Ogres jaunā bibliotēka

Jaunajā Ogres Centrālās bibliotēkas ēkā veiksmīgi ir īstenoti centieni apvienot ilgtspējības inženiertehniskos risinājumus ar izteiksmīgu arhitektūru un telpiskajām kvalitātēm, radot iedzīvotājiem nozīmīgu, mūsdienīgu un daudzfunkcionālu sabiedrisko centru. Tā ir enerģijas ziņā pašpietiekama (nulles enerģijas) būve, kurā koncentrēts ievērojams skaits inovāciju un viedo risinājumu, kas tiek demonstrēti apmeklētājiem. Ēkas idejas pamatā ir Rūda Rubeņa diplomdarbs, bet projekta tapšanas procesā tika iesaistīti arī ēkas nākotnes lietotāji. Reaģējot uz vides kontekstu un izceļot kūrortpilsētas laika vasarnīcu slīpo jumtu un fasāžu dalījuma artikulāciju, bibliotēkas ēka ir veidota kā gaiša divstāvu koka celtne ar tumšu jumtu.

Koncepcija

Jaunā Ogres Centrālās bibliotēkas un dzimtsarakstu nodaļas ēka ir novietota mežainā un paugurainā zemesgabalā gājēju ielas galā, kas ir vēsturiskās Ogres kūrortpilsētas laika galvenā pilsētas ass. Tieši šis pilsētas periods ar tam raksturīgo izkliedēto koka vasarnīcu apbūvi deva pamatu jaunās ēkas tēlam — divstāvu koka celtnei ar slīpiem metāla jumta apjomiem. Jaunā būve uzmanīgi tika ievietota zemesgabalā esošās infrastruktūras vietā tā, lai pēc iespējas vairāk varētu saglabāt esošo dabisko meža audzi ap ēku.

Koku ieloks ap bibliotēku izveido maigāku vizuālo pāreju starp atšķirīgā stila blakus esošajām modernisma ēkām un ļauj kopējam ansamblim izskatīties mazāk urbānam. Koki arī palīdz izveidot patīkamu daļēji apēnotu ārtelpu kā arī mājīgu interjeru ar skatu uz mežu. Un ideja par jauno ēku, kura paliek aiz kokiem un noraugās tiem cauri, sasaucās arī ar nedaudz kautrīgo un intraverto latvieša dabu.

Funkcijas

Ēka ir veidota tā, lai tā radītu nevis institūcijas, bet gan atvērtas, daudzfunkcionālas un visiem brīvi pieejamas publiskas vietas sajūtu, kurā cilvēkiem satikties, izglītoties un atpūsties. Jaunajā ēkā ir bibliotēka ar dažādām lasītavām un darba telpām, plaša bērnu bibliotēkas daļa ar izdalītām zonām dažādām aktivitātēm un vecuma grupām, konferenču zāle ar savu terasi, virtuvi un bērnu telpu, grupu darba telpas, kuras varēs tikt rezervētas tiešsaistē, 24/7 brīvas pieejas ieejas vestibils ar grāmatu pakomātu, kur saņemt internētā pasūtītās grāmatas, atsevišķa vasaras kafejnīcas un ārtelpu pasākumu palīgēka un pat dzimtsarakstu nodaļa. Lai labāk saprastu kā savienot un nodrošināt visu šo funkciju norises, jau no sākuma tika iesaistītas vairākas potenciālo ēkas lietotāju grupas.

Projektētāji devās uz vietējām skolām, jauniešu organizācijām, Kultūras centru kā arī tika organizēta aptauja Ogres māmiņu kluba Facebook lapā. No tā tika iegūtas un īstenotas tādas idejas, kā speciāla zīdaiņiem paredzēta zona bērnu bibliotēkā ar pieguļošu mazuļu kopšanas un barošanas telpu, kā arī klinšu kāpšanas siena bērnu spēļu istabā.

Ļoti īpašs elements ēkā ir otrā stāva vasarnīcas tipa logi. No iekšpuses tie ir izveidoti kā lielas saplākšņa kastes ar dziļām palodzēm sēdēšanai. Katra kaste ir aprīkota ar ievietojamu polsterējumu, regulējamas intensitātes apgaismojumu, USB un parastajām rozetēm un aizkaru. Apmeklētāji var iesēsties logā, aizvērt aizkaru un izveidot savu lasīšanas kabīni ar skatu uz mežu. Šajā projektā bija ļoti svarīgi izveidot gan plašas un publiskas telpas, gan radīt mazākas un privātākas vietiņas tajās, kur pabūt ar savām domām. L veida ēkas kodolu veido divstāvu ātrijs, kuram pieslēdzas visas galvenās ēkas funkcijas. Četrslīpju jumta apjomi tās arī telpiski nodefinē ēkas otrajā stāvā.

Ziemeļu daļā ir izvietota dzimtsarakstu nodaļa ar laulību zāli. No centrālā ātrija sākas gaišs, ceremoniāls un īpaši augsts gaitenis, kuru no publiskās zonas vizuāli nodala daļēji caurredzama zaļo augu siena. Gaiteņa ziemeļu galā ir askētiska laulību zāle ar lielu nedalīta stiklojuma sienu ar skatu uz mežu. Novietojums ziemeļu pusē otrajā stāvā zālei bija īpaši svarīgs, lai nodrošinātu netraucētu skatu uz mežu bez aizkariem kā arī izvairītos no nejaušiem garāmgājēju skatieniem un nodrošinātu ceremonijai nepieciešamo intimitāti.

Konstrukcijas un materiāli

Ēka veidota no koka konstrukcijām ar metāla ar metāla režģa jumtu. Koks tika izvēlēts dēļ vēsturiskā un vietējā konteksta, estētiskās un emocionālās vērtības, vides uzlabošanas dēļ gan globālā, gan interjera vides līmenī, kā arī dēļ būvniecības ātruma, precizitātes, atkārtotas izmantojamības iespējām un tīrākas, klusākas būvniecības nodrošināšanai. Metāls jumta konstrukcijā ļāva saglabāt smalku, tīru un noturīgu jumta konstrukciju ar plašu atvērtu telpu zem tās.

Ugunsdrošību ēkā nodrošina sprinkleru automātiskā ugunsdzēsības sistēma. Tā arī ļāva atstāt koka konstrukcijas eksponētas. Nesošās sienas ir veidotas no CLT (krustiski līmētu dēļu) paneļiem, savukārt kolonnas, sijas un grīdas paneļi no GLT (vienā virzienā līmētiem) paneļiem, lai nodrošinātu lielākus laidumus.

Fasāde atbilstoši vietējām tradīcijām un proporcijām ir veidota ar lapegles koka dēļu apšuvumu pirmajā stāvā un titāncinka metāla valcprofilu otrajam stāvam un jumtam. Pasīvās ēkas standartiem atbilstoši projektētā ēka ir siltināta ar otrreiz pārstrādātas celulozes ekovati.

Interjers veidot gaišā krāsu gammā. Tajā redzamas balinātas eksponētas nesošās koka konstrukcijas. Pirmā stāva grīdas ieklātas ar pulētu betonu, anti-alerģisku paklāju un akmens masas flīzēm. Otrajā stāvā lietotas paceltās grīdas un redeļveida priedes griestu paneļi, izveidojot telpu komunikācijām. Maigie pasteļu toņi, polsterētās palodzes un individuāli veidoti polsterēti grāmatu plaukti aicina viesus ērti iesēsties mājīgajās palodzēs justies brīvi.

Tehnoloģijas

Ēka veidota kā moderna pašpietiekama un vienlaicīgi apmeklētājus izglītojoša būve, kas ir aprīkota ar vairākām inovatīvām un pat patentam pieteiktām tehnoloģijām, kuras vērstas uz efektīvāku resursu izmantošanu.

Ēkas apsildei un dzesēšanai tiek lietots ūdens-gaiss siltumsūknis ar ārējo kontūru, kurš ir iegremdēts pilsētas centrālās kanalizācijas notekūdeņos. Temperatūra tur vidēji ir ap 12-18 grādiem (ierasto 8 grādu zemē vietā), kas nodrošina augstāku siltumsūkņu darbības efektivitāti kā arī ēkas dzesēšanu freecooling režīmā vasarā. Elektrība siltumsūkņu darbībai tiek nodrošināta ar saules paneļu lauku virs autostāvvietas. No ēkas jumta tiek savākts bioloģiski aktīvais lietusūdens, lai to tālāk izmantotu teritorijas un iekštelpu zaļo augu sienu — biofiltru laistīšanai.

Gaisa kvalitāte konstanti tiek mērīta ar CO2 sensoriem un atbilstoši tiek pielāgots ventilācijas apjoms. Tādējādi tiek nodrošināts kvalitatīvs gaiss apmeklētājiem un ietaupīti resursi ventilācijai, kad telpas nav noslogotas. Tā kā ir svarīgi šīs tehnoloģijas demonstrēt apmeklētājiem, ēkas ātrijā ir izveidots displejs, kurš atspoguļo aktuālos datus un mērījumus no iekārtām kā arī ar animācijām paskaidro to darbību.

Liela uzmanība pievērsta arī noēnošanas risinājumiem, lai telpas netiktu pārkarsētas. Dienvidu pusē lietotas plašas pārkares, kuras nobloķē stāvo vasaras sauli bet ielaiž lēzeno ziemas sauli, automātiskās žalūzijas ar meteostaciju rietumu pusē, austrumu pusē starp darbinieku kabinetiem un stāvlaukumu izveidota estētiska dubultā vīteņaugu fasāde, kas nomet lapas ziemā, kā arī saglabāti esošie koki noēnojumam.

 

Ogres centrālā bibliotēka

Brīvības iela 35, Ogre
Pasūtītājs: Ogres novada dome

Arhitekti: PBR — Valdis Onkelis, Rūdis Rubenis
Būvinženieri: Māris Bērziņš, Jānis Šķists
Komanda: Sandis Radziņš, Liene Švarce, Ritvars Krastiņš, Māris Strožs, Maija Valenika, Jogita Ivanova, Eva Petrute, Ruta Vanaga, Ojārs Baltiņš, Aigars Melnalksnis, Kaspars Grīnbergs, Egils Dzelzitis, Janis Savickis, Maija Krizmane, Ivars Alksnis, Dairis Laimiņš, Andris Zabrauskis.

Būvniecība realizēta Projektēt-būvēt formātā. Ģenerālais būvuzņēmējs — ReRe Būve.

 

 

Dalīties ar ierakstu:

4.5 2 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
9 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Valdi un Rūdi – super!!! Lai radoši panākumi arī turpmāk! Miķelis turēs savu garo īkšķi par Jums;-)

Miks Kārkliņš

Bija iespēja apskatīt dabā…gan tikai no āras un pa logiem. Patiesi, sirsnīgi un ar iejūtību. Protams, bija šis tas, ko varēja izdarīt mazliet izsmalcinātāk, bet nu…uz izpratnes par lietotāju vajadzību fona, tas tā stipri vien kļūst otršķirīgi.
Žēl, ka šāda attieksme pret dizainu netiek novērtēta no LAS puses. Te nu, kārtējo reizi, iezogas postmodernistiskā dizaina filozofija ar radītāju, kā centrālo figūru un perfomanci kā vienīgo mērķi. Va tiešām tā zvīņotā kepka ir tik neizsakāmi vērtīgāka, kā šī, uz lietotāju fokusetā, bibliotēka?

Andris Celmalis

Es diemžēl neesmu pabijis iekšā, bet garām braucot, rodas tikai pozitīvas sajūtas. Malači!
Baigi žēl ka divu nedēļu laikā šim objektam ir tikai divi īsi komentāri…..

Miķelis

Latvietis nav skaudīgs, neeee…maz, nemaz nē. Latvietis klusi sēž kaktiņā un domā par sevi – vai viņš pietiekami gudrs izskatīsies, ja uzrakstīs komentāru, vai par viņu kāds nepasmiesies, kā tas viņam palīdzēs sava tēla veidošanā citu arhitektu acīs. Viņš labāk palūrēs pa atslēgas caurumu – kas te notiek? – un aizbāzīs to ātri ar papīra savirpinātu bumbiņu. Viņš labāk domās Dižas Domas – pašķirstīs kādu arhitektūras žurnālu, pavirpinās zīmuli rokās, pačekos internetā arhitektu starptautiskās slavenības un dienas beigās smagi nopūtīsies – jo viņš taču visu dienu rukājis kā ogļracis, mēģinājis šķetināt Puankarē teorēmai līdzīgus jautājumus…

Miķelis

Un ,pasarg dievs, kādam radošu veiksmi novēlēt, tā taču viņš var atraut to no sevis un vēl visu atdot netīšām. Nēēē, tādēļ labāk pasēdēt klusu, lai VIŅI te nošeptē, lai raksta – un paskat cik tas stulbi izskatās. Mēs esam nopietni čaļi, mēs nodarbojamies ar Impērijas nomales arhitektūras jautājumiem – nekas visā Visumā nav svarīgāks. Šitais vīruss ir tik lipīgs, ka nupat pat Andis ir sācis klepot un svīst, ieraugot kādu Miķeļa joku komentāru par Vecajiem Suitiem. P.S. Nesen biju Aizputē, suitu galā, un tur ieraudzīju garāmbraucot interesantu uzņēmumu Kurzemes OIL, jāsaka ka mēs esam interesanti ļaudis – melno humoru… Lasīt vairāk »

SNEG

Latvija ir interesanta valsts. Tik augsts pasiznicanasas % laikam ir reti kura nacijai. Viens no augstakajiem raditajiem bojagajusajos cela negadijumos, leksana uz galvas udenstilpnes, mirusie ugunsgrekos.  Loti maz ticams, ka sis pasiznicanasanas gens ir garam gajis elitarajai arhitektu sabiedribai. Rocina uz cela padotajam ( kautgan majas sieva gaida ), ticiba memory water, pusam sniedzinu publiskos pasakumos, apvainosanas uz konkurentu biroju, jo redz ‘piedavaja naudu vairak un vergu man nozaga! Ka sita var?’ Drosi vel kads var pieminet Studiju vaditaju *hailatus Par to ka vecie nediskute, var saprast, bet patiesam soks, ka jaunie studenti/JR/MidWeight Arhitekti nevelas publiski runat par arhitekturu. Ja… Lasīt vairāk »

jtd

Cik nu esmu novērojis man pieejamajās/saprotamajās valodās, arhitekti vismaz šajās pasaules daļās rādās būt ekstremāli intraverti ļaudis. Vai arī neesmu vēl uzgājis aktīvas interneta tusiņu vietas.Atsevišķās aktīvākajās vietnēs ne jau arhitekti ir tie, kas tur apmainās domām.

Alberts

Mani ieinteresēja jautājums par plauktiem. Vai tie arī koka vai tomēr metāla? Praktiski visur piedāvā metāla plauktus. Jā, tie ir labi, izturīgi, kalpos ilgi, bet gribās tomēr koka. Kaut kā arī pievilcīgāk tomēr tā, bet masīvāk. Kā galu galā darīt? Kāds var pārliecināt?

Rūdis Rubenis

Sveiks, Albert!

Ogres bibliotēkā apmeklētāju daļā – lasītavās ir bērza saplākšņa plaukti, savukārt grāmatu krātuvē ir bīdāmu metāla plauktu sistēma. Saplākšņa plaukti noteikti rada mājīgāku iespaidu un labāk iederas konrētajā iespaidā, bet tajā pašā laikā ir arī ilgmūžīgi, salīdzinota ar izplatītajiem skaiduplākšņu mēbeļu risinājumiem, jo saplāksnis sašvīkājoties vai tiekot nedaudz apdauzīts tā nezaudē savu setētisko vērtību kā skaiduplākšnes, MDF utml. plātnes ar pārklājumiem. Metāla plauktu sistēmām liela priekšrocība ir mobilo plauktu sistēmās – iespēja daudz kompaktāk noglabāt lielu daudzumu grāmatu.

9
0
Lūdzu, komentējietx