Arhis
arhitektu
priekšlikumā plānotais nams Lāčplēša / Baznīcas ielas stūrī veidots ar
atvērumu, piedāvājot skatu uz tajā pašā īpašumā (Lācplēša 11/13) esošo vēsturisko
blakusēku no Baznīcas ielas, līdz ar ko jaunais nams faktiski sastāv no diviem
atseviškiem apjomiem.
Kvartāla
kompozīcija, pagalmu noteikumi, apbūves rādītāji
Ar stūra apbūves veidošanu Lāčplēša ielā 11/13
tradicionālajā augstumā un veidā tiek pabeigta kvartāla kopējā kompozīcija un
izveidots pilsētas centrālajai daļai raksturīgs perimetrālās apbūves kvartāls. Esošais pagalms ēkai Lāčplēša ielā 13 (8,6 x 15 m)
nodrošina formāli nepieciešamo pagalmu noteikumu izpildi īpašumā Lācplēša 11/13. Jaunās ēkas pagalms ar kopējo platību 540 m² veidots
pārsvarā kā «zaļais pagalms» ar rekreācijas funkciju (terase, bērnu laukums un
citas funkcijas). Apbūves blīvums īpašumā kopā atbilst noteikumu prasībām
un ir 60 %.
Ēkas
augstumi
Ēkas augstumi līdz galvenajai dzegai ir 18 m, līdz
augstākajam punktam 24 m. Lāčplēša ielas dzegas augstums ir kā pret baznīcas
ielu, tas nepārsniedz divkāršo šaurākās ielas platuma principu.
Pagalms,
ēkas fasāžu redzamība
Projektētais apzaļumotais pagalms ir papildinājums «zaļo»
pagalmu struktūrai centrā tuvākajā apkārtnē un ir veidots kā attīstīta,
komfortabla rekreācijas zona gan ēkas iedzīvotājiem gan kā publiskās ārtelpas
papildinājums pilsētniekiem. Atvērums ēkā pret Baznīcas ielu un jaunā būvapjoma atkāpe
no Lācplēša 13 nodrošina šī ēkas fasādes uztveri no publiskās ārtelpas — ielām.
Ēkas
izveides arhitektoniskie principi
Ēkas fasādes izteiksme pret publisko ārtelpu ir
tradicionālāka, masīvāka, materialitātē un proporciju sistēmā «ievērtē»
pilsētas centrā un tuvākajā apkārtnē esošo ēku proporciju sistēmu. Iekšējā — pagalma fasāde veidota atvērtāka, ažūrāka,
apzaļumota kā «zaļā pagalma» vertikālais turpinājums.
Saglabājamās
vērtības
Tiek rekonstruēts kultūrvēsturiski ļoti svarīgais griestu
gleznojums, kas atrodas esošajā koka ēkā, to pārvietojot uz jaunās ēkas
publiski pieejamu zonu, tieši tajās pašās atrašanās kooordinātēs, lietojot kā
komerctelpu griestu dekoru. Tiek saglabāts teritorijā esošais koks, atkāpjoties no tā
stumbra un lapotnes 10 m. Jaunveidotā ēka ir ar atkāpi un vizuāli atvērta pret
esošo Lācplēša ielas 13 ēku ar tās kultūrvērturisko fasādi.
Funkcionālais
sadalījums
Ēkas pirmajā stāvā paredzētas publiski pieejamas
komercplatības un iekšējais dārzs. Kafejnīcām paredzēta tieša saikne ar āra
terasēm uz iekšpagalmu. Autostāvvietas izvietotas ēkas pazemes stāvā un
īslaicīgās uzturēšanās auto pagalmā zem apzaļumotas pergolas.Piegāde komerczonām no pazemes autostāvvietas. Šeit arī
daļa no komerczonu platībām, kas veidotas divstāvīgas. No 2. līdz 7. stāvam paredzēti dzīvokļi. Katram dzīvoklim
iespējamas āra telpas — balkoni uz iekšpagalmu un no 6. stāva plašas
apzaļumotas terases.
Tehniskie
rādītāji
- Apbūves blīvums — 60 %
- Apbūves laukums — 507 m²
- Ēkas stāvu skaits — 7
- Ēkas stāvu platība — 3242 m²
- Kopējā telpu platība — 3490 m²
- Izīrējamo telpu paltība — 529 m²
- Dzīvojamo telpu platība
— 2135 m²
- Tehnisko telpu platība
— 441 m²
- Koplietošanas telpu
platība — 161m² - Pagalma apzaļumoto
platību laukums — 200 m² - Pazemes
stāvvietu skaits gab. — 14+ 5
Par maz ir materiāla par ēkas fasāžu uztveri no ielu skatu punktiem, lai spriestu par ēkas iederību esošājā apbūvē. Plānojumi- tas jau ir pakārtoti un vidi, kas šajā gadījumā būtu būtiskākais, sevišķi neietekmē.
Ēka, kura izskatās pēc 90.o gadu projekta, no visiem skatu punktiem izskatīsies vienādi – pēc 90.o gadu projekta.
Griezumā skatos, ka pagrabs līdz pašai vecajai blakus ēkai…! Tas pats SZK, neredzu kā ir Open AD/Tectum variantā. Un tas pat nav efektīvs spriežot pēc mašīnu skaitu 14. Kas mums ir ar šo? Tāda milzīga plaisa starp arhitektiem kas vnk zīmē pagrabus uz nebēdu, kamēr būvnieki bliež par tiem objektīvi milzīgos ciparus…, pasūtītāji nervozi…tad pārprojektē… DOPā vēl jānodrošina ieejas tai ēkā, jāpārnes tīkli utt.
Uzdrīkstēšos apšaubīt ēkas galveno konceptu, kas šo projektu kā paceļ, tā norok. Acīmredzot daudziem dzīvokļu projektētājiem ir svarīga pašizpausme un māžošanās uz sakārtotas un gaumīgas pilsētvides rēķina, jo citādi taču garlaicīgi. Tā rezultātā, fasādes nekā citādi nevar nosaukt kā nekonsekventas, nekārtīgas; ķipa "random" un "creative", šī ēkas „eksplozija”, jeb Habitat ’67 stilistisks pakaļdarinājums, mēģina izdarīt krietni par daudz un tur arī izgāzīsies detalizācijā. Pēc manām domām perimetrālas apbūves kontekstā, kādā atrodas šis projekts un citi tam lidzīgie (Sarkanais Ledus), nekad nederēs nejauši izbīdītās kastītes, pārkares un tamlīdzīgi skulpturāli brīnumi. Un šajā gadījumā attaisnojums tam nav kvadrātmetru trūkums, jo tie šeit… Lasīt vairāk »
piekrītu, tas "random", ķip "creative" neregulārais apjomu un elementu dalijums jau ir apnicis, studijās šitos saucam par "svītru kodu" arhitektūru, kur divus autoru projektus nevar atšķirt. Tas pats arī parādās 80% konkursu un leicina par arhiektu radoso nespēju vai slinkumu. "Ai sametīs kā pagadās, būs labi. Viss raibs, visiem patīk." Tas pats par iekšpagalmu. Cerēja velreiz izšaut Strēlnieku 8 projekta ideju, nesanāca.. Un vecais teiciens- "Ārsti savas kļūdas aprok, arhitekti apaudzē ar vīteņaugiem." iet labi vietā, varbūt nevajadzētu jau meta stadijā to akcentēt..
Protams trešais nominants no aicinātajiem un barotajiem gladiātoriem…
Lai arī tiek neganti ekspluatēta Arhis šo pašu autoru izstrādātā Strēlnieku ielas projekta shēma, tomēr man liekas vispievilcīgākais risinājums no visiem trim…
1. vieta pavelkas uz vairāk tradicionālo, un laikam jau kontekstuālākā, un vērtētājiem pieņemamākā, līdz ar to Arhis pakāš, jo vieta jau gluži nav ļoti nozīmīga pilsētbūnieciskajā ansamblī, bet kāpēc pakāš 2. vietai nesapratu ,galīgi nesapratu?
P.S. Andim, redzi tomēr bez kādām sāpēm nezaudējot ne naudu ne kompeni var uztaisīt arī normatīvu ietvaros, cita lieta , ka vērtētājiem likās par agresīvu ( un iespējams arī līdzīgu Strēlnieku ielas projektam)
Nezaudējot naudu? Paskaties ciparus – Arhim par 20% mazāk pārdodamo dzīvokļu m2, tas investoram nozīmē min 30% mazāku peļņu.
Brīnos tikai par vienu, investori šodien ir diezgan lieli cietpauri, – atceries gadsimta sākumu un 2 . stāva dzīvokļus ar paaugstinātiem griestiem 3.2-3.4 m , krāšņiem dekoriem un citu saimnieku atribūtiku. Var taču diferencēt piedāvājumu, bet nē visi stāvi vienādi. Bet var jau būt ka modernisma padomju interpretācija ar 2.4 m ir investoros iezīdusies ar mātes pienu un tur neko nevar padarīt – padomju modernisma trauma.
ka reizi Strēlnieku ielā Arhim bija par 20% mazākas platības, bet tomēr 1.vieta, salīdzinājumā ar otro vietu… šajā reizē kaut kas nav nostrādājis.
Domā ka žūrija objektīvi salīdzina un pārbauda šos ekonomiskos rādītājus? Tas notiek reti. Gan šis, gan Tevis pieminētais Str8 ir apliecinājums tam. Ierakstīt citādi skopajā programmā, ka vajag maksimumu vēl māk, bet pēc tam tāpat pēc vizuālā un arī nostrādātības spriež, neiedziļinoties… Te pasūtītājam pašam atliek izsekot vai viņa nolīgtai atbildīgai tehniskai žūrijai. Obligātajiem regulāriem žūrētājiem (VKPAI, RPB…) investora peļņa maz interesē… , arī LAS pārstāvjiem… Šī ir "biete" arī mūsu dārziņā (secīguma trūkums, ja pasūtītājs pats nav profiņš) un ar paviršību šajā, kā arī būves risinājuma dārdzības sākotnējā stadijā neizvērtēšanas pieeju būtiski atšķiramies no skandināvijas un rietumeiropas prakses. Nezinu… Lasīt vairāk »
nu, nu, nu…gan jau, ka Pasūtītājs un viņa pārstāvji m2 kritēriju pat ļoti skatās! un saprot.
varētu būt, ka viņi paši ne ļoti vienmēr normās un/vai stila vai konteksta niansēs ir gatavi iedziļināties, bet, nu, m2 (lasi – "euro savā kabatā") gan jau nu, ka viņi gan spēj, gan grib saskaitīt, gan arī pamana.
cita lieta, ka reizēm kādi citi "personiskie" plusi vērtējumā var nostrādāt… vai "caursišanas" spējas, piemēram.. …
…patiesībā no manas puses tas nebija jautājums, bet apgalvojums. Neskatās jeb skatās pavirši un/vai nesaprot. Ne visos gadījumos, protams. Bet vismaz pusei no pēdējiem gadījumiem ar ko esmu saskāries, gan. Un nevar salīdzināt ar profesionāli zinošu pasūtītāju (mana pieredze ar pāris starptautiskiem…) attieksmi un to kā viņi pieiet šiem aspektiem. Un jau šajā sākuma stadijā. Tevis minētie divi gadījumi ir izcili piemēri (šis un Str8), bet diez vai vērts ieiet detaļās… Domāju vai varētu pienākt tāds brīdis, kad pasūtītājs vērstos pret kādu žūrijas locekli (tehniski atbildīgo, piemēram) tiesā vai tmldz.par to, ka viņš uzticējies profesionālim, bet ticis maldināts? Programmā bardaks… Lasīt vairāk »
Futūrists būs kļūdījies, Gati, neviens mūsdienu pasaulē neuzsāks karu sievietes dēļ ( Trojas karš ). Virzāmies taisni pretējā virzienā, arī arhitektūrā – aprēķina un loģikas apsvērumu virzienā, skaitļošanas tehnika, biti un mākslīgais intelekts, resursu izsīkums un totāla kontrole pār pasauli, čipus ādā iešuj tepat netālu Zviedrijā, lai atvieglotu piekļuvi kopēšanas tehnikai ( absurds ). Emocijām jaunajā pasaulē nebūs ierādīta goda vieta, tas nu gan skaidrs.
vārds bija Neuteling.
un tā, kā tu uzskaitīji "+,+,+ un +", es biju plānojis Str8…
rezultātā dabūju kā reizi to otro vietu, apsteidzot uzvarētāju par +20% dzīvokļu un komercplatībās. Apmēram gan nojaušu, uz ko "pavilkās" pasūtītājs… un tas nebija labāks pilsētbūvnieciskais risinājums, tīkamāks plānojums vai fasādes.. … Tā, lūk, par mācību sev un citiem.
Kopumā diezgan bēdīgs paskats. Nesaprotu, ko ir ieguvis pasūtītājs, rīkojot slēgto konkursu? Konkrēti šim variantam, piedod Renār, dzīvokļu plānojumi ir vienkārši "čau".
Vai nebūtu godīgāk pret amata brāļiem un pret sabiedrību kopumā slēgtos konkursus RVC teritorijā atcelt?
Es par to pašu, ja nevari godīgi kontrolēt un vadīt procesus( VKPAI,RB,UNESCO,LAS) tad ir jāatkāpjas no tādām pozīcijām…
Vai nu vispār atceļam konkursus, vai ļaujam slēgtos( bet ar noruna, ka netiek jaukti slēgtie ar atklātajiem). Jo tagadējā prakse ir šāda, formāli atklātais, de facto slēgtais ar lielgabala gaļas piedevu( cik nu muļķi savāksies).
Dzīvokļu plānojumi ir ļoti jokaini (tas vēl maigi izsakoties)…
Dzīvokļu plānojumi ir vai nu tik pat labi kā uzvarētājam vai pat labāki.
Es ceru, ka VIESIS nav arhitekts, tad vismaz būtu saprotams viņa komentārs. Ieskats dažās nepilnībās. Dzīvoklis Nr.1. Ceļš līdz dzīvojamai zonai dikti garš – jāšķērso ēdamtelpa, tad jācaurstaigā virtuve, kas telpiski atrodas tranzītā. Apšaubu kvadratūras lietderīgu izmantošanu. Dzīvoklis Nr2. Gandrīz 60 m2 dzīvoklī ieejas zona tik ļoti niecīga!!! Atkal tas pats stāsts par caurstaigājamo virtuvi. Vienīgais, salīdzinājumā ar 1. dzīvokli, šeit virtuvei savrupāks raksturs, jo daļēji tā izvietojas tādā kā telpiskas nišas situācijā. Virtuve bez gaismas – tas iespējams kādam liekas stilīgi, bet man gan nē. Dzīvoklis Nr.5 Kā var normāli iekārtot šī dzīvokļa rudimentāro dzīvojamās istabas zonu (stūrīti) –… Lasīt vairāk »
Par piezīmi Nr.1 – cik reizes dienā Tu šķērso šo paša pieminēto, dikti garo attālumu? pareizi – caurmērā 2, varbūt 3, maksimums – 4….5, bet reizēm (brīvdienā, piemēram) iespējams, ka nevienu. Ko es ar to gribēju sacīt? ka virtuves un ēdamzonas ērts iekārtojums un saslēgums ar dz.istabu ir ievērojami svarīgāks par tās pašas dz.istabas atrašanos tuvu ārdurvīm. Pat otrādāk! pēc citiem kanoniem ir pat forši, ja virtuve ar iespēju ērti novietot smagus pirkumus atrodas kā pirmā tuvu pie tām pašām ārdurvīm.
Pilnīgi pareizi – dzīvojamās telpas saikne ar virtuvi un ēdamzonu ir ļoti svarīga. Apskaties dzīvokli Nr 4. – tur dzīvokļa saimnieki, pārnākot no veikala, sapirktos produktus ātri varēs nogādāt gaišā virtuvē. Virtuvei ir funkcionāla saikne ar dzīvojamo zonu. Tas, ko minēju saistība ar attālumu – stāsts nav par metriem, bet gan par funkcionālo zonu izkārtojumu, savstarpējo hirearhiju. Tad jau tik pat labi varētu apgalvot, ka ļoti pozitīvi jāvērtē tie risinājumi, kur dzīvojamā telpā nokļuve organizēta, šķērsojot tā saucamo KLUSO ZONU (guļamistabas). Un galu galā – vai tad nav foršāk, ja, piemēram, ciemiņi, kas ieradušies pie dzīvokļa saimniekiem, vispirms nonāk reprezentatīvajā… Lasīt vairāk »
Interesants piegājiens pagalmam u.c., oriģinālas idejas, tomēr vecās ēkas fasādes eksponēšana būs visai nosacīta, jo ļoti tuvu Lāčplēšielas rindā tā jaunbūve. Un Saule!? Tā iespīd pagalmā un vecās mājas logos faktiski tikai no Lāčplēša ielas, pēcpusdienā, jo kā redzams situācijas plānā agro rītu sauli bloķē Rīgas Modes augstceltne, pēc tam vecā ēka, kurai dzega ir ļoti augstu …22m+. Sanāk ka tas pagalms un liela daļa stikloto dzīvokļu ir vērsti uz ZA, ziemeļiem un austrumiem!, pilnībā bloķējot sauli pēcpusdienās un vakaros, kad cilvēki ir mājās. Būtiski pasliktina insolāciju blakus ēkā. Tas pagalma vērstais skats arī nebūs nekāds smukais ar RM u.c.ēku… Lasīt vairāk »