Konkursā uzvarējušais austriešu arhitekts Folkers Gīnke noslīpējis Lielo dzintaru, samazinot tā apjomu. Liepājniekiem jaunais piedāvājums šķiet simpātisks un mērogam piemērots.
Lielais dzintars no flammējoša fosfora miermīlīgas pilsētvides scenārijā sarucis mazmēroga apbūvei draudzīgā saules akmenī, kas pēc optimistiskās prognozes par īstu Liepājas dārglietu kļūs 2008.gadā.
Drosmīgus lēmumus slīcina bailēs — aksioma. Adrenalīna arhitektūras ailē atrodams arī Liepājas simfoniskās koncertzāles projekts, kura raisītā notikumu sērija nebūtu slikts seriāls. Tomēr — politiskas pauzes un radošas atkāpes likvidē pat nacionālu greizsirdību.
Koncertzāles idejas īstenošana sākās uz pragmatiskas nots. Uzvarējis Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) aptauju par novietnē esošā kinoteātra Liepāja izpēti, Arhitekta U.Pīlēna birojs apstiprināja no valsts atsavinātā, koncertzālei rezervētā pašvaldības zemesgabala atbilstību programmas prasībām. Jau 2002.gadā arhitekts Uldis Pīlēns atzinaa, ka koncertzāles finansējuma shēma būs sarežģīta, un pamatfunkcija bez komercijas nepastāvēs.
Starptautiskā skiču konkursa uzaicinātiem arhitektiem rezultātu U.Pīlēns vērtēja jau kā tehniskās žūrijas speciālists. Slēdziens — divos no pieciem iesniegtajiem darbiem būves apjoms pārsniedza projektam atvēlētās teritorijas robežas, tostarp arī Lielais dzintars. Panīkušajā apbūvē ieskicētā nākotnes aina izskatījās pilsētbūvnieciski ārdoša, ne iekļaujoša.
Apgrūtinājumu, ko radījis pilsētbūvnieciskās situācijas apraksts — pielikums konkursa plānošanas uzdevumam, bijušais Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs skaidro A4D komentāros: «Tajā norādīti risinājumu ceļi, kādi ejami, ja projektējot kļūst acīmredzami, ka prasīto programmu ietilpināt pilsētai piederošajā zemesgabalā nav iespējams.» Acīmredzamais maksāja Lielā dzintara pārstrādi.
Konkursā uzvarējušais austriešu arhitekts Folkers Gīnke piekrita samazināt Lielā dzintara sākotnējo apmēru (no 14 000 m2 uz 10 000 m2). Pēc koncepcijas korekcijas iegūts cerētais: noslīpētais Lielais dzintars der un piestāv pilsētas ķermenim, tas kļuvis ievērojami lētāks un ekonomiskāks, turklāt nav zaudējis nedz saturu, nedz tēlu. Kompaktā koncertzāles ēka ietver visu konkursa metā paredzēto programmu, kas panākts uz iekštelpas brīvo platību rēķina. Atgādinot agrāk analizēto, U. Pīlēns secina, ka jaunais piedāvājums ir simpātisks un mērogam piemērots.
Koncertzāle nav daudzfunkcionāla telpa jebkam, bet ir zāle ekskluzīviem koncertiem, kas trejādos akustiskās transformācijas modeļos nodrošinās simfonisko vai popmūzikas baudījumu 1100 vai 1200 klausītājiem, kamerzāles versiju (400—700) un iespēju uzvest operas (1000). Zemes stāva ovāls nu ir ģeometriski koncentrēts podests plašām, universālām kultūras fantāzijām mūsu klimatam veselīgos apstākļos — aiz stikla. Ieejas stāvu iezīmē Lielo dzintaru un komercstruktūras spārnu savienojošā platforma (stāvs ar augstuma atzīmi 6 metri) — publiski pievilcīga terase, ko no pārsegtās Radio ielas sasniedz eskalatorā.
Lielā dzintara formu veido tērauda karkass. Dzintaraino ārsienu — caurspīdīgi oranža, pašattīroša rūdīta dubultstikla čaula. Izolējošo slāni starp stiklojumiem (~60 cm) autori iesaka interaktīvai izmantošanai.
Ēka ir trīsdaļīgs komplekss, kas sastāv no koncertzāles, skatu rampas un biroju būves. Lielo dzintaru realizēs par valsts un Liepājas domes finansu līdzekļiem, piesaistot partnervalsts investīcijas. Piebūvi piedāvās privātam pasūtītājam ar nosacījumu, ka kompleksa kompozīcija tiks savietota kā laikā, tā telpā. Novembrī Liepāja plāno saņemt skiču projektu. «Tas nozīmē, ka jau nākamā gada vidū varēs sākt koncertzāles būvniecību,» uzsver U.Pīlēns.
Jaunā projekta attēlu galerija
Būvbudžets:
Starptautiskā metu konkursa rīkošana: 50 000 Ls — Liepājas dome, 2003
Projekta tālākā izstrāde:
63 000 Ls — Liepājas dome, 2004
400 000 Ls — KM, 2005
200 000 Ls — Liepājas dome, 2005
U.Pīlēnam bijušas veiksmīgas sarunas Austrijā par ārvalsts investīcijām
Koriģētā Lielā dzintara būvniecības aptuvenās izmaksas — 15 miljoni eiro
Arhitektūra: Prof. Volker Giencke — Grāca
Akustika: Prof. Karlheinz Muller — Minhene
Apgaismojums: Prof. Christian Bartenbac — Insbruka, Cīrihe, Minhene, Ņujorka
Konstrukcijas: Prof. Christian Aste — Insbruka, Vīne; Prof. Klaus Bolinger & Prof. Manfred Grohmann Birner — Grāca
Hronika
Kultūras ministre Helēna Demakova atbalstu Liepājas koncertzāles būvei pirmoreiz izsaka 9.starptautiskās arhitektūras biennāles atklāšanā Venēcijā. Projekts Lielais dzintars gūst starptautisku atzinību. 10.09.2004.
KM organizē Lielā dzintara projekta veicināšanas darba grupu (9 personas), kuru vidū — LAS priekšsēdētājs Juris Poga un LSO mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis. liepajniekiem.lv, 11.11.2004.
2004.gada 16.novembrī Latvijas laikmetīgās arhitektūras izstādes Vīnē ietvaros notiek Lielā dzintara projekta prezentācija. Diena, 20.11.2004.
Valdība akceptē KM lēmumprojektu par daļēju finansiālo atbalstu Lielā dzintara projekta turpināšanai Liepājā no Rīgas koncertzāles būvniecībai paredzētā budžeta. Diena, 15.12.2004.
Liepājas dome apstiprina darba grupu (5 personas) Lielā dzintara projekta īstenošanai, kuru vidū arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns. Diena, 22.01.2005.
2005.gada 17.jūnijā Liepāju apmeklē Lielā dzintara autors, austriešu arhitekts Folkers Gīnke, lai parakstītu trīspusēju (KM, Liepājas dome un F.G.) līgumu ar 3 apakšlīgumiem (koncepcijas pārstrāde, skiču un tehniskā projektu izstrāde) par tālāko sadarbību. Liepājas deputāti pieņem lēmumu nojaukt bijušo kinoteātri Liepāja. liepajniekiem.lv, 28.05.2005.
Domnieks Uldis Pīlēns Grācā tiekas ar Folkeru Gīnki un atgādā uz Liepāju pārveidoto Lielā dzintara metu. liepajniekiem.lv, 28.07.2005.
