Pilsētas arhitekta kolēģijā vērtētie projekti — Akropole

Biroja Nams priekšlikumus tirdzniecības un izklaides centram Akropole, kas iecerēts Maskavas ielā 257, kādreizējās Kuzņecova porcelāna un fajansa rūpnīcas vietā, pilsētas arhitekta kolēģija skatīja trīs reizes. Pēdējā ― 4.septembra sēdē projekts tika akceptēts.

Pirmais Akropoles priekšlikums tika vērtēts kolēģijas 35.sēdē 8.maijā. Toreiz kolēģija lēma, ka attīstītājiem jāveic rūpīgs izvērtējums un kompleksa analīze par cilvēku un transporta plūsmām un integrāciju satiksmes mezglā, nopietni jāizvērtē kultūras mantojums, jāpievērš pastiprināta uzmanība jumta ainavām un fasādēm pret dzelzceļu, kā arī saudzīgi jāizturas pret teritorijai blakus esošo skolu.

Uz otro reizi (38.kolēģijas sēdē 24.jūlijā) Akropole bija ieguvusi jaunus paaugstinātus apjomus, kas izlien virs milzu angāra. Kolēģija atzīmēja, ka ir veikta iepriekš prasītā sabiedriskā transporta analīze un ka šajā reizē izskatāmā būvniecības iecere telpiski būtiski atšķiras no iepriekšējā sēdē izskatītās.

Projekta autors, Nama vadītājs un LAS priekšsēdis Sergejs Ņikoforovs ar retoriku un stāstiem par vietas vēsturiskās identitātes saglabāšanu un atjaunošanu (angāra iekšpusē zem jumta ar visiem to nosaukumiem «atjaunotas» «vēsturiskās ielas», kas reiz šajā rajonā bijušas ― Igauņu, Lietuviešu un Latviešu iela, paredzēts pat jauns Kuzņecova laukums) tiecās aizēnot faktu, ka no esošā kvartāla dažādo laikmetu ēkām gandrīz nekas pāri nepaliks.

Iespējams, šādu pieeju var saukt par Nama rokrakstu. Būtībā līdzīga ir arī Elizabetes ielai svešās, disharmonējošās un bezpersoniskās ēkas — Reval Hotel Elizabete ― iecerētā «piejaucēšana», aplipinot lauzītā stikla fasādi ar latvju dainu tekstiem, tādejādi it kā formāli ēku personalizējot un latviskojot, ar aplikatīviem «mākslinieciskiem» līdzekļiem cenšoties notušēt arhitektūras un pilsētbūvnieciskos trūkumus.

No kaut cik vērtīgām kvartāla 9 ēkām saglabātas tiek vien 2, kas paliek zem lielā apjoma jumta. Kā atzīmēja profesors Jānis Krastiņš, šāda vieta, kur atrodams tik daudz 20.gs. sākuma industriālās apbūves, tai skaitā pieci skursteņi, pasaulē tiktu uzskatīta par vērtību un saglabāta, izmantojot vides dotumus un tos apspēlējot, iegūstot interesantu telpiski vērtīgu pilsētvidi. Arī citi kolēģijas dalībnieki projektam pārmeta to pašu — ka divi jaunie angāri ir nehumāni, bezpersoniski un utilitāri. Tāpat neskaidrības ir ar transporta un gājēju kustības plūsmu organizēšanu. Pilsētplānotājs Edgars Bērziņš šo projektu salīdzināja ar Stokmani — kvartāls atrodas blakus Ķengaragam un Maskavas priekšpilsētai, taču ar piekļuvi visai sarežģīti.

Papildinot kolēģijas pausto, gribas apgalvot, ka šādam, savā raksturā suburbānam iepirkšanās centram atbilstošāka vieta varētu būt ārpus pilsētas — tukšākā un automašīnām ērtāk pieejamā vietā. Kuzņecova fabrikas kvartālu šobrīd nevar uzskatīt gluži par pilsētas nomali — tā atrodas pilsētas vidū, lai arī blakus topošam pilsētas lielceļam un transporta mezglam. Kompleksam šajā vietā nāktos daudz organiskāk iekļauties apkārtējā apbūves audumā, kvartāla struktūrai un mērogam vajadzētu būt humānākam.

Priekšlikums Akropolei atkārtoti, nu jau trešo reizi Pilsētas arhitekta kolēģijā tika skatīts 4.septembrī. Liekas, šoreiz projekts bija noteikti «jādabū cauri», jo iecerēts, ka kompleksa būvniecībai jāsākas jau šā gada beigās, lai pabeigt varētu līdz 2010.gada beigām. Acīmredzot tāpēc projektam piesaistīta internacionāla arhitektu brigāde ― kādi lietuviešu un igauņu arhitekti, kas arī piedalījās sēdē.

Kā pēc sēdes atzina pilsētas arhitekta kolēģis Andis Sīlis, projekts ir «diezgan uzlabojies». Pēc viņa sacītā, apjomu struktūra ir veiksmīgāka, ēkas priekšpuse saskaldīta, bez tam saglabāti vairāki vēsturiskie apjomi. Tomēr galvenā ideja, ka visu pārsedz viens jumts, palikusi tā pati. Ņemot vērā iepriekšējā arhitekta kolēģijas sanāksmē pausto, projektā mainīts arī galvenā korpusa izvietojums, pagriežot to pret dzīvojamo kvartālu paralēli dzelzceļam.

Akropoles kopējā platība paredzēta 200 tūkst. m². Kompleksā būs modes, skaistumkopšanas un aksesuāru veikali, lielveikals Maxima (platība ― vairāk nekā 10 tūkst. m² ), restorāni un kafejnīcas, atpūtas un relaksācijas centri gan bērniem, gan pieaugušiem, ledus halle, fitnesa klubs, kinoteātri un boulinga klubs.

Akropoles pamatapjoms būs trīs stāvus augsts. Papildu tirdzniecības un izklaides pakalpojumu telpām projektā iecerēti arī biroji ar kopējo platību līdz 15 tūkst. m², kas projektā parādās kā atsevišķi paaugstināti apjomi. Nams iesniedza divus variantus ― tādu, kur šie apjomi ir 13 stāvus augsti, gan tādu, kur augstākā daļa paceļās līdz 20 stāviem. Kolēģija apstiprināja pirmo ― 13 stāvus augsto, kas atbilst pilsētas attīstības plānā šai vietā atļautajam.

Kompānija Akropolis LV sākusi sarunas arī par dzelzceļa pieturvietas ierīkošanu Akropoles teritorijas tuvumā, un pašvaldība šādai iespējai devusi pozitīvu vērtējumu.

1.variants – 1 | 2 | 3
2.variants – 1 | 2