Noslēgusies Filharmonijas konkursa pirmā kārta

Noslēdzoties Rīgas Filharmonijas metu konkursa pirmajai kārtai, Kongresu nama vestibila trijos stāvos bija izstādīti visi konkursam iesniegtie 38 darbi. Otrajai kārtai žūrija izvirzījusi sešus priekšlikumus, kuru tālākai izstrādei paredzēts atvēlēt 18 nedēļas. Līdz šim medijos katrs no šiem sešiem metiem ticis atrādīts ar vienu vai dažām vizualizāciju bildēm, A4D likās būtiski paradīt vairāk arī no plāniem un greizumiem, kas ļautu labāk izprast katra meta piedāvātos risinājumus, cenšoties tikt galā ar šo nepārprotami sarežģīto uzdevumu.

Žūrija gan šobrīd nav publiskojusi oficiālus komentārus, par katru no darbiem un oficiālajā ziņojuma ir pieminēti tikai vispārējie kritēriji.  Taču no atlasītajiem darbiem redzams, ka izvēlēti ir visumā līdzīgi piedāvājumi, izvairoties no radikāli atšķirīgajiem priekšlikumiem. Virspusēji aplūkojot pārējos darbus, šķita, ka viens otrs gan varbūt būtu pelnījis nonākt otrajā kārtā, citādi sajūta, ka atsakoties no atšķirīgām alternatīvām, žūrija jau pēc pirmās kārtas būtu mierīgi spējusi iedalīt trīs godalgotās vietas un līdz ar to, — pagrūti izskaidrot sabiedrībai (par kuras naudu konkurss tiek rīkots), kāpēc vispār nepieciešams šādu konkursu rīkot divās kārtās.

Visos sešos otrajai kārtai atlasītajos piedāvājumos filharmonijas lielā zāle veidota tur, kur esošā, bet mazā — dziļumā aiz tās, atsakoties no nesenākās nama piebūves. Trīs no šiem priekšlikumiem pat optimistiski rāda, ka lielo zāli varētu izvietot esošās zāles sienās, kamēr pārējie atsakās no šāda kompromisa un centieniem saglabāt.

Tomēr pat neesot koncertzāļu speciālistam, ir diezgan labi noprotams, ka tieši kompromiss starp filharmonijas funkcionālajām un, galvenais, — akustiskajām prasībām un centieniem saglabāt padomju laika vēlīnā modernisma — postmodernisma būvi ir pati slidenākā vieta gan filharmonijas novietnes izvēlē, gan konkursā piedāvātajos risinājumos. Patiesībā tas, protams, vairumam arhitektu bija jau skaidrs tad, kad koncertzāles tapšanai tika izvēlēta tieši šī ēka.

Nekādi nevēloties noniecināt anonīmo finālistu profesionālo varēšanu, tomēr konkursa darbi šīs galvenās šaubas nav aizslaucījuši, — par to, ka labi vienlaicīgi var atrisināt tikai vienu šajā kompromisā iesaistīto pusi. Noteikti ir iespējams izveidot labu koncertzāli (izcilā akustika gan, kā zināms, šajā ir tas netveramākais), taču no esošās ēkas tad pāri paliks vairāk vai mazāk tikai galvenās fasādes čaula un varbūt kaut kāda stilizēta vestibila telpas replika, — nu apmēram līdzīgi, kā JRT atjaunošanas piemērā. Bet kā tad ar pieminekli un ar mantojuma vērtībām — autentisko telpisko struktūru un substanci? Esmu, protams, par mantojuma saglabāšanu un pārizmantošanu, taču kas ir svarīgāks šajā gadījumā? Šis konkurss atkal rāda to, kas bija zināms jau iepriekš, — to, ka riskējam krist ierastajā Latvijas arhitektūras slazdā, kur neskaidri mērķi un prioritātes noved pie drīzāk viduvējiem rezultātiem.

Otrajai kārtai izvirzītie darbi

Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Žūrija kritēriji un darbs

Kā teikts oficiālajā ziņojumā, — žūrija pirmajā kārtā iesniegtos metus vērtēja atbilstoši «Jaunā Eiropas Bauhaus» principiem — skaistums, ilgtspēja un iekļaušana, ņemot vērā šādos kritērijos:

• Pilsētvides koncepcija — iekļaušanās pilsētvides kontekstā un satiksmes sistēmā;
• Pārbūves koncepcija — esošās ēkas pārmantojamība un iekļaušanās jaunajos risinājumos, kā arī arhitektūras kvalitāte un atpazīstams tēls.
• Funkcionālā koncepcija — akustisko prasību izpilde, iekšējo funkcionālo telpu grupu izkārtojuma un savstarpējās komunikācijas skaidrība, kā arī vides pieejamība.

Ziņojumā norādīts, ka starp 38 priekšlikumiem bija dažādi koncertzāļu plānojuma veidi, kā arī atšķirīgi tehnisko telpu zonējuma varianti, bet no konceptuālā viedokļa darbiem bija atšķirīga pabeigtības pakāpe. Atzīstot, ka arhitektiem ir dots ļoti sarez’’gīts uzdevums, žūrija pārrunājusi dažādos konkursa darbu aspektus – kopējo veidolu, būvapjomu struktūru, kopējo plānojumu, konteksta (apkārtējā parka un esošo ēku) izpratni, kā arī uzklausīja tehniskās komisijas ekspertu viedokļus par metu atbilstību projektēšanas programmai, akustiskajām prasībām, tehniskajam plānojumam, pilsētvides un ainavas kontekstam, apbūves nosacījumiem un iespējām no tiem atkāpties, transporta risinājumiem, skatuves tehnoloģijām un kompleksa pārvaldīšanas kritērijiem.

Trijās žūrijas darba dienās no 38 piedāvājumiem tika atsijāti tie, kuros tika piedāvāti nekorekti plānojumi un griezumi pilnvērtīgai ēkas funkcionēšanai un tās mērķiem, kur tika pieļautas būtiskas atkāpes no programmas, bija saskatāmi būtiski darba idejiskie un noformējuma trūkumi vai darbi kuru iespēja tikt realizētiem ir minimāla. Otrajā solī palikušais 21 darbs tika vērtēts pēc tehnisko ekspertu uzklausīšanas un no tālākas pilnveidošanas viedokļa, īpašu uzmanību pievēršot piedāvāto ideju priekšrocībām kā arī potenciālam tikt uzlabotam un realizētam.  Tālākajās diskusijās un vairākkārtīgos balsojumos no 14 palikušajiem tika atlasīti seši darbi, kas izvirzīti konkursa 2. kārtai.

Izvirzītajiem sešiem pretendentiem otrajā kārtai jāsagatavo precīzāki risinājumi, balstoties uz žūrijas locekļu izteiktajiem ieteikumiem un iebildumiem.

Žūrijas komisijas sastāvs

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs — Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis;

• Juris Dambis, arhitekts, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis;
• Pēteris Ratas, Rīgas pilsētas arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs;
• Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve;
• Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja, Nacionālās arhitektūras padomes locekle;
• Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve, EAA pārstāve;
• Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis;
• David Cook, RIBA, BDA arhitekts, Haascookzemmrich Studio 2050 partneris;
• Indra Lūkina, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris;
• Guntars Ķirsis, `Latvijas Koncerti` valdes loceklis;
• Aivar Mäe, menedžeris, Igaunija;

Žūrijas komisijas rezerves loceklis — Juris Poga, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis

Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre — Dace Kalvāne, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle.