Jevgenijs Leonovs ar kolēģiem, kopā zināmi kā birojs URA (United Riga Architects), ir diezgan labi pazīstami A4D — pateicoties viņu aktīvajai dalībai konkursos, kuros bieži gūtas godalgotas vietas un arī uzvaras. Viens no viņu pirmajiem veiksmīgajiem startiem bija uzvara starptautiskā konkursā “Novoperedelkino” metro stacijai Maskavā 2014. gadā. Pagājušā gada 30. augustā stacija tika atklāta publiskai lietošanai un tas kļuva par URA pirmo īstenoto projektu
Vairāk par konkursa projektu var lasīt rakstā “U-R-A projektē metro staciju Maskavā”, bet turpinājumā — Baibas Vērpes rakstītas par Maskavas metro, stacijas konkursu un URA paveikto.
Maskavas metro tīkla paplašināšana šobrīd notiek grandiozos apmēros. Laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam jau ir uzbūvēti ap 74 km jaunu metro sliežu ceļu un atklātas 37 stacijas, līdz 2020. gadam kopumā tiek plānots uzbūvēt ap 125 km sliežu ceļus un 61 stacijas, bet pēc 2020. gada vēl 75 km un 32 stacijas. Pagājušajā gadā tika atklātas atklātas 15 stacijas, no tām 7 stacijas metro dzeltenās līnijas „Kalininsko-Solncevskaja” pagarinājumā, kurā ietilpst arī “Novoperedelkino” un „Solncevo” — abas tapa pēc starptautiska konkursa uzvarētāju projektiem.
Konkurss
“Novoperedelkino” un „Solncevo” bija pirmās metro stacijas, kam metro paplašināšanas programmas ietvaros tika organizēts starptautisks metu konkurss. Uz abām stacijām tika veidots viens konkurss, kur bija vienoti nosacījumi, bet dalībnieki varēja iesniegt tikai vienas stacijas metu piedāvājumu publiski pieejamo telpu un ārtelpas dizainam. Tā kā pirms tam pēdējie arhitektūras konkursi metro staciju projektēšanai Maskavā tikuši organizēti pagājušā gadsimta 50. gados, tad lielā arhitektu interese nebija pārsteigums.
Metu konkurss galveno uzsvaru lika uz ideju, tas ļāva nelielajam un jaunajam arhitektu birojam kvalificēties. Kopā tika iesniegti ap 300 darbi, otrajā kartā palika apmēram trešā daļa, no kuriem savukārt „Novoperedelkino” stacijas fināla atlasē iekļuva pieci, starp tiem arī URA priekšlikums. Paralēli žūrijas komisijas darbam tika organizēts tautas balsojums internetā par labāko priekšlikumu. Žūrijas komisijas gala lēmumā URA priekšlikums neguva atbalstu, un tika izvēlēts cits konkursa piedāvājums, savukārt interneta balsojumā tas ieguva izteiktu balsu vairākumu, stipri apsteidzot tuvāko konkurentu.
Noteicošo vārdu tomēr teica politiķi, kuri priekšvēlēšanu laikā nolēma ievērot sabiedrības viedokli. Šī bija pārsteidzoša situācija, kad sabiedrības balsojums bija noteicošais, piešķirot uzvaru metu konkursā, kaut arī tā nav ierasta prakse ne Krievijā, ne citās valstīs. Metu konkursa rezultāti izpelnījās lielu starptautisko mediju interesi. Kā stāsta projekta autors Jevgenijs Leonovs, viņš pats gala lēmumu uzzināja tikai tad, kad viņam piezvanīja žurnālists no Lielbritānijas ziņu dienesta BBC Russian, apsveica un sāka iztaujāt. Konkursa rezultāti tika plaši atspoguļoti gan ArchDaily, gan citās profesionālajās interneta vietnēs, kā arī masu medijos.
Metu konkurss prasīja metro stacijas publiski pieejamo zonu — virszemes labiekārtojuma, ieejas paviljonu apjomu un publisko iekštelpu— dizaina risinājumus. Pie publiskām iekštelpām piederēja kasu telpa ar turniketiem, pārejas, kāpņu telpas un stacijas zāle ar peroniem abos sānos. Metro ir milzīga un kompleksa inženierbūve ar paaugstinātas drošības prasībām, kuras tehnisko telpu izbūves sniedzas vēl daudzus stāvus zem peroniem, bet publiskās telpas aizņem tikai nelielu daļu no kopējās platības. Arhitektu izaicinājums, bija spēt piešķirt inženierbūvei augstvērtīgu telpisko identitāti, vienlaicīgi atrisinot inženiertehniskās, drošības, vides pieejamības, ekspluatācijas noturības un citas prasības.
Stacijas risinājums
URA piedāvāja konceptuāli skaidru un lakonisku risinājumu salikumā ar drosmīgu ornamentālu dekoru lietojumu, mūsdienīgi interpretējot slāvu tautiskos motīvus. Stacijas zāle — galvenā stacijas telpa — Novoperedelkinā ir divu jomu telpa, kas kompozicionāli bija stipri atšķirīga no labi pazīstamajām vēsturiskajām Maskavas metro stacijām ar trim jomiem, kur vidējais joms parasti tika izgreznots, un pa to notika galvenā apmeklētāju plūsma. Divu jomu stacijās kolonnas vizuāli sadala telpu divās vienādās daļās, kas nozīmēja, ka bija jālieto citi izteiksmes paņēmieni un jāliek citi vizuālie uzvari, tāpēc telpiski atraktīvāka tika veidota kasu telpa. Tajā tika lietotas vēsturiskās atsauces uz trīs jomu stacijām, paredzot velves un centrālo eju.
Akcentējošie interjera elementi bija griesti, kas gan horizontālās plaknēs, gan velvju konstrukcijās integrēja dekoratīvo LED apgaismojumu, kuri savukārt sastāvēja no gaismas kastēm un perforēta metāla loksnēm. Šis risinājums bija asprātīgs, estētisks un vienlaicīgi praktisks, jo smalkais dekors tika lietots vietās, kur ir vismazākā ekspluatācijas noslodze. Sienu apdare veidota ar izturīgu metāla lokšņu apšuvumu. Grīdai paredzētas akmens plāksnes. Viss kopā veidoja gaišu, sabiedrības vairumam tīkamu un saprotamu vidi, kas, iespējams, arī noteica interneta balsojuma rezultātus par labu šim projektam. Konkursa darba veiksmes pamatā bija autoru intuitīvā spēja uztvert sabiedrības noskaņu, kas acīmredzot sastāvēja no zināmas nostalģijas, vēlmes rotāties un krāšņuma meklējumiem. Iespējams, to niansēti uztvert un smalki piedāvāt varēja tieši ārzemju autoru konkursa darbs.
Ar šo projektu Latvija ir ieguvusi nopietnu ekspertu tādā šeit nezināmā jomā kā metro būvniecība un vēl vienu projektētāju, kas sevi veiksmīgi pierādījis starptautisku arhitektūras projektu realizācijā. Katra tāda pieredze bagātina kopējo Latvijas arhitektūras un būvniecības industrijas vidi un iedrošina uz augstākiem mērķiem. Jāvēl, lai šis projekts URA būtu labs atspēriena punkts nākamajiem konkursiem un pasūtījumiem projektu nozīmīguma augošā progresijā.
Cerams , ka Maskavas iedzīvotāji un viesi nesāks visus Rīgas arhitektus asociēt ar šo “Dubaja 98” tipa interjera stilu.
Varbūt vietvārdus drīkst rakstīt pareizi, ja vienā vietā tā tiešām var tikt uztverta kā drukas kļūda (pazuduši daži burti), tad otrā ir sanācis diezgan nepieklājīgs vārds.
Paldies par norādījumu : )
Cita lieta vēl par galotnēm -, stacijas nosaukumu pēdiņās rakstot, atstāju to nekatro, vidējo dzimti – ar O galā, bet lietojot kā vietas, kā pilsētas rajona nosaukumu likās latviski pierastāk sieviešu dzimtē pātveidot – ar A galotni.
Galotne o jau latviešu valodā vismaz man liekas kā viena no ikdienas parastajām galotnēm, kam nekādas korekcijas nav nepieciešamas. Valodas frīikiem gan var būt cits viedoklis (tepat blakus par Lietuvu pamēģini guglī un citur sameklēt arhitektus pēc latviskotajiem uzvārdiem).