120 metrus gara, 50 metrus augsta stiklota ēka un daudzstāvu autostāvvieta milzu platībā ar futbollaukumu uz jumta, kā arī nelielas atsauces uz vietas modernisma pagātni — jaunais Preses nama kvartāla projekts Ķīpsalā piedāvā vērienu un estētiku, kas raisa zināmas asociācijas ar kādu Ķīnas lielpilsētu vai varbūt tūkstošgades mijas Berlīni. Šodienas Rīgai neierastā mēroga projektu, ko no trekno gadu piemēriem visvairāk atšķir uzsvars uz ārtelpu un pilsētnieciskumu, iecerējusi lietuviešu kompānija, bet arhitektūras projektu izstrādājuši ARHIS arhitekti kopā ar ārzemju kolēģiem.
Preses nama kvartāls ir nozīmīga daļa vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām — iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā veidot jaunu Rīgas darījumu centru, daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu, dzīvojamo, gan publiskās funkcijas. Iepriekš izstrādājot Ķīpsalas dienviddaļas attīstības koncepciju tajā uzsvērtas tādas idejas kā daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, krastmalu izmantošanas veicināšana un iesaiste pilsētā. Šīs nostādnes kā nozīmīgas ņemtas vērā arī šajā Preses nama kvartāla projektā.
Kvartāls novietots pie nozīmīgas pilsētas maģistrāles. Zemesgabala atradās padomju laiku arhitektūras mantojums — 1978. gadā projektētā ēka, kas celta speciāli preses ražošanas vajadzībām. Augstceltnē bija izvietotas LKP CK izdevniecības, laikrakstu un žurnālu redakcijas, bet milzīgajā zemajā, nu jau nojauktajā apjomā — tipogrāfija.
Projekts paredz saglabāt augstceltni kā vietas zīmi, kas pilsētas iedzīvotājiem asociējas ar agrāko Preses namu. Pārbūvē tiks respektēts esošās ēkas apjoms un fasādes kompozīcija. Augstceltnes jaunā funkcija būs četru zvaigžņu viesnīca. Savukārt kādreizējās tipogrāfijas vietā iecerēta daudzfunkcionāla ēka ar iekšēju galeriju un tirdzniecības zonām 1. stāva līmenī, kas savienos biroju daļu ar pārējo kompleksu. Apjoma augšējie stāvi atvēlēti kvartālam nepieciešamo autostāvvietu ierīkošanai. Virs stāvvietas ieplānots publiski pieejams jumts ar futbola laukumu.
Gar Krišjāņa Valdemāra ielu iecerēts 11 stāvu korpuss, kas formas izpausmē sekos ielas dinamikai, un tiks veidots atbilstoši mūsdienīgiem būvniecības standartiem — kā BREEAM sertificēta A klases biroju ēka ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu. Ēkas pirmajā stāvā gar ielu veidota gājēju pasāža, vienlaikus nodrošinot sasaisti starp publisko telpu un dziļāk izvietoto daudzfunkcionālā centra ēku.
Ēkas veidota kā strikts taisnstūra paralēlskaldnis, — apmēram 120 m garš, 25 m plats un 49 m augsts. Lai mazinātu ēkas masivitāti un tā neveidotu noslēgtu apbūvi pret iekškvartālu, 1. stāvs veidots ar palielinātu augstumu un plānā iedziļināts, un stiklots, tādā veidā vizuāli paceļot ēku virs ielas un padarot par publiskās ārtelpas paplašinājumu. Lai pastiprinātu ēkas atvērtību pret blakus esošās ēkas publiski pieejamo jumtu, 5. stāvā veidots vēl viens apjoma iedziļinājums, arī pēc iespējas caurskatāms. Ēkas 5. stāvā pa perimetru veidojas segta un izmantojama jumta daļa, kas ir savienota ar publiski pieejamo jumtu ar sporta funkciju.
Lai uzsvērtu pilsētbūvnieciski nozīmīgo atrašanās vietu, biroja ēkai tiek piedāvāta īpaša ēkas uzbūve. Lai nebalstītos uz esošās ēkas pazemes pamatiem, kam nav nepieciešamā slodzes noturība un kas šajā vietā ir izvietoti ļoti blīvi (6×6 m kolonu solī ar 9 betona pāļiem zem katra režģoga), paredzēts jauno ēku balstīt uz jauniem pāļiem, kas izvietoti brīvajās vietās. Ņemot vērā šo faktoru, par ēkas konstruktīvo principu tiek ņemta tilta struktūra. Šādas struktūras izvēle ņem vērā gan esošos apstākļus, gan nodrošina ēkai spēcīgu identitāti, kas nepieciešama šai vietai. 120 metru ēkas garums veidojas no četriem 24 metrus gariem laidumiem un divām galos izvietotām 12 m garām konsolēm. Ēkas konstruktīvā shēma ar diviem centrāliem kodoliem, desmit nesošajām kolonām fasādē un sešām kolonnām ēkas centrālajā daļā veido iespējami lielāko telpas plašumu, atvērtību un caurskatāmību.
Ēkas galvenā funkcija ir biroji. Samazinātais konstruktīvo un tehnisko elementu daudzums stāvu plānos, kā arī plānojuma vienkāršība rada lielākas iespējas nākotnē izmantot uzbūvēto struktūru dažādos veidos. Ir panākta iespējami brīva biroju telpu pielāgošana dažādām vajadzībām, izmēriem un specifiskām prasībām.
Triju ēku kompleksu ieskaus un papildinās moderna publiskā ārtelpa. Galvenais laukums pie ieejas kvartālā varētu kļūt par nozīmīgu pilsētas ārtelpas papildinājumu — mūsdienīgu pulcēšanās vietu Ķīpsalā.
Preses nama kvartāls
Balasta dambis 2, Rīga
Pasūtītājs: Lords LB Special Fund V
Statuss: 2020. gadā pabeigts projekts
Platība:
Pārbūve un jaunbūve 95 000 m²
Zemes gabals 40 500 m²
Projekta komanda:
Andris Kronbergs, Raimonds Saulītis;
Artūrs Šteinbergs, Andis Alksniņš, Ieva Orbidāne, Andris Austriņš, Reinis Prēdelis, Asgers S. Bonde, Krista Sviķe – Manja, Emīls Stīpnieks, Rihards D. Valts
Jekaterina Kurņikova un Laura Liepniece (interjers)
Sabiedrotie:
Viesnīcas ēkas arhitektūra — KSP Jurgen Engel Architekten
Biroju ēkas arhitektūra — ARROW Architects
Labiekārtojums — ZALA LANDSCAPE ARCHITECTURE; LABIE KOKI
Būvkonstrukcijas – BICP; K FORMA
Inženiersistēmas — CITRUS SOLUTIONS
Jāatzīst, ka pirmais iespaids, patiesi, ir tāds estētiski pabrutāls, bet…papētot detaļās, jaatzīst, ka projekts kopumā ir pat vairāk kā vērsts uz kvalitatīvu pilsētvidi. Šķiet, ka daudzzvaigžņu viesnīca tomēr nevar izšmaukt cauri ar autostāvvietu priekšplacī, kā tas ir kaimiņos Svedbankā. Nav jau nekur teikts, ka šājā urbānisma saliņā kāds nu vareni ies un promenēs, bet…iespēja tam tiek radīta un pat vairākos līmeņos. Žēl tik, ka saikne starp līmeņiem ir ar kāpnēm un liftiem, nevis pandusiem. Tas takā atrauj vienu vidi no otras. Savukārt futbola laukums piektajā stāva atsauc atmiņā kaut ko no Dienvidkorejas un Japānas urbānisma intensitātes. Tas LV ir kaut kas neparasts. Vienlaicīgi, veikli apspēlēta milzīgā neizmantotā… Lasīt vairāk »
Mik, traks neesi – futbola laukums 5.stāvā. Mums taču tās rūmes futbola laukumiem ka vai biezs. Iedomājies futbola maču, vīri bučos, kas uzārda laukumu kā buļļi koridā. Nu jā, varbūt ja pensionāri spēlēs tur kriketu, tad viss būs OK. Otrs moments – metāla konstrukcijas. Es saprotu, ja tur darbotos metālisti ar lāzergriešanu un visu citu. Ja Latvijā nebūtu viens kalējs, kas kaļ pasaules klases kaltus, bet te iegūtu metālu lielos apjomos un virs Pierīgas paceltos martena krāšņu dūmi un arhitekti mellām mutēm zīmētu metāla konstrukcijas augu gadu. Bet te Ķīpsala un viss tas koka stafs, ko sacēluši Gaiļi. Kur te… Lasīt vairāk »
Baigi gribētos redzēt kādu Miķeļa projektu. Vispār nē, projektu nē… uzbūvētu ēku. Saskaņotu būvvaldē… nu, tā- ar visiem zīmogiem.
Ko ta Miķels uz varžacīm uzkāpis? Par zīmogiem tā kā par vēlu runāt, viss šodieniņ BISā notiek. Kāds zīmogiem sakars ar Miķeļa komentēto? Nav Miķels Arhitektūras ģēnijs, neprojektē žurnālbūves, nav Paviljona komisārs, bet nav arī no Arhitektūras neko nesaprotošs. Līdz ar to skāde protams, gribētos to muti aizbāzt un kastītē ielikt, bet nu nesanāk. Tā kā būs jāpiecieš, Tu labāk Mikum par Venēcijas paviljonu pastāsti, tur briesmīgi gudri viss mežģīņu tehnikā sasiets, ka mēs vīri netiekam skaidrībā – tas tamborējums vai izšuvums uz linu audekla. Lielo Sarkano Zīmogu laiks ir garām, brōl.
Vari ielikt zīmogus pēdiņās! Varbūt Tev arī nav laika lielākiem projektiem, jo pārāk daudz vaļas paņem komentāru rakstīšana, kas retu reizi ir konstruktīvi. Vairāk gan – teatrāli un ar scenāriju. Bet dažādībai ir ok.
Īsti tā nav, vaļa ierakstīt pa vienam, diviem komentāriem ir jebkuram arhitektam, tas aizņem 15 minūtes dienā. Man ir vienkārša cieņa pret šo vietu – a4d.lv, esmu te diezgan sen un šī ir ļoti laba vietne. Tādēļ te regulāri komentēju. Par lieliem projektiem nekādas ilūzijas neloloju – vai nu Tu dari ko pasaules līmenī un tad Tev jādzīvo pavisam citā vietā un tā nav Latvija, jo šeit nav ne atbilstošas naudas plūsmas arhitektūras eksperimentiem, ne cilvēku, kuri kaut ko saprot no Arhitektūras ( izņemot pašus arhitektus ), ne to, kas gatavi par to maksāt vai attiecīgi dzīvot tādās ēkās. Konkursu… Lasīt vairāk »
P. S. Es protams saprotu vēlmi samērīties ar krāniņiem kā Jāņa Streiča filmā Cilvēka bērns. Te jau Reinis dzina tādu shēmu, bet pārmaiņas pēc palasi Andra Zeibota grāmatu par Raudivi un to ideju, ka nav par un pret, nav shēmas, nav labie un ļaunie, bet ir vienkārši plūsma. Pamēģini savās smadzenēs domāšanas plūsmas metodi, tas palīdz pret krāniņu mērīšanās metodi arhitektūrā.
Baigias Erberģis ar laukumu uz jumta.
Man personīgi liels pries ka bus tik turvu sprorta laukums
Man personīgi liels prieks ka tuvumā būs sporta laukums