Noslēdzot gadu — liela un skaista būve, ievērojamā pēdējā laika nacionālā mēroga celtne — Dziesmusvētku estrāde Mežaparkā, Latvijas arhitektūras Lielas gada balvas ieguvēja.
Mežaparka Lielā estrāde
Sidraba birzs dziesmu kalnā
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir nacionāli un starptautiski nozīmīgs notikums Latvijā, kam ir ievērojama loma nacionālās identitātes veidošanā, stiprināšanā un attīstībā. Dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā unikāls acapella dziedājums, kas sakņojas tautas folkloras mantojumā, profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē un pulcē ap 20 000 dziedātāju no visas Latvijas.
Dziesmu svētku estrāžu celtnes ir unikāla arhitektūras tipoloģija lielmēroga kormūzikas priekšnesumiem, kuru pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās kā īslaicīgas koka būves. 1955. gadā pirmo reizi izbūvēta pastāvīga estrādes būve Mežaparkā. 50 gadu ekspluatācijas laikā būve vairākas reizes tika konstruktīvi pārbūvēta un vairs nespēja nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus drošības un akustiskos parametrus. Tradīcijas nepārtrauktajai attīstībai bija nepieciešama unikāla pieeja ietilpības, konstruktīvo un akustisko izaicinājumu risināšanā. Veidojot estrādes pārbūves jauno estētisko un mitoloģisko tēlu SIDRABA BIRZS DZIESMU KALNĀ, iedvesma meklēta Baltijas kultūras mantojumā un dabā.
Mežam raksturīgā akustika veido vienmērīgas un telpiskas atbalsis, tāpēc to var uzskatīt par vienu no piemērotākajām vidēm kora dziedājumam. Estrādes jums ir brīvstāvoša metāla struktūra BIRZS, kas darbojas kā noteicošais akustiskais elements. Jumta struktūra veidota līdzībās ar mežu, metāla kolonnu KOKIEM savijoties telpiski noturīgā režģī, tajā iestiprinātie, regulējamie akustiskie paneļi LAPOTNE virza skaņu vēlamā virzienā. Telpiskā analoģija ar mežu kvalitatīvi izmaina amfiteātra akustiskos parametrus un nodrošina vienmērīgu un dabisku skaņu koru dziedājumam. Vietējie kormūzikas profesionāļi to raksturojuši kā unikālu sidraba skaņu.
Mežaparka estrādes ietilpība palielināta līdz aptuveni 18 500 dziedātāju uz koristu tribīnes un 33 000 sēdvietām skatītāju laukā. Tajā izvietotie soli projektēti viegli demontējami, paredzot vietu 53 800 skatītāju stāvvietām. Brīvdabas estrāde ir pieejama dažāda veida priekšnesumiem un pasākumiem – acapella dziedājumam, rokmūzikas un popmūzikas koncertiem, sporta un kultūras pasākumiem. Estrādes ēkā zem koristu tribīnēs izvietotas konferenču zāle, koncertzāle, ekspozīcijas zāles un biroju telpas. Ikdienā būve funkcionē kā kultūras centrs.
Estrādes teritorijas labiekārtojums saglabā vēsturisko meža ceļu un rekreācijas zonu infrastruktūru, kurā KALNS harmoniski ieguļas dabiska meža lokā. Pieejamu un demokrātisku materiālu lietojums izceļ ziemeļu reģionam raksturīgo estētisko tradīciju un lēzenais, liektais apjoms sasaucas ar apkārtējo Baltijas jūras piekrastes kāpu ainavu.
Mežaparka Lielās estrādes pārbūve
Vieta: Ostas prospekts 11, Rīga
Projekta izstrāde 2007-2018
Būvniecība 2017-2021
Teritorijas platība: 146 245 m²
Apbūves laukums 19 733 m²
Kopējā būvju platība 10 194 m²
Arhitekti: Mailītis arhitekti, Arhitekta J. Pogas birojs
Klients: Rīgas domes pilsētas attīstības departaments, Rīgas Domes
īpašuma departaments
Būvuzņēmēji: LNK Industries RERE būve, LNK Industries
Projektētāji:
Mākslinieciskās un arhitektoniskās koncepcijas autori: Austris Mailiīis, Ivars
Mailītis, Matīss Mailītis
Arhitektūras risinājumi:
Austris Mailītis, Reidži Kobajaši, Andra Odumāne, Jānis Lielmanis, Deniss
Maruhļenko, Žanete Berzina, Darja Melņikova (Mailītis arhitekti)
Juris Poga, Astra Poga, Ilva Asmusa, Žanna Turova, Jānis Melders, Reinis
Vilnītis (Arhitekta J. Pogas birojs)
Būvkonstrukcijas: LVCT, Būvinženieru konstruktoru birojs, Strandeck,
Jumta membrāna: Michael Kiefer (Kiefer. Textile Architectur)
Akustika: Andris Zabrauskis (RTU), Prof. Karlheinz Müller (Müller-BBM
GmbH), Michael Wahl, Harald Frisch, Juris Saprovskis (RD akustika)
Ir skaisti, man personīgi ļoti patīk, ja nu tikai nebūtu tās neskaidrības ar izmaksām. Tāpēc komentāram būs divas daļas – pirmā par arhitektūru, otrā par būvniecības procesu. 1.daļa. Neesmu kordziedātājs, parasti esmu tikai skatītājs. Ļoti labi atceros veco estrādi un visu to dzīvības murskuli, kas tur kūsāja. Kaut kur jau rakstīju, ka dzīve mēdz būt greiza un tajā izpaužās skaistums. Jaunā estrāde, lai man piedod autori, ir skaista, funkcionāla un var gadīties ka pat akustiska. Tā mana dvēseles daļa, kurai patīk japāņu arhitektūra, vienkārši gavilē šo redzot, bet tā daļa, kura čamda suitu rūtainās segas un priecājas par rakstiem, rakstainiem… Lasīt vairāk »
3.daļa. Plēve. Plēve faktiski nepasargā no lietus, tas redzams virskatā, jo tas mēdz līt slīpi, tad konstrukcijai bija jābūt vēl lielākai. No saules? Arī daļēji. Izskatās maigi sakot ne visai. Tehniski kontakta vietā ar metālu būs kondensāts, ar laiku stiprinājumi atslābs un būs troksnis. No akustikas viedokļa? Tas arī apšaubāmi. Tādēļ jautājums: kas par plēvi? Cik izmaksā m2? Kāds paredzamais kalpošanas laiks? Un kādas bija alternatīvas izvēles baltās krāsas vietā, jo mums tak sudraba birzs;)
4.daļa. Drošība, maksimālā ietilpība un sudraba birzs. Lai nu piedod autori, bet sudraba birzs darbā nekādi nenolasās – koku stumbri ir vertikāli, vainags noēno un dod patvērumu, kokam ir raupja patīkama struktūra, ko patīkami aizskart ar plaukstām. Saprotu, ka Latvijas valstij koristu daudzums, ko var saspiest tribīnēs ir arhisvarīgs, bet ir viens bet. Šīs faktiski ir sporta būves tribīnes ar savām drošības un evakuācijas prasībām. Tā kā mums valstī un it sevišķi būvvaldē viss kas saistās ar LBNiem ir arhisvarīgi, jautājums – pēc kādiem LBN tika projektētas koristu tribīnes un ja ne pēc kādiem, kurš uzņemsies atbildību elementāras panikas gadījumā?
5.daļa. Mazo lietu dievs. Tas varbūt neattiecas uz arhitektiem, bet sabiedrību kopumā. Nevar vākt naudu personām ar funkcionāliem traucējumiem Ziemassvētku maratonā un vienlaicīgi koka solus nacionālai būvei pasūtīt Somijā, tas pats attiecas uz metāla konstrukcijām. Kāmēr mēs tā rīkosimies, mēs būsim nabadzīga valsts. Pirmkārt jau prātā nabadzīga valsts. Jādomā par visiem, ne tikai veiksmīgajiem, skaistajiem un sportiskajiem. Jebkurš ir pelnījis cieņu un mīlestību un nauda tam visam ir – tādās it kā mazās lietās. Nu gan beigšu, Priecīgus Ziemassvētkus!
P.S. Darbs ir ļoti labs – paldies autoriem par pirmo struktūrbūvi Latvijā!
Par plèvèm. Bija tas prieks ( ? ) šogad ká konsultatntam piedalīties vienā projektā kur galvenais arhitekts bija Fosters un daleji caurspidiga pleve, kas pasarga staff no parkarsanas bija prasiba no operatora. Nesmu redzejis estradi daba bet ja pleve ir daleji caurlaidiga var but visa visuma ok risinajums. Patiess prieks, ka ne visi tulko atsauces burtiski. Ta dazam labam ja Latvija, tad nu jabut auseklisiem un pelekam kletim. Ja birzs tad nu raupji koki un sudrabs. Vajag stradat radosak un vairak laiku pavadit koncepta stadija ( butu super redzet a4d vairak prezentaciju pirmas lapas no pitch’iem lai macitos, ka citi… Lasīt vairāk »
Atsaucēm principā nebija jābūt, jo kāda gan sudraba birzs 21.gadsimtā. Kurš vakarā atspēries 21.gadsimtā lasa tautasdziesmas pirms gulētiešanas, vai vēl labāk – sestdienas vakarā ar čomiem padzied tās, neejot uz krogu. Kurš vispār zin kaut ko par saviem vecvecākiem vai vēl tālāk? 21.gadsimta cilvēks ir totāls nevīža, kas visu dienu sēž telefonā, bakstīdams kaut kādas aplikācijas un pats nevar radīt nevienu sakarīgu konceptu, bet visu nošpiko. Tāda latvietība, vai vēl labāk “latviskais pasaules uzskats” – te Anda Vecā Suita asinis droši ka uzvārīsies 😉 – ir sen pasaules vējos izšķīdis koncepts. Kordziedāšana? Varbūt vienīgais, kāpēc mēs neesam noslaucīti no pasaules… Lasīt vairāk »
Man kā Dziesmu svētku apmeklētājai jaunā estrādē sajūtas ir 10x kā iepriekšējā ! Super
[…] quest’anno i due concerti conclusivi del festival si sono svolti nell’arena di Mežaparks – all’interno di un grande parco che termina sulla sponda del lago Ķīšezers, ai margini […]