Tieši pirms gada noslēdzās arhitektūras konkurss Latvijas paviljonam pasaules izstādē Dubaijā, kurā uzvarēja jaundibinātā biroja ĒTER komandas ideja. Turpinot darbu pie sākotnējā priekšlikuma, autori ir izstrādājuši detalizētu projektu, kurā ietverta virkne inovāciju, kas saistītas ar paviljona īpašo ģeometriju, konstruktīvo struktūru un mikroklimata nodrošināšanu.
Nesen mediju telpā izskanēja informācija, ka Ekonomikas ministrija kā EXPO projekta virzītājs lauž līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un maina projekta īstenošanas mehānismu. Jaunais modelis paredz konceptuālu vienošanos ar Apvienoto Arābu Emirātu pusi, ka tā uzņemtos Latvijas paviljona būvniecību, lai pēc tam to izīrētu Latvijai. Šajā situācijā projekta arhitektūra, pie kuras autoru komanda intensīvi un mērķtiecīgi strādājusi kopš 2018. gada decembra, var tikt nopietni apdraudēta un degradēta.
Projekts gada laikā ir izstrādāts acīmredzami kvalitatīvs un pilnvērtīgs. Ar šo publikāciju autori vēlas informēt profesionālo kopienu par padarīto darbu un projekta detalizācijas pakāpi. Šajā brīdī ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt vispilnīgāko autoru iesaisti turpmākajās projektēšanas stadijās un būvniecības laikā, autoru risinājumu ievērošanu un autoru tiesību pārstāvību. Pretējā gadījumā Latvijas paviljona projekta rezultāts ir apdraudēts un zūd Latvijas dalības EXPO jēga, valsts reprezentācija var tikt grauta un zaudēti valsts ieguldītie līdzekļi.
Publikācijas formāts ir drīzāk izņēmums A4D praksē, — tā dod vispārēju priekšstatu par projekta detalizācijas pakāpi, taču, lai ar to iepazītos detalizēti, jāseko saitei ISSUU platformā.
Latvijas paviljons EXPO 2020 Dubaijā – ĒTER
Komanda: Latvijas paviljona projektu Expo 2020 Dubaijā ir izstrādājusi starptautiska speciālistu komanda, Latvijas arhitektiem ĒTER / Riga Architecture Institute sadarbojoties ar Austrijas būvkonstruktoriem Werkraum un Vācijas klimata inženieriem Transsolar, abiem pieredze būvniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos (tai skaitā Abu Dabī Luvras projekta). Vietējais partneris — Wanders Werner Falasi Consulting Architects.
Paviljona mērķis: uzrunāt globālo uzņēmēju un valstu pārstāvju auditoriju un parādīt pasaulei ar ne tikai saturu, bet arī pašu paviljonu, ka Latvija ir laikmetīga, tehnoloģiski attīstīta valsts, kas spēj inovēt un piedalīties globālu jautājumu risināšanā.
Latvijas paviljona vēstījums: savienojot prātus, radīt elpojamāku nākotni (Connecting minds, creating more breathable futures), ar skaidru fokusu uz tuvajos Austrumos tik perspektīvo būvniecības sektoru, rādot dabai draudzīgus būvmateriālus, ekoloģiskas tehnoloģijas, iekštelpu klimatu un tā monitoringu. Paviljona arhitektūrā izmantoti materiāli un tehnoloģijas no Latvijas Finiera, Valmieras stiklašķiedras, Wasserkabel, kas uz vietas demonstrētu to pielietojumu būvniecībā.
Plānoto ekspozīcijas dalībnieku skaitā ir: SAF tehnika, Latvijas Valsts Meži, SIA DABBA, Alina, Lafivent, Koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Finieris Suberbinder, RTU CO2 membrānas, HEMP ekosistēmas, Sonarworks, Valmieras Stiklašķiedra, Latvijas Finieris, Wasserkabel, Rīgas Krēslu Fabrika, Kleintech Services, Lightspace technologies, ES institūcijas, kas atbildīgas par vides piesārņojuma mazināšanu.
Iedvesmas avoti. 1969. gadā, itāļu arhitektūras apvienības “Superstudio” radītās kolāžas ar bezgalīgās plaknes motīvu, attēlojot cilvēka attiecības ar dabu, moderno arhitektūru un sadzīves iekārtām. Iedvesmojoties no “Superstudio” darba, šī, mūsu radītā kolāža 2018. gadā, ir mēģinājums attēlot cilvēka attiecības ar dabu un tehnoloģiju definējot brīvo, komunikācijas un mobilitātes telpu, kas atrodas starp fizisko un virtuālo vidi.
Paviljons ir atvērta telpa, kuras mikroklimatu nodrošina Latvijā radītas inovācijas, kas pielāgojas ārtelpas klimatam, sekojot “soft conditioning” principam. Mikroklimatu nodrošina komplekss faktoru kopums: Dubaijas ziemas perioda klimatisko apstākļu dinamiska analīze, ēkas novietojums attiecībā pret saules trajektoriju un valdošajiem vējiem, materiālu termodinamiskās īpašības un inovatīvu tehnoloģiju pielietojums. Grīdas dzesēšanai tiek izmantoti finiera virsmā iestrādāti kapilārie ūdensvadi un apstrādāta pulēta nerūsējošā tērauda low-e / high-e izstarošanas spējas. Low-e nerūsējošā tērauda loksnes paviljona kupolā kalpo kā milzīgs vairogs, kas atstaro saules radiāciju, kamēr ar pretslīdes silikonu apstrādātās grīdas high-e loksnes efektīvi nodod kapilāru aukstumu apmeklētāju zonā. Kopā ar saules paneļiem uz jumta, kas to darbina, paviljons tuvojas “nulles” enerģijas ēkai, sekojot Eiropas Savienības direktīvām, kas stājas spēkā ar 2020. gada 1. janvāri.
Aizsardzība pret vēju. Vēja vairogs / ambientās gaismas siena paviljona rietumu galā aizsargā to pret valdošajiem ziemeļrietumu vēja virzieniem. Ekrāns pārvilkts ar Valmieras stiklašķiedras pinumu. Paviljona atvērtās daļas atrodas pret kaimiņu paviljonu apjomiem. Expo teritorijā tiks stiprināta zemes virskārta, berot melnzemi un veicot plašus apstādījumus, tādējādi fiksējot brīvās smilšu teritorijas. Smilšu vētras gadījumā EXPO teritorija tiks slēgta.
Materiāli. Ekspozīcija kas atrodas starp vienas, savērptas plaknes robežām. Plaknes ārējā čaula ir veidota no impregnēta Latvijas Finiera Ignisafe, kas sasniedz B klases ugunsdrošības līmeni. Ārējo čaulu raksturo dabīgais, Latvijas finiera Arābijas tuksneša smilšu tonis un impregnēšnas sāls substrāts. Iekšējā čaula ir negaidīta, pulētā nerūsējošā tērauda ainava. Tajā neeksistē horizonts, nav ne sienu ne griestu. Oil-canning efekts, ko rada materiāla plānums, temperatūras izmaiņas pulēšanas procesā, un fiksācijas veids pie konstrukcijas, rada ūdens virsmai līdzīgu attēla deformāciju.
Konstrukcijas. Paviljonam ir atvērtas piltuves forma, tā ir 38 m gara, ar 12 m un 9,5 m galējiem diametriem. Tā pamatkonstrukcija ir modulāra un veidota no dubult-T metāla ribu karkasa. Liekums tiek panākts no savietotām, grieztu metāla siju vidusdaļām, pie kurām tiek metinātas liektas siju augšdaļas un apakšdaļas. Solis starp asīm ir 4m, tās ir pārklātas ar starpsijām garenvirzienā, ar aptuveni 50 cm līdz 100cm soli, atkarībā no liekuma ģeometrijas. Gan iekšpusē, gan ārpusē pie starpsijām tiek stiprināts latojums, pie kā tiek stiprinātas ārējās čaulas 12mm impregnētā finiera loksnes, kapilārie paneļi grīdā vai nerūsējošā tērauda loksnes iekšējā čaulā. Konstrukcija balstās uz 4x4m kolonu tīklu, pamatiem lietota dzelzsbetona plātne.
Projekts sastāv no divām daļām:
(A) Atvērtais paviljons: Aptuveni 400 m² ārtelpas nojume, kuras 3 puses ir atvērtas. Brīvi pieejama vienā līmenī bez šķēršļiem vai barjerām, tā satur ekspozīciju veidojošo objektu un atmosfēras pieredzi. Nojumes grīda ir nepārtraukta 3,75 % slīpa plakne. Liektā grīdas daļa veido īpašu zonu priekš atpūtas un ierīču uzlādes. Paviljona centrālajā daļā ir izgriezums ar pandusu, kas ved lejā uz Latvijas augu tējas ceremoniju.
(B) Servisa bloks: 80 m² slēgts, kondicionēts modulis, kurā atrodas darbinieku birojs ar atbalsta telpām — tualetēm, ģērbtuvēm, dušu. Kā arī visas tehniskās telpas: Novērošanas un telekomunikāciju, vājstrāvas, ģeneratora telpas, kā arī ūdens cisterna. Pirmajā stāvā atrodas 60 m² atvērta konferenču zona, kurā iespējams rīkot dažādus notikumus prezentācijas.
Projekta statuss. Izstrādāti un saskaņoti Concept Design (MBP) un Final Design (BP) arhitektūras projekti.
Projekts detalizētā versijā ISSUU platformā
Autori
Arhitektūra — ĒTER — Dagnija Smilga, Niklāvs Paegle, Kārlis Bērziņš, Līga Ganiņa, Toms Ūdris, Emīls Garančs, Riga Architecture Institute SIA, konsultācijas Rūdolfs Dainis Šmits
Ekspozīcijas saturs — Zane Zajančkauska
Klimats un ilgtspēja — Transsolar — Matthias Schuler, Kristyna Dvorakova
Būvkonstrukcijas — Werkraum — Peter Bauer, Jan Umlauf
Akustika — Andris Zabrauskis
Architect of Record — Wanders Werner Falasi — Hannes Werner, Lorena Serrano, Bilal Shibib
Pasūtītājs — LTRK
Šeit vajadzēja visā augumā kājās piecelties LAS, ja vien protams LAS nebūtu veca koķete, kurai patīk valdības vīru skarbās, vēju appūstās naudas zvejnieku sejas. Protams lomā ko parādīt ciema iedzīvotājiem ir vien brētliņas, – Zuši krājas Veco zivju uzpircēju Šķēļju ledus pagrabos, tur PPP projektu ietvaros tiks gatavoti ekskluzīvu žāvētu zušu delikatešu galdiņi. Studentiem, jaunajiem – brētliņas vai šprotes. Naudas republikā protams nekam nav. Tā tas notiktu demokrātiskajā pasaulē – es te par LAS lomu šajā Zivju tirgū. Postpadomju realitāte ir jaunajiem arhitektiem nedraudzīga, okeāna dibenā guļ vecās barakudas, kuras tūlīt valdības vīriem iečukstēs ausīs to, ko tie grib dzirdēt;)… Lasīt vairāk »
Organizatoriski… viss kā parasti, sākās pa vēlu. Detalizètais projekts tiešām pārliecina. Jātop! Un neesam mēs nekādi nabadziņi… Atkārtošu! Jātop, Inception!
Miķeli, Tu taču seko līdzi BIS korespondencei? LAS izbanoja šo konkursu( virkne kliedzoša “sviesta”) jau pie izsludināsanas, ja LR arhitekti būtu kā EE arhitekti( RAIL BALTIC Tallina) , un neslimotu ar aava individuālā ego kulta ligu, šādu gadījumu nebūtu, mūsējie neciestu( domāts arhitekti) , bet ja par varīti ir pārliecība, ka mēs jau nu esam izcili izņemumi un uz mums neattiecas kolektīvi pieņemti lēmumi, tad lūgtum iepazīt savas rīcības sekas.
Ben, LAS ir organizācija, kura neko nevar. Nevar pat a4d.lv ielikt Arhitektūras likuma uzmetumu. Atceros ka bija boikots, tai pat laikā MMM saistībā ar Latvijas lielākajiem naudas atmazgātājiem un bankrotējošo banku – boikota nebija. Nebija pat pīkstiena. Nezinu. Man liekas ka darbs ir iznācis ļoti labs, bet par procedūru nestrīdēšos, gan jau Tev taisnība.
Par MMM starp citu LAS ~ 60/40 nosvērās un kā reiz jaunie/progresīvie ( arī no aktīvā LAS) bija tie ,kas bija par šādu “piegulēšanu” un vairākums notolerēja ( piekāpās).
Es tikai tāpēc paudu viedokli, ka Tu iejauci šajā lietā LAS, iespējams , ka ģeniāli/konģeniāli/izcili/nenovērtējami utt sanācis kolēģiem, neanalizēšu, bet tā ir konkrēta ļaužu pašu atbildība, bāzt galvu tur, kur ir nobrīdēts nebāzt ( un galvenais pamatots kāpēc) , tā ka iespējams , ka rezultātā – margaritas ante porcos ( ir piepildījies tas, ko LAS brīdināja).
Nu arhitekts Latvijā vispār pārsvarā gadījumu cer precēties ar Lielo naudu kā filmā Homo Novus 😉 Gadījums, ka šis nolēma ieņemt bērnu kā grūpija no slavenības, bija drīzāk izņēmums. Bet bērns jau pēc tam 20 gadus jāaudzina, nez kā nu visiem jūsmiņiem tagad iet 😉 Šis ir tas gadījums kad LASam ticis pamests bērns un te nevajadzētu tiepties, bet to pieņemt un aizstāvēt. Reizi gadā LAS varētu pieņemt kādu Ziemassvētku bērnu un aizstāvēt? Bet zinu, ka par daudz prasīts, jo egoisms arhitektu vidē kā saka vienkāršie krievu ļaudis – зашкаливает. Ego ir mūsu karogs, un ego ir kārtīgi jāpabaro, jo… Lasīt vairāk »
Miķeli, saprotu esi zem ZSv kristiāniskā gara, saprotams par tiem ZSv bērneļiem. Tomēr kā Tu uztvertu organizāciju, cilvēku, kurš pirms tam demonstratīvi un juridiski pārliecinoši ir paudis pilnīgu nepiekrišanu kaut kādai darbībai, un tad pēc pusgada aizmirst visu, un iejaucās ar visām četrām procesos? Es personīgi uzskatītu to par nekonsekvenci un tieši tāpat uzskatītu, ka jebkurš paustais viedoklis no šīs organizācijas vai cilvēka turpmāk ir vienkārši pabļaustīšanās, kurai nav jēgas pievērst uzmanību. Sen vajadzēja LASam turēt muguru, arī tad ja sekas trāpa pa pauri tiem ,kas iespējams tikai vienreiz kļūdījušies, nevis tiem ,kas konsekventi tās kļūdas veic – tā sacīt… Lasīt vairāk »
Pabeidzot diskusiju ar Tevi, Miķeli: 1. Kolēģiem naudu samaksāja? Laikam jau samaksāja. 2. Kolēģus, kāds grasās pa tiesām vazāt, un ko nebūt prasīt atpakaļ? Cik no publiski pieejamās informācijas saprotams ,nē. 3. Vārdu sakot, process ( bez AU) ir pabeigts un visticamākais projekts ir nonācis Pasūtītāja rīcībā ( gan jau mantiskās autortiesības ir viņam). Iespējams būs diskusijas par rezultāta autorību ( respektīvi personiskajām autortiesībām). 4. Pasūtītājs saprot, ka netiks iekšā ( termiņā un budžetā) ar konkrēto risinājumu, viņš tomēr par varītēm grib tikt tajā EXPO. Viņš vienojas ar tiem ,kas ir konkrētā budžetā un konkrētā termiņā, un visticamākais pēc Pasūtītāja… Lasīt vairāk »
P.S. Ļoti labs 🙂 Es jau arī esmu par kārtību un organizācijas spēka izpausmēm. Še bija gadījums, kad LAS varēja pagrūstīties ar elkoņiem un izdarīt piezemējumu ( regbija izpratnē ) ar visu Zsv bērniņu. Respektīvi – mēs savējos nepametam, bet degunā sliktajiem dažreiz ne tikai pirkstu iebāžam. No taktiskā viedokļa LAS dažreiz spēlē kā pirmklasnieki, šoreiz bija iespēja izspēlēt dažas publiskas pirmklasīgas kombinācijas, pie viena stumjot uz priekšu Arhitektūras likumu. Nu kas var būt labāks par publisko diskusiju ar šo te gadījumu, norādot uz vainīgajiem un likumdošanas iztrūkumu? Superiespēja rezultatīvam piezemējumam. Kas ar to AL vispār, Ben? Nav jau dzimis… Lasīt vairāk »
P.S.P.S. No kā LAS baidās nepublicējot Arhitektūras likumu apspriešanai? Tas kāds slepens Area 51 projekts? Jāsāk jau laikam pīt sazvērestības teorijas, jo citādi to nevar izskaidrot, jebšu atkal ego prevalē – mēs zinām labāk…
Tā garlaikoti garāmejot – interesanti, kurš onkulis šo visu apmaksā (vismaz publiskajā telpā nav informācijas, ka būtu kāds līgums un tā)?
Arhitektiem tādi sīkumi, kā finanses, neinteresē.
Jā projekts izskatās daudzsološi. Taču tikai “izskatās”. Realitātē termiņš šāda līmeņa darbam ir nokavēts un tam galvenais iemesls, kā jau te tiek minēts- valdības un projekta vadības nespēja pieņemt lēmumus. Taču arī paši autori klusēja visu vasaru un rudeni. Šķiet, bija jūtams jau agrāk, ka lietas nenotiek. Šobrīd atliek vien cerēt uz Dubajas būvnieku godaprātu un profesionalitāti.
Mieru, tikai mieru. Projekts ir lielisks, un tas ir acīmredzams, un visiem skaidrs. Ja budžets prasīs ko nogriezt, nogriezīs zemgrīdas kapilārus, inovatīvo klimata kontroli aizvietojot ar kondicionieriem parastajiem, bet tas jau Instagramā nebūs redzams. Uzsliet spožu cilpu kā reizi priekš Dubaijas celtniekiem nav nekas sevišķs, noteikti sanāks lētāk un ātrāk kā mūsējiem, un var arī marmorā. Par autoruzraudzību gan jācīnās un jābrauc obligāti. Neatkarīgi no LV paviljona veiksmes vai neveiksmes, tas dos autoriem iespēju iepazīties ar šeiha brālēniem, un turpmāk dabūt darbiņu, daudz līksmāku un labāk apmaksātu, kā jebkad sagaidāms Latvijā. Un gan jau izdosies tos kapilārus ieviest pāris villās.… Lasīt vairāk »
Kā saka – deņgi v trubu