Īpašo identitati dzīvokļu namam Strēlnieku ielā 8 piešķir vēsturiskā manēžas ēka, kas noteikusi arī jaunā apjoma konfigurāciju un tēlu. Jaunais kvartāla stūris respektē kādreizējās pilsētas malas vēsturi, reizē ienesot centra apbūves mērogu un laikmetīgu izsmalcinātību, un reprezentē Klusā centra mūsdienu turpinājumu.
Kvartāls starp Strēlnieku, Emiļa Melngaiļa un Antonijas ielu iezīmē Rīgas vēsturiskā centra malu, — līdz nesenam laikam tajā dominēja Rīgas pirmā industriālā laikmeta (pirms Pirmajam pasaules kara) mazstāvu izklaidus rūpnieciska rakstura apbūve. Pēdējā desmitgadē gan ar šo vietu saistītas lielas cerības un vīzijas, — vērienīgais Magdalēnas projekts, kas sola mūsdienīgu tā sauktā Klusā centra paplašinājumu ar aicinošu un intriģējošu iekškvartāla telpu. Jaunā ēka Strēlnieku ielā 8 ir atsevišķs projekts, kas nostiprina šī kvartāla ziemeļu stūri.
Tieši šis stūris, — pret Strēlnieku un Melngaiļa ielām ir jaunā nama galvenais skats, kas paveras no skvēra ugunsdzēsēju depo priekšā un no Hanzas ielas. Projekta vēstures akcents un simbols ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis — 1895. gadā pēc arhitekta Kārļa Johana Felsko projekta būvēta zirgu iejādes manēža kvartāla pašā stūrī. Jaunā septiņu stāvu ēka piekļaujas Melngaiļa ielai, bet pret Strēlnieku ielu atvirzās pagalmā, priekšplānā eksponējot vēsturisko manēžas ēkas apjomu.
Tādejādi projekta telpisko kompozīciju veido trīs galvenie elementi:
- manēžas ēka kā kvartāla vēstures akcents un simbols,
- jaunā apjomu ziemeļu puses siena — pret ielu telpu vārstā fasāde, kas darbojas kā fons vēsturiskajai manēžas ēkai un kā skulpturāls elements līdzsvaro un noslēdz kvartāla perimetrālās apbūves līniju, piekļaujoties blakusesošajām ēkām.
- pret kvartāla iekšpusi un sauli vērstā dienvidu puse ar apzaļumotām terasēm un balkoniem, kas ieskauj otrā stāva līmenī paceltu iekšpagalmu ar bērnu rotaļlaukumu.
Bez ielas pusē eksponētajām ēkām — jaunā septiņu stāvu apjoma un atjaunotās ēka trīs līmeņos, kompleksa sastāvdaļa ir arī autostāvvietas divos līmeņos, — viens pazemes un viens — virszemes stāvs pagalma daļā. Kompleksa pirmais stāvs ir atvēlēts galvenokārt publiskām funkcijām, tajā ir arī ieejas halles un vējtveri, kas ved uz dzīvojamajiem ēkas stāviem. Dzīvokļi ēkā ir organizēti ap četrām neatkarīgām kāpņu telpām sešos augšējajos stāvos, — divu līdz četru istabu dzīvokļi, kopskaitā 71.
Spraugā starp vēsturisko ēku un jauno apjomu ir veidota segta galerija — caurspīdīga un viegla struktūra, akcentējot savienojamo apjomu arhitektūras un laikmetu atšķirību. Trešā stāva līmenī vēsturisko manēžas ēku ar jauno apjomu savieno trīs tādā pašā materialitātē risināti tiltiņi-gaiteņi. No galerijas ir ieejas dažādajās kompleksa publiskajās zonās. Piekļūšana dzīvokļiem ir organizēta arī no Melngaiļa ielas pusē veidotā portāla, caur kuru nokļūst gaišā hallē — ar stikla jumtu segtā iekšpagalma telpā.
Manēžas ēkas sākotnējais apjoms un fasāde pret Strēlnieku ielu tikai daļēji saglabājusi savu oriģinālo raksturu, — proporcija savulaik ir būtiski pārveidota, izbūvējot virs dzegas paaugstināto sienas daļu ar logiem. Atjaunošanas projekta ietvaros respektēti vēlākie pārveidojumi un uzslāņojumi, tiecoties tos harmonizēt, — jaunāko laiku piebūves ir saglabātas, bet logailas paplašinātas, lai saskaņotu ar senākās ēkas proporcijām. Lielākās izmaiņas atjaunotajā ēkā skar manēžas ēkas lieltelpu, — daļā no tās iebūvēts starpstāvs, ielas pusē atstājot brīvu, kas ļauj sajust autentisko telpas augstumu.
Jaunās ēkas ārējai fasādei ir izmantoti lielformāta keramiskie apdares paneļi ar vertikālu reljefu dabīgā māla tonī, raisot “saspēli” ar tuvumā esošo ugunsdzēsēju depo. Neraugoties uz vienotu materialitāti, fasāde pret Strēlnieku ielu, pret vēsturisko ēku ir “ietveroša” un neitrālāka, kamēr Melngaiļa ielas pusē, pateicoties izvirzīto stikloto erkeru sistēmai, pauž dinamiskāku, telpiski bagātāku raksturu.
Nams Strēlnieku ielā 8
Pasūtītājs: R.Evolution
Autori: ARHIS arhitekti — Andris Kronbergs, Raimonds Saulītis, Paulis Gibze, U.Jaunsubrēns, V.Uzors, M.Druviņš
Jaunbūves platība: 10967 m²
Pārbūvētās ēkas platība: 1979 m²
Dzīvokļu skaits: 71
Autostāvvietas:
Konkurss: 2013
Būvprojekts: 2015
Būvniecība: 2018-2020
Šis ir labs, patiešām labs. Vienīgi žēl, ka sētas fasādei pasūtītājiem nav pieticis naudas – kaut ko no ķieģelīša apdares un šis Andra darbs būtu Miķeļa topā pašā augšā. Bet vienalga – Meistars paliek Meistars – kritizēt ( izņemot nosaukumu – rosegold – bišķi tā kā velk uz Zāras pusi ) – tur īpaši nav ko. Elegantā maliņa, kas nosļūk un tā izjusti nošļuk – ne par daudz, ne par maz -silda Vecā Suita sirdi. Bravo, Meistar, un vēl daudz radošu gadu!
Būtu labi pielikt blakus Arhis konkursa projekta fasādes. Nu tā, salīdzināšanai. Un tad ari citu konkursantu darbus. Būtu interesanti.
Šis fasādes koncepts, tāpat kā zināms hotelis ar ēkas plānu fasādē, kaut kā neiedvesmo likt vārdus ‘respekts’ un ‘vēsture’ vienā teikumā. Un Arhis varētu nolīgt kādu labiekārtotāju, kura vienīgā parka pieredze nav blokmājas pagalms.
Ir jau sanācis padarboties šajā ēkā. Standartproblēma – pasūtītājam vajag m2 un arhitekts uzcītīgi to realizē. Liels un dārgs dzīvoklis ar skatu uz iekšpagalmiņu un otrā pusē uz manēžas mūri diez vai ir tas, uz ko būtu jātiecas.
Nu kapēc ir šitā jāmocās?!!! Te pat nav īsti skaidrs no kura gala sākt ķidāt. Jāsauc palīgā Bens Solo, lai ir kāds, kas izskaidro, kapēc ir vajadzīgas šitādas “nacionālās medības”?!!!
Man patīk, ka arhitekti izķidā jebkuru jauno projektu par plānojuma brāķi, bet tā arī neesmu ieraudzījis LV nevienu (!) daudzdzīvokļu projektu ar sakarīgiem, pārdomātiem, jēdzīgiem plānojumiem!
Nav jau ari tā, ka nav…paskat uz RUUME Jauno Viesturdārzu. Tādā es nopirktu dzivokli savai ģimenei. Jautājums gan vietā – kapēc RVC pilsētvide ir tik bezcerīgi neapdzīvojama, ka cilvēki mūk no tās prom un piepilsētu? Vel jo vairāk, kāpēc šī te vide tiek atgremota jaunajos projektos, bez jebkādas kritikas. Sanāk tāda mērena nekrofīlija. Varētu jau teikt, ka arhitekts nav pie vainas. Tomer, ja pat Kronbergs klusē un skrubina augšā kaut ko, kas pat pirmkursniekam šķistu bezjēdzīgs, tad ko te nu vairs. Andis ari…GEMOSS gadijumā…nevarēja pasūtīt visus uz Tallinas ielu un pateikt – nekādas rekonstrukcijas nebūs un būs viena Brīvības ielas… Lasīt vairāk »
MK. Pie mums rullē mantojuma kults, un visiem zināms kas to altāri uztur karstu. Lai kā man reizēm kaitina profesora JK viedoklis, Gemosa gadījumā viņš visnotaļ jēdzīgi AMI ietvaros bija rekomendējis būvēt normālu 21.3 jaunbūvi, jo esošā, 90ajos pārbūvētā, ir pārpratums. Savukārt Dirveiks bija ieraudzījis visnotaļ apšaubāmu vērtību tieši vienstāvu apjomā ar 4slīpu jumtu, Dambis uzskicējis kompromisu ar stikla kūku augšā [ko NRJA godprātīgi uzzīmēja], žūrijas pārstāvis Kronbergs paziņoja, ka ja jau Dirveiks zin labāk, tad nekādas atkāpes nav pieļaujamas un mūsu priekšlikumu vērtēt nav brīv.. Visiem skola rokā – rullējam tālāk kroplīgus kompromisus un tagad četrstāvu ēka, citēju –… Lasīt vairāk »
Andi, paldies par visnotaļ izsmeļošu atbildi. Izejot no Tevis aprakstīta, RVC tiek piekopts “viena tante teica” urbanisms. Tīri profesionāli man tāda pieja šķiet neprātīgas mocības. Vel jo vairāk, es nesaprotu, kāpēc ar pilsētvides dizainu nodarbojas Arhitektūras vēsturnieki un kultūras pieminekļu aizsargi. Vismazam man, muļķim no aiz-Okeānijas, liekas, ka kaut kāds posms tajā visa iztrūkst. Es uzskatu, ka Rīgā ir akūti vajadzīgs viens apjomīgs pilsētvides dizaina/plānošanas departaments, kas ar to vien nodarbotos, kā modelētu attīstības scenārijus un apjomus, ka arī rūpētos par investīciju piesaisti. Un to visu darot ar iedzīvotāju interešu grupu piesaisti, lai nesanāk centralplānošana. Tas ta, lai tad, kad… Lasīt vairāk »