Liepājas Jūrniecības muzejs — Ivara Šļivkas birojs

Konkursā 2.vietu ieguvušā meta 55/56 autori raksta: «Muzejs nav tikai tā ekspozīcijas un nav arī tikai tā ēkas. Nozīmīga ir arī tā tuvējās apkārtnes zīmju valoda, kā locis, kas ieved ostā.»

Projekta koncepcijas tēzes

Muzejs, jo sevišķi, ja to jau projektē kā muzeju, pats arī  ir pirmais šī muzeja eksponāts.

Abas esošās ēkas, neskatoties uz pesimistisko tehniskās izpētes slēdzienu, ir ļoti būtiski kultūrvēsturisko vidi veidojošie elementi. Arī jaunākā no abām — ievērojamus uzslāņojumus un deformācijas ieguvusī Vecās Ostmalas Nr.55 ēka ar savu materialitāti (ķieģeļu mūri, pārbūvētās ailas, logu rāmji, lielā noliktavas zāle ar metāla lokšņu kolonnām un telferiem) veido būtisku, tieši šai vietai raksturīgu auru, ko būtu gandrīz neiespējami iegūt tikai ar moderniem izteiksmes līdzekļiem.

Muzeja ēkas ievada Vecās Ostmalas promenādes lineārās struktūras noslēgumu. Ēkas Nr.55 austrumu (gala) fasāde šinī kontekstā ir īpaši nozīmīgs skatu objekts.

Vajadzētu rēķināties, ka perspektīvā kanālā ienāks tūrisma kuģīšu maršruti. Muzejs nav tikai tā ekspozīcijas un nav arī tikai tā ēkas. Nozīmīga ir arī tā tuvējās apkārtnes zīmju valoda, kā locis, kas ieved ostā.

Jūrniecības muzeja ekspozīcija ir centrālā iecerētajā kompleksā. Tai jāatrodas centrālajā vietā.

Labi, ja ir iespēja variēt ar dabisko apgaismojumu atkarībā no konkrētās ekspozīcijas vai citu muzeja aktivitāšu vajadzībām.

Iekšējai telpu organizācijai vispirms jābūt loģiskai un racionālai.

Pilsētbūvniecisko, arhitektonisko un funkcionālo risinājumu apraksts

Abas ēkas paredzēts rekonstruēt. Ēkas Nr.56 ārējais veidols saglabājams, izņemot rampu atjaunošanu gar abām garenfasādēm. Rampa pret kanālu veidota platāka, tā vairāk izmantojama kā terase. Ņemot vērā, ka šai ēkai ir objektīvi nepieciešama starpstāvu pārseguma nomaiņa, ir izmainītas stāva pārseguma, kā arī pagrabstāva grīdas atzīmes. Tā būves tilpums izmantojas pilvērtīgi, ieskaitot pagrabstāvu un mansarda līmeņus. Abi apjomi savienoti ar personāla pāreju apakšzemes līmenī. Otrai ēkai — Nr.55 paredzēts iespējami neskartā veidā saglabāt gandrīz visu pirmo stāvu, ieskaitot lielajā noliktavas zālē iebūvētos telferus, kā arī rietumu fasādes portālu visā tā divu stāvu augstumā, uzskatāmi eksponējot ēkas būvvēsturi ar uzslāņojumumiem pēc 1910.gada. Kopējais šīs ēkas apjoms, saglabājot raksturīgās proporcijas, tiek nedaudz palielināts, izbūvējot otru un arī trešo stāvu. Ņemot vērā tehniskās izpētes slēdziena rekomendācijas, šī virsbūve veidojama uz atsevišķa tērauda karkasa, kas ieskauj saglabājamo ēkas daļu.

Muzeja publiskās funkcijas paredzēts izvietot ēkā Nr.55, kur atrastos apmeklētāju ieejas mezgls, muzeja ekspozīciju, mācību un semināru telpas, kā arī administrācija. Saglabājamo noliktavas zāli pirmajā stāvā iecerēts izmantot kā daudzfunkcionālu izstāžu telpu, bet jūrniecības muzeja ekspozīcija aizņemtu otro stāvu. Trešajā stāvā — politehniskā un kino muzeju ekspozīcijas, semināru zāle un administrācijas telpas.

Pret Ostmalas promenādes asi pavērstais šīs ēkas austrumu gals veidots kā daudzfunkcionāla, sapludināta telpa. Gala fasāde ir pilnībā stiklota, aiz tās visu trīs stāvu augstumā paredzēts izvietot liela izmēra centrālo eksponātu vai instalāciju. Tā būtu kā muzeja vizītkarte, pamanāma jau tuvojoties ēkai pa promenādi. Šis objekts aplūkojams gan no ārtelpas, gan no pirmā stāva līmeņa, kur izvietots muzeja suvenīru veikaliņš, gan arī no otrā un trešā stāvu līmeņiem.

Lieta, kas šeit ļoti labi iederētos, varētu būt liela mēroga burinieka makets no Kurzemes hercogistes laikiem, bet tikpat labi iespējami arī citi risinājumi, piemēram, iekārta instalācija no vecām laivām vai kuģu detaļām. Vēl šinī ieejas zonā atrodas darba vieta informatoram — biļešu pārdevējam. Tā vienlaikus varētu būt arī veikaliņa pārdevēja darba zona. Netālu arī kāpnes, lifts, garderobe un sanitārie mezgli, kā arī jau minētā izstāžu zāle aiz stiklotas starpsienas. Vecos pacēlājus — telferus — ieteicams saglabāt gan kā iederīgus interjera elementus, gan tīri praktiskām izstāžu iekārtošanas vajadzībām.

Kā jau teikts, šī muzeja korpusa arhitektūra veidota, oriģinālajam pirmajam stāvam virsū uzvelkot jaunu mētelīti. Pret kanālu šī jaunā drēbe uzmet vilni, ļaujot vairāk apskatīt vēsturisko faktūru un norādot, ka šis stāsts varētu būt par jūru. Arī neregulāro logu ailu risinājumam vajadzētu asociēties ar tradicionālu ostmalu noliktavu būvdetaļām vai arī ar seno burinieku lielgabalu lūkām. Šīs logu ailas paredzēts aprīkot ar regulējamu augšējo slēģu vēršanas mehānismu, dodot iespēju variēt ar apgaismojumu atkarībā no konkrētās ekspozīcijas vajadzībām.

Atgriežoties pie 56. numura ēkas — tās pirmā stāva pret kanālu orientētās telpas kopā ar ārējo galeriju paredzētas kafejnīcas un citu publisku īres telpu izvietošanai, bet pārējā daļā atrastos muzeja fondu noliktavu telpas, darbnīcas un tehniskā personāla telpas. Paredzēts kravu lifts. Kā iepriekš minēts, abas ēkas fiziski savienotas ar tikai personālam pieejamu pagraba līmeņa pāreju. No personāla telpu grupas ir tieši pieejama arī kafejnīcas zāle. Lai gan sākotnēji bija vilinājums tieši šo ēku izmantot publiskajām ekspozīcijām, tās kapacitāte izrādījās būtiski nepietiekoša, bet loģiska un racionāla apmeklētāju plūsmu organizēšana caur abiem apjomiem, pie nosacījuma, ka tiem tomēr jāpaliek vismaz zemes līmenī strikti nodalītiem, izrādījās neiespējama. Šādā gadījumā būtu ļoti grūti nodalīt atsevišķas ekspozīcijas, nekrustojot plūsmas, jāizbūvē papildus apmeklētāju kāpnes un lifts. Bez tam normālai publisko telpu funkcionēšanai (nemaz nerunājot par higiēnas normām) esošā pagrabstāva grīda tāpat būtu jāpadziļina, līdz ar to likvidētos arī vēsturiskie bruģētās grīdas fragmenti…

Teritorijas risinājumi projektēti, bāzējoties uz doto šīs teritorijas labiekārtojumu projektu, to papildinot ar teritoriju uz dienvidiem no objekta un koriģējot atbilstoši projektēto ēku ieejām un ar tām saistītajām plūsmām. Asfaltēto laukumu uz dienvidiem no objekta būtu vilinoši izmantot ne tikai kā iekšējo ielu ar auto stāvvietām un apgādes piebrauktuvēm, bet arī kā laukumu atsevišķiem publiskiem pasākumiem. Piedāvājam šinī daļā paturpināt arī realizēto ielas apgaismojuma struktūru ar vantīs iekārtajiem apgaismes ķermeņiem. Pašā kanāla malā pret objektu piedāvāts izvietot stilizētu sektoru gaismu tornīti kā pret kanālu orientētu iespējamās maršruta pasažieru kuģīšu piestātnes zīmi. Tanī izvietotie prožektori apgaismotu muzeja fasādi no kanāla puses.

Ēkas Nr.56 jaunie starpstāvu pārsegumi, kā arī jumta konstrukcija teorētiski ir izpildāma vairākos konstrukciju variantos. Ņemot vērā, ka publiskie interjeri aizņem relatīvi mazāko ēkas daļu, kā arī to, ka pašai ēkai nav noteikta aizsardzības statusa, visdrīzāk jaunie pārsegumi un iekšsienas veidojami nekopējot un neimitējot vēsturiskos būvpaņēmienus, bet šo jauno iekšējo struktūru pat uzsverot. Ārējās galerijas rampas – kombinētās tērauda un koka siju konstrukcijas, balstot uz betona stabiņu pamatiem un enkurojot esošajās ārsienu ligzdās. Fasādēs paredzēts restaurēt oriģinālo apdari. Jumta iesegums — betona vai māla kārniņi.

Ēkas Nr.55 jaunbūves daļa — tērauda karkasa konstrukcija, kombinēta ar iepriekš saspriegtiem dzelzsbetona elementu pārsegumiem starpstāvā un auksti formētām tērauda profilsijām. Ārsienu apdare — līmēti koka paneļi platu dēļu proporcijās. Jumts – profilētu skārda lokšņu iesegums. Pagrabstāvs un tā pārsegums — monolītā dzelzsbetona. Fasāžu sīkdetaļas — krāsots un arī nerūsējošs tērauda skārds, tērauda troses, koka logu rāmji, alumīnija — koka stikloto fasāžu sistēmas.

Apbūves bilance

Apbūves laukums 1434,00 m²
Kopējā telpu platība 3269,10 m²
Kopējā stāvu platība 3422,10 m²
Būvapjoms 15 034,00 m³