Latgales priekšpilsētas P & R un kultūras centrs. RDSA

Konkursā par Latgales priekšpilsētas kultūras un mākslas centru un Park & Ride autostāvvietu veicināšanas prēmiju ieguva RDS arhitektu priekšlikums, kurā, pārdomāti veidojot publisko ārtelpu, mēģināts sapludināt jaunās apbūves un apkārtējās ainavas robežas.

Projekts balstās uz pētījumiem par pilsētas paplašināšanos tās tuvākajā apkārtnē, līdzīgi kā S.Holla izklāstā izdevumā Piepilsētas projekti (The Edge of the City), un šī projekta arhitektoniskais un pilsētvides risinājums balstās uz jaunu, apvienotu telpas un ainavas kombināciju, nevis atsevišķo objektu izbūvi.

Piepilsēta vienmēr aug un attīstās, un nav ierobežojama. Augošai pilsētai jāmeklē citi risinājumi, veidojot publisko telpu ar raksturu, nevis aukstas, savrup stāvošas ēkas. Apkārt, zem, starp un virs ēkām ar viņu noteiktām funkcijām mēs centāmies radīt telpu cilvēku komunikācijai.

Nevis ēkas ir svarīgas, bet telpa starp tām. Mēs to uztveram kā vēl vienu pilsētas centra raksturīgo iezīmi — centrs parasti ir pārpilns ar dzīvīgumu un pilsētniecisko aktivitāti.

Projekta galvenās ēkas kalpo diviem pilnīgi atšķirīgiem mērķiem. Galvenā ēka izpilda publiskās un sociālās funkcijas, tas ir mākslas un kultūras pasākumu centrs vietējiem un kaimiņu mikrorajoniem. Otrā ēka, Park & Ride, ir automašīnu stāvvieta, tā kalpo kā mašīnu novietne un sabiedriskā transporta mezgls, kurš saista pilsētas apmales regulārus transporta reisus ar pilsētas centru.

Savā projektā mēs piedāvājam radīt ainavas un augu stādīšanas risinājumu ar strukturāliem atbalstiem un skulptūras elementiem kas atdarina upes krastmalas dabisko ziemas ainavu tās vienkāršībā, un sasaucas ar robežu, kas spilgti parādās Daugavas krastā starp upi un ledus robežas lauzto krastmalu.

Tāpat mēs pievērsām uzmanību celiņiem, kurus sniegā ir iestaigājuši gājēji apbūves laukumā. Mēs saglabājām tos projektā kā galvenos ceļus un organizācijas sistēmu ainavai, kuru veido izlocītie slāņi, atvērumi un pandusi, integrēti zaļajā zonā un koku stādījumos parka teritorijā.

Autostāvvieta

Autostāvvietas struktūra ir monolītā dzelzsbetona konstrukcija, kuras pamatā ir divvītņaina spirālveida cirkulācijas sistēma, kuru parasti lieto, būvējot ēkas lineāros zemes gabalos.

Stāvvietas būvniecība tika plānota divās stadijās, no kurām pirmai ir jābeidzas vienlaicīgi ar mākslas un kultūras centra izbūvi. Otrās stadijas darbi var būt realizēti, netraucējot oriģinālo risinājumu, kas iekļauj sevī publisko laukumu starp ēku telpām un galveno ieeju uz mākslas un kultūras centra auditoriju.

Lai izvairītos no patstāvīgas izbraukšanas sistēmas, mēs izveidojām 6% slīpumu visam pārsegumam, kur novieto automašīnas, kas nodrošina brīvu kustību uz augšu un uz leju visā ēkā bez nepieciešamības izstrādāt atsevišķu pandusu sistēmu. Stādījumi un koki, kas sākas uzreiz pirmajā līmenī, tiek izmantoti, lai sapludinātu robežu starp betona autostāvvietu un parku.

Autostāvvietas fasāde ir veidota no nerūsējoša tērauda auduma, kas pārvilkts pāri tās struktūrai. Šīs tīkls radīs vizuālo barjeru ar betonu un dos iespēju audzēt uz tā vīnstīgas.

Mākslas un Kultūras centrs

Kultūras centra konstrukcija paredzēta no monolīta dzelzsbetona, izņemot galveno auditoriju. Tās iekšējā telpa ir no betona, lai nodrošinātu strukturālās sistēmas neatkarību no ārējās ēkas, kas savukārt ir domāta skaņas izolācijai no tuvumā esošās šosejas. Lielās zāles ovālā forma nodrošina ideālu akustiku. Divkāršais korpuss dos iespēju apiet apkārt lielajai zālei uzvedumu un pasākumu laikā. Auditorijas skulpturālā forma tika izvēlēta savas funkcijas un akustisko uzdevumu dēļ, arhitektūras ziņā tas ir visa kultūras centra centrālais punkts.

Galvenā fasāde ir pārklāta ar koka paneļu sistēmu un pirmā stāva galerija ir klāta ar strukturālā stikla vitrīnu. Ēkas garā fasāde un apjoms darbojas kā ekrāns un skaņas barjera starp parku un šoseju.

Teritorijas apbūves bilance

KULTŪRAS  UN  MĀKSLAS  CENTRA  ĒKAS
Apbūves laukums — 3747 m²
Stāvu skaits — 3
Stāvu kopējā platība — 10657 m²

DAUDZSTĀVU  AUTOSTĀVVIETA
Apbūves laukums — 3850 m²
Stāvu skaits — 5+pagrabs
Stāvu kopējā platība — 30762 m²
Autostāvvietu skaits — 1160

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
9 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
punkyface

Šis risinājums man patīk vislabāk.

1. P&R ievirzīc nostāk un nekonkurē ar pašu kultūras objektu.

2. Ēkas akcenc ir redzams.

3. Tīri subjektīvi…

P.S. Uzvarētājam nevar atšķirt kurš apjoms ir autostāvvietas un kurš kultūras stāvvietas.

Peteris Ratas

1. Subjektivi, no shiem cetriem darbiem RDSA priekslikums salidzinoshi ir veiksmigakais. Tapec interesanti butu ari zinat zurijas pamatojumu savam vertejumam. 2. Visos priekslikumos autostavvietas ir pilsetas puse. Kapec? Logiski butu nolikt kulturas centru tuvak pilsetai, jo tas ir domats tas iedzivotajiem. Jo shini gadijuma centra apmekletajiem jakrusto masinu plusma uz stavvietam. Kam ir prioritate? 3. Shadai P&R stavvietai ir jega tikai tad ja, pirmkart, tai ir tiess savienojums ar labas kapacitates pilsetas transportu (Riga – tramvajs). Un, otrkart, tai jabut labam savienojumam ar autocelu, lai netrauceti var iebraukt un izbraukt no stavvietam. Iznjemot Arteks projektu, to skaidri redz neviena priekslikuma.… Lasīt vairāk »

NAV VIENALGA

shajaa konkursaa taksh uzvareeja "saveejie", proti – Graf X…cik nozjeelojami (!) paskatieties, kaads apgroziijums ir tam kantorim…tur KNAB buutu ko papeetiit…

Didrihsone

RDSA projekta akcents – "centrālais punkts" nav butoforisks. Piešķirot konkrētu funkciju apjomu dominantei RDSA komanda atklāj savu patieso vētību skalu, kas neapšaubāmi ir garīgi bagātāka salīdzinājumā ar materiālajām vajadzībām , kuras nereti tiek postulētas caur kolēģu darbiem. Diemžēl ir jaušams laika un resursu trūkums konkursa priekšlikuma izstrādei un noformējumam, tas paver iespēju "nepamanīt".

NAV VIENALGA

shajaa konkursaa taksh uzvareeja "saveejie", proti – Graf X…cik nozjeelojami (!) paskatieties, kaads apgroziijums ir tam kantorim…tur KNAB buutu ko papeetiit…

punkyface

Šis risinājums man patīk vislabāk.

1. P&R ievirzīc nostāk un nekonkurē ar pašu kultūras objektu.

2. Ēkas akcenc ir redzams.

3. Tīri subjektīvi…

P.S. Uzvarētājam nevar atšķirt kurš apjoms ir autostāvvietas un kurš kultūras stāvvietas.

Peteris Ratas

1. Subjektivi, no shiem cetriem darbiem RDSA priekslikums salidzinoshi ir veiksmigakais. Tapec interesanti butu ari zinat zurijas pamatojumu savam vertejumam. 2. Visos priekslikumos autostavvietas ir pilsetas puse. Kapec? Logiski butu nolikt kulturas centru tuvak pilsetai, jo tas ir domats tas iedzivotajiem. Jo shini gadijuma centra apmekletajiem jakrusto masinu plusma uz stavvietam. Kam ir prioritate? 3. Shadai P&R stavvietai ir jega tikai tad ja, pirmkart, tai ir tiess savienojums ar labas kapacitates pilsetas transportu (Riga – tramvajs). Un, otrkart, tai jabut labam savienojumam ar autocelu, lai netrauceti var iebraukt un izbraukt no stavvietam. Iznjemot Arteks projektu, to skaidri redz neviena priekslikuma.… Lasīt vairāk »

NAV  VIENALGA

shajaa konkursaa taksh uzvareeja "saveejie", proti – Graf X…cik nozjeelojami (!) paskatieties, kaads apgroziijums ir tam kantorim…tur KNAB buutu ko papeetiit…

Didrihsone

RDSA projekta akcents – "centrālais punkts" nav butoforisks. Piešķirot konkrētu funkciju apjomu dominantei RDSA komanda atklāj savu patieso vētību skalu, kas neapšaubāmi ir garīgi bagātāka salīdzinājumā ar materiālajām vajadzībām , kuras nereti tiek postulētas caur kolēģu darbiem. Diemžēl ir jaušams laika un resursu trūkums konkursa priekšlikuma izstrādei un noformējumam, tas paver iespēju "nepamanīt".

9
0
Lūdzu, komentējietx