Rail Baltica Rīgas stacija — PLH Arkitekter

Stacijas ēka kā arka, ko iedvesmojis papardes tēls un
jūgendstils, un visaptveroša pieeja satiksmes mezglam un pilsētas telpai, kur prioritāte
publiskajam transportam, kājāmgājējiem un velosipēdistiem  — viens no abiem uzvarējušajiem projektiem
stacijas konkursā, kura autori ir Kopenhāgenas birojs PLH Arkitekter sadarbībā inženierkompāniju COWI.

Stacijas ēka

Projekta centrālais punkts ir zīmīgā stacijas ēka, kas
piešķir stipru vizuālo identitāti, stiprinot Rīgas kā metropoles sajūtu.
Dizaina iedvesma bija pasaules vēsturisko staciju arhetipiskā forma — arka.

Stacijas ēka ir kā jauna vietzīme ar atraktīvām nojumēm, kas
atgādina izliektas paparžu lapas —  
tiecoties pēc jūgendstila laikmeta kvalitātēm. Slīpās nojumes ļauj
gaismai vienmērīgi plūst cauri ēkai, veidojot atvērtu un gaisīgu termināļa (the concourse)
telpu.  Ziemeļu virzienā nojumes pacēlums
nodrošina netraucētu skatu uz vēsturisko pilsētu, veidojot ciešu sakni ar
pilsētu, kurā tikko ierodas vai kuru atstāj. Ģeometriskās iezīmes, simetrija un
atkārtošanās atvieglina orientēšanos ēkas ainavā. Dāsnā telpa, kurai ir līdzība
ar baznīcu arhitektūru, rada tādus kā brīnumainus mirkļus, ceļotājam nokļūstot
ēkā — neaizmirstamu pieredzi un atpazīstamu ierašanās un aizbraukšanas vietu.

Tilts un dzelzceļš

Divi jauni sliežu ceļi uz dienvidiem no esošajām sliedēm,
pastiprina skaidro signālu par dzelzceļa klātbūtni pilsētas ainavā un upes
šķērsojumu. Tilta dizainu raksturo viegla plūdlīniju izteiksmība.  Lai nodrošinātu saikni starp jauno un veco, tilta
apakšdaļa sasaucas ar vecā tilta arku lokiem.  Jaunajā tiltā ir iekļauta velosipēdistu un
gājēju josla, uzlabojot sasaisti starp abiem Daugavas krastiem.  

Zaļā metropole

Viens no projekta mērķiem ir radīt blīvāku pilsētu ar
skaidriem laukumiem un publisko telpu, veidojot ietvaru mutuļojošai pilsētas
dzīve, tādejādi stiprinot Rīgas kā metropoles sajūtu. Apstādījumu pieaugums
pilsētā rada labākus apstākļus, vairo sensoro pieredzi un estētiskos  aspektus, tādejādi stiprinot piederības
sajūtu pilsētai. Jaunās pilsētas apstādījumu telpu virknes darbosies arī kā
jauna nodaļa pilsētas attīstībā, ar respektu pret esošo pilsētu un tās kultūras
mantojumu.  Reizē palielinot dabas klātbūtni
pilsētā, tai ir potenciāls mazināt klimata izaicinājumus, radot labāku
mikroklimatu, uzlabojot gaisa kvalitāti, termālo komfortu, bioloģisko
daudzveidību, notekūdeņu apsaimniekošanu un aizkavējot karstuma salu veidošanos
pilsētā.

Pilsētas savienošana
— veidojot infrastruktūras kodolu

Viss projekts, kas ietver tiltu, estakādi un staciju, ir
plānots kā saistīts infrastruktūras elements ar tiltiem raksturīgu dizaina
valodu, — neliela mēroga arku un velvju sērija, pretstatā pilsētas  torņu vertikālēm. Projekts ir kā infrastruktūras
kodols, kas saista reģionālo ar lokālo un kur iespējams plūstoši mainīt
transporta veidus — no vilciena uz autobusu, automašīnu, velosipēdu. Kā
publiskā telpa tas darbosies kā tāda pilsētas dzīvojamā istaba, — atpūtai un
komerciālām aktivitātēm.

Stipra arhitektu un
inženieru komanda

PLH Arkitekter ir
Kopenhāgenā bāzēts arhitektu birojs ar 40 gadu pieredzi un 100 darbiniekiem.
Šobrīd PLH ir projekta arhitekti 17
jaunām pazemes stacijām jaunajā Kopenhāgenas metro loka līnijā.  PLH
ir projektējuši arī piecas virszemes stacijas esošajās metro līnijās un
darbojušies pie vairākiem dzelzceļa projektiem, kā arī autoostu un citos
satiksmes projektos. PLH sadarbības partneri
ir COWI — viena no pasaules vadošajām
inženieru kompānijām ar 85 gadu pieredzi un 6 400 darbiniekiem daudzos
birojos visā pasaulē. Viņu projektēto infrastruktūras būvju un transportmezglu
starpā ir dzelzceļu, pilsētas sliežu transporta, metro un lidostu būves, kā arī
ceļi un lielceļi. Viņiem ir arī plaša pieredze tiltu, tuneļu un kuģniecības
būvju projektēšanā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
26 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Čangals

Izskatās kvalitatīvs un nostrādāts – pārdomāts projekts, bez acu aizmālēšanas ar nekonkrētām miglas bildēm (citā piedāvājumā bija piepūsta baigā migla -lai aizmālētu neizstrādātās un nepārdomātās vietas un situācijas, vājš,ieskābis un dārgs bet vismaz vietējais produkts … ). Iedziļinoties šajā darbā un komandā kas to veikusi liekas ka rodas cerības par veiksmīgu iznākumu.

a

Velreiz atkaartoshos, bet, lai gan darbs ir kvalitatiivi izstraadaats, pats koncepts ar paceltu platformu prieks tikshanas uz peroniem, man liekas nepienemams. Tas pagarina vertikaalaas komunikaacijas 4 reizes, un lieki sarezgii funkcionaalo sheemu. Parasti transportbuuves risina no funkcionaalaa skatu punkta, un skaisti jumti it tikai paarsegums. Shajaa darbaa izskataas, ka skaistais jumts bija primaarais un noziimiigaaks par funkcionaalo plaanojumu. Zheel, ja 100 miljoni tiks izteereeti, kaut kam, kas pagaidaam liekas lieks.

Dārts Veiders

Dārgais kolēģi , jau diskutējām, citēšu VKPAI prasību: "Obligāti ievērojama prasība: Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkai, ja tiek plānoti 3 līmeņi, tad tikai pasažieru apkalpošanai saistībā ar dzelzceļa satiksmi. Nav pieļaujama papildus apjoma (arī līmeņu) palielināšana komerciāliem nolūkiem." AECOM izpētē arī 3 līmeņu pasākumam ir dota lielākā vērte (noteikti ir Jūsu rīcībā). Uz kā pamata Jūs uzskatiet , ka Jūs esat kompetentāks par AECOM ( kura izpēte bija meta materiālu pielikumos) un šo kompāniju? ( par Jūsu 3.-5. teikumiem). Konkrētajā darbā, estakādes līmenis – komercija un aktīvā ļautiņu plūsma, transports, dzelzsceļa līmenis – konkrētā vilcienu plūsma izkāpšana iekāpšana, savukārt 3.… Lasīt vairāk »

a

Nevaru teikt vai esmu kompetentaaks, bet tomeer ikdienaa ir lietota stacija gan Riigaa, gan citaas Eiropas lielpilseetaas, taapeec atlaushos paust savu viedokli. Pagaidaam 3. liimenis (uzgaidaamaa telpa) ir vieniigaa iespeeja tikt uz peroniem , ja neskaita invaliidu liftus, kurus iespeejams, peec shiis 17m augstaas platformas uzbuuveeshanas, gribees lietot visi, lai aatraak nokluutu uz savu vilcienu. Reti kad cilveekiem ir pusstundu liidz vilcienam, lai baudiitu panoraamas skatus.

b

Kāpnes vairs neskaitās?

a

Man taas izskatiijaas peec evakuaacijas kaapneem, bet ja tev tasiniiba, un taas ir paredzeetas, kaa galvenais celss uz peroniem, neredzu pilniigi nekaadu jeegu "uzgaidaamajai telpai", kuras veertiiba ir vienaada ar visu paareejo stacijas renovaaciju.

Dārts Veiders

Galvenais ceļš uz peroniem, pa abu galu lielajiem eskalatoriem uz uzgaidāmo telpu, bet ja negribi uzgaidīt kāp pa trepēm.

a

Izklausaas bezgala samociiti. Piemeeram, vilciens pienaak – kaap pa shauraam kaapneem uz pilseetu un ej savaas dariishanas, vai juuties kaa kungs un izmanto 4x garaako apvadcelu, bet toties eskalatorus. Man liekas daani smejas par riidziniekiem. Daanijaa visaas metro un vilcienu stacijaas, ir aarkaartiigi vienkaarshi un eerti risinaajumi, ar nepaarprotamu un paaredzamu kustiibas organizeeshanu.

NAV VIENALGA

Tā arī nav skaidrs (nelasot tekstus), kur paredzēta autoosta?! Kaut kas ir vecajā vietā, kaut kas – zem sliedēm pie stacijas!

Dārts Veiders

Tur kur AECOM to arī ielika, zem estakādes tieši turpat kur LR komanda arī to atstāja( valsts iekšējā satiksme, uzreiz nobraucot no peroniem) uzreiz lecam no vilciena un maucam tālāk, savukārt vecajā vietā ( +- pārveidoti) starptautiskā autosatiksme, kā autoosta to arī ir paredzējusi uzdevumā.

NAV  VIENALGA

Tā kā nesanāca piedalīties konkursā, tad AECOM pētījumu neizlasīju. Laikam Bībeles biezums sabaidīja! Tā jau viss izklausās loģiski un arī man bija doma, ka autoosta jāpārceļ pie stacijas. Taču veidot 2 autoostas (starptautiskā un iekšzemes) ir diezgan neracionāli. Loģiskāk jau būtu, ja viss notiktos vienuviet un tagadējo autoostas teritoriju atdotu normāli izmantojamai pilsēttelpai.

jtd

Viss tas pasākums liecina par lielummāniju (kuram/-iem tieši, gan jau kāds no šeit komentējošiem zinās nosaukt vārdā). Laiks dakterim.

Pašlaik Rīgas stacijā ir laikam kādi ~10 vilcieni DIENĀ, kas nav eļektričkas uz tuvāku vai tālāku piepilsētu un, ņemot vērā tendences, vairāk nekļūs pārskatāmā nākotnē (kādi 7 miljoni "bēgļu" arī neizskatās reāli).

pilsētnieks

Svarīgi saprast, kam jaunā/rekonstruētā stacija būs domāta. Ja šobrīd lielākais pārvadāto pasažieru īpatsvars ir vietējie pārvadājumi – 98% pasažieru tiek pārvadāts iekšzemes maršrutos, tad, manuprāt, 3 līmeņa uzgaidāmā telpa ir lieka greznība, jo jebkurš var aiziet un pavērot, ko dara cilvēki pirms vilciena. Parasti – skrien :). Jo interese ir ātrāk tikt no darba mājās, nevis sēdēt un gaidīt vilcienu. Līdz ar to rūpēs par šiem pasažieriem, nedrīkstētu ceļu pagarināt. Cita lieta, ja tirgus ar Rail Baltic ienākšanu tik tiešām ļoti pārvērtīsies un ievērojama daļa pasažieru izmantos Staciju kā vietu, kur pārsēsties. Varbūt šajā gadījumā, līdzīgi kā lidostās, būs nepieciešamība… Lasīt vairāk »

Artis Zvirgzdiņš

Arī man terminālis (konkūrss) virs peroniem šķiet diezgan pretrunīga lieta. PLH piedāvā skaistu, patiešām lielpilsētas cienīgu telpu, – publisku, komercijas neapgānītu un nesabojātu, tādu, ko angliski apzīmē ar ‘civic’. Tas, protams, izskatās jauki. Jo, tas, ka tagad esošajā stacijā ir tikai astoņas (8!) publiskas sēdvietas, visas pārējās vietas, kur apsēsties, ir kafejnīcās, – tādas, kur piesēst var par naudu – kaut kas ir jāpatērē, jāpērk (teju vai Šūmahera sapnis), – tas ir ne tikai nejēdzīgi, bet varētu teikt – nepiedodami. Tāpēc projektā iztēlota telpa šķiet tik pievilcīga. (Lai gan kā rādīja dažas vizualizācijas – skatā no Raiņa bulvāra un 13.… Lasīt vairāk »

a

Gribeetu veel piemetinaat, ka projektaa nav viss 3 staavi jaapaarvar, bet krietni vairaak. Paskaidroshu: pagaidaam peroni ir 6m virs ielas liimena. Piedaavaajumaa terminalja griida ir 17m virs ielas liimena (tas ir peec AECOM dotaa uzdevuma). Taatad kopaa 6m metru vietaa ir jaapaarvar 17+(17-6)=28m, kas ir 4.5 reizes vairaak, gandriiz 10 staavu maajas augstums.

googoo

Bingo par dinozaurīgumu! Laikā kad PV palikuši vien pieci virzieni, kas, ok, ok, tālāk sadalās septiņās destinācijās, tie 10+3 ceļi izskatās vairāk nekā izsmiekls. Gatavojot konkursu un ejot cauri vairums vecās pasaules stacijām, diezgan smieklīgi likās, ka mēs cenšamies konkurēt ar Amsterdamu, Roterdamu, jo teju visas pārējās stacijas iztiek ar kādiem 6-8 sliežu ceļiem. Lielākais vairums vilcienu ir pīķa stundā – ieskaitot Maskavas vilcienu, kopā sanāca pieci izmantoti sliežu ceļi. Katrs no tiem vilcieniem ieradās ~45 minūtes pirms sava atiešanas laika…. Tieši šeit varētu gūt visbūtiskāko līdzekļu ietaupījumu – nebūtu nepieciešama Gogoļa ielas pārvada pārbūve (kultūras piemineklis btw), Dzirnavu /… Lasīt vairāk »

Dino

Nez vai RB virzītāji ieskatās a4d. Daudz labu domu graudu. Diskusiju veidā rodās mazā SWOT analīze.

Dārts Veiders

Pieņemu ne tik tumši , kā Tu&kolēģi sakiet. RIX objektīvi ir lielākā( ar visvairāk galapunktiem) lidosta Baltijā, RCDzS ir multimodāla ( savietota ar autoostu, tajā skaitā starptautisko) stacija. LR ir divas pieturas ( protams fanīgi, abas Rīgā – RCDzS un RIX). Diezgan objektīvi cerēt uz to , ka ļaudis no reģioniem, tajā starpā visas Baltijas, kam attāluma ziņā ir izdevīgāk nokļūt līdz Rīgai, nevis citām RB pieturām, ar autobusu dosies uz RCDzS multimodālo centru, un no tā startēs pa sev vajadzīgajiem maršrutiem( vai ar RB uz Tallinu( varbūt Helsinkiem), Berlīni, vai uz RIX un aerotransportu tur kur vajag). Nedomāju, ka… Lasīt vairāk »

a

Dazhi pretargumenti. Tu pats saki, ka normaalam PV lietotaajam terminaalis nav paredzeets, bet tieshi elektriskaa vilciena pasazieri ir lielaakais vairums. Kaapeec tad viniem ir paredzeetas sauras kaapnes uz pilseetu, kameer eskalatori ved uz pilniigi nevajadziigo platformu? Ir skaidrs ka RB izmantos tikai 2 sliezhu celus, taa kaa eskluziivaa uzgaidaamaa telpa vareetu buut krietni mazaaka, blakus RB. Braukaa tik augsaa 17m un lejaa 11m, lai tiktu uz lidostu. Tas protams joks, un daudz sakariigaak buutu civilizeeta publiskaa telpa, kas ir eerta gan PV, gan RB lietotaajiem un nedubleejoshas vertikaalaas un horizontaalaas komunikaacijas. Latvieshu projektaa pazeme ir vairaak apbuuveeta, pirmaari deel lielaakas… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders

RB ir Eiropas projekts par Eiropas naudu un risina nevis LR,Rīgas vai PV nepieciešamības, bet savas intereses, protams saprātīgā un obektīvā apjomā respektējot pēdējos, kas arī atspoguļojās meta konkursa nolikuma pielikumos. Ja ar RB risinājumiem var kaut kā palīdzēt LR, Rīgai,PV un citiem malā sēdētājiem, tad nav problēmu , ja savādāk ,tad kaut kā neveseli. Neviens Tev kā PV pasažierim neliedz izmantot kāpnes un liftus ( labāk kā līdz šim, jo liftu tur tagad nav, visi jož pa kāpnēm), ja Tu pa varītēm negribi izmantot augšējo telpu, kas nebūt nav mega liela 6.5 K m2 ar visiem atvērumiem komunikācijām .… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Estakādes norakšana ir projekta "pieskaitāmās" izmaksas, no EU budžeta nevis no mūsu nodokļiem Tehnoloģija salīdzinoši vienkārša – iedzen rievsienu, norok zemes čupu, uzbetonē estakādi 2-3 sliedēm un ķeras pie nākošajām. Neredzu iemeslu neaizvākt uzbērumu iespējami lielā platībā – centrā lietojami m2 ir labāki nekā smilšu kaudzes. Vai lieto jauniegūtās platības autoostai, vai mikriņiem uc sabiedriskajam tr., vai auto/velo stāvietām, vai tirdzniecībai – to gan vajadzētu saplānot laicīgi.

Dārts Veiders

Kurš saka, ka nav pieskaitāmās izmaksas. Tomēr Tu taču zini kur ir nākošais dz.tilts, kas var nodrošināt satiksmi ar Kurzemes ostām – Zeļķu tilts? Un kā izpaudīsies darbu organizācija šim mezglam, kā būs viss jādublē ( pat remontējot tiltus pār mazām upītēm uz šosejām taisa dublējošo pagaidu tiltu, bet te vēl fīčas, kas jānodrošina, gan augšas, gan apakšas nepārtrauktība. Vai iegūtie kvadrātmetri atsitīsies? Jo ja jau tik rentabli tie zemestakādes kvadrātmetri, sen Linstow’s ar Stockmanu būtu izvērsušies.

a

Darbu organizaacija, lai vilcienu satiksme buutu nepaartraukta bija paraadiita jau konkursa uzdevumaa, pastudee, ja kaadas nesaprashanas.

Dārts Veiders

Kur es apgalvoju , ka kādā darbā nav darbu organizācijas? Un ja kas, uz kā pamata tāda ir radīta, kādi izejas dati šādai darbu organizēšanai? Pieņemu tikpat shematiska kā peronu pārsegums LR komandas darbā. Tev ko liekas, ka šāda nepārtrauktība sīceni maksās papildus būvniecībai?

jtd

Tas tiešām ir Briseles projekts un LV no tā kāds labums varbūt būs kaut kad nākotnē (ar pašreizējām attīstības tendencēm labuma nebūs nekad). Es saprotu, ka ar RB saistīta Centrālstacija ir vairāk prestiža jautājums, ne objektīva nepieciešamība. Kamēr RIX ir piekabināta tikai konkrētu personāžu kāposta dalīšanai. Objektīvi RB stacija ārRīgā (kaut kur pie Ikšķiles laikam) būtu tikai normāli, tos dažus desmitus (simti jau ir apšaubāmi) pasažieru, kam šis vilciens liktos lietojams, pievest klāt nebūtu nekādu problēmu. Pirms pāris nedēļām biju Ķelnes centrālstacijā (10 ceļi + daži rezerves utml.), viens vilciens knapi izkustējis no perona, otrs gandrīz jau stumj šo nost,… Lasīt vairāk »

NAV  VIENALGA

Es nespētu iedomāties šādu nostāju, piem., Tallinā! Un ja Viļņa nebūtu nomale Lietuvā, tad leiši noteikti tur dzītu cauri vilcienu!

26
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x