Nupat noslēdzies viens no nesenā laika lielākajiem arhitektūras konkursiem — kvartālam starp Valdemāra, Bruņinieku, Skolas un Stabu ielām, kura kultūrvēsturiskā dominante ir kādreizējā Kimmel (Kymmel) alusdarītava. Pagājušajā nedēļā tika paziņoti konkursa rezultāti — 12 dalībnieku konkurencē par labāko tika atzīts priekšlikums, kura autori ir ARHIS Arhitekti kopā ar ievērojamo zviedru kompāniju White arkitekter.
Kimmel teritorija Rīgas vēsturiskā centra kontekstā veido interesantu vietu, kas reprezentē savdabīgu pilsētas apbūves evolūciju — līdzās pastāv dažāda vecuma mūra un koka ēkas ar atšķirīgu stāvu skaitu, vēsturisko un funkcionālo izcelsmi. Ēku grupa pie Bruņinieku ielas (19. gadsimta pirmās puses klasicisma dzīvojamā ēka ar dārzu, eklektisma laikmeta koka dzīvojamā ēka, daudzstāvu mūra ēka fabrikas strādniekiem un kaltes ēka ar blakus esošo ražošanas korpusu) vienkopus atklāj pilsētas apbūves un ekonomiskās attīstības vēsturi vairāk nekā gadsimta garumā – laiku, kad Rīga izauga par industriāli attīstītu kapitālisma lielpilsētu.
Ap 2005. gadu medijos pavīdēja ievērojamās Štutgartes arhitektu firmas Behnisch, Behnisch & Partner izstrādāts priekšlikums mūsdienīgai dzīvojamo un biroja ēku apbūvei šai kvartālā. Šai piedāvājuma bija paredzēts saglabāt pašu alus darītavas ēku, taču pārējās vēsturiskās celtnes netika atzītas par pietiekami vērtīgām, bet jaunās ēkas raksturoja tāda ekspresīvā brīva arhitektūra, kas raksturīga kompānijas rokrakstam, taču ne ļoti iederīga Rīgas pilsētvides kontekstā.
Ilgus gadus par iecerēm šai vietai netika dzirdēts, bet 2017./2018. gadā vērienīgu arhitektūras konkursu šis pašam kvartālam rīkoja kompānija MCITY. Toreizējā iecere un programma bija ļoti līdzīga tai, kas nupat notikušajā konkursā — pilsētniecisks kvartāls, kurā dominē biroju ēkas, bet uzsvars arī uz iekškvartāla ārtelpu un vērtīgā mantojuma saglabāšanu un pārizmantošanu. Pirmā vieta toreiz netika piešķirta, bet otro ieguva Schmidt Hammer Lassen Architects no Dānijas.
2019. gadā Kimmel kvartālu savā īpašumā ieguva zviedru nekustamā īpašuma kompānija EASTNINE , kura arī rīkoja šo konkursu. Mainoties īpašniekiem un iecerēm, tika rīkots jauns konkurss (no 2020. gada 1. novembra līdz šī gada 1. martam). Iecere līdzīga, bet, šķiet, ar vēl lielāku uzsvaru uz kvartāla pilsētnieciskumu, atvērtību sabiedrībai — izveidot mūsdienīgu A klases biroju kvartālu ar augstvērtīgu ārtelpu, respektējot kvartāla pilsētvides evolūciju un raksturu, bagātinot dzīvi ar daudzveidīgiem pasākumiem un aktivitātēm, paredzot tikšanās vietu draugiem/ģimenei, norises vietu zemnieku tirdziņam, ielu ēdināšanai, dažādiem pasākumiem, kafejnīcām, mākslas galerijām, u.c. Attīstītāju iecere ir integrēt Kimmel kvartālu apkārtējā pilsētvidē, nodrošinot augstvērtīgu ārtelpu, piedāvājot pilsētniekiem dinamisku un drošu vietu atpūtai (bez autotransporta iekškvartālā) un daudzveidīgām sabiedriskām funkcijām, bet arī atbalstīt vietējo mazumtirdzniecību un pakalpojumus, vairāk investējot tieši sabiedriskajās funkcijās.
Žūrija
Metu konkursā saņemtos 12 darbus (no piecām valstīm) vispirms no kvantitatīvā aspekta un atbilstības konkursa projektēšanas programmai vērtēja tehniskā komisija un pieaicinātie eksperti, nododot tālāk vērtējumam starptautiskajai žūrijas komisijai.
Piekšsēdētājs — Kęstutis Sasnauskas (Lietuva/Zviedrija), konkursa rīkotāja EASTNINE KIMMEL pārstāvis,
Žūrijas komisijas locekļi: EASTNINE pārstāvji Christian Hermelin, Peter Wågström (abi no Zviedrijas), Saulė Zabulionytė (Lietuva), Andris Božē, arhitekti — Aļona Purvlīce, Regīna Bula, Viesturs Brūzis, Pēteris Blūms, Andis Sīlis, Gatis Didrihsons, Prof. Joachim Schultz-Granberg (Vācija), Jonathan Woodroffe (Lielbritānija/Nīderlande).
Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre: Dace Kalvāne.
Godalgas
- vieta un 22 000 EUR – darbam ar devīzi Revitalizing Kimmel Quarter — White arkitekter un ARHIS Arhitekti
- vieta un 11 000 EUR – darbam ar devīzi Spaces & Places — RUUME arhitekti, Dāvis Gasuls un K-Forma
- vieta un 6000 EUR – darbam ar devīzi STABU 1 — Sarma & Norde
Divas veicināšanas balvas (3000 EUR):
- darbam ar devīzi The Brewery Forest — Zaha Hadid Architects, Ramboll Sweden, Zala Landscape Architecture, Sudraba Arhitektūra)
- darbam ar devīzi KEB485 — a part un OZOLA&BULA
Ieskats labākajos
Revitalizing Kimmel Quarter — White arkitekter un ARHIS Arhitekti
Profesionāli izstrādāts, racionāls attīstības priekšlikums, kas respektē vēsturisko kontekstu. Kvartāla teritorija ir organizēta ap diviem atvērtiem pagalmiem, veiksmīgi nodalot kultūrvēsturiskās apbūves zonu, galveno ieeju risinot no Krišjāņa Valdemāra un Stabu ielas stūra ar izteiktu arhitektonisko akcentu. Plašie, liela mēroga stiklotie fasāžu apjomi asociatīvi veido saikni ar Kimmel teritorijas industriālo pagātni un liecina par mūsdienīgu biroju ēku kompleksu, tomēr no detalizācijas un proporciju viedokļa Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei šķiet neraksturīgi, kā arī nepiešķir konkrētajai vietai kādu īpašu identitāti.
Fasāžu konstruktīvais risinājums ar integrētām koka žalūzijām biroju telpu noēnojumam eksponējas dubultajā stikla fasādē. Krišjāņa Valdemāra un Stabu ielas stūrī fasādes dalījums veidots ar nelielu izliekumu, kas rada ilūziju par noapaļotiem atvērumiem fasādē. Savukārt atvērtie kvartāla iekšpagalmi, kas veido tīkamu pāreju no kultūrvēsturiskās apbūves uz jauno, piedāvā plašas iespējas dažādām sabiedriskām aktivitātēm — vietu pasākumiem vai tirdziņiem, pa laukumu perimetru izvietoti restorāni un kafejnīcas, arī ieejas biroju telpās. Viena no šī piedāvājuma novitātēm ir biroju ēku izveide koka konstrukcijās, lai līdz minimumam samazinātu oglekļa dioksīda emisiju un nodrošinātu ilgtspējīgu projekta realizāciju.
Spaces & Places — RUUME arhitekti, Dāvis Gasuls un K-Forma
Arhitektoniskais veidols risināts nedaudz līdzīgi kā darbā REVITALIZING KIMMEL QUARTER, detalizētāk proporcionējot un variējot fasāžu dalījumu, tiesa, bez īpašas novitātes un vietzīmes kvalitātēm. Vēsturiskajam būvapjomam pie Valdemāra ielas paredzēta piebūve, kur jaunais būvapjoms risināts kā fons kvartāla industriālajai arhitektūrai, un liecina par autoru izpratni kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas estētiskajiem principiem. Iekšpagalmu publiskā ārtelpa veidota ēŗta to daudzveidīgai izmantošanai, atbilst piedāvājuma devīzei, kas tulkojumā varētu skanēt kā `telpas un vietas`.
Atvērtā publiskā ārtelpa ir pieejama no Valdemāra ielas un veido divus laukumus, kuru atmosfēru ietekmē apkārt esošā apbūve. Vienam no šiem laukumiem jeb iekšējiem pagalmiem ir raksturīga vēsturiska gaisotne, otram — mūsdienīga, kuru veido jauno biroju ēku būvapjomi. Autori ir veiksmīgi risinājuši publisko ārtelpu un pāreju no vienas zonas otrā, kur kā saiknes elements kalpo nelielais būvapjoms (t.s. Pudeļu māja) ar nojumi un teritorijas vietzīmi — alus brūža dūmeni. Apjomīgā teritorijas vēsturiskās attīstības izpēte rezultējas ar inovatīvu piedāvājumu — izveidot jaunu saikni bijušajam ledus pagrabam ar agrāko pārvaldnieka ēku, telpas piemērojot mākslas galerijas funkcijai. Risinājums rada harmonisku un tīkamu koka un mūra ēku līdzāspastāvēšanu.
STABU 1 — Sarma & Norde arhitekti (Visvaldis Sarma, Inga Zūdiņa, Artūrs Tols; Aleksandrs Nedzveds; Toms Kampars)
Inovatīvi izmantojot kvartāla reljefa īpatnību — kritumu Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā, kas iezīmē Daugavas ielejas malu, — autori piedāvā veidot publiskās ārtelpas terasējumu kā amfiteātri. Projekts paredz atsegt bijušā alus brūža pagraba telpas, padarot tās pieejamas un eksponējamas sabiedrībai, organizējot galveno ieeju iekšpagalmā no Krišjāņa Valdemāra ielas puses.
Piedāvātais risinājums rada intrigu „ievilkt“ publiku iekškvartāla teritorijā, eksponējot līdz šim neredzamo, apvienojot jauno ar vēsturisko, veidojot autentisku pilsētvidi, vienlaikus domājot par iekšpagalma izsauļojumu. Iekšpagalma risinājums asociējas ar emocionālu, pat poētisku, atrakciju kā izmantot teritorijas reljefa īpatnības, piemērojot tās publiskās ārtelpas vajadzībām, akcentējot arī kvartāla dominanti — alus brūža dūmeni. Reizē autori respektējuši Rīgas vēsturiskā centra perimetrālās apbūves struktūru un kultūrvēsturiskās vērtības — alus brūzi un vasaras muižiņu — jauno ēku būvapjomus veidojot mūsdienīgās un elegantās arhitektūras formās, harmoniski integrējot esošajā pilsētvidē. Priekšlikums ir inovatīvs un dotu pienesumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei, tās publiskajai ārtelpai. Neraugoties uz iekšpagalma reljefa atraktīvo risinājumu, neveidojas pietiekoši plašs centrālais laukums attīstītāja iecerētajām publiskās ārtelpas aktivitātēm, arī teritorijas pieejamība ir diskutabla.
The Brewery Forest — Zaha Hadid Architects, Ramboll Sweden, Zala Landscape Architecture, Sudraba Arhitektūra
Viens no arhitektoniski spilgtākajiem konkursa piedāvājumiem, kas iecerēts kā mākslas objekts un kontrastē ar apkārtējo pilsētvides vēsturisko apbūvi. Kā atzīmē autori „priekšlikums iedvesmojies no Rīgas arhitektūras jūgendstila valodas, un pārveidojis to mūsdienīgā un ilgtspējīgā interpretācijā”.
Neraugoties uz to, ka darba autori paredz atkārtoti izmantot bijušās alus darītavas demontētos ķieģeļus fasāžu apdarē un uzsver, ka esošās koka ēkas tiek līdzsvarotas un organiski sintezētas ar jaunajiem būvapjomiem, piedāvātie ambiciozie un drosmīgie arhitektoniskie risinājumi nepārliecina par to rentabilitāti un iederību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē. Ēku fasādes galvenokārt ir stiklotas virsmas, kas kombinētas ar koka, metāla un otrreiz izmantojamo ķieģeļu elementu lietojumu. Kvartāla vēsturiskā vietzīme — dūmenis — ir galvenais kompozīcijas elements, uz kuru ir vērsti gan esošie skatu punkti, gan jauno biroju ēku stiklotās fasādes.
Viens no atraktīviem projekta risinājumiem ir „urbānais ātrijs”, kas koncentrē apmeklētāju plūsmas jaunajā pagalmu sistēmā ar ieejām ēkās un centrālo tikšanās vietu biroju ēku kompleksa lietotājiem, kā arī ap to izvietoti mazumtirdzniecības un pārtikas veikali, kas ir ērti pieejami arī no ielas līmeņa. Kvartāla „urbānā ātrija” apzaļumojuma koncepcija asociatīvi saistīta ar bijušās alus darītavas procesu veidojošajiem elementiem, piemēram, vertikālā dārza (apiņi, latīniski — humulus lupulus) asociācija ar rauga fermentācijas procesu. Plaša apzaļumojuma koncepcija paredzēta arī saulainajām terasēm un jumtiem, kas vienlaikus nodrošina biroju telpu nepārkaršanu vasaras mēnešos. Kvartāla publisko ārtelpu rotā iekārts vēsturiskās apbūves jumta koka konstrukcijas modelis.
KEB485 — a part un OZOLA & BULA
Neraugoties uz attīstītāju vēlmi izveidot kvalitatīvu publisko ārtelpu ar ilgtspējīgu apbūvi, projekta autori centušies sasniegt maksimāli iespējamo kvadrātmetru daudzumu, piedāvājot organizēt ēku būvapjomus ap trijiem iekšējiem pagalmiem. Lielākajai daļai biroja telpu paredzēts brīvais plānojums ar salīdzinoši lielu telpu dziļumu, kas varētu radīt sarežģījumus perspektīvo nomnieku izvēlē vai telpu izmantošanā līdzvērtīgos apstākļos kā pandēmijas laikā. Pozitīvi vērtējams autoru piedāvājums izveidot trīs iekšējos pagalmus — jaunajā apbūvē, jauktajā apbūvē un vēsturiskajā daļā, kas ērti pāriet viens otrā un nodrošina ērtas pulcēšanās vietas. Kvartāla dominante — dūmenis — aktīvi iekļaujas iekšpagalmu struktūrā. Jauno būvapjomu gabarīti, detalizācija un fasāžu mērogs nenomāc vēsturisko apbūvi, taču arhitektoniskais veidols šķiet pārāk atturīgs un mūsdienīgi racionāls bez īpašām vietzīmes tendencēm.
Aprakstita jau ta augstvertiga pilsetvide ir vareni. Protams, neko talak par kafejnicam un tirdzinjiem neviens nav ticis. A, ja…galerija prieksh shnitigajiem. Gruti gan pateikt, ka tas viss sanak kopa, jo nav redzams neviens zemes limena plans, kur tad ta augstvertiga vide ar visiem kafuziem butu izvertejama. Tik stiligas fasadites redzamas pilna izklajiena. Beigu beigas, bus vien velviens alusdarzs “biroju zurkam” un amen. Ta it ka to Riga truktu. Mazliet jau te saku atgadinat sabojatu plati, bet…neba nu to alusdarzu trukuma del jaunas gimenes muk prom no centra. Iedzivotaju apvieniba, kas cinas par kokiem centra taka butu, bet vai mums ir… Lasīt vairāk »
Mani mazliet pārsteidz trīs vienādie darbi, nu labi, ar atšķirīgu apdari. Varbūt konkursus vairs nevajag rīkot – pilsēta uzmodelē kastes, izsniedz kā darba uzdevumu un arhitekti apstrādā fasādes. Pie tās nabadzības, brūkošām ēkām, plastmasas stabiņiem pilsētvidē, kurus dēstam kur vajag un nevajag, brūkošām ielām, sāk izskatīties ka drīz lielākai daļai būs jādzīvo kartona kastēs kā Džanni Rodari “Sīpoliņa piedzīvojumos”. Un Rīgas mēram vajadzētu ieviest praksi bučot roku jebkuram, kurš grib kaut ko būvēt Rīgā. Izskatās ka 7 liesie gadi rit pilnā sparā. Kur palicis viss piķis?
Nu pilnīgi tas pats pārsteigums ;))
Vai visiem konkursantiem bija iedota sāķotnējā “čaula”, kurā ieprojektēt.
Nevaru spriest par pagalma risinājumiem, jo nav uzskates materiāla
Laikam tikai vieni arhitekti pielieto principu “thinking outside the box” Jo pārējās ir vienkārši garlaicīgas, vecmodīgas kastes, ar kādām ir pilna pasaule. Un arī žūrija nespēj izkāpt no savas kastes un uzdrīkstēties pateikt, piedodiet, šie priekšlikumi ir sūdīgi un neatbilst ne pasūtītāja izvirzītajam mērķim, nedz arī pilsētas vajadzībām un vēlmēm. Šo arhitektūras konkursu būtība ir pilnīgi bezjēdzīga. Būtu labāk ļāvuši attīstītājam pašam izvēlēties 2-3 arhitektu birojus ar ko strādāt un kopīgi ar pilsētas arhitektu (ja tāds normāls būtu) un varbūt vēl kādu institūciju (pieminekļiem) kopīgi izstrādātu 2-3 pilnvērtīgus piedāvājumus, ko tad arī žūrija vērtētu un izvēlētos labāko un atbilstošāko. Tādējādi… Lasīt vairāk »
Izskatās, ka ZHA&Co būs kvadrātmetri pietrūkuši un par to izmesti. Par godalgotajiem var taisīt atsevišķu konkursu – atrodi 10 atšķirības, kaut iekšpusē S&N ir atšķirīgs.
I liked ZHA&Co the most! Sadly they didn’t get anywhere