaidrāk pārfrāzējot sanāk: vienīgais piedāvā vērā ņemamu ideju – izteikti, atmiņā paliekošu tēlu – laiva.. ūdensroze..ligzda.

Aizrāvās elpa – šķiet 80to gadu dvesma, mazliet naftalīna 🙂 projekta aprakstā 🙂

smaidu, smaidu un brīnos

Floks

Nu kas tas par sviestu? Tāda sajūta, ka es rakstītu kādā citā latviešu valodā un bildes ar uzzīmētas ar ačgārnu perspektīvu kā Bizantijas ikonās. Nezinu kā citiem konkursa dalībniekiem, bet man ir sajūta, ka es žūrijai rādu Roršaha testu. Komentāri par žūrijas (Uģa Kaugura) komentāriem par darbu FLOK: 1. Estrādes novietne nav nejauša, tā ir novietota vietā ar skatītāju amfiteātrim gandrīz ideālu reljefu un, galvenais, šāda novietne saglabā / atjauno parka lauci, atjauno to vietu kāda tā bijusi. Iedomājies to sajūtu, kad iznāc no regulārās parka daļas laucē, kad precīza ģeometrija nomainās uz brīvu, "dabisku" kārtību. Un ieraugi pili, nevis… Lasīt vairāk »

brixs

Joprojām arhitekta un sabiedrības kultūras mantojuma saglabāšanas uztvere nesniedzas tālāk par ēku un atsevišķu koku. Par ko liecina tas, ka lielākā daļa estrādes novietnes plānotas pils parka centrālajā laucē tādejādi pilnībā iznīcinot apbūves kompleksa struktūru un degradējot kultūrvēsturisko telpu un kompleksa uztveri uz ilgiem gadiem. Naivi biju iedomājusies, ka padomju laiki pagājuši, kad ideoloģija prasīja samazināt baznīcu un piļu nozīmi ainavā un visefektīvāk un vienkāršāk, pie kam ar saukli par labāku nākotni uz lūpām, telpiski vienā no svarīgākajām muižas kompleksa vietām – centrālajā parka laucē iecelt estrādi vai stadionu.

zanders 2

Ol-lal-lā!!! Kapēc veicināšanas balvas ieguvēja uzvārds ir tāds pats kā žūrijas loceklim? Te kaut kas nav tīrs. Pāķu korupcija.

M.

Ja tavā dzimtajā pilsētā notiek arhitektūras konkurss, par kādu vietējiem iedzīvotājiem svarīgu lietu, tad labāk nepiedalies!

jtd

Par šo jau bija nežēlīga diskusija pirms apmēram 2 gadiem. Process vēl nav beidzies.

Zanders 3

Zanders tāds acīgs …Izskatās, ka tiešām kāds saņēmis sāpju naudu no uzvārda brāļa 🙂

Bet par to piedalīšanos dzimto pilsētu konkursos- tas ir tikai apsveicami, ka ir tik attapīgi censoņi, kas tiek pie dāvaniņām dzimtajā pilsētā ar gādīgu roku atbalstu…

Pagasta organizēts konkurss?!

Arturs Pērkons

Pārlapoju vizualizācijas…

Iespaids tāds, ka cienījamie architekti dzīvo jaukā laikā pirms skatuves tehnoloģiju izgudrošanas.

Negribētu apgalvot,ka Ramstein gribēs braukt uz Dundagu ar savu uguns šovu, taču mūsdienās gan tilti ar inteliģetajām gaismām, gan line array skaņai ir tik vizuāli izteksmīgi, ka nerēķināties ar to klātbūtni ir izlikšanās par beigtu, jeb etogo mi ņe prohoģiļi.

es ar te esmu

pameegini to iekljaut 60 000ls tamee un tad staasti… es arii biju uz rammstein fanu zonaa!

dace

brāļi arhitekti atkal kožās, meklē visādas kļūdas otra darbā. droši vien neguļ naktīm un meklē kur piekasīties. analizē un shēmo. analizē un pārfrāzē frāzes, izrauj no konteksta un analizē. līdzibas uzvārdos meklē un izvirza aizdomas. ta gan jau kādam vārda pirmie burti arī sakrīt. un tas jau ir AIZDOMĪGI ! turklāt termiņš tak arī bija pamazs, bet re -veseli 7 darbi uzcepti -pat 3d sakonstruēti! -aizdomīgi. viņi noteikti par konkursu zināja ātrāk nekā tas bija izsludināts. bez tam ir vērts pačekot vai ar viņu uzņēmumiem viss ir tīrs. nez vai nodokļi ir apziniģi samaksāti. uttt tā ir, kad krīze un… Lasīt vairāk »

Miķelis

Hehe…Nekā aizdomīga nav, bet ja arhitektu kolektīvs ir gatavs par 200-300 Ls nedēļu strādāt, tas norāda, ka bads ir tepat aiz durvīm. Paskaitiet elementāru pašizmaksu šim pasākumam un saprotat, ka sliktāk jau vairs nav kur…

Piedevām kāds pat ir uzcepis divus darbus, tālāk jau kur iet vairs nav, vai ir … PĀRKVALIFIKĀCIJA.

Romans Siņicins

ko tad tagad, vispār neko nedarīt, kas ir zem kādiem 10k LS?

Miķelis

Nu tādā veidā drīz strādāsim par polšu, sviestmaizēm, vilnas zeķēm, siera rituli u.t.t. Vajag jau turēties kaut kādos mēros, citādi konkurence nodzīs ciparus līdz 0.002% no tāmes vērtības. Arhitekts tomēr ir garīgā darba veicējs, ja cunfte neturēs vismaz kaut kādu cenu līmeni, tad arhitekts drīz nokļūs palīgstrādnieka statusā lielo darboņu rokās, jo būs nopērkams par brokastīm kādā bārā, nu gluži kā viduslaikos…

es ar te esmu

ja gribi kluut pa miljonaaru, tad ej straadaat bankaa, arhitekta darbs nav kaast naudu, maini profesiju. tapeec jav lv ir tik daudz nemaakuliigu RTU absolventu, kas birojos par raseetaajiem vien straadaa. maximums 1 stikla kluci var uzbliest – apkaunojoshi – garlaiciigi. arhitektam ir jarada skaista arhitektuura no sirc, badaa nenomirs. paskataties weesturee mikelandzelo dziivoja bazniicaa pie griestiem, guleeja uz 2 deeljiem eeda prastu putru un iztika bez sexa(kaa staasta discovery) un mees pat zinaam kaa vinju sauca.. paprasiet uz ielas vai kaac cilveeks maz var nosaukt kaut 1 arhitektu…

Miķelis

Tu te kaut ko par būvizmaksām minēji, redzi, ja māju nevar uzcelt no kartona, tas nozīmē, ka arī arhitekts nevar kartona kotletes un papīra kartupeļus ēst. Tā kā bišķi nerīmējas ar Tavu iepriekš rakstīto, piedevām šodienas arhitektūra nozīmē datoru, datorprogrammas, printerus, papīrus un tamlīdzīgas lietas + ar riteni uz Dundagu neaizbrauksi. Stiep kā gribi, kaut ko šīs lietas maksā. Tas ka Mikelandželo dzīvoja pie griestiem, nenozīmē, ka mums visiem tagad jādzīvo zaru būdās un jāspēj radīt šedevri. Gaudi sabrauca pirmais tramvajs Barselonā un viņu nemaz trīs dienas neatpazina, jo domāja, ka sabraukts parasts nabags. Dundagas estrāde nav Sv.Pētera katedrāle un… Lasīt vairāk »

9viiruspēks

Mērogi dažādi – atbildība viena

Romans Siņicins

pats laikam uzreiz pēc APF pabeigšanas sāki veidot grandiozus objektus? 🙂

ne nu labi, ja tā tas bija :))) nekādu iebildumu 🙂

KUgis

Kamer sāku rakstīt dažas atbildes uz pirmajiem komentāriem, parādījās vēl pēdējie. Ģeniāli novērojumi! Un galvenais- patiesi! Jādomā- pilns kurss arh.vēsturē nav izņemts veltīgi. Jācer, ka vismaz kāds saprot, kas vēl, izņemot kreņķi, rakstītājam sakāms?

Būtu, ka labāk ēduši….

KUgis

jtd

Re kā, interesanta subtēma pacēlās, vai arhitektūra ir naudas kāšana vai neļaušana nomirt (es šobrīd stabili piederu otrajiem). Jau kādu laiku regulāri lasu angļu arhitektūras presi un tur šī tēma tagad pamatīgi aktualizējusies, īpaši pēc jaunā parlamenta ievēlēšanas, kam ir vismaz mūsu sabrauktā ezīša ambīcijas visu nogriezt, samazināt un vislabāk vispār izslēgt no ikdienas rūpēm. Izrādās, ka no tā saucamajām prestižajām profesijām (ārsti, advokāti …), arhitekti ir nesalīdzināmi sliktāk atalgoti, kā arī nav nekādu garantiju par to, ka būs pasūtījumi (tos daždesmit/simt stārhitektus izslēdzam no statistikas). Un tas ir labklājības zemēs. Mans personiskais secinājums – ja kāds sāk skaitīt naudu… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tie laiki, kad laba arhitektūra balstījās uz entuazistu pleciem, negulētajām naktīm, mesiāniskās jaunās pasaules radīšanas sajūtām u.c. nedefinētām tēmām, būtu tā kā garām. Arhitekts ir un paliek sabiedrības loceklis, un viņam ir gan atbildība, gan arī iespēja. Vienmēr. Protams var izmantot situāciju, un to tagad daudzi izmanto, kad arhitekts patiesībā piemaksā pasūtītājam par to, ka viņam ir darbs. Bet šī situācija ir NENORMĀLA. Jo ātrāk to sapratīs visa līmeņa kolēģi, jo labāk mēs dzīvosim, tas arī viss aplis. Interesanti ko par savu piedalīšanos domā konkursanti, bija vērts, vai labāk būtu ēduši? Jā un vai vēl piedalīsieties?

Zvērs

. . . kad ribas pabarot sevi un ģimeni.

KUgis

Brīva valsts un pašu izvēle- labak būtu ēdis, vai neēdis… Arī neprēmētie darbi ilustrēti pamato, ko un kāpēc pasūtītājam NEgribēt vai kā jāpārskata programma. Kas nebūt nenozīmē, ka darbs slikts. Švaks mierinājums autoriem, bet vairāk nebūs un visiem nepietiks. Par uzvārdu sakritībām> E.Pēterhofs no žūrijas šo iemeslu dēļ savlaicīgi un godprātīgi izstājās (protokolēts). Bet citādi- Latvija ir gana maza, lai teju katrs atrastu kopīgus radus…vaj’g tik rakt! Un ja nu tā nav pāķu korupcija, bet dzimtajos pāķos balstīta labāka/citāda vietas izpratne? Par izmaksu prognozēm> Ja zvanīsi klasesbiedram no Mercedes, viņa viedoklis par velosipēda cenu reizes 20 pārsniegs vidēja, uz ielas… Lasīt vairāk »

Miķelis

Vai kāds ir papētījis, cik dienu gadā tādas brīvdabas estrādes tiek noslogotas, rēķinājis iespējamās apmeklētāju plūsmas, skaitu konkrētajā vietā. Vai kaut kur ir pieejams šāds pētījums, vai vienkārši sanācām, pagasta vecis pateica vajag, tuvojas vēlēšanas, būtu labu ko pozitīvu izdarīt tautai un aiziet…

jtd

Pacelta vēl viena lieta – kāda tad ir mūsdienu brīvdabas estrādes tehnoloģija – tāda pati kā Dziesmu svētkos Esplanādē 20.gs. sākumā vai tomēr 2010.gadam atbilstoša. Vai arī tas nav būtiski. Normāli jau diezgan daudzus gadu desmitus (mūsu apvidos objektīvu iemeslu dēļ mazāk) brīvdabas pasākumi mēdz notikt tā – ir pietiekama izmēra laukums|pļava, kur atbrauc vīri un uzstāda saliekamo skatuvi (ja vajag, pat kādu 10-stāvīgu konstrukciju) ar visām lampām, skaņām, lāzeriem, videoekrāniem utt. Ja vajag, pļavā novieto dažus tūkstošus saliekamo krēslu publikai. Ja vajag, apkārt pļavai saliek žogu (nesenā pieredze par visa Rīgas centra iežogošanu liecina, ka arī mums tas ir… Lasīt vairāk »

pArt

Tieši tā arī notiek. Tomēr, ja pašvaldība izšķiras, ka vajag uzbūvēt vismaz jumtu suitu sievām, tad jumtam derētu būt savietojamam ar mobilajām tehnoloģijām un tas šoreiz nav noticies.

tas pats vecais ‘gan jau kaut kā’ rullē tālāk…

jtd

Tas jumts, ja vien nebūs Mežaparka estrādes mērogos, nekad nebūs savienojams ar saliekamo skatuvi un to pavadošo inženēriiju (to redzam Pūtvējiņos, gan uzskatāmi rāda krievu TV no Dzintaru koncertzāles un šīs nemaz nav klasiskās brīvdabas estrādes vien no grīdas un atstarojošā ekrāna, kas vienlaikus vairāk vai mazāk sekmīgi pilda arī lietussarga funkciju). Tāpēc jau rakstīju – kurš izlemj kā būt. Jo tradicionālā forma bez konkrēta pamatojuma ir bezjēdzīga naudas šķiešana.

pArt

Taisnībai par godu jāsaka, ka projekti I un III ir tehniski savietojami ar mobilajām skatuvēm, mana iebilduma būtība ir tajā par tēla saglabāšanu reālajā pasākumā, kam loģiski vajadzētu būt autora interesēs – īstā koncertā nepazaudēt arhitektūras stilistisko līniju.

86
0
Would love your thoughts, please comment.x