Jaunais nams
Maskavas priekšpilsētā savdabīgi atspoguļo mūsdienu Rīgas arhitektūrai raksturīgo iezīmi,
kad ēkas izskatu nereti tiešā un netiešā veidā ietekmē pieminekļu aizsardzības
institūciju prasības. Nams sevī apvieno vietas pretrunīgo raksturu, reaģējot uz
abām perpendikulārajām ielām ar atškirīgo apbūvi.
Ē
ka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības
pieminekļa Rīgas vēsturiskais centrs un
UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības teritorijā. Perimetrālās
apbūves kvartāla Maskavas ielas pusē dominē gandrīz pabeigta 19. un 20. gs.
mijā radusies piecstāvu ēku apbūve, savukārt Turgeņeva ielas posmā ir pilnībā
saglabājusies 19. gs. vidus un vēlākā posma divstāvu koka ēku apbūve. 20. gs.
sākumā šajā vietā plānoto piecstāvu ēkas ieceri iztraucēja Pirmais pasaules
karš, kas ļāva saglabāties tajā esošajai divstāvu koka ēkai līdz pat 20. gs.
90. gadiem.
Projekta mērķis — stūra ēka, kura interpretējot
esošās Maskavas un Turgeņeva ielas apbūves duālo raksturu, spētu to sevī
turpināt un apvienot. Ēkas apjoma daļa pret Maskavas ielu turpina tās piecu
stāvu apbūves «blīvo» raksturu, arī fasādes veidošanā tiek interpretēts vēsturiskajām
ēkām radniecīgais «sienu-ailu» princips, apdarē izmantojot klasisko apmetumu.
Savukārt pret Turgeņeva ielas fasādi veidotā divstāvu daļa turpināta arī ēkas
Maskavas ielas fasādē, tās kontrastu izceļot arī ar tumšu koka (imitācijas)
paneļu apdari.
Ēkas stūrī piecstāvīgas daļas nobeigums tiek
veidots vertikāli šaurs, lai ar savu vieglumu kompensētu kraso augstuma
starpību un ļautu arī dominēt divu stāvu augstajai ēkas daļai pret Turgeņeva
ielu. Ēkas apjoma kontrasts fasādē ir kontekstā ar ēkā izvietotajām funkcijām. Pirmie
divi stāvi ir atvēlēti sabiedriskajai lietošanai – veikalam un birojam.
Savukārt augšējie stāvi (sākot no trešā) ir atvēlēti dzīvokļiem (kopskaitā 10).
Ēkas pagrabstāvā izvietota auto garāža.
Ņemot vērā gruntsgabala mazo platību (655 m²), un
rezultātā iegūto minimālo iekšpagalmu 136 m² un funkcionālo pārslodzi tajā,
ēkas iemītnieku lietošanai papildus ir paredzēta labiekārtota terase ēkas 3.
līmenī. Papildus terases paredzētas divlīmeņu dzīvokļiem ēkas mansarda līmenī.
Ēka Maskavas ielā 16
Arhitekti: Ivo Šteimanis, Andris Ceļmalis, Karina Jansone, Arta Seile / Z4
Konkurss — projekts — būvniecība: 2005–2011
Ehh, jau paspējuši fasādi nopūst. Kā lai ar to cīnās?!
Nevainosim pieminekļu aizsardzības intitūciju, šeit pietrūkst tas, kas visbiežāk pietrūkst- arhitekta talanta. Šādu kastīšu mums ir pa pilnam- ne labāku un ne sliktāku… Paanalizējot dzīvokļu plānojumus, tie ir pēc principa – tā sanāca, un šeit jau nu pieminekļu aizsardzības institūciju nekādi nevar vainot
Ko nu par talantu. Ne jau katrai ēkai perifērijā jābūt nez kādam šedevram, toties vietas rakstura izjūtai gan jābūt un pieverot acis uz tizli bēšo apmetumu, pārējais nemaz tik peļami nav sanācis.
”eks” – tas ir kāda talantīga arhitekta vārds….vai varbūt ”eks” ir kas cits …. žēl ka nezinu nevienu no ”eks” paveiktajiem darbiņiem, lai varētu spriest, cik tad šis izcilais ”eks” ir talantīgs 🙂
ignore
nu galīgi nekāds un viss
Nams diezgan estetisks. Bet apkartejas nami peckara stavokli. Arhitektam vajadzeja veikt kraasu sintezi ar neapkoptu vidi?
Autors jau konkursa skicē ir neveiksmīgi mēģinājis samelot ar ģeometriju, pēc tam dabā uztaisīts vēl drusku savādāk. Nez, varbūt ka nevajag mēģināt zīmēt, lai tikai būtu, kaut kādas apjomu koncepcijas, kas ir tīri ģeometriski neiespējamas?
Kā, būtu ja pirms, par par mākslām, un citām, aukstām matērijām spriedelēt, sekmīgi abgūtu pamatskolas gramatikas kursu? A?
(Zinu, ka nūģīga iebilde interneta videi, bet nu reizēm traki iespārda)
ignore
Lai citiem "iespārdītu", būtu arī pašam jāapgūst ne tikai gramatika, bet arī literārā latviešu valoda. Un nez vai vārds "abgūta " ir tas pats, kas "apgūta"?
"aBgūta"…. Labais! Sen neko tik trulu nebija gadījies redzēt. Pie tam vēl komentārā, kas citiem māca gramatiku… oumaigād! Labi izsmējos!
un arī (auKstām matērijām) pilnīgs čau 😀
man šķiet, tas bija domāts ironiski. Ne tikai pareizrakstība, bet arī gandrīz visi komati uzprasās uz rādāmkoku pa muguru.
Vai tas ir kāds vēl neapzināts jauns stils, kad nekas nestāv savā vietā?
Prieks par
Ivo un citiem kolegiem, kuri spej shodien tadus objektus realizeet lidz galam.
Komentaari par stilu, grafiku ut.t. izskataas nevietaa. Tas, kas loti trukst daudziem kritikiem, tas ir kompliceeta procesa saprashana. Gala rezultaat tas nav tikai planojums un fasades, bet gan pasutitaajs, buvvalde u.c.
Zhel, ka mums vairak patik kritizeet un aprunaat, nevis radiit un priecaaties!
<iPad>
pievienošu klāt, ka daudzi tagad, diemžēl, nesaprot, ka arhitektūra, tas nav smuka bilde (ēkas tēls+ jauniete no fotošopa+ gaisa pūķis+ debesis un mākoņi), arhitektūra nav arī smuki dzīvokļu plāni un griezumi. Arhitektūra ir process 🙂 (!!!) sākot no skices beidzot ar ēkas nodošanu.
Un tomēr tas viss ir sliktāk, kā bija konkursa priekšlikumā. Jau tur tas nebija labi, bet tagad redzams, ka taisnība ir tiem, kas toreiz šo risinājumu kritizēja. Ne tur ir kāda koncepcija saredzama, ne fasāžu plastika, ne arhitektoniskā apjoma. Fasāde izskatās tik plakana, ka liekas, ka tā nav realizētas ēkas fasāde, bet maketa fotomontāža. Manuprāt viens no sliktākajiem stūra risinājumiem Rīgā.
Malaicis Ivo, labs objekts sanācis.
… paies pāris gadi un arī krāsa un tā ”neleks” no kopskata ārā.
napatiik un viss. kautkaa nedziivi, neradoshi, sausi un bez iedvesmas. tiesaam gribaas, lai aatraak noput un maaja kluust neredzama.
Vai kaads arhitekts zem vareetu droshi parakstiities zem vaardiem, ka "…sii maaja Riigas videi ir pievienojusi kaadu papildus veertiibu, ne tikai aizbuuveetus m2"
Neredzēju konkursa darbu, bet koncepcija, kas attēlota vienīgajā pievienotajā skicē, ir pilnībā skaidri nolasāma, un pat diezgan pārliecinoša. Tā ir pamanāma arī realizācijā – pat nezinot par autoru ieceri un skici. Es teiktu – dažādo pilsētas mērogu un apjomu sintēze vienā būvē. Arī materiālos. Man īpaši simpātiska šķiet it kā plakanā, bet smalki un ar neuzkrītošiem līdzekļiem veidotā galvenās ielas fasāde. Jā, krāsa varbūt paspilgta. Bet logu dalījums veiksmīgs un Rīgai pietiekami oriģināls, neskatoties uz šim līdzīgo paņēmienu jau tik daudzkārtējo pielietojumu pasaules un tuvāko kaimiņzemju arhitektūrā. Un vēl – pievienojos – ir jāapzinās, ka katra būve savā vietā ir,… Lasīt vairāk »
Ar’ī pievienojos. Paldies par komentāru!
Jūs neapšaubāmi esat "orālās arhitektūras" meistars, jo neko no tā, par ko rakstāt es nespēju saskatīt konkrētajā projektā, lai gan mēģināju to ieraudzīt, atkārtoti pārskatot bildes un skices. Varbūt Jūs skatāt citu objektu? Piemēram to apjomu sajūgumu, kas redzams skicē, dabā nu gan nav iespējams nolasīt kaut vai tāpēc, ka apjiomu risinājumā tas viss ir vienā plaknē. Ar krāsu vien ir par maz, lai šo ideju realizētu. Patiesībā tā ideja jau ir interesanta, bet realizācija – nekāda. Neredzot sākotnējo skici, liekas, ka tikai krāsu laukums fasādē. Pat no stūra šis sajūgums nenolasās. Un logu proporciju, ko Jūs atzīstat par izdevušos,… Lasīt vairāk »
nu jau auzās iebrauci par logiem. Un Tallinas/Miera ir tas, ko man bail pieminēt, lai nebūtu nekorekti pret nezināmo autoru.
Nu, nezinu vai orālās, bet, tā kā ar arhitektūru un fasādēm nodarbojos ikdienā, ir savi novērojumi, kas un kādi izteiksmes līdzekļi Rīgā izskatās pārliecinoši, kādi mazāk…
PS. atvainojos, un vēl piebilde – Jūs sakāt "par maz", bet – ideja IR realizēta un tā IR nolasāma. Pat arī bez skices un bez konkursa darba pavisam noteikti. Ko nu?..
Tomēr uzskatu to par autoru veiksmi.
Par idejas nesalasāmību piekrītu, jo veselu gadu gāju garām šai ēkai ikdienu, bet ideju neapzinātā līmenī nenolasīju, tagad apskatot skici notika klikšķis.."kinda make sense", bet pat skicē ir nomelots ar ģeometriju, kā jau iepriekš tika minēts. Un tad rodas pārdomas, ja tik literāra apjomu spēles ideja man ir jānolasa tikai pēc skices, tad tas kalpo, kā atgādinājums man pašai "nemelo pats sev par to, kā īstenībā nav". Vienīgais, kas pievērsa uzmanību ir plakanā fasāde, kas ir īpaši nedraudzīga ielas līmenī, arī ieeja, kas šķita necila un praktiski nenolasāma un stūris… būtu varbūt ir ‘ok un interesanti, ka stūris ir vienkārši… Lasīt vairāk »
Orāli, tas ir kaut kas cits, LAURA!
(Lai mani piedod visi arhitekti)
Paskaidrošu, ka tas nav tas, ko Jūs laikam esat iedomājies. Tas patiesībā ir artikulācijas veids vai līdzskaņu izrunāšanas veids (skat. google), bet šajā gadījumā apzīmē, to, ka ar muti "izprojektē un uzceļ" to, kas reāli dabā nemaz neeksistē. Un pēdējā laikā konkursu un citu prezentāciju runās tas arī dominē. Bet tas, kas redzams rasējumos un un pēc tam dabā ir pavisam, kas cits. Bet arī šajā gadījumā plakana fasāde ar izgrieztiem logu caurumiem, tika nodēvēta par veiksmi un vēl nez ko. Piekrītu, ka labi ir, ka vispār pabeigta un nav iesaldēts būvlaukums, bet saukt to par veiksmi gan ir grūti.… Lasīt vairāk »
Šis projekts ir vēl viens spilgts bildīškonkursu piemērs- visiem patika 3D, konkursā tās vien apskatīja un lūk rezultāts, var jau cik gribas saukt ka salds, bet kas no tā mainīsies…
Arhitekti -profesionāļiem , kas piedalās žūrijās taču vajadzētu spēt vizualizēt ēku arī bez baloniem taureņiem burbuļiem un kaijām, varbūt nākošreiz jāapskatās ko lemjat
Es līdzīgi ar ziņkāri gaidīju, ja mana atmiņa neviļ, austrumu puķes uz gaišās fasādes, slēģus un kafejnīcu uz terases, diemžēl ir piepildījies sliktākais variants, vai par laimi – dižķibeles laikā "pabeigta" būve jau ir kaut kas.
…lai dievs atpestī no puķēm uz fasādes Maskavas priekspilsētā. Veselais sprāts tomēr ņēmis virsroku. Par to prieks.
tā māja ir nekāda. bet ne sliktāka, kā jebkura cita parasta celtne. šķiet, ka arī brīnums uz tā stūra īsti nebija ieplānots. tāpēc priekš kam viņu te vispār vajadzēja ievietot.
Ideāls komentārs – šķiet, ka ilustrē arī V.D. komentāros par universitātes I kārtu pausto "tehnokrātisko" attieksmi pret arhitektūras disciplīnu.
Sīļa kungs, kas tas par komentāru, kas jums šķiet ideāls?
Protams, Jūsu līmenis tas nav. Bet ko Jūs esat izdarījis, lai jaunie arhitekti mācītos?..iespējams, no Jums…
Kāds ir Jūsu ieguldījums jaunajos LV arhitektos? Es domāju, ka Jums par to vajag padomāt!
Runājiet skaidrā valodā, kas Jums nepatīk un ko vajag izdarīt, lai LV arhitekti projektē LABI!
..ar mani var sazināties +(371)29890196
Pirms kāds ilustrē manu viedokli… labāk pateikšu to pats.
Man „tehnokrātam” 🙂 šī ēka liekas saprotama un laba!
Ja man tomēr pieliktu pistoli pie deniņiem un būtu jāpasaka kkas kritisks, tad rūpīgāk iedziļinoties plānojumā es varbūt pašaubītos par kāpņu telpas risinājumu:
– ieeja ēkā no pagalma (ņemot vērā, ka 2.stāvā ir birojs)
– 3, 4. 5. stāvā kāpņu telpa fiziski norobežo vakara sauli dzīvokļos
– mansarda stāvā nepienāk lifts;
– dēļ kāpņu telpas risinājuma sarežģīts divlīmeņu dzīvokļu zonējums, platības un telpu proporcijas.
Bet kā jau teicu, man kopumā ēka liekas veiksmīga.
Vēlot veiksmi autoriem,
Ventis
Tā kā vēlā būvniecības stadijā sanāca nedaudz iesaistīties, redzot komentārus, dažas lietas vēlos teikt: – ieeja no pagalma konkrētajā gadījumā būtu attaisnojama. Birojs nav publiska rakstura, tas saistīts ar noliktavas telpām, kur piegāde notiek caur pagalmu. Dzīvokļiem tā ir drošības sajūta. Bet stūra ieeja veikalā man joprojām liekas nepieņemama, nedroša. Tur ir šaura ietve, aila arī ir pašaura. Labāk būtu bijis no Turgeņeva ielas fasādes, vai kaut vai no Maskavas ielas. Bet es cienu autora izvēli. – kāpņu telpa stūrī dzīvokļiem tiešām nogriež labāko ēkas daļu, piekrītu. Tomēr ir arī savi plusiņi – koplietošanas izeja no kāpņu telpas uz jumta… Lasīt vairāk »
Ēka jau uzbūvēta, laba ēka un it kā varētu jau neņemties par sīkumiem…. bet nevaru neatbildēt šādiem attaisnojumiem 🙂 Attiecībā uz ieejas risinājumu, tik tiešām, šeit varētu būt vairāki argumenti, bet cien. G.D. – ne šādi, jo biroji kā reiz ir publiska = uz apmeklētāju vērsta funkcija (ja vien nerunājam par pagrīdes tipogrāfiju :), nav jautājums cik daudz apmeklētāju birojam ir šodien un ar ko tas ir saistīts, risinājuma kvalitātes jautājums ir kāda būs šo biroju telpu pieejamība, fleksibilitāte = vērtība ilgtermiņā. Par iedzīvotāju ērtību un kā Jūs sakāt – „drošības sajūtu” nākot mājās vēlā vakara stundā cauri vārtrūmei varētu… Lasīt vairāk »
Konkursa gaita. 1. kārta. No Pasūtītāja arhīviem: konkursa pirmās kārtas varianti (foto Nr.1; Nr.2). (nezināmi autori.) Te arī uzskatāmi parādīts galvenais diskusijas cēlonis – RVC aizsardzības likumā noteiktā prasība jaunajā ēkas apjomā Turgeņeva divstāvu koka apbūves raksturu un augstumu turpināt līdz Maskavas ielas krustojumam. Piebilde: abi varianti ar piekļaušanos brandmūris ir nerealizējami (kaut paver papildus apjomu izvietojuma iespējas), jo saskaņā ar centra apbūves noteikumiem, šos risinājumus nepieciešams saskaņot ar kaimiņmājas īpašniekiem . Šāda varbūtība izslēgta, jo viņu attieksme bija noraidoša pret jebkādu būvniecību. 2. kārta. Uz tāda fona tad arī tika organizēta konkursa otrā kārta, kurā dalību ņēma arī mūsu… Lasīt vairāk »
Ņemu atpakaļ savu kritiku attiecībā uz ieejas risinājumu, jo tirdzniecības telpas nedalāmība tik tiešām ir arguments.
Viens pieredzes apmaiņas jautājums:
Labprāt dzirdētu Tavu viedokli par automašīnu liftu. Es saprotu, ka lifta priekšrocība tik mazam gruntsgabalam ir kompaktums, bet cik labs praksē ir šāds risinājums ? Kādi ir lielākie mīnusi, cik lielu a/m skaitu uz vienu liftu Tu rekomendētu un vai vispār rekomendētu šādu risinājumu?
Te būs 1. kārta foto Nr.1; 2.
1. konkursa risinājums
2.;3. dialogs ar RVC padomi
Konkursa risinājums.
(kurš izkrita ārā no iepriekšējā komentāra)
брюки превращаются ….превращаются брюки
(laikam nesanāks pievienot)
Pagaidām vēl nav sasniegts auto pacēlāja maksimālais noslogojums, jo iedzīvotāji vēl ilgi pucēs savus dzīvokļus. Pieņemot, ka viena auto liftā pavadītais laiks ir ~5-7 min., tad maksimālais auto skaits 15…20. Cik saprotu, auto-pacēlājs (ar sānu padevi kā servisā) ir ar mazāku nestspēju (mums 3t) un lēnāks, nekā auto lifts. Mūsu gadījumā pacēlājs un vārti tika komplektēti atsevišķi (abu komponentu ražotāji tika izvēlēti labākie, tātad ne ekonomisku apsvērumu dēļ) un tā izrādījās kļūda tīri automātikas savietojamības dēļ, kas tagad ir biežs traucēklis ekspluatācijā. Tātad, labāk ir palikt pie kompleksa risinājuma, kuru piedāvā liftu ražotāji.
Paldies!
Murgs. Arhitektūras šeit nav nemaz. Ja tiktu vairāk vai mazāk realizēta konkursa skices ideja, tad dabā šai vietā, atrodoties uz ielas, cilvēks nemaz neuztvertu.Ideja nebija piemērota šai biezi apbūvētai un tikai no tuvuma redzamai un uztveramai situācijai. Beigu iznākums nav nekas. Tikai klucis.
Neredzēju konkursa darbu, bet koncepcija, kas attēlota vienīgajā pievienotajā skicē, ir pilnībā skaidri nolasāma, un pat diezgan pārliecinoša. Tā ir pamanāma arī realizācijā – pat nezinot par autoru ieceri un skici. Es teiktu – dažādo pilsētas mērogu un apjomu sintēze vienā būvē. Arī materiālos. Man īpaši simpātiska šķiet it kā plakanā, bet smalki un ar neuzkrītošiem līdzekļiem veidotā galvenās ielas fasāde. Jā, krāsa varbūt paspilgta. Bet logu dalījums veiksmīgs un Rīgai pietiekami oriģināls, neskatoties uz šim līdzīgo paņēmienu jau tik daudzkārtējo pielietojumu pasaules un tuvāko kaimiņzemju arhitektūrā. Un vēl – pievienojos – ir jāapzinās, ka katra būve savā vietā ir,… Lasīt vairāk »
Ar’ī pievienojos. Paldies par komentāru!
Jūs neapšaubāmi esat "orālās arhitektūras" meistars, jo neko no tā, par ko rakstāt es nespēju saskatīt konkrētajā projektā, lai gan mēģināju to ieraudzīt, atkārtoti pārskatot bildes un skices. Varbūt Jūs skatāt citu objektu? Piemēram to apjomu sajūgumu, kas redzams skicē, dabā nu gan nav iespējams nolasīt kaut vai tāpēc, ka apjiomu risinājumā tas viss ir vienā plaknē. Ar krāsu vien ir par maz, lai šo ideju realizētu. Patiesībā tā ideja jau ir interesanta, bet realizācija – nekāda. Neredzot sākotnējo skici, liekas, ka tikai krāsu laukums fasādē. Pat no stūra šis sajūgums nenolasās. Un logu proporciju, ko Jūs atzīstat par izdevušos,… Lasīt vairāk »
nu jau auzās iebrauci par logiem. Un Tallinas/Miera ir tas, ko man bail pieminēt, lai nebūtu nekorekti pret nezināmo autoru.
Nu, nezinu vai orālās, bet, tā kā ar arhitektūru un fasādēm nodarbojos ikdienā, ir savi novērojumi, kas un kādi izteiksmes līdzekļi Rīgā izskatās pārliecinoši, kādi mazāk…
PS. atvainojos, un vēl piebilde – Jūs sakāt "par maz", bet – ideja IR realizēta un tā IR nolasāma. Pat arī bez skices un bez konkursa darba pavisam noteikti. Ko nu?..
Tomēr uzskatu to par autoru veiksmi.
Par idejas nesalasāmību piekrītu, jo veselu gadu gāju garām šai ēkai ikdienu, bet ideju neapzinātā līmenī nenolasīju, tagad apskatot skici notika klikšķis.."kinda make sense", bet pat skicē ir nomelots ar ģeometriju, kā jau iepriekš tika minēts. Un tad rodas pārdomas, ja tik literāra apjomu spēles ideja man ir jānolasa tikai pēc skices, tad tas kalpo, kā atgādinājums man pašai "nemelo pats sev par to, kā īstenībā nav". Vienīgais, kas pievērsa uzmanību ir plakanā fasāde, kas ir īpaši nedraudzīga ielas līmenī, arī ieeja, kas šķita necila un praktiski nenolasāma un stūris… būtu varbūt ir ‘ok un interesanti, ka stūris ir vienkārši… Lasīt vairāk »
Orāli, tas ir kaut kas cits, LAURA!
(Lai mani piedod visi arhitekti)
Paskaidrošu, ka tas nav tas, ko Jūs laikam esat iedomājies. Tas patiesībā ir artikulācijas veids vai līdzskaņu izrunāšanas veids (skat. google), bet šajā gadījumā apzīmē, to, ka ar muti "izprojektē un uzceļ" to, kas reāli dabā nemaz neeksistē. Un pēdējā laikā konkursu un citu prezentāciju runās tas arī dominē. Bet tas, kas redzams rasējumos un un pēc tam dabā ir pavisam, kas cits. Bet arī šajā gadījumā plakana fasāde ar izgrieztiem logu caurumiem, tika nodēvēta par veiksmi un vēl nez ko. Piekrītu, ka labi ir, ka vispār pabeigta un nav iesaldēts būvlaukums, bet saukt to par veiksmi gan ir grūti.… Lasīt vairāk »
Šis projekts ir vēl viens spilgts bildīškonkursu piemērs- visiem patika 3D, konkursā tās vien apskatīja un lūk rezultāts, var jau cik gribas saukt ka salds, bet kas no tā mainīsies…
Arhitekti -profesionāļiem , kas piedalās žūrijās taču vajadzētu spēt vizualizēt ēku arī bez baloniem taureņiem burbuļiem un kaijām, varbūt nākošreiz jāapskatās ko lemjat
Es līdzīgi ar ziņkāri gaidīju, ja mana atmiņa neviļ, austrumu puķes uz gaišās fasādes, slēģus un kafejnīcu uz terases, diemžēl ir piepildījies sliktākais variants, vai par laimi – dižķibeles laikā "pabeigta" būve jau ir kaut kas.
…lai dievs atpestī no puķēm uz fasādes Maskavas priekspilsētā. Veselais sprāts tomēr ņēmis virsroku. Par to prieks.
tā māja ir nekāda. bet ne sliktāka, kā jebkura cita parasta celtne. šķiet, ka arī brīnums uz tā stūra īsti nebija ieplānots. tāpēc priekš kam viņu te vispār vajadzēja ievietot.
Ideāls komentārs – šķiet, ka ilustrē arī V.D. komentāros par universitātes I kārtu pausto "tehnokrātisko" attieksmi pret arhitektūras disciplīnu.
Sīļa kungs, kas tas par komentāru, kas jums šķiet ideāls?
Protams, Jūsu līmenis tas nav. Bet ko Jūs esat izdarījis, lai jaunie arhitekti mācītos?..iespējams, no Jums…
Kāds ir Jūsu ieguldījums jaunajos LV arhitektos? Es domāju, ka Jums par to vajag padomāt!
Runājiet skaidrā valodā, kas Jums nepatīk un ko vajag izdarīt, lai LV arhitekti projektē LABI!
..ar mani var sazināties +(371)29890196
Pirms kāds ilustrē manu viedokli… labāk pateikšu to pats.
Man „tehnokrātam” 🙂 šī ēka liekas saprotama un laba!
Ja man tomēr pieliktu pistoli pie deniņiem un būtu jāpasaka kkas kritisks, tad rūpīgāk iedziļinoties plānojumā es varbūt pašaubītos par kāpņu telpas risinājumu:
– ieeja ēkā no pagalma (ņemot vērā, ka 2.stāvā ir birojs)
– 3, 4. 5. stāvā kāpņu telpa fiziski norobežo vakara sauli dzīvokļos
– mansarda stāvā nepienāk lifts;
– dēļ kāpņu telpas risinājuma sarežģīts divlīmeņu dzīvokļu zonējums, platības un telpu proporcijas.
Bet kā jau teicu, man kopumā ēka liekas veiksmīga.
Vēlot veiksmi autoriem,
Ventis
Tā kā vēlā būvniecības stadijā sanāca nedaudz iesaistīties, redzot komentārus, dažas lietas vēlos teikt: – ieeja no pagalma konkrētajā gadījumā būtu attaisnojama. Birojs nav publiska rakstura, tas saistīts ar noliktavas telpām, kur piegāde notiek caur pagalmu. Dzīvokļiem tā ir drošības sajūta. Bet stūra ieeja veikalā man joprojām liekas nepieņemama, nedroša. Tur ir šaura ietve, aila arī ir pašaura. Labāk būtu bijis no Turgeņeva ielas fasādes, vai kaut vai no Maskavas ielas. Bet es cienu autora izvēli. – kāpņu telpa stūrī dzīvokļiem tiešām nogriež labāko ēkas daļu, piekrītu. Tomēr ir arī savi plusiņi – koplietošanas izeja no kāpņu telpas uz jumta… Lasīt vairāk »
Ēka jau uzbūvēta, laba ēka un it kā varētu jau neņemties par sīkumiem…. bet nevaru neatbildēt šādiem attaisnojumiem 🙂 Attiecībā uz ieejas risinājumu, tik tiešām, šeit varētu būt vairāki argumenti, bet cien. G.D. – ne šādi, jo biroji kā reiz ir publiska = uz apmeklētāju vērsta funkcija (ja vien nerunājam par pagrīdes tipogrāfiju :), nav jautājums cik daudz apmeklētāju birojam ir šodien un ar ko tas ir saistīts, risinājuma kvalitātes jautājums ir kāda būs šo biroju telpu pieejamība, fleksibilitāte = vērtība ilgtermiņā. Par iedzīvotāju ērtību un kā Jūs sakāt – „drošības sajūtu” nākot mājās vēlā vakara stundā cauri vārtrūmei varētu… Lasīt vairāk »
Konkursa gaita. 1. kārta. No Pasūtītāja arhīviem: konkursa pirmās kārtas varianti (foto Nr.1; Nr.2). (nezināmi autori.) Te arī uzskatāmi parādīts galvenais diskusijas cēlonis – RVC aizsardzības likumā noteiktā prasība jaunajā ēkas apjomā Turgeņeva divstāvu koka apbūves raksturu un augstumu turpināt līdz Maskavas ielas krustojumam. Piebilde: abi varianti ar piekļaušanos brandmūris ir nerealizējami (kaut paver papildus apjomu izvietojuma iespējas), jo saskaņā ar centra apbūves noteikumiem, šos risinājumus nepieciešams saskaņot ar kaimiņmājas īpašniekiem . Šāda varbūtība izslēgta, jo viņu attieksme bija noraidoša pret jebkādu būvniecību. 2. kārta. Uz tāda fona tad arī tika organizēta konkursa otrā kārta, kurā dalību ņēma arī mūsu… Lasīt vairāk »
Ņemu atpakaļ savu kritiku attiecībā uz ieejas risinājumu, jo tirdzniecības telpas nedalāmība tik tiešām ir arguments.
Viens pieredzes apmaiņas jautājums:
Labprāt dzirdētu Tavu viedokli par automašīnu liftu. Es saprotu, ka lifta priekšrocība tik mazam gruntsgabalam ir kompaktums, bet cik labs praksē ir šāds risinājums ? Kādi ir lielākie mīnusi, cik lielu a/m skaitu uz vienu liftu Tu rekomendētu un vai vispār rekomendētu šādu risinājumu?
Te būs 1. kārta foto Nr.1; 2.
1. konkursa risinājums
2.;3. dialogs ar RVC padomi
Konkursa risinājums.
(kurš izkrita ārā no iepriekšējā komentāra)
брюки превращаются ….превращаются брюки
(laikam nesanāks pievienot)
Pagaidām vēl nav sasniegts auto pacēlāja maksimālais noslogojums, jo iedzīvotāji vēl ilgi pucēs savus dzīvokļus. Pieņemot, ka viena auto liftā pavadītais laiks ir ~5-7 min., tad maksimālais auto skaits 15…20. Cik saprotu, auto-pacēlājs (ar sānu padevi kā servisā) ir ar mazāku nestspēju (mums 3t) un lēnāks, nekā auto lifts. Mūsu gadījumā pacēlājs un vārti tika komplektēti atsevišķi (abu komponentu ražotāji tika izvēlēti labākie, tātad ne ekonomisku apsvērumu dēļ) un tā izrādījās kļūda tīri automātikas savietojamības dēļ, kas tagad ir biežs traucēklis ekspluatācijā. Tātad, labāk ir palikt pie kompleksa risinājuma, kuru piedāvā liftu ražotāji.
Paldies!
Murgs. Arhitektūras šeit nav nemaz. Ja tiktu vairāk vai mazāk realizēta konkursa skices ideja, tad dabā šai vietā, atrodoties uz ielas, cilvēks nemaz neuztvertu.Ideja nebija piemērota šai biezi apbūvētai un tikai no tuvuma redzamai un uztveramai situācijai. Beigu iznākums nav nekas. Tikai klucis.
Ehh, jau paspējuši fasādi nopūst. Kā lai ar to cīnās?!
Nevainosim pieminekļu aizsardzības intitūciju, šeit pietrūkst tas, kas visbiežāk pietrūkst- arhitekta talanta. Šādu kastīšu mums ir pa pilnam- ne labāku un ne sliktāku… Paanalizējot dzīvokļu plānojumus, tie ir pēc principa – tā sanāca, un šeit jau nu pieminekļu aizsardzības institūciju nekādi nevar vainot
Ko nu par talantu. Ne jau katrai ēkai perifērijā jābūt nez kādam šedevram, toties vietas rakstura izjūtai gan jābūt un pieverot acis uz tizli bēšo apmetumu, pārējais nemaz tik peļami nav sanācis.
”eks” – tas ir kāda talantīga arhitekta vārds….vai varbūt ”eks” ir kas cits …. žēl ka nezinu nevienu no ”eks” paveiktajiem darbiņiem, lai varētu spriest, cik tad šis izcilais ”eks” ir talantīgs 🙂
ignore
nu galīgi nekāds un viss
Nams diezgan estetisks. Bet apkartejas nami peckara stavokli. Arhitektam vajadzeja veikt kraasu sintezi ar neapkoptu vidi?
Autors jau konkursa skicē ir neveiksmīgi mēģinājis samelot ar ģeometriju, pēc tam dabā uztaisīts vēl drusku savādāk. Nez, varbūt ka nevajag mēģināt zīmēt, lai tikai būtu, kaut kādas apjomu koncepcijas, kas ir tīri ģeometriski neiespējamas?
Kā, būtu ja pirms, par par mākslām, un citām, aukstām matērijām spriedelēt, sekmīgi abgūtu pamatskolas gramatikas kursu? A?
(Zinu, ka nūģīga iebilde interneta videi, bet nu reizēm traki iespārda)
un arī (auKstām matērijām) pilnīgs čau 😀
ignore
Lai citiem "iespārdītu", būtu arī pašam jāapgūst ne tikai gramatika, bet arī literārā latviešu valoda. Un nez vai vārds "abgūta " ir tas pats, kas "apgūta"?
"aBgūta"…. Labais! Sen neko tik trulu nebija gadījies redzēt. Pie tam vēl komentārā, kas citiem māca gramatiku… oumaigād! Labi izsmējos!
man šķiet, tas bija domāts ironiski. Ne tikai pareizrakstība, bet arī gandrīz visi komati uzprasās uz rādāmkoku pa muguru.
Vai tas ir kāds vēl neapzināts jauns stils, kad nekas nestāv savā vietā?
Prieks par
Ivo un citiem kolegiem, kuri spej shodien tadus objektus realizeet lidz galam.
Komentaari par stilu, grafiku ut.t. izskataas nevietaa. Tas, kas loti trukst daudziem kritikiem, tas ir kompliceeta procesa saprashana. Gala rezultaat tas nav tikai planojums un fasades, bet gan pasutitaajs, buvvalde u.c.
Zhel, ka mums vairak patik kritizeet un aprunaat, nevis radiit un priecaaties!
<iPad>
pievienošu klāt, ka daudzi tagad, diemžēl, nesaprot, ka arhitektūra, tas nav smuka bilde (ēkas tēls+ jauniete no fotošopa+ gaisa pūķis+ debesis un mākoņi), arhitektūra nav arī smuki dzīvokļu plāni un griezumi. Arhitektūra ir process 🙂 (!!!) sākot no skices beidzot ar ēkas nodošanu.
Un tomēr tas viss ir sliktāk, kā bija konkursa priekšlikumā. Jau tur tas nebija labi, bet tagad redzams, ka taisnība ir tiem, kas toreiz šo risinājumu kritizēja. Ne tur ir kāda koncepcija saredzama, ne fasāžu plastika, ne arhitektoniskā apjoma. Fasāde izskatās tik plakana, ka liekas, ka tā nav realizētas ēkas fasāde, bet maketa fotomontāža. Manuprāt viens no sliktākajiem stūra risinājumiem Rīgā.
Malaicis Ivo, labs objekts sanācis.
… paies pāris gadi un arī krāsa un tā ”neleks” no kopskata ārā.
napatiik un viss. kautkaa nedziivi, neradoshi, sausi un bez iedvesmas. tiesaam gribaas, lai aatraak noput un maaja kluust neredzama.
Vai kaads arhitekts zem vareetu droshi parakstiities zem vaardiem, ka "…sii maaja Riigas videi ir pievienojusi kaadu papildus veertiibu, ne tikai aizbuuveetus m2"