MARK arhitektu priekšlikums Brīvības laukuma
Tukumā pārliecināja žūriju ar skaidru ideju, telpisko struktūru un zonējumu, sadalot
laukuma telpu trīs daļās ar atškirīgiem raksturiem un izmantošanu, kā arī — asprātīgu reljefa risinājumu.
Laukums kā vietzīme un simbols
Tukuma pilsētas galvenais laukums piedzīvojis daudz.
Laika ritējums noteicis un mainījis tā funkcionālo izmantošanu. Mūsdienās
laukums uzņēmies atbildību par Brīvības vārdā ietverto latviešu tautas
pašapziņas simboliku. Brīvību visdziļāk izprotam, atsakoties no visa liekā.
Koncepcijas pamatā ir kompozicionāls kontrasts starp
mazpilsētas vēsturisko šarmu un precīzā planējuma mūsdienu iespējām. Būtiskākie
elementi — funkcionāls zonējums; pilsētas laukumam atbilstoša telpiskā
struktūra (atvērts, plašs); mūsdienīgi izmantotie segumu materiāli un
labiekārtojuma risinājumi sēžamajām zonām, dizaina objektiem, bērnu rotaļu
laukumam; koncentrētas un bagātīgas stādījumu zonas, respektēti ainaviski un
bioloģiski vērtīgie koki.
Tukums un smukums
Koncepcijā iestrādāti atšķirīgi uztveres līmeņi jeb
dimensijas. Viens atrisina funkcionālā un telpiskā zonējuma jautājumus, nākamais
— aizskar ezotēriskus uztveres aspektus. Par galveno šī līmeņa simbolu izvēlēts
spogulis — skaistuma apliecinājums, vieta, kur satikt savu «es», savu otru
pasauli. Alegorisks spoguļa vēstījums iestrādāts gludajā un baltajā Brīvības
laukuma plaknē, strūklakas risinājumā un mākslas objektā Es un Tukums.
Sintēze pilsētvidē
Piedāvājam rekonstruēt vēsturisko laukuma robežu
sajūtu, kad galvenie norobežojošie elementi bija ēkas. Telpiski paplašināta
laukuma robežas un baznīcas torņa vertikālā komponente iekļauta kopējā laukuma
ainavā.
Funkcionalitāte
Laukumā projektētas divas galvenās zonas — Brīvības
laukums un Brīvības skvērs. Abas galvenās zonas atdala ass starp Lielo un Pils
ielu — gājēju un riteņbraucēju promenāde. Brīvības laukuma un Brīvības skvēra
funkcionālo zonu piesātinātība nodrošina tā kvalitāti ilgtermiņā.
Brīvības laukums un Brīvības skvērs
Visplašākā zona projektēta pulcēšanās laukumam, kurā
paredzēta vieta pārvietojamai lielajai estrādei, Ziemassvētku eglei un
strūklakas zonai. Levitējošā laukuma plakne rada mūsdienīgas vides pievienoto
vērtību. Perfekti izlīmeņotā laukuma plakne ir kā platforma dažādām mākslas,
svētku, tirdzniecības un koncertēšanas aktivitātēm. Lielajā laukumā iespējams
pulcēties ap 4000 cilvēku.
Atšķirībā no Brīvības laukuma zonas svinīgās
greznības Brīvības skvēra zonā panākta miera un relaksācijas sajūta. Brīvības
skvēra zona sadalīta mazākās funkcionālās vienībās. Tukuma muzeja priekšā izvietots
mazais laukums, kurā iekļauts Tukuma muzeja stends Vārti no pagātnes uz nākotni. Galvenais akcents ir mākslas objekts Es un Tukums. Saglabāta zaļā zona ar vērtīgajiem kokiem, kurai piekļaujas
bērnu rotaļu laukums. No Pils ielas bērnu rotaļu laukumu atdala Rožu dārzs –
kur var rīkot smaržīgāko Tukuma vasaras notikumu — Rožu svētkus. Brīvības
skvēra daļu noslēdz vēsturiskais paviljons ar savu priekšlaukumu.
Materialitāte
Laukuma robežas un koncepcija uzsvērta ar ieseguma
materiālu. Laukuma teritorijā iedalīts reprezentatīvais un funkcionālais
segums. Kā vienots apakšslānis laukuma teritorijā izmantots baltināta betona
plātņu iesegums gājēju zonām un šķeltais granīta bruģakmens ielu braucamajām
daļām. Reprezentatīvais segums izmantots Brīvības laukuma un Brīvības skvēra
iesegumam — baltā dolomīta plātņu segums, kura materialitātē velkamas paralēles
ar vēsturisko baltu cilšu svētku izjūtu, baltajiem un raupjajiem linu krekliem,
kā arī brīvības gaišo simbolismu.
Strūklakas risinājums
Priekšlikuma ietvaros piedāvāts laikmetīgs
strūklakas risinājums. Tās pamatu veido elipses formas sekla baseina «bļoda».
Ūdens baseins ir kā spogulis un ūdens darbojas uz vairākām cilvēka maņām.
Tekoša ūdens strūkla slāpē pilsētas trokšņus un relaksē. Tajā pat laikā strūklaka
tiek veidota interaktīva, darbojoties uz redzes un taustes receptoriem. Kad
apmeklētājs staigā pa ūdens virsmu ap pieskārieniem veidojas koncentriski
gaismas apļi un rada iluzorus efektus.
Pastaiga mākoņos
Elipsveida baseina spogulis veidots kā platforma
dažādām radošām mākslas akcijām un svētku instalācijām. Priekšlikums paredz
attīstīt tēlniecības objektu — dejojošas sievietes tēlu, kas simbolizē
atbrīvotību un atsacīšanos no pieņemtajiem stereotipiem un rāmjiem. Vienlaikus
sieviete ir «mātes dabas», auglības un skaistuma simbols. Strūklakas sprauslu «migliņas»
režīms rada iespaidu, ka «sieviete» dejo pa mākoņiem.
