Konkurss Brīvības laukumam Tukumā

Tukuma novada dome ir izsludinājusi
arhitektūras konkursu Tukuma galvenās publiskās ārtelpas — Brīvības laukuma
rekonstrukcijai, paredzot to izveidot par mūsdienīgu un daudzfunkcionālu
pilsētas centrālo laukumu. Konkursa termiņš — 31. maijs.

Metu konkursa mērķis ir
iegūt iespējamās arhitektūras un plānojuma ideju skices un priekšlikumus
Brīvības laukuma un piegulošās teritorijas rekonstrukcijai. Brīvības laukums šobrīd
funkcionē kā pilsētas centrālais laukums, taču tas funkcionāli un vizuāli ir
novecojis, un ir nepieciešams tam piešķirt jaunu arhitektonisko kvalitāti, kas ietvertu
būtiskus, laikmetam atbilstošus funkcionālos uzlabojumus, kas arī atspoguļotu pašvaldības
ieceri akcentēt Brīvības laukumu kā galveno pilsētas centra daļu un attīstīt
tam piegulošo teritoriju par pievilcīgu publisko telpu, un iegūtu jaunu
pilsētas simbolu.

Kopējā projektējamās teritorijas platība ir
aptuveni 6500 kvadrātmetri. Vietu šobrīd veido bruģēts laukums ar strūklaku,
virkni apstādījumu, funkcionālo un dekoratīvo apgaismojumu, atpūtas vietām,
velostāvvietām, reklāmas stendu, nelielu rotaļu laukumu un vēsturisku kioska
ēku. Pils torņa priekšlaukumā Tukuma muzejs ir paredzējis uzstādīt brīvstāvošu,
izgaismotu informācijas stendu, un šo ieceri ir atbalstījusi Tukuma novada
pašvaldība. Izstrādājot Brīvības laukuma rekonstrukcijas priekšlikumu,
nepieciešams ņemt vērā Tukuma muzeja ieceri par minētā vides objekta
izvietošanu Pils torņa priekšā, radot tam labvēlīgu laukuma plānojuma
risinājumu.

Vietas
pagātne

Tagadējais Brīvības laukums ir veidojies kā
tirgus laukums uz ziemeļiem no Livonijas ordeņa pils, kura celta pēc 1299.
gada, bet no kuras līdz mūsdienām saglabājies vairs tikai 18. gadsimtā pils
drupās iebūvētais Pils tornis (Brīvības
laukums 21). Laukums vēsturiski atradies uz senā Prūsijas — Rīgas — Pleskavas
tirdzniecības ceļa trases, kas dēvēts arī par Gaišo ceļu (tagad Lielā iela —
Pils iela — Rīgas iela). Vēl 20. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā laukuma vidū
bija saglabājies neliels maziem akmentiņiem izlikts aplis, kas iezīmēja
pilsētas centru un arī punktu, no kura mērīti attālumi līdz tuvākajām pilsētām.

Brīvības laukuma teritorija tagadējās robežas bija ieguvusi
18. gadsimtā. Senākais zināmais pilsētas plāns tapis 1802. gadā un liecina, ka
pārbūvju rezultātā kopš tā laika ir mainījies pie laukuma novietoto ēku
vizuālais tēls, bet ne novietojums. Laukums līdz pat 20. gadsimta trīsdesmitajiem
gadiem gadam, kad uzbūvēja jauno Tirgus laukumu ārpus vecpilsētas, bija
centrālā tirgošanās vieta, bet 1935. gadā laukums tik pārdēvēts par Brīvības
laukumu un labiekārtots, veidojot apstādījumus un atpūtas vietas.

Pēckara gados, kad īpašumi bija nacionalizēti, privātie
uzņēmumi un veikali likvidēti, kādreizējās tirdzniecības ēkas ap laukumu un arī
saimniecības ēkas tika pārbūvētas, pielāgojot dzīvokļiem. 1945. gadā laukums tika
pārdēvēts par Sarkano laukumu un nākamajos divos gados nojauktas divas 18. gs.
koka ēkas laukuma malās, lai sapludinātu laukumu ar iegūtajiem skvēriem un
izveidotu plašu Revolūcijas parku. 1955. gadā uzstādīts piemineklis Ļeņinam un
sakarā ar to labiekārtots laukums. Tādējādi bija zaudēts vecais Tukuma pilsētas
centrs un laukums bija ieguvis pilnīgi citu ideoloģisku slodzi.

1995. gadā laukums tika rekonstruēts un tās rezultātā ieguva
svētku un atpūtas funkciju. Uzbūvējot jaunu ēku (Brīvības laukumā 10) nojauktās
18. gadsimta ēkas vietā, laukums daļēji atguvis vēsturiskās robežas.

Brīvības laukuma rekonstrukcijas laikā vēlams

    • Respektēt vēsturiskās,
      arhitektoniskās un mākslinieciskās kvalitātes, kas saglabājušās Brīvības
      laukumā un tā apkārtnē, tai skaitā vēsturiskās robežas un apbūvi.
    • Iespēju robežās bruģējumā izmantot
      vēsturisko tirgus laukuma akmeņu kārtojuma sistēmu, iezīmējot arī simbolisko
      pilsētas centru.
    • Respektēt laukuma īpašo nosaukumu
      (Brīvības laukums) un tā īpašo jēgu un nozīmi, tai pat laikā atgādinot, ka tas
      daudzus gadsimtus bijis Tirgus laukums, kas bijis dzīvas tirdzniecības rajons.
    • Veidot laukumu kā tukumnieku
      atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietu, kā pilsētas īpašo kultūras centru,
      kurā tiek uzturētas pilsētai nozīmīgas tradīcijas, tai skaitā Gaismas brīdis valsts svētkos, kas ir
      nozīmīga pilsētas tradīcija vēl no pirmskara laikiem.
    • Rekonstrukcijas projekta
      realizācijas laikā nodrošināt arheologa uzraudzību, lai nesapostītu
      kultūrslāni.
    • Respektēt ieceri uzstādīt
      simbolisku objektu Vārti no pagātnes
      uz nākotni
      , ko šogad 14. jūnijā plānots uzstādīt pie Pils torņa, iezīmējot ne tikai
      ieeju muzejā, bet arī iespēju izzināt pilsētas pagātni.

      Žūrija

      • Zane Koroļa, komisijas
        priekšsēdētāja, Tukuma novada domes teritorijas plānotāja
      • Renārs Putniņš,  komisijas priekšsēdētāja vietnieks, LAS
        sertificēts arhitekts
      • Iveta Vistapole, Tukuma novada domes galvenā
        arhitekte           
      • Juris Šulcs, Tukuma novada
        domes priekšsēdētājs           
      • Raimonds Saulītis, LAS
        sertificēts arhitekts                                          
      • Artis Zvirgzdiņš,
        arhitektūras platformas A4D redaktors
      • Maija Fogele, Tukuma
        novada domes ainavu arhitekte
      • Agrita Ozola, Tukuma
        muzeja direktore               
      • Jānis Lukševics, komisijas
        atbildīgais sekretārs, Tukuma novada domes Juridiskās nodaļas iepirkumu
        speciālists

      Godalgas

      1. vieta — Ls 3000
      2. vieta — Ls 2000
      3. vieta — Ls 1000

      Komisijai ir tiesības noteikt atsevišķas veicināšanas balvas
      dalībniekiem, kuru iesniegtie meti nav izvirzīti godalgošanai, bet kuri
      ieguvuši maksimāli iespējamo punktu skaitu kādā no atsevišķiem vērtēšanas
      kritērijiem. Veicināšanas balvu skaits un apjoms nav noteikts, bet veicināšanas
      balvas maksimālais apmērs nevar pārsniegt Ls 500.

      Dalīties ar ierakstu:

      Pievienot komentāru

      avatar
      10000