Kādreizējo
mazstāvu koka apbūvi Baznīcas ielā drīz pilnībā būs nomainījuši augstāki nami,
noslēdzot Rīgas možu kvartālu ar
daudzstāvu ēkām. Rudenī notika konkurss jaunai ēkai Baznīcas un Lāčplēša ielu
stūrī, par labāko piecu darbu sacensībā atzīstot biroja SZK/Z piepriekšlikumu.
Konkursa
programma un nosacījumi
Zemes gabals
Lāčplēša ielā 11/13 atrodas Baznīcas un Lāčplēša ielu krustojumā. Tajā atrodas
arhitekta Kārļa Johana Felsko projektēta mūra ēka (1900), kā arī divstāvu koka
ēka, kuras vietā projektējama jauna daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka.
Saskaņā ar konkursa programmu, projektējamās ēkas pirmajā stāvā iecerētas
komercplatības ar atsevišķām ieejām no ielas, bet pārējos stāvos — dzīvokļi.
Ņemot vērā
esošo apbūves struktūru, plānošanas un arhitektūras
uzdevumā noteikts, ka topošais nams jābloķē ar ēku Baznīcas ielā 18A (šobrīd
vēl celtniecības stadijā) un ka tam ir jāatkāpjas no zemes gabalā saglabājamās
mūra ēkas. Tā kā Baznīcas iela ir šaurāka kā citas Rīgas vēsturiskā centra
ielas, noteiktais galvenās dzegas augstums ir 18 metri, kas atbilst attālumiem
starp ielu sarkanajām līnijām, savukārt maksimālais ēkas augstums ir 24 metri.
Zemes gabala dziļumā ir saglabājams koks.
No nojaucamās
koka ēkas uz projektēto ēku ir paredzēts pārnest kultūrvēsturiski vērtīgu
griestu gleznojumu, integrējot to kādā no pirmā stāva interjeriem. Lai
maksimāli saglabātu pagalma telpisko vienotību un vides estētisko kvalitāti,
konkursa priekšlikumā iebraukšana pazemes autostāvvietā risināta no Baznīcas
ielas. Šis risinājums ļauj pilnvērtīgāk izmantot pagalma konfigurāciju pazemes
autostāvvietai, kā arī atvieglo iebraukšanu, jo uz Baznīcas ielas ir zemāka satiksmes
intensitāte.
Iedvesma un
ēkas arhitektūra
Tā kā ēka
atrodas ielu krustojumā, ir iespēja apjomos uzsvērt abu krustojošos ielu
nozīmīgumu. Attīstot ideju par ielu nosaukumiem — Baznīcas un Lāčplēša — nonākam
pie diviem iedvesmas avotiem: Lielvārdes jostas un tās ornamentiem Lāčplēša
kontekstā un Vecās Ģertrūdes baznīcas arhitektoniskajiem elementiem. Kombinējot
šos abus aspektus, iegūstam apjomu arhitektūrai piemēroto Jumtiņa rakstu, kurš
latviešu etnogrāfijā ir mājas simbols un tautasdziesmās tiek dēvēts par zelta
spārēm.
Jumtiņa raksts
tiek uzsvērts fasāžu apjomos, veidojot erkerus un terases 2.-5. stāva līmenī,
kā arī atbilstoši turpinot raksta ritmu jumta stāvu izbūvju izvietojumā. Raksta
ritmiskums reizē ir arī atsauce uz apkārtējās vēsturiskās apbūves fasāžu
formveides paņēmieniem, kam raksturīga visai strikta ritmiska kompozīcija. Lai
piešķirtu ēkai mūsdienīgāku veidolu, vietām ir veidotas atkāpes no raksta —
piemēram, izveidojot divlīmeņu «rāmi» Lāčplēša ielas fasādē vai paplašinot
jumta izbūves stūra daļā.
Ņemot vērā
lielo augstuma atšķirību starp noteikto dzegas augstumu un ēkas maksimālo
augstumu, pēdējie divi stāvi ir jumta stāvi. Ēkas arhitektūrā tas ir uzsvērts,
veidojot stāvu jumtu ar izteiktām jumta izbūvēm, kuras ne tikai uzlabo telpu
insolāciju, bet arī parāda, ka šie abi stāvi ir apdzīvoti. Stāvais jumts
sasaucas ar kvartāla otrā stūrī esošo Eižena Laubes projektēto ēku Brīvības un
Lāčplēša ielu krustojumā (1908).
Laubes
projektētajai ēkai ir asimetrisks stūra kompozīcijas risinājums, uz kuru
atsaucoties arī konkursa priekšlikumā paredzēts asimetrisks elements —
divlīmeņu izbūve ar koka paneļu apdari. Izvērtējot apkārtējo apbūvi, jāsecina,
ka Baznīcas un Lāčplēša ielu krustojumā nevienai no ēkām nav stūra akcenta, un
tie nav raksturīgi Baznīcas ielai kopumā, tādēļ arī konkursa priekšlikumā nav
paredzēts stūra akcents.
Fasāžu
risinājums
Ielas fasāžu
raksts atspoguļojas ne tikai izvirzītajos apjomos, bet arī tiek uzsvērts,
izmantojot kontrastus starp apdares materiāliem. Izvirzītie stiklotie apjomi
atstaro apkārtējo apbūvi, tādā veidā ēku integrējot apkārtējā pilsētvidē. Uz to
fona izceļas ar matētajiem koka tekstūras paneļiem apdarinātās lodžijas. Koka
apdare rada mājīguma sajūtu, tonāli sasaucas ar apkārtējām ēkam un reizē ir arī
atsauce uz vēsturisko koka ēku zemes gabalā.
Ēkas pirmajā
stāvā izmantota frēzētu koka paneļu apdare, kur nepieciešams detalizēt fasādi
gājēju skatpunkta līmenī. Pagalma fasāde veidota askētiskāka, tai paredzēts
izmantot masā tonētu graudainu apmetumu, kas kontrastē ar stiklotajiem fasādes
apjomiem. Logu raksts ir strikti ritmisks, kas nerada disonansi ne ar plānotās
ēkas izteiksmīgo ielas fasādi, nedz arī ar esošās mūra ēkas apjomu.
Ēkas
plānojuma shēma
Lai nodrošinātu
komercplatības nepārtrauktību, ēkai ir veidota viena ieeja no Baznīcas ielas un
viena ieeja no pagalma, papildus paredzot atsevišķas ieejas komerctelpās.
Pirmajā stāvā pagalma pusē paredzēts centrālais ieejas lobijs, kurā izvietojams
no nojaucamās ēkas pārnestais griestu gleznojums. Šis lobijs savieno abas kāpņu
telpas, kā arī kāpnes uz pazemes autostāvvietu un izeju uz atkritumu novietni.
Pazemes stāvā
paredzētas 18 autostāvvietas, kā arī iedzīvotāju velonovietnes un noliktavas. Lai
optimāli izmantotu pazemes stāva platību, nokļūšana tajā risināta tikai no
vienas kāpņu telpas, paredzot savienojumu ar otru kāpņu telpu caur pirmā stāva
lobiju. Lai palielinātu dzīvokļu platību 7. stāvā, arī piekļuve 7. stāva
dzīvokļiem un jumtam risināta tikai no vienas kāpņu telpas, paredzot lūku kāpņu
telpas virsgaismā.
Kopā ēkā ir 27
dzīvokļi, no tiem 6 — divistabu, 17 — trīsistabu un 4 — četristabu. Mazākie
dzīvokļi izvietoti zemākajos stāvos, savukārt plašākie — augšējos. Ēkā
paredzēts viens divlīmeņu dzīvoklis (6. un 7. stāvā).
Tehniskie rādītāji
- Ēkas
stāvu skaits — 7 + pazemes - Dzīvokļu
skaits — 27 - Dzīvokļu
telpu kopējā platība — 2565 m² - Terašu
platība — 182 m² - Komercplatība
— 256 m² - Kopējā
telpu platība (ieskaitot pagraba stāvu) — 3755 m² - Autostāvvietu
skaits — 18
RVC AZ TIAN 270.punkts un apakšpunkti- tātad atņemam no augšējā stāva 85 m²-netto.
Tā paša pasākuma 329. Punkts atņemam no tipstāviem erkerus(telpas) un balkonus 5*30=150m²(netto).
Esmu pārliecināts ,ka 235 m² – 10% dzīvokļu platības , kuru realizējot nāksies samazināt, pieauga tikai smukuma pēc, nevis Pasūtītāja vajadzību pēc…
Kādi biroji vēl piedalījās konkursā?
Bet ir jāatzīst, ka ēka iederas, ar mūsdienīgu ārējo veidolu un reti labs gadījums, kāds pēdējā laikā redzēts Rīgas centrā! Atzinības vērts darbs.
Ar šo projektu SZK pierāda, kā tas ir un paliek LV TOP birojs arhitektūrā. IMHO 🙂
Tu strādā SZK?
Manuprāt, ļoti izdevies konkursa darbs. Ēka, vismaz bildēs, patiesi iekļaujas apkārtējā vidē. Bravo.
Iekļaujas vidē? Smieklīgi!
Kā ēka izskatīsies pēc nofrizēšanas atbilstoši RTIAN 270., 329. punktiem?
Vai varbūt kādam liekas ,ka žūrijai pieņemot lēmumu par noteikumiem neatbilstoša darba nominēšanu, projektēšanas procesā būs indulgence pārkāpt noteikumus, vārdu sakot valsts-pašvaldību institūcijas -VKPAI un RB , uzņemsies risku skaņot?
Būtu dikti interesanti redzēt attīstību…
Dažkārt projektu priekšlikumus varētu vērtēt pēc racionalitātes un mūsdienu saprāta, ja vēlamies iekļauties pasaules arhitektūrā.
Vēlreiz, lai top skaidrs, aiz skaļiem vārdiem un emocionāliem izteicieniem parasti ir dzelžaini ierobežojumi 🙁
Es nejautāju un nediskutēju par šim projektam raksturīgām individuālām iezīmēm, utr ir viss OK, bet TIKAI par lietām un parādībām ,kas attiecas uz visiem -RVC AZ TIAN arī SZK-Z to starpā, un nav nevienas institūcijas ,kas atceltu vienam projektam noteikumu prasības.
Tieši tāpēc es taujāju, kā izskatīsies saskaņots projekts( pieņemu Pasūtītājam būtu interesanti cik m² paliks) pēc frizētavas.
Paskaidro lūdzu sīkāk (neliec visiem meklēt RTIAN)? Domā par jumta slīpumu un erkeru daudzumu? Apsījos…RTIAN p.270 ir par iedibināto stāvu skaitu, bet p.329 par priekšpagalmu ? Vai ne tur trāpīju…? Bet gan jau kolēģi ar šīm prasībām tiks galā. V.Brūzis arī galu galā bija zūrijā.
Gati, Tu taču zini, ka valsts nozīmes pilsētbūvnieciskajā piemineklī "Rīgas vēsturiskais centrs", apbūvi reglamentē RTIAN sastāvdaļa RVC AZ TIAN, pārsteigums ka kompetents arhitekts meklēja info galvenajos RTIAN.
Jā, jā zinu, bet nevaru to RVC daļu tīmeklī atrast (tikai vispārējais atvērās). Tur bija par erkeriem 50% no fasādes plaknes (kas savukārt nav minēts vispārīgajos RTIANos)… Kas tad ir šajos konkrētajos punktos teikts (moci te mani, citus:))? – erkeri un jumta slīpums 45 grādi… to domāji?
Nu, ja tas pats visiem zināmais, un Tevis nosauktais.
Huh.. domāju pārmetīsi "kas kurā punktā teikts" nezināšanā :)) 329, 270 Par erkeriem, ja pareizi traktēju, tad lodžija netiek uzskatīta par erkeru, t.i. no tā ēkas izvirzījuma lielajai pusei jābūt lodžijām, telpām – mazajai pusei. Šis tāds samērā incīgs burta traktējums, man jaunatklājums, ar ko nesen saskāros. Šķiet tas šeit pielietots. Par jumtu gan jau būs jābīda tur kkas. Tāpat kā kas dēļ kāpņu telpu (stūra noteikti) evakuācijas ceļiem un kom.šahtām virsspiedienam u.c…., bet pieredzējušie kolēģi, nešaubos, tiks galā. Jā, rādītāji nedaudz koriģēsies, bet nedomāju, ka būtiski. Tas gan teorētiski var notikt dēļ dienasgaismas neesamības stūra kāpņu telpā. Formāli viss… Lasīt vairāk »
Ar ko gan pamatots tāds 100% izbīdījums? Arhis mājai tā ir dubultā fasāde, ko pat pie labākās gribas nevar pievienot funkcijai. Tik vien kā smukums un akustiskā siena, nenoliedzami brīnumainā kārtā izlīdusi ārpus sarkanajām līnijām, bet vismaz var pamatot, ka tā tik detaļa, ne telpa. Vēsturiskajām ēkām uz Baznīcas-Lāčplēša ielām , kvartālos ko ierobežo Ģertrūdes bazn., Dzirnavu , Skolas, Brīvības iela, pat ēkām kam ir erkeri un balkoni( kas izvirzās ārpus fasādes) tie aizņem =< 2/5 ielas fasādes. Ir tikai viena ēka , kuru varētu pievilkt kā prototipu- Baznīcas 8, kur izvirzījums ārpus sarkanajām līnijām aizņem =<3/4 no fasādes, bet… Lasīt vairāk »
Sanāk: kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Netrodu nevienu punktu kas šādu izvirzītu erkeru, lodžiju izvirzījumu aizliegtu. Neiebilstu pret arhitektu radošu pieeju likumiem ja tas ir sociāli atbildīgi, t.i.neviens necieš. Par to pēdējo laiku tendenci ar uzpūstām ēkām, toršu jumtiem u.c.pilnībā piekrītu. Proporcijas ir pasmagas, ko autori gan mēģina kompensēt vizuāli atvieglojot fasādes. Ja kas tiks aizbūvēts…?, to nedrīkst pieļaut. Vai tādas lietas ir RVC padomes, vai drizak Buvvaldes kompetence? Dienasgaisma dz.māju kāpņu telpās nav ugunsdrošības prasība, ja atrisināta dūmu nosūce. Tas palicis LBNā 211-98 "dadzstāvu dzīvojamie nami", bez sīkāka paskaidrojuma. Tas, manuprāt, jāņem ārā. Insolācija te gan netiek prasīta,… Lasīt vairāk »
Kā jau minēju ,konteksts nekādi neargumentē nepieciešamību pēc 100% erkera ( ceru ARHIS dubulto fasādi nedēvēs par kontekstu, tas ir tikai izvirzīts stiklojums, bez kādas telpiskas funkcijas), kaut protams neattaisnoti aizņem telpu(1.5 metrs!) iekšpus sarkanajām līnijām 1. stāvā, bet tā tomēr ir vēsture ( gan. jau nedarbnieki zin ko ēduši), savukārt SZK_Z autoriem, žūrijai un RVC padomei nāksies vērtēt tieši kontekstu, lai pamatotu savu risinājumu. Pat ja pieņemam,ka erkeri de jure ir +- tuvu max. atļautajam, tomēr saglabājot vēlmi pēc balkoniem latvju raksts pārvērtīsies stabiņos( akurāt kā Baznīcas 31), un starp stabiņiem balkoni, dikti jau šaubos vai izdosies konteksta pēc… Lasīt vairāk »
Pa lielam jau viedokļi mums sakrīt un sākam malt vienu un to pašu. Atbildība ir pirmkārt pasūtītāja (pārstāvjus viņš izvēlas), tad autora, tad žūrijas (te pieklibo) un tad skaņojošo ziņā. Mūs par tiesnešiem neviens nav aicinājis :)), bet varam konstruktīvi padalīties viedokļos. Pie tam, šis bija nepārprotami uzaicināto konkurss. Viena pirmā vieta ar tiesībām prēmiju neizmaksāt ja autors ir uzaicinātais, un vienu veicināšanas prēmiju kas nesedz pašizmaksas. Nežēlīgi, ne? Un tur vēl 10.gadu pieredzes un 2.līdzvērtīgu realizētu objektu prasībām. Kur nu vēl skaidrāk, ka no malas " …not welcom". Un kāpēc šādi nevarētu?, ja vairāki kolēģi ir apmaksāti. Ir ok… Lasīt vairāk »
Protams ,ka esam vienisprātis daudzkur, bet pavingrināsimiems retorikā…. Nu nepiekritīšu, ka izdosies ierakstīties ~19, kāpēc? 1. vid .attālums starp sark. līn. B ielai ir 18.15 metri( platākā iela!). 2. Augstumu mēra no sark. līn. vid. punkta ,kas ir kā pats rakstīji ~ -0.25 m nekā krustojumā ( veikalu uz stūra taču neraksi iekšā, kaut kādu cokolu, taču pret Lācplēša ielu liksi , nu vismaz 0.15m). Tas nozīmē (18.15-0.25-0.15), pēc objektīvās 0.000, dzegai būtu jābūt ne vairāk kā 17,75( SZK-Z risinājumā margu augšpuse-dzega-17,7, zināja ko ēd, cepums!). Ja jau marga tad grīdas atzīme 16,75m, publiskais stāvs vismaz 2.8+0.3=3.1m, paliek pāri 13.65m,… Lasīt vairāk »
nu nu. Var droši ņemt maksimālo platumu 18.3 (18.2732 Baznīcas ielā) un + 15…20cm (p.269.2), jo Lāčplēšiela iet uz augšu un var mērīt no vidējā. Ja platākā vieta būtu augstākā punktā, tad būti otrādi, bet te tā nav. Nevajag margas augšu mērīt, ja tā ir ažūra, bet dzegu (p.274), bet augšējo parapeta malu (p.270.2). Un 17.7m SZK/Z darbā visticamāk(?) nav Tava aprēķina pamatojums (5cm zem max.atļautā), bet vnk 5.stāviem te ir pilnīga brīvība, kas tik brīvi nav gadījumā ar 6.stāviem. Saorganizējot attiecīgi ieejas, pieļauju līmeņa pazeminājuma iespējamību 1.st., lai publiskās telpās būtu augstāki griesti, lai gan tik smalki te nebiju… Lasīt vairāk »
Tiesa gan, ja pasūtītājs pasaka, ka 1.st. grib 3.5…4m griestu H, bet dzīvokļos min.2.9…un piekārtos, tad šī mana pieeja garām. Ārzemnieki vispār drusku brīnās par šo mūsu šikošanu ~3m, piekārtie griesti, lielās guļamistabas, daudzie balkoni, plašās koplietošanas telpas par ko spiesti maksāt iedzīvotāji. Cilvēks jau galvenais grib nopirkt vietu šeit centrā. Nesen biju Vācijā vienā augstas klases Herzog&deMeuron dzīv.projektā ar 2.55m griestu H (vēl pārmērīju), publiskā telpā 2.8 un vēl vienā šveiciešu projektā ar līdzīgiem augstumiem. Proporcijas, dizains. Viss eleganti. Bet mums nav pietiekami šiki, esam lielāki augumā?, pieraduši pie plašumiem u.c., tikai kad piestāda būvtāmi, tad sākam domāt uz… Lasīt vairāk »
Principā Tev piekrītu, objektīvi būtu jābūt pēc vietējā tirgus pirktspējas, bet te Rīga vienmēr ir kalpojusi daudz plašākam reģionam, tāpēc jau vēsturiski un pat sovokā centrā bija šiki vonungi. Mūsdienās tikai seko kontekstam.
Bet par iepriekšējo arī Tu apstiprini ka neko vairāk kā 7 stāvus nespiedīs. Diskutējam par mazām niansēm, pēc Tavas receptes profitētu par ~35m2,(uz ~ 2600m2, ap procentu)vai vērts saspiest pirmo stāvu .
Niansēs tomēr esi slīps. 271.3.. , punktā tomēr tam dzegas augstumam jābūt tur un tādam, kur un kādu to SZK_Z un es definēju….
Es arī domāju šikus, RVC cienīgus dz. un 2.7m griesti nav vienīgais kritērijs (ir tādas mājas arī RVC). Pieminētajā Arhis stikla mājā pie baznīcas 1.st.(vīna veikals u.c.) ir vēl zemāki griesti, ~2.6m tā vizuāli piemetot. Un kas? 3m nekādi?
Teicu +10% un vairāk, t.i.gan dzivokliem (+200m un vairak), gan publiskam 1.st.telpam (+100m un vairak), ari terases +150m… un 10% vairak ari auto (2…3). Tas viss bez 8.stāva un nemēģini te staipīt pa savam pieturoties pie aplam pieņemtās tēzes no kuras netiec projām. Šai mūsu teorētiskai diskusijai, protams, nekāda saistība-ietekme ar doto realitāti, bet bij incigi. Plds!
Atslēgas vārds – konkrētā kvartāla ( pat gruntsgabala) konteksts. Par publiskajām ēkām normatīvs grīda-griesti 2.8m un ne mazāk, rekonstrukcijā 2.7m, kas reālajā dzīvē notiek, ko kurš un kur iestellē, tas ir cits stāsts, mēs diskutējam ,ko de jure drīkst un var un bez shortcut’iem , respektīvi, kas drīkst atrasties dokumentācijā-projekta stadijās. Nu ko teikt vīrs un vārds, vai tad es ventiņu vēl provocēšu…. Drīzāk vairāksolīšu, ja paliek septiņi stāvi… Un man pieder L13 nams( tas ir uz mana gruntsgabala jau tagad un ja vēl man arī ir saistības par visiem tā dzīvokļiem), es varu garantēt vēl lielāku platību nekā Tu… Lasīt vairāk »
LBN 211-98 nav spēkā, 211-08 viss ir ok
45. punkts ir gan, nenoliedzami kontektstā ar virsgaismu OK proj. risinājums.
daudzi SZK/Z darbi ir likušies pārlieku kruzuļaini, bet šis ir tiešām gaumīgs + lieliski sēž vidē. apsveicu! ceru, ka līdz realizācijai netiks apfrizēts!
Pagarbā pazudis viens lifts 🙂 Iezīmejot liftu pazūd daudz autostāvvietu.
Kādēļ Tu domā, ka abi lifti ir paredzēti līdz pagrabam?
Vispār jau var nemaz autiņus nelikt RVC…
kaut protams lifta bedre nav ievērtēta…
Tieši tā nevajg zīmet muļķibas, kuras šeit ir tik daudz, ka neticas ka darbu radījuši profesionālie SZK arhitekti, jānem nost sertifikāts
Par ko tieši 2. kurss grib atņemt sertifikātu? Varētu lūdzu pa punktiem?
Tas taču ir jebkuram skaidri saprotms.
Konkursa nolikumā skaidri teikts ka darbiem ievērot PAU un RTIAN AZ, ja
sertificets arhitekts atlaujas iesniegt konkursa darbu kas neatbilst nolikumam…tad javērtē viņa spējas ievērot likumus un noteikumus vispār…
Savādāk kāda tam sertifikāta jēga…
Interesanti, kas bija žūrijā? Dīvaini, jo reizēm darbus vērtē pēc atbilstības normatīvai bāzei, reizēm ne. Vai var but tā , ka neatbilst>
Konkursa žūrija – priekšsēdētājs G. Čakāns, komisijas locekļi N. Lojāns, arhitekti L. Markova (VKPAI pārstāve), I. Miezīte, E. Timofejevs, V. Brūzis (Rīgas pilsētas KPAN vadītājs) un M. Treija (vērtējums iesniegts rakstiskā formā un iekļauts kopējā balsojumā) 2014.gada 10. decembrī pieņēma lēmumu atklātā balsojumā piešķirt pirmo vietu un veicināšanas prēmiju Žūrijas komisijas locekļu rekomendācija pasūtītājam – relatīvi labākās, 1.vietas, darbu iesniegt izskatīšanai tuvākajā nozīmētajā RVCSAP, leģimitējot konkursu. Turpinot darbu pie projekta, koriģēt jumta slīpumu, ja tas nepieciešams saskaņā ar RVC AZ TIAN normatīvu, piedāvāt variantus fasādes un jumta materiālam, racionalizēt balkonu izvietojumu pret Lāčplēša ielu, saglabājot piedāvāto plānojumu, veikt Lāčplēša ielas… Lasīt vairāk »
redzi, cik riskanta profesija.. labāk uz 3 kursu nemaz neej!
lifta bedri var "piekārt" pie griestiem un lifta šahtu balstīt uz pārsegumu- pastaigāt arī vajag ….
Arī "piekarot" pa apakšu cauri neiziesi 🙂
protams 1.8-1.7 metri virs grīdas ir praktiski lietojams augstums, bet apdrošinātāji varētu iebilst risnājumam autostāvvietā, kad sāks pie šiem vērsties neuzmanīgie.
Man tas būtu ļoti interesanti, ko par kolēģu darbu domā AS,
Ja Tu jautā man, tad domāju, ka Uģis un komanda izveidojis korektu apbūves priekšlikumu un uzvarējis korektā konkursā ar labāko priedāvājumu (esmu gan redzējis tikai 2.vietu). Cik zinu bija trīs uzaicinātie apmaksātie, tai skaitā Arhis, iepriekš ar klientu bija strādājis 2.vietas ieguvējs, SZK šo investoru nekad nebija pat redzējuši – tā ka iepriekš izskanējušās sazvērestības teorijas pie FairPlay tēmas šoreiz nav aktuālas. Apbūves noteikumu asprātīga interpretācija un konkursa risinājuma neatbilstība dažiem noteikumu punktiem man nekad nav šķitusi problēma, gluži otrādi (neatkārtošos).
Vai tad Zābers un "konkursa" pasūtītāju pārstāvis Timofejevs jau kopš kursa laikiem nav labi draugi un iepriekš vairākus objektus taisījuši kopā?
Nenocietos, no diviem redzētajiem darbiem(visticamākais jau, ka arī no visiem) protams labākais, Bet… Kā jau te izskanēja , un esmu pats sen pie šādas pārliecības, pietiek sevi mānīt un atstāt RVC likumu esošajā redakcijā, privātajiem sen vajadzēja ļaut izvērsties ar slēgtajiem konkursiem, nevis nerrot potenciālos mēģinātājus, pasākums degradē konkursu būtību. Tas ka VKPAI, UNESCO,RB baidās,ka Pasūtītājs novāks štrunteniekus un nāksies pieņemt štrunta risinājumus, tāpēc taču var mierīgi pateikt ,ka nav nominējamu darbu starp štrunteniekiem un viss, sākam visu no sākuma, kamēr Pasūtītājs nesarunā tādus dalībnieku no kuriem var izvēlēties, vismaz kuri ir spējīgi izpildīt prasīto. Arī šeit notikās tas, kam… Lasīt vairāk »
Renār, varbūt laiks mainīt noteikumus? Varbūt laiks atsiet arhitektu rokas, atstāt koriģējošus augstuma lielumus un likties mierā. Neviens visā pasaulē tā ar pieminekļu aizsardzību neiespringst, bet iet uz priekšu. Pilsēta, tās iedzīvotāji mainās, – nedzīvojam taču 20.gadsimta sākumā. Varbūt laiks VKPAI, UNESCO un citu organizāciju uzliktos ierobežojumus pārskatīt? Varbūt uz lietām jāpaskatās principiāli?
Tas nekad nenotiks, jo VKPAI kontrolētā zona ir pēdējā vieta , kur LR arh.vēl kaut ko var nopelnīt, par to viņi tiešām rūpējas tālredzīgi.
Kā jau te vietnē diskusijās ir malts, LR sabiedrībai vajag restaurēt un rekonstruēt, nevis jaunradīt, līdz ar to, VKPAI lobijs būs tik ilgi stiprs, kamēr būs sabiedŗibas uzdevums -restaurēt, rekostruēt…( Dārta Veidera ekskurss vēsturē labs pamatojums).
Savukārt lai viņi būtu stipri vajag stingrus noteikumus, un institūcijas ,kas tos ievieš…
Miķeli, stāsts jau nebija par krekliem(normatīviem)….
Saprotu, Renār Tevi. Par krekliem ( normatīviem ) tomēr ar mazliet gribās. Tu tiešām domā, ka VKPAI rīkojas tālredzīgi sarakstot visu līdz mm? Vai sabiedrība vispār saprot kaut ko no arhitektūras? Saprot varbūt 1%. VKPAI , man šķiet, bremzē arhitektūras attīstību ar savu kapeikošanu. Vai tā nevienam neliekas, ka 10%, 15% robežās varētu būt atkāpes no normatīviem risinājuma viengabalainības dēļ? Un kurš ir galvenais izlēmējs modernās arhitektūras jautājumos VKPI – ne jau taču jaunbūvju meistari? Kaut kāds paradokss veidojas.
Patiesībā jau krekli var būt dažādi, gan balti , gan puķaini, bet lai nav tā ,ka Tu ierodies baltā kreklā ar mellām podziņām, un Tu esi banā, savukārt kāds cits ierodas puķainā, bet viņam pasaka:" lūdzu un pieņemšanu tomēr baltajā kreklā". LR sabiedŗibai neinteresē jaunrade-jaunbūves, kāpēc jautāsi, manuprāt DV izklāstīja incanti. Tātad ja sabiedrībai neinteresē, nav nekādas sab. politikas šai jautājumā, tirgus oikonomika iekārto:" lēti, labi, ātri", jo tāpat būs s..ds, ko vajag tikai investoram, naudas apguvējam, devējam, kamdēļ mocīties. Respektīvi cunfte te nevar nopelnīt īsti iztikšanai, degradējas piedāvājums. Savukārt rest&reko sabiedrībai interesē līdz ar to "dārgi,ļoti labi, un ilgstoši",… Lasīt vairāk »
DV patiešām sniedza izsmeļošu analīzi, tomēr ,man šķiet, ka jaunbūves sabiedrību tomēr interesē, tik traki ar mums nav. Lēti, labi, ātri ir iestrādāts PIL un vajadzētu domāt kā to padarīt sabalansētu. VKPAI lobijs jau tagad ir uzstiepis tādas prasības, ka čau visiem jaunbūvju projektētājiem ir klusi piezadzies, vai manā interpretācijā tā ir Lielā Rasma.
Kāpēc tad jaunbūvju jomā LR arhitektūra ir tik švakā paskatā vērtējot Baltijas kontekstu? Un sākām vienmērīgi atpalikt jau no 90 tajiem, lai arī sākām +- vienādi, tā ka droši varu teikt problēma ir dziļa un sistēmiska.Piekrītu DV argumentācijai. No tā izriet PIL pielietošana un VKPAI&co hegemonija pusvalstī(ekonomiski vēl vairāk), tas ir Rīgā.
+ attiecībā uz VKPAI hegemoniju , objekti kur viņi nosaka rīcību ir dāsni finansēti gan no valsts& pašvaldības, gan privātie neriskē haltūrēt, vārdu sakot. tagad viņi ir cuftes ekonomikas krusttēvi.
Nu piekrīti, tas ka dominē VKPI īsti pareizi nav, tas tāds Putina Atpakaļ Nākotnē virziens. Vai tad tas Arhitektūras Fabrikām ir izdevīgi? Liekas ka nē. Vai investoriem izdevīgi. Liekas ka nē. Tai pat laikā Triangula bastions ir tapis. Kur tas sāls? Jaunbūvju arhitektiem un investoriem nav ietekmes vai tomēr neredzamā veidā caur kādu padomi ir? Ja ir, tad mm dažādos nolikumos domāti acu aizmālēšanai un atkāpes ripo cauri bez īpašas mm ķeršanas?
Vecs personīgs kreņķis parasti traucē klausīties un domāt. Jau gadu atpakaļ formulēju savu viedokli “Noteikumu” un “vienas taisnības” jautājumā. Tātad 1. Arhitekta pienākums ir nevis tos ievērot, bet gan katru reizi konkrētajā projektā apšaubīt aktuālo redakciju meklējot laikmetam atbilstošāku interpretāciju. Jā, reizēm par to diskvalificē, bet reizēm piedāvājums tiek pieņemts – riskēt vai nē? – katra paša izvēle. 2. Protams, ka jāmeklē kompromiss starp “harmoniju” un biznesu. Tomēr, tas jāmeklē arī starp biznesu un harmoniju. Iesaku Tev ieķīlāt visus savus, radinieku un mantinieku īpašumus un par bankā aizlienētu naudu šeit vai citur RVC uzbūvēt visus apmierinošu paraug”harmoniju” iztērējot minimumu nevis… Lasīt vairāk »
Andi, uzmanigi…sita, netisam, atklasi Mikela personibu.
Esmu ko palaidis garām? Tev ir kanditāts? – atraksti man uz @. Citādi ziņkārība moka kopš viņa uzrašanās.
Papētiju komentāru un atskārtu, ka esmu palaidis garām to ka Tava komenāra adresāts bija Renārs. No turienes tad arī pārpratums ar "komercarhitektūras vingrinājumiem" un Miķeļa personību. Biju iedomājies, ka komentārs adresēts Miķelim. Kad nu šāds pārpratums ir noticis, jāizmanot izdevība un jāatzīst, ka man šī nav pirmā reize, kad savelku kopā nepareizos komentārus ar nepareizajām atbildēm. Es ne reizi vien esmu vēlējies, lai izvērstākajos komentāros un atbildēs uz tiem, būtu kāda grafiska norāde, kas skaidrāk parādītu saiknes starp komentāriem. Strīpiņa, toņa lauciņš vai kas tamlīdzīgs, kas visu saliktu pa vietām. Bet nu…tas jau butu jautajums programmētājiem. Kas attiecas uz Miķeli,… Lasīt vairāk »
1.punkts ir ļoti labs, tomēr riskēt atļausies ne jau visi, kas parasti pazemina konkursa gala rezultātu vai kvalitāti. Acīga komisija parasti par pārkāpumiem diskvalificē. Gala rezultātā visu izšķir no pirmā acu uzmetiena nebūtisku sīkumu summa.
Mik, kas svarīgāks – Miķeļa personība vai tēmas par kurām rakstu?
Nenoliedzu, ka traucē paskatīties svaigi uz lietām, galu galā esam cilvēki… 1. Piekrītu, bet tad BANA vai DERĪGUMA apliecinājumam no vērtētāju puses ir jābūt argumentētam, un pamatotam( parasti vērtētāji izlīdzas ar formālismiem un bezargumentu nekonsekvenci, vērtējumi nav tiesiski un savietojami). Nenoliedzami arī autoram jāapzinās un darbā jāparāda :"es pārkāpju šo un to , jo….". Lai nav nejaušību, par kurām pēc tam ir diskusijas RVC padomē, VKPAI utt… :" Nepamanījām , nākas pārtaisīt…." 2. Es jau tiešām nu noteikti nebūšu tas,kas raud par harmoniju v. bizness, vienīgais par ko es argumentēju- ar komerciju( to maksimāli palielinot) nevajadzētu izcelties no konteksta, vārdu… Lasīt vairāk »
Piekrītu Tev , šis ir korekts darbs un pierāda, ka ja grib, tad izmantojot klasiskas kompozīcijas metodes ( bez metaforām ) var panākt kvalitatīvu rezultātu. Retorisks jautājums – vai nav pienācis laiks pārskatīt visu RVC ierobežojošos paketi un atsiet beidzot arhitektiem rokas sīkumjautājumos. Galu galā – RVC nav taču nekāda "svētā govs", to pierādīja Ulmaiņlaiku plānošanas metodes. Vai vēstures sargi nav pārāk ietekmīgi un vai spēles noteikumi nav pārāk bargi un neapslāpē arhitektu jaunradi?
Vispirms vēlos apsveikt Uģi un kolēģus ar uzvaru šajā konkursā! Lielisks darbs padarīts. Tā kā šī ir profesionāla rakstura platforma, tad uz vispārējās sajūsmas fona (bez ironijas, arī man patīk), atļaušos paust arī kādu kritisku vārdu. Vērtējumi "gaumīgi"…, "labi iesēžas vidē"… tā var spriest katrs daudz maz inteliģents rīdzinieks, bet no profesionāļiem varētu sagaidīt arī ko bišk vairāk. Vismaz es šādā stadijā to uztvertu pozitīvi – kā "ceļa maizi" tālākai projekta virzībai (ja jau reiz publicēja = ko sagaida). Vēl arī tas, ka mani nepamet sajūta, ka pēc līdzīga "gaumīgi….labi iesēžas" kritērijiem pārsvarā tiek vērtēta arhitektūra…, neiedziļinoties. V.Neilands arhitektūru salīdzināja… Lasīt vairāk »
šāda tipa jaunajos projektos visvairaak traucē, ka tie ir "uzpūsti", savādāk nenosauksi… nevar noslēpt, ka kāds vai kādi ir centušies par katru cenu izspiest ūber-maximālos kvadrātmetrus un dzīvokļu skaitu. tas, savukārt, neizbēgami ietekmē ēkas vizuālo tēlu – tā zaudē savu majestātiskumu, mieru, stabilitāti – nevar sacensties ar vēsturiskajasm celtnēm tai apkārt, neveido harmonisku ainavu ap sevi…. arī pats esmu bijis šādā situācijā, Rīgas centrā, zem pasūtītāja un "tirgus" spiediena, tāpēc netiesāju bargi, bet – tomēr neesmu sajūsmā par acīmredzamo – kā vienā gadījumas, tā otrā (arī savā 🙂 interesanti, vai ir kāds "mehānisms", kas varētu objektīvi pasargāt no šādas (uzpūšanas)… Lasīt vairāk »
…vienīgais mehānisms kā izvairīties no "uzpūstām" ēkām ir mums arhitektiem radīt maksimāli optimālos rādītājus elegantās proporcijās un veidā. Domā te ir maksimālie rādītāji? Varētu dabūt 10% un vairāk, bez tiem lielajiem izvirzījumiem uz ielas, tikai tad max.griestu H dzivoklos butu 2.7…2.8m, kas man skiet pilnigi ok
Vai tiks rādīti arī pārējie iesniegtie projekti?
Nebrīnīsimies, ja pasūtītājs jau devis juristiem uzdevumu pievērsties Didrihsona arhitektiem…
faktiski, labas, kontekstuālas (iederīgas) arhitektūras kritērijs varētu būt – vai un cik lielā mērā šo celtni – bez īpašiem tās pārveidojumiem – varam iedomāties kā iederīgu citā vidē, citā rajonā – teiksmi, Pļavniekos, vai Čiekurkalnā, vai citur kur ārpus Rīgas centra.
Ja varam – tad ir ne tik labi…. ja nē, tad, eventuāli, jauno objektu varam uzskatīt par vidē iederīgāku, videi harmoniskāk izveidotu…
Kā tas ir šajā gadījumā – spriediet paši.
Bet, jo "spilgtāka", nemierīgāka un ….sadrumstalotāka fasāde, jo vairāk tajā jumta logu rindu, tā pat balkonu un lodžiju – jo tā tomēr Centra videi un noskaņai mazliet svešāka….
sorry, papildināju – "(..)citā vidē, citā vietā, citā rajonā(..)"
vēl viens "ledus" uz lāčplēša ielas.
trauslā balkoniņu, mardziņu un redelīšu arhitektūra, kas pārsvarā raksturīga dzīvojamiem rajoniem, ne pārāk iederas centra diezgan monumentālajā vidē.
Pilnīgi piekrītu.. + viņiem vispār jāmaina nosaukums, sīlis zāberts un kruzuļu margas, tas jau tāds standarts kļūst birojam..
Pluss/Mīnuss +/- Man nav kur piesieties, labāk iesaistītu ēku apkārtējā vidē grūti izveidot. Viņa iederas, viņa iekļaujas, skaita ēka. Vizuāli spēlēts pēc noteikumiem, bet man liekas, kaut kas jau Latvijas arhitektūrā tik ļoti redzēts, un līdz ar to nav sajūtas.
Pluss + Iespējamie dzīvokļu interjeri ļoti labi risināti, mūsdienīgi. Pluss un cepums par to. 🙂