Projekta priekšlikums atspoguļo autoru sajūtu par industriālās Liepājas piemērošanu darījumu laikmetam. Rekonstruēta esošā mantojuma — koka mājas un bijušās Liķiera fabrikas ķieģeļu korpusu — un jaunās, tikai koka konstrukcijās plānotās piebūves sajūgums vienotā arhitektūras struktūrā. Pasūtītājs: Mēs Liepājai. Arhitekti: Zaigas Gailes birojs, 2006.
Pilsētbūvnieciskā situācija
Bijušās Liķiera fabrikas
(turpmāk Fabrika) ansamblis atrodas Liepājas centrā, Tirdzniecības
kanāla malā. Novietne ir stratēģiski svarīga Vecās ostmalas attīstības
kontekstā. Vēsturisko ēku komplekss uz divu svarīgu transporta
maģistrāļu — Bāriņu un Ādu ielu — stūra kopā ar krastmalā esošo veco
Spīķeri un bijušo Cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas
vēsturisko kompozīciju.
K.Zāles laukumu, bijušo Biržas laukumu
pirmskara laikā veidojusi spēcīga arhitektūra — Rimi supermārketa vietā
stāvējusi lepnā Biržas ēka. Tālāk laukumu ierobežoja Fabrikas
izteiksmīgais siluets un tagadējais renovētais Spīķeris, gar krasta
līniju stiepās spīķeru rinda, kuru pie Lielās ielas noslēdza savdabīgā
Muitas ēka, kas šodien renovēta, pārbūvējot par viesnīcu (atpūtas
centrs Libava).
Spēkā esošais Vecās ostmalas detaļplānojums
(autors Arhitekta G.Vīksnas birojs) paredz karā nopostīto spīķeru vietu
un kompozīcijas atjaunošanu, veidojot divu rindu apbūvi gar kanālu no
Bāriņu ielas līdz Lielai ielai.
Pašlaik K.Zāles laukums nav
apbūvēts, neskaitot nejaušo benzīna uzpildes staciju laukuma centrā.
Pēc detaļplānojuma tā vietā paredzēts 7 stāvu apjoms, acīmredzot, kā
kompozīcijas centrs. Laukuma malā nesen uzcelts jauns, izplūdis apjoms
lielveikalam Rimi, kas iespiežas arī aizmugurē esošo dzīvojamo māju
pagalmā. Vecās ostmalas zonu no pilsētas centra apbūves norobežo
padomju laika dzīvojamais kvartāls.
Blakus Fabrikai 2005.gadā
uzbūvēts vērienīgais Policijas pārvaldes komplekss (biroja Arhis
projekts) ar augstāko apjomu Bāriņu ielas fasādē. Policijas ēka
iestiepjas neapbūvētā kvartāla dziļumā paralēli Fabrikas ansamblim.
Starp Fabriku un Policijas ēkas gruntsgabaliem veidojas telpisks
koridoris, kas tiek izmantots kā plaša iebrauktuve un autostāvvietas.
Fabrikas ansambļa aizmugurē stāv tukšs gruntsgabals, kas stiepjas līdz
pat Ganību ielai, kas uzveras uz tilta pāri Tirdzniecības kanālam. Šis
transporta mezgls pēc kara rekonstruēts: dzelzceļa līniju vietā
ierīkotas spēcīgas autotransporta artērijas, kas ierobežo Vecās
ostmalas attīstību kā pilsētnieku pastaigu un atpūtas zonu.
Situācijas novērtējums
Liķiera
fabrikas ansamblis (turpmāk Fabrika) vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX
gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis, kas renovējams un
izmantojams sabiedriskai funkcijai:
- Ansamblis lieliski integrējams
pilsētas ūdensmalas darījumu, iepirkšanās, pastaigu un atpūtas zonā.
Atjaunotā Fabrika veido arhitektonisku dialogu ar kaimiņos atjaunoto
Spīķeri. Bijušo Cirka ēku nākotnē varētu izmantot radniecīgi tās
sākotnējai izrāžu funkcijai. Tagadējā atklātā būvmateriālu noliktava
Spīķera aizmugurē noteikti vērtējama kā pagaidu situācija. Laukums
Spīķera aizmugurē var veidoties kā jauks, labiekārtots pagalms, zem
kura var ierakt pazemes stāvvietas. Kaimiņu Policijas ēka labi
integrējas esošajā situācijā un respektējama kā laba ansambļa
arhitektūra, kura uzdod mēroga toni arī Fabrikas risinājuma
meklējumiem. - Fabrikas frontālo fasādi un plānoto
galveno ieeju caur koka māju aizsedz benzīna uzpildes stacija, kuras
atrašanās K.Zāles laukuma centrā vērtējama kā pārejoša. Vēl
nesaprotamāka tajā vietā ir detaļplānojumā paredzētā 7 stāvu
augstceltne, kas pilnīgi aizsegtu Fabrikas izteiksmīgo fasādi un
siluetu no Vecās ostmalas promenādes ass. Ierosinām Liepājas
pašvaldībai pārskatīt detaļplānojumu, kas faktiski iznīcina K.Zāles
laukumu, to aizbūvējot. Divrindu satiksmes vietā var iztēloties zaļu
bulvāri, sava veida Elizejas laukus. - Fabrika viegli sasniedzama ar automašīnu, ērti realizējama auto novietne neapbūvētās aizmugures daļas pazemē.
- Gājēju pieeju Fabrikai apgrūtina transporta ielas — īpaši Bāriņu iela, no kurienes risināta galvenā ieeja.
- Fabrikas
telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļa un koka arhitektūras
savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu, veidojot
intīmu, no apkārtnes noslēptu, skaisti proporcionētu telpu. Slēptais
pagalms ir lielākais pārsteigums Fabrikas apmeklētājam, jo tas
nenolasās no ārpuses. - Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs,
tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības
paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un
citur pilsētā). - Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka
apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas Fabrikas ķieģeļu
celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un
materiāla formām. - Fabrikas aizmugurē atrodas izmantojams, brīvs
zemesgabals. Dzelzsbetona struktūra, kas uzcelta 70.gados, demontējama,
tās vietā iespējams uzcelt jaunu piebūvi. - Fabrikas Ādu un Bāriņu ielu fasādes aizsedz blīva, nekoptu koku rinda.
Vēsturiskais plāns
Vairāk
nekā 120 gadus vecais Fabrikas ansamblis ir dramatisku notikumu apvīts,
tas atspoguļo Liepājas kā ostas pilsētas, rūpniecības centra un
miltārās zonas attīstību XXI gadsimta vēsturisko notikumu kontekstā.
Tagadējās
Fabrikas gruntsgabals Liepājas kartē iezīmēts 1875.gadā. Ansambļa mūra
ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas liķiera fabrika, kas vairāk nekā
30 gadus ražoja dažādus liķieru uzlējumus, tai skaitā kimmel. Fabrika
sastāv no 2—3/4 stāvu sarkano ķieģeļu mūra ražošanas ēkām, kas,
spriežot pēc apjomu analīzes, pakāpeniski celtas dažādos laikos, kā
arī 3 stāvu koka ēka, kas celta 1911.gadā Fabrikas kantorim un
īpašnieka mājoklim. Bāriņu ielas frontē saglabājušās 1983.gadā
nojauktās koka ēkas laukakmeņu pamatu drupas.
1914.gadā I
Pasaules karš pārtrauca Liepājas liķiera fabrikas darbību. Krievu
armija Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20
gadus Fabrikas ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu
fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas ādu fabriku, kā rezultātā
īpašnieki nopirka Fabrikas ēku ansambli. Līdz 1938.gadam tika
pārbūvētas, paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot patreizējo veidolu.
1945.gadā
pēc II Pasaules kara tur ierīkoja Liepājas apavu fabriku, kura darbojās
līdz 1995.gadam. Fabrikas paplašināšanas nolūkos 1974.gadā ķieģeļu
ansambļa aizmugurē tika uzcelta dzelzsbetona struktūra, bet to
nepabeidza.
R E K O N S T R U K C I J A S P R I E K Š L I K U M S
Funkcija
Piedāvājam bijušo Liepājas liķiera fabriku pārbūvēt par Vecās ostmalas LIĶIERU FABRIKAS DARĪJUMU CENTRU.
Atjaunotajā
centrā paredzēts izvietot biroja telpas vienam, diviem vai vairākiem
uzņēmumiem, papildus paredzot konferenču zāles, restorānu ar āra
terasi, nelielus iepirkšanās un apkalpes salonus. Projekts piemērojams
kādas lielas bankas, nekustamo īpašumu kompānijas vai apdrošināšanas
sabiedrības funkcijai, vai to visu organiskam apvienojumam vienā
nozares darījumu centrā.
Projekta priekšlikums ietver esošās
fabrikas daļas saudzīgu rekonstrukciju un jaunas daļas piebūvi ansambļa
aizmugures gruntsgabala brīvajā daļā. Kopumā atjaunotais ansamblis
veido 2 skaidri nodalītu, pagalmu struktūru, kur Fabrikas vecā, renovētā daļa grupējas ap esošo atklāto pagalmu, jaunradītā daļa — ap jaunu segtu ātriju.
Galvenā
ieeja Darījumu centrā organizēta caur esošās koka mājas centrālo daļu,
kas atvērta kā caurejoša pasāža un turpina Vecās ostmalas garenasi. Tā
kā koka mājas 1.stāvs celts mūra konstrukcijās, paveras iespēja
izveidot segtu galeriju, kuras centrā, stikla kapsulā ietvertas esošās
koka vītņu kāpnes. Caur pasāžu ar stiklotām vitrīnām un bodītēm abās
pusēs apmeklētājs nonāk atklātā pagalmā. Emocionālais kontrasts ir elpu
aizraujošs — vecās Liķiera fabrikas pagalms pārvērties jaunā
arhitektūras kvalitātē: atjaunoto monumentālo ēku ieskautais, slēgtais
laukums ar strūklakas rotondu centrā labiekārtots, iesegts ar kaltu
bruģi, tam pieslēdzas terases un kāpnes. Darbinieki un apmeklētāji var
pulcēties intīmajā, vēju aizsargātajā pagalma oāzē, baudīt glāzi
liķiera, paēst pusdienas Liķiera fabrikas restorānā. Apspriežama otras
ieejas izveidošana Darījumu centram — no Ādu ielas caur torņa halli,
kurā izvietotas kāpnes. Varbūt tā veidojama kā tieša ieeja restorānā,
kam iespējama āra terase arī pret kanālu.
Šķērsojot pagalmu,
nonāc pie galvenās ieejas Darījumu centrā. Vecās ēkas mūra sienā
izgriezta plaša, stiklota aila. Pakāpieni uz augšu ieved vestibilā —
esošajā beletāžas stāvā, uz leju noved līdz garāžām cokola stāvā. No
vestibila nokļūsti jaunās daļas ātrijā visas 4 stāvu ēkas augstumā, kas
pārsegts ar stiklotu jumtu koka konstrukcijās. Ātrija hallei pieslēdzas
galerijas no 3 pusēm, aiz tām atrodas biroja telpas 3—4 stāvos, ar
divpusīgu apgaismojumu — no ārpuses un ātrija. Galerijām pieslēdzas
kāpnes un lifti. Konferenču zāles pagaidām paredzētas 2 sānu bloku
galos, kas nobeidzas ar ugunsmūriem pret kaimiņu gruntsgabalu. Tur
izvietotas arī tualetes telpas. Galvenā konferenču zāle ar rekreācijas
halli un restorānu zem tās izvietota Fabrikas vecajā daļā. Paredzēta
izmantojama plakanā jumta terase virs 3 stāvu sānu bloka pret Ādu
ielu.
Zem jaunās piebūves paredzētas pazemes stāvvietas divos
līmeņos aptuveni 110 auto vietām. Iebraukšanas stāvvietā — divas: no
Ādu ielas pretī Cirka ēkai un no esošās Bāriņu ielas iebrauktuves starp
Policijas ēku un Fabriku. Virszemes stāvvietas paredzētas gar
iebrauktuves malu.
Arhitektūra
Projekta piedāvājums
atspoguļo autoru sajūtu par Liepāju kā tirdzniecības, rūpniecības un
ostas pilsētu, kur bagāts koka mantojums pārklājas un savijas ar
izteiksmīgu ķieģeļu celtniecības tradīciju, un kopējā ūdens malas telpā
jūtami dominē industriālā arhitektūra. Ostas un ražošanas funkcijai
atkāpjoties, paveras bagātas iespējas bijušos industriālos pieminekļus
pārvērst par civilām būvēm — loftiem, kas starptautiskajā praksē
mūsdienās darbojas kā viens no interesantākajiem arhitektūras jaunrades
piedāvājumiem — vecās rūpnīcas piemērot jaunai funkcijai.
Projekta
mērķis ir savienot vienotā arhitektūras struktūrā esošo mantojumu —
koka māju un Fabrikas ķieģeļu korpusus — un jauno piebūvi. Tas nav
viegls uzdevums un vienmēr būs diskutējams, kā XXI gadsimta
jaunradītais, pievienotais savienojas ar XIX gadsimta arhitektūras
domāšanu. Mēģinām būt toleranti un delikāti pret esošo gan mērogā, gan
formu valodā, respektējot arī apkārtnes arhitektūras vērtības.
Rekonstruējamais apjoms
Esošā
Fabrikas daļa sastāv no 4 ķieģeļa mūra celtnēm, skursteņa un koka
mājas, kas grupētas lokā ap pagalmu. Ēkas sākotnēji celtas liķiera
ražošanai, kas pieprasa īpašas telpas lielo spirta cisternu novietnei.
Lielajā L formas apjomā (sākotnēji divstāvu) atradušās plašas ražošanas
zāles. Zem visām ēkām ir plašas puspagraba telpas ar velvētiem
griestiem un logiem pret pagalmu, kas varējušas kalpot kā noliktavas.
Radikālākās
pārbūves ēkas piedzīvojušas 1936.gadā, kad izdemolētajai Liķiera
fabrikai piemērota Ādu fabrikas funkcija. Neiejūtīgi uzcelti papildus
stāvi, ielikti pustāvi, radot līmeņu nesaistību visā kompleksā,
pārbūvēti logi. Dažādās piebūves degradē sākotnējo formu.
Rekonstrukcijas priekšlikums paredz atgriezt esošo ēku arhitektūrai to sākotnējo struktūru un siluetu.
Jaunais apjoms
Jaunās
piebūves projekta tēls definēts kā SPĪĶERIS, KURAM NOVILKTA ĀDA,
atsedzot koka konstrukciju karkasu un pārsegumus, tos apņemot ar
dubultu stikla fasādi. Koka karkasa ideja modernai biroju ēkai pārņemta
no Tirdzniecības kanāla zonā esošiem spīķeriem, tā transformēta līmētu
koka konstrukciju izpildījumā.
Jaunajā apjomā viss ir no koka —
fasādes veido līmēta koka karkass ar atgāžņiem kā milzu kopnes, ātrija
koka konstrukcijas jumtu balsta 4 koka kolonas, koka pārsegumi, grīdas.
Autori apzinās, ka nav iespējams konkurēt ar esošā ansambļa bagāto
formu valodu, un tas arī nav vajadzīgs: piedāvājam mērogā, apjomā un
siluetā sabalansētu struktūru, kas savijas, pārklājas ar esošo krāšņo
arhitektūru. Gan pret veco Spīķeri, gan pret Policijas ēku veidotas
monotonas koka struktūras, kurām priekšā piekārtas dubultās stikla
alumīnija fasādes.
Jaunās ēkas ātriju norobežojošās 2
iekšsienas ir melna ķieģeļa mūris ar ailām esošās sarkano ķieģeļu
fasādes ritmā, melnie mūri ēkas galu spārnos nobeidzas kā ugunsmūri.
Gala korpuss ir caurredzams. Šāda kompozīcija palīdz cilvēkam
orientēties ātrija telpā. Ātriju apjož galerijas ar stikla margām.
Korpusi veidoti 5.4 metru kolonu soļa modulī — pret Ādu ielu 3 stāvos,
divi pārējie — 4. Pret Ādu ielu veidota jumta terase.
Ātrija
jumta konstrukcija patapināta no industriālās būvniecības paņēmienu
paletes: zigzag veida struktūra, kuras ziemeļu puse ir no stikla,
dienvidos — foto galvaniskās šūnas materiāls (PV cell). Konstrukcija
uzlikta uz 2 koka kopnēm, kas balstīta uz 4 koka kolonām.
Jaunās arhitektūras ekoloģiskie aspekti:
- Ēka veidota koka konstrukcijās
- Dubultā
stikla fasāde nodrošina dabisko vēdināšanu un pasargā ēku no
pārkaršanas, ātrija telpa darbojas kā dabisks gaisa apmaiņas krāteris,
līdzīgi manteļskurstenim - Ēkas ātrija jumta stiklotā daļa orientēta pret ziemeļiem un dienvidu puses plakne ir solārais panelis
Shematiski
iezīmējas vēl viena jaunbūve Bāriņu ielā nojauktās koka mājas vietā ar
caurbrauktuvi uz autostāvvietām zemes līmenī un stiklotu konferenču
zāli otrajā stāvā, kurp ved stikla tiltiņš kā vecā ķieģeļu korpusa
stikla galerijas turpinājums, un dzegu bijušās mājas augstumā.
Tehniski ekonomiskie rādītāji:
Zemes gabala platība — 6164 m²
Kopējā izbūvējamā platība — 14840 m²
Renovējamās daļas kopējā platība — 3992 m²
Tai skaitā, koka mājas platība — 1046 m²
Tai skaitā, ķieģeļu māju platība — 2946 m²
Jaunās piebūves kopējā platība —10848 m²
Pazemes divu līmeņu garāžu kopējā platība — 4159 m²
Automašīnu skaits — 110
Virszemes autostāvvietu skaits — 6
Apbūves intensitāte — 173 %
