Šobrīd Latvijas Arhitektūras muzejā apskatāma izstāde Rīga bez sastrēgumiem. Tā ir biroja Nams iniciatīva — viņu priekšlikums Rīgas satiksmes problēmu risināšanai, sabiedriskā transporta pilnveidošanai, izmantojot esošo dzelzceļa potenciālu.
Rīga šodien izmanto 19.gadsimta vidū radītu transporta tīklu, kas savulaik teicami veica savas funkcijas. Gan Daugavas labā, gan kreisā krasta centrālo daļu ieskāva dzelzceļa loks, no kura atzarojās uz dažādām valsts un Eiropas pilsētām aizejošās dzelzceļa līnijas. Šo struktūru, izmantojot tā laika pilsētas ielu tīklu, radiāli šķērsoja sabiedriskā transporta līnijas.
Pagājuši 150 gadi. Nekas būtisks pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā nav mainījies. Pilsētas satiksme joprojām tiek organizēta, pārsvarā šķērsojot centru. Maz izredžu palielināt sabiedriskā transporta kapacitāti pilsētas centrālajā daļā bez radikālākiem risinājumiem. Taču tie, kā, piemēram, metro, prasa ievērojamus kapitālieguldījumus.
Tāpēc piedāvājam izmantot to potenciālu, kas Rīgai jau ir. Proti — veidot apļveida kustību ap pilsētas centrālo daļu, lietojot esošo sliežu koridoru. Šobrīd šis aplis ir praktiski noslēgts. Trūkstošo posmu no Eksporta ielas līdz Centrāltirgum varētu radīt Daugavas krastmalas rekonstrukcijas ietvaros, vienlaicīgi izveidojot segta autotransporta kustības koridoru zem gājēju promenādes. Jaunās pieturas būtu izvietotas 2 līdz 3 reizes biežāk par esošajām dzelzceļa stacijām. Tās atrastos pilsētai nozīmīgās vai ielu dzelzceļa un svarīgāko transporta artēriju krustojumu vietās.
Iespējamais pieturu veidošanas scenārijs:
Centrālā stacija — Ģertrūdes/Daugavpils iela — Deglava iela/Daugavas stadions — Zemitāni — Brīvības ielas — Brasa — Duntes iela — Ganību dambis — Andrejsala — Eksporta iela — 11.novembra krastmala — Centrāla stacija.
Līdzīgu loku, izmantojot esošos sliežu koridoru, iespējams veidot Pārdaugavā.
Sākumā abus lokus iespējams saslēgt vienā sistēmā, izmantojot Dzelzceļa tiltu. Nākotnē pēc Ziemeļu šķērsojuma izbūves bez mazajiem lokiem varētu iegūt arī lielo. Tomēr ar šo šķērsojumu saistītās lielās investīcijas nav šķērslis sabiedriskā transporta uzlabošanai Rīgā jau tuvākajā nākotnē.
Izstādē atspoguļota Rīgas sastrēgumu problēma un prezentēts tās risinājums, izmantojot audiovizuālu instalāciju, animāciju, 2D grafikas un video.
Mans prāts noteikti nav apskaidrots tik augstās sfērās, noteikti…
Kā viens birojs var centīgi bīdīt šo itinkā privāto ideju, ja par to kuluāros ir sprieduši smalki uzņēmēji jau pirms 4 gadiem? Tēma: kā uz pilsētas PPP projekta bāzes sabūvēt gar potenciāli lielu ļaužu masu kustību nesošu maģistrāli vēl papildus tirdzniecības centrus un pārējās labās lietas. Vai tik šis architektu birojs ar visu LPSR arhitektu priekšstāvi nepārstāv vienu ilgtermiņā spēlējošu un labi gatavotu (nelielu) (mazpazīstamu) attīstītāju biznesa konceptu. Vai varētu padiskutēt arī par šo aspektu, cien. un a.god. priekšlikuma autori? Prozit:)
Autori jau arī necenšas sevi uzdot par absolūtajiem pirmatklājējiem un privatizēt šo ideju. Izstādes atklāšanā un ne tikai Ņikiforovs daudzkārt uzsvēris, ka šī doma pirms tam ir cilāta un nav absolūts jaunums.
Bet vai tādēļ mēs varam pārmest autoriem to, ka viņi ir iebīdījuši šo lietu citā līmenī, izstrādājuši uzskates materiālus, instalācijas un galu galā — izvilkuši šīs Jūsu minētās diskusijas no Jūsu minētajiem "kuluāriem" un "smalko uzņēmēju" aprindām ?!
Un tik tuvu stāvošam, kā Sergejam, tas ir tik vienkārši, galvenais, ka viņs ir autoritāte!
Latvijas dzelzceļam arī būtu interesanti šo paskatīties un salīdzināt ar saviem plāniem. Cik zinu, kaut kādā attālā perspektīvā dzelzceļa Ziemeļu šķērsojums tiek plānots, savukārt esošā Iekšrīgas dzelzceļa modernizācijai un "cilvēciskošanai" bija iecerēta jau tuvākajos gados ar Kohēzijas fonda naudām. Pāris jaunas stacijas (piem. Mārupe) bija plānotas, taču par jaunām līnijām, izņemot uz lidostu, nav dzirdēts.
Pazemes maģistrāles ir vienīgais jēdzīgā ideja, neatkarīgi ar var bez dzelzceļa. Pārējās Rīgas daļās dzelzceļa plūsmas intesitātes palielināšana iztekti palielinās sastrēgumus esošajās vienlīmeņa dz.pārbrauktuvēs – Viestura prospekta galā, Matīsa/Vietalvas ielās, Liepājas ielā.
Risinājuma sakne ir jāmeklē Rīgas atslogošanā no transportietilpīga biznesa. To pierāda tiltu caurlaides spējas palielināšanās, smagajam transportam aizliegtajš stundās.
Skaidri redamzs ka cilvēki cenšas kaut ko izdomāt, iztiekot bez metro, jo tieši pašā centrā nekāda ātra transporta artērija nav iezīmēta. Viss iet apkārt centram.
Pretēji nīgriem īdētājiem, uzskatu, ka par katru iniciatīvu vajadzīgā virzienā ir jāpriecājas. Lai arī priekšlikums ir it kā panaivs un neiedziļinās detaļās un finesēs, kas nebūs viegli atrisināmas, taču tas jebkuram skeptiķim parāda, ka "ir iespējami risinājumi". Te viss struktūras pamats būtībā jau ir, bet galvaspilsētai ir jāatrod sadarbības iespēja ar valsti (dzelzceļu) un jāspēj kopīgi izplānot Rīgas dzelzceļu loku teritorijas visefektīvākā izmantošana. Tur ir vieta gan sabiedriskajam sliežu transportam, gan veloceļu sistēmai, gan jaunam apstādījumu lokam ap vēsturisko centru. Šīs idejas tiešām nav nedz jaunas, nedz oriģinālas, jo par to ir runāts daudzkārt, arī RVC plānojuma laikā, tas darīts… Lasīt vairāk »
+ 1
Lai ar Nama ideja nav jauna, tomēr viņu inciatīva – vēlreiz aktualizēt šo lietu ir atzīstama. Nezinu gan vaiaiz tā stāv kāda finansiāla interese, drīzāk uztveru to kā sabiedrisku iniciatīvu – kas Latvijas arhitektu vidū nemaz nav bieži sastopama (blakus SZK finsētajām A4D vai Sarmas Nordes organizētajām kinolekcijām vai Rīgas fotoakcijām). par to, katrā ziņā – paldies. Par ideju – redzot, ka līdz šim – turpat 20 neatkarības gados nekas nav izdarīts – pat ne vienota un mūsdienīga biļešsistēma Rīgas transportā ieviesta – diezkāds optimisms par šādiem plāniem nav. Kā zināms valsts dzelzceļš un Rīgas dome šos gandrīz 20 gadus… Lasīt vairāk »
Mans prāts noteikti nav apskaidrots tik augstās sfērās, noteikti…
Kā viens birojs var centīgi bīdīt šo itinkā privāto ideju, ja par to kuluāros ir sprieduši smalki uzņēmēji jau pirms 4 gadiem? Tēma: kā uz pilsētas PPP projekta bāzes sabūvēt gar potenciāli lielu ļaužu masu kustību nesošu maģistrāli vēl papildus tirdzniecības centrus un pārējās labās lietas. Vai tik šis architektu birojs ar visu LPSR arhitektu priekšstāvi nepārstāv vienu ilgtermiņā spēlējošu un labi gatavotu (nelielu) (mazpazīstamu) attīstītāju biznesa konceptu. Vai varētu padiskutēt arī par šo aspektu, cien. un a.god. priekšlikuma autori? Prozit:)
Autori jau arī necenšas sevi uzdot par absolūtajiem pirmatklājējiem un privatizēt šo ideju. Izstādes atklāšanā un ne tikai Ņikiforovs daudzkārt uzsvēris, ka šī doma pirms tam ir cilāta un nav absolūts jaunums.
Bet vai tādēļ mēs varam pārmest autoriem to, ka viņi ir iebīdījuši šo lietu citā līmenī, izstrādājuši uzskates materiālus, instalācijas un galu galā — izvilkuši šīs Jūsu minētās diskusijas no Jūsu minētajiem "kuluāriem" un "smalko uzņēmēju" aprindām ?!
Protams, tas ir tik vienkārši, t.i. Ņikiforovs saņems pasūtījumu tālākai jautājuma izpētei, bet smalkie uzņēmēji nāks "palīgā" sabiedrībai un Domei atrisināt šo jautājumu.
Jauki, tikai atkal caur "aizmuguri":) šie jautājumi tiek kārtoti, kā parasti, bez konkursa, bez jautāšanas.
Otrais Birkerts un otrā Gaismas pils, galvenais, ka lai pa skaisto… Prozit:)
Un tik tuvu stāvošam, kā Sergejam, tas ir tik vienkārši, galvenais, ka viņs ir autoritāte!
Latvijas dzelzceļam arī būtu interesanti šo paskatīties un salīdzināt ar saviem plāniem. Cik zinu, kaut kādā attālā perspektīvā dzelzceļa Ziemeļu šķērsojums tiek plānots, savukārt esošā Iekšrīgas dzelzceļa modernizācijai un "cilvēciskošanai" bija iecerēta jau tuvākajos gados ar Kohēzijas fonda naudām. Pāris jaunas stacijas (piem. Mārupe) bija plānotas, taču par jaunām līnijām, izņemot uz lidostu, nav dzirdēts.
Pazemes maģistrāles ir vienīgais jēdzīgā ideja, neatkarīgi ar var bez dzelzceļa. Pārējās Rīgas daļās dzelzceļa plūsmas intesitātes palielināšana iztekti palielinās sastrēgumus esošajās vienlīmeņa dz.pārbrauktuvēs – Viestura prospekta galā, Matīsa/Vietalvas ielās, Liepājas ielā.
Risinājuma sakne ir jāmeklē Rīgas atslogošanā no transportietilpīga biznesa. To pierāda tiltu caurlaides spējas palielināšanās, smagajam transportam aizliegtajš stundās.
Skaidri redamzs ka cilvēki cenšas kaut ko izdomāt, iztiekot bez metro, jo tieši pašā centrā nekāda ātra transporta artērija nav iezīmēta. Viss iet apkārt centram.
Pretēji nīgriem īdētājiem, uzskatu, ka par katru iniciatīvu vajadzīgā virzienā ir jāpriecājas. Lai arī priekšlikums ir it kā panaivs un neiedziļinās detaļās un finesēs, kas nebūs viegli atrisināmas, taču tas jebkuram skeptiķim parāda, ka "ir iespējami risinājumi". Te viss struktūras pamats būtībā jau ir, bet galvaspilsētai ir jāatrod sadarbības iespēja ar valsti (dzelzceļu) un jāspēj kopīgi izplānot Rīgas dzelzceļu loku teritorijas visefektīvākā izmantošana. Tur ir vieta gan sabiedriskajam sliežu transportam, gan veloceļu sistēmai, gan jaunam apstādījumu lokam ap vēsturisko centru. Šīs idejas tiešām nav nedz jaunas, nedz oriģinālas, jo par to ir runāts daudzkārt, arī RVC plānojuma laikā, tas darīts… Lasīt vairāk »
+ 1
🙂 🙂 nu tad abi ar Sergeju, turpinot būt neglābjamiem optimistiem arī nākošos 23 gadus, sametiet naudiņu projektēšanai, pieaiciniet nīgros īdētājus, t.i. privātos sponsorus un sākiet būvēt, bet tikai, lūdzu, nesākiet īdēt Jūs, ja pēkšņi Jums sagribēsies savas nesavtīgās idejas realizēt par nodokļu maksātāju naudu un bez konkursa. (Bet Sergejam protams zagotovkas ir lielas, tā, ka esot amatā, arī konkursu var saorganizēt un zin vai netīšām vinnnēt, ak:) prozit!
Lai ar Nama ideja nav jauna, tomēr viņu inciatīva – vēlreiz aktualizēt šo lietu ir atzīstama. Nezinu gan vaiaiz tā stāv kāda finansiāla interese, drīzāk uztveru to kā sabiedrisku iniciatīvu – kas Latvijas arhitektu vidū nemaz nav bieži sastopama (blakus SZK finsētajām A4D vai Sarmas Nordes organizētajām kinolekcijām vai Rīgas fotoakcijām). par to, katrā ziņā – paldies. Par ideju – redzot, ka līdz šim – turpat 20 neatkarības gados nekas nav izdarīts – pat ne vienota un mūsdienīga biļešsistēma Rīgas transportā ieviesta – diezkāds optimisms par šādiem plāniem nav. Kā zināms valsts dzelzceļš un Rīgas dome šos gandrīz 20 gadus… Lasīt vairāk »