Diplomprojekti 2010: Maskavas priekšpilsēta

Visspilgtākais un interesantākais šī gada Arhitektūras
fakultātes diplomprojekts ir priekšlikums aktivitāšu mezglam Maskavas
priekšpilsētā, kura autori ir Arnita Ārmane un Kārlis Melzobs. Darbs iedziļinās
un rūpīgi vērtē vietas kontekstu un darbojoties ar telpu, piedāvā risinājumus,
kas tiecas uzlabot ne vien pilsētvides fizisko kvalitāti, bet vairot vietas
pilsētnieciskumu.

Aktivitāšu mezgls Maskavas
priekšpilsētā

Maskavas priekšpilsēta ir viena no apkaimēm Rīgā ar zemu izmantošanas intensitāti, taču augstvērtīgu vietas potenciālu. Centra tuvums, sakārtotā transporta infrastruktūra, vietas vēsturiskais mantojums, zaļās zonas un Daugava ir vērtības, kuru apgūšana ir vienīgi laika jautājums. Attīstība Spīķeru kvartālā vedina domāt, ka tuvā nākotnē iespējama stereotipu maiņa attiecībā uz šo pilsētas daļu un stabilizējoties ekonomiskajai situācijai varētu mainīties arī absurdais fakts, ka ik dienas tūkstošiem cilvēku no Ķengaraga mēro ceļu uz Rīgas centru cauri teju pamestajai Maskavas priekšpilsētai.

Maskavas priekšpilsētai attīstoties, aktualizēsies nepieciešamība pēc vietējas nozīmes aktivitāšu mezgla. Tam atbilstoša ir teritorija starp Maskavas un Jersikas ielām, kas vēsturiski jau darbojusies kā vietēja mēroga centrs, un arī šobrīd šajā vietā sākta apkaimes attīstība renovējot Siena tirgus laukumu. Projektā radīta vīzija šīs teritorijas potenciālajai attīstībai.

Maskavas priekšpilsēta ir pilsētas daļa ar izteiksmīgu raksturu. Izstrādājot apbūves attīstības priekšlikumu svarīgi bija domāt par vietas identitāti, meklēt apbūves struktūras un arhitektūras raksturiezīmes, kas veido vietas tēlu unikālu un atšķirīgu no citām pilsētas daļām. Tās implementējot jaunajā apbūvē tiktu stiprināta visas apkaimes identitāte un atpazīstamība.

Pašlaik teritorijā pilsētas struktūra ir stipri izirusi. Projekts attēlo teritorijas apbūves vīziju optimālas attīstības scenārijā, saglabājot vēsturisko zemes gabalu dalījumu un apbūves mērogu, kā arī ievērojot spēkā esošos apbūves noteikumus. Jaunā apbūve organizēta lineāri paralēli lielajām ielām, kam par pamatu ir vēsturiskais zemes gabalu apbūves princips. Šāda struktūra atļauj pagalmu savienošanu gaisa telpā, kas nodrošina dabiskai ventilācijai nepieciešamo gaisa apmaiņu, kā arī veido tālākas skatu perspektīvas salīdzinoši blīvi apbūvētā teritorijā. Rezultējošais materiāls nav uztverams kā konkrēts projekts vai detālplānojums, tā drīzāk ir izvirzīto apbūves principu ilustrācija, kas kalpo kā palīgmateriāls pilnīgākai perspektīvā vietas konteksta izpratnei.

Detalizēti risināti divi publiskās telpas šķērsvirzieni — Šaurā iela un Siena tirgus laukums.

Šaurās ielas telpas koncepcija

Ielas atspoguļo pilsētas dzīvību — tur satiekas cilvēki, tās ir aktivitāšu plūsmas un svarīgas saites pilsētā. Pilsētā ielas veido ap 80 % no publiskās telpas, to telpiskā kvalitāte ir būtiski nepieciešama kopējā pilsētas tēla veidošanā.

Šaurā iela ir viena no divām pilsētas ārtelpām, kas šķērso plānoto Maskavas priekšpilsētas aktivitāšu mezglu starp Maskavas un Jersikas ielām. Nelielais mērogs ielai piešķir nozīmi, jo tieši mazās pilsētvides telpas un elementi ir tie, kas veido Maskavas priekšpilsētas identitāti.

Šaurā iela Rīgas adrešu grāmatās pastāv jau no 1880. / 1883. gada. Vēsturiski Šaurās ielas pieguļošajos zemesgabalos pamatā ir bijusi dzīvojamā apbūve, kā arī notikusi dažāda rakstura tirgošanās. Esošajā situācijā Šaurās ielas telpiskā struktūra ir izirusi, pašlaik to iezīmē divas ielai pieguļošas ēkas un ar blīvu sētu noslēgta rūpniecības zona.

Teritorijā ir raksturīgi šauri, gari zemesgabali, kas ar īsākajām malām pieslēdzas pie lielajām ielām — Maskavas ielas un Jersikas ielas. Pret tām apbūve veidojas blīva un noslēgta, ar pagalmiem zemes gabalu dziļumā. Šaurā iela ir šķērsiela, tajā veidojas cits raksturs — piedāvātā lineārā apbūves struktūra veido atvērtu apbūves fronti un zaļie pagalmi pieslēdzas ielai. Šādā veidā tiek nodrošināts arī nepieciešamais ēku un pagalmu izsauļojums. Rezultātā tiek iegūti daudzveidīgi ielas skati — virzoties cauri ielai, mainās ielas telpas uztvere.

Šaurās ielas telpas raksturojums ietverts tās nosaukumā — tā ir 5m plata iela. Tomēr pilsētvidē izteikti tiek uztverta arī tās garuma dimensija — tā ir tikai 80m gara iela, pārskatāma visā tās garumā. Atrodoties ielā, tā tiek uztverta kā vienota ārtelpa, drīzāk kā šaurs, garens laukums. Par uzdevumu tiek izvirzīts izstrādāt vienotu ielas attīstības koncepciju, definēt ielas tēlu un raksturu. Jauno ēku arhitektūru veido transformēti vēsturiskās un esošās arhitektūras elementi — slīpi jumti, kokmateriālu lietojums apdarē un logu dalījums fasādēs, minimāli izmantojot stikla fasāžu risinājumus.

Šaurajā ielā kā pamatfunkcija tiek risināta dzīvojamā apbūve. Maskavas forštatei ir nepieciešams jauns, kvalitatīvs dzīvojamais fonds, kas iekļaujas esošajā apbūves struktūrā un izmanto tās priekšrocības. Ielā tiek izvietotas arī komercplatības ēku pirmajos stāvos, kas tiecas aktivizēt ielu. Izvietojot publiskās telpas, tiek piedāvāts vienots funkcionālais risinājums. Netiek projektēta viena ēka, kas nodrošina dažādas vajadzības, bet visa iela darbojas kā vienota, kompleksa sistēma. Tiek piedāvātas tādas publiskas funkcijas kā kafejnīca, grāmatu veikals, izstāžu galerija un bibliotēka. Katra no tām ir funkcionāli saistīta ar pārējām, aicinot pilsētniekus šķērsot Šauro ielu.

Maskavas priekšpilsētā nepieciešama jauna publiskā bibliotēka. Esošā bibliotēka atrodas telpās, kas ir tehniski sliktā stāvoklī, tās ir funkcionāli un arhitektoniski nepiemērotas. Šaurajā ielā publiskā bibliotēka varētu kļūt par lokālu sociālo pakalpojumu un aktivitāšu centru vietājiem iedzīvotājiem. Izstrādāta pamatkoncepcija bibliotēkas arhitektūrai. Ēka tiek dalīta 3 apjomos, lai tā iekļautos apkārtējā apbūves raksturā. Tiek iegūts īpašs telpu dalījums — tās nav telpas ēkā, bet telpas pilsētā, kas savstarpēji nodalītas ar ārtelpu. Katrā apjomā, katrā stāvā izvietota viena telpa vienai funkcijai, kas netiek dalīta sīkāk. Tiek iegūtas plašas, kvalitatīvas telpas ar izgaismojumu no četrām pusēm, kas nodrošina vienmērīgu gaismas kvalitāti. Apjomi savienoti ar caurspīdīgām pārejām, pārvietojoties ēkā mainās sajūta starp atrašanos iekštelpā un ārtelpā.

Dzīvojamā apbūve tiek risināta atšķirīgi katrā zemesgabālā. Kā dzīvojamās apbūves modelis tiek piedāvati mājokļi dažādām sociālām grupām ar mērķi radīt viendabīgu sociālo klimatu. Tiek piedāvāti mājokļi ģimenēm, kolektīvie mājokļi studentiem, kā arī pielāgoti mājokļi veciem cilvēkiem.

Pilsēta savā būtībā ir vieta, kur cilvēki dzīvo kopā. Ir nepieciešams šo aspektu uztvert kā kvalitāti. Par Šaurās ielas galveno telpisko struktūrvienību kļūst zaļie pagalmi, kas atvērti pret ielu. Pagalmu sistēma atspoguļo pilsētnieciskuma ideju, kas balstīta vēsturiskajā Maskavas priekšpilsētas apbūves raksturā. Iedzīvotāji spētu sevi identificēt ar nelielajiem koplietojamiem pagalmiem un tie kļūtu par centrālo elementu lokālu kopienu veidošanai. Galvenais jaunās arhitektūras uzdevums ir tās mijiedarbība ar ārtelpām — ēkas vērstas pret pagalmiem, izmantoti dažādi ārtelpas elementi — āra kāpnes, balkoni, lodžijas, laipas. Ārtelpas izmantošana tiek piedāvāta dažādos ēku līmeņos, radot aktivitāti pilsētas telpā. Šādi tiek rosināta pilsētnieku patika dzīvot pilsētā.

Siena tirgus apbūves attīstība

Siena tirgus laukums ir vieta ar spēcīgu identitāti un atpazīstamību Maskavas priekšpilsētā. Laukuma konceptuālā skaidrība ir tā vienkāršībā — līdzens, brīvs zemes gabals pilsētā. Brīva vieta pilsētniekiem. Šajā vietā tirgus darbojies 19. gadsmita otrajā pusē, līdz tā slēgšanai 21. gadsimta sākumā, tomēr laukums saglabājis savu nozīmi kā vietzīme pilsētas kontekstā. Atjaunotu nozīmi tirgus laukums ieguvis līdz ar 2007. gadā veikto laukuma labiekārtojuma rekonstrukciju. Tas uzskatāms par stratēģiski veiksmīgu soli kopējā apkaimes tēla uzlabošanā, tomēr jāsaprot ka tas ir tikai pirmais posms laukuma pilnvērtīgas attīstības ceļā. Šobrīd laukums netiek aktīvi izmantots, kas skaidrojams ar vispārējo stāvokli šajā pilsētas daļā. Laukumā trūkst cilvēku aktivitātes, to provocēšanai vajadzīgas jaunas programmas. Siena tirgus laukuma aktivizēšanas potenciāls meklējams laukuma perimetrā, funkcijās aiz ēku fasādēm. Laukuma apbūves frontes nepieciešams risināt veidojot atvērtu, publiski pieejamu arhitektūru, kas ievērtē vietas vēsturisko identitāti un to pilnvērtīgi izmanto ģenerējot 21. gadsimta pilsētai aktuālas aktivitātes. Par diplomdarba uzdevumu izvirzīts tieši laukuma apbūves frontes stratēģisks risinājums, uztverot laukuma atjaunoto labiekārtojumu kā jau esošu kvalitāti degradētajā Maskavas priekšpilsētas vidē.

Siena tirgus laukumu definē Maskavas un Jersikas ielas ar salīdzinoši aktīvu satiksmi. Rietumu frontē saglabājusies vēsturiskā tirdzniecības rinda, austrumu fronte ir vāji definēta. Ierobežojot auto transporta satiksmi ielās laukuma austrumu un rietumu malās, nosacītās laukuma robežas tiktu paplašinātas līdz ēku fasādēm. Izvietojot publiskas iestādes ēku pirmajos stāvos tiktu nodrošinātas laukuma aktivizēšanai nepieciešamās funkcijas. Atjaunojot darbību arī vēsturiskajā tirgus nojumē laukuma vidusdaļā, un periodiski tajā rīkojot tirdzniecības aktivitātes, celtne vairs nebūtu tikai vēsturiska dekorācija, bet caur savu atjaunoto funkciju vēstītu par vietas pagātni.

Īpaša vērība veltīta 19. gs. beigās celtās tirdzniecības rindas reģenerācijai, kura ir laukuma tēla dominējošais elements. Pie ēkas projekta strādājuši vairāki arhitekti, tostarp arī Reinholds Šmēlings. Sākotnēji tirgotāji atvēra kiosku vārtus un pārdeva preci pircējiem tieši uz ielas. Katra telpa tirdzniecības rindā ir vien 7 kvadrātmetru liela, tāpēc kopš tirgus slēgšanas specifiskajām telpām jauns pilnvērtīgs izmantošanas risinājums nav atrasts. Kā vienīgais ceļš ēkas saglabāšanai tiek piedāvāta tās transformācija. Projekts paredz tirgus kioskus paplašināt ar piebūvi un veidot veikalu kompleksu, kura augšējos stāvos iespējams izvietot dzīvokļus. Viens no variantiem transformējot tirdzniecības rindas ēku jaunai lietošanai būtu savstarpēji apvienot visus kioskus. Tie kalpotu kā sava veida caurstaigājama galerija lielākam kompleksam. Taču šāds risinājums būtu nevēlams, jo būtu pretrunā ar ēkas sākotnējo darbības principu un varētu radīt diskusiju par ēkas saglabāšanas konsekvenci. Projektā piedāvāts veidot garenus veikalus kas iestiepjas zemes gabala dziļumā. Šādi tiktu principiāli saglabāts ēkas autentiskais darbības virziens.

Ēkas piebūves konstruktīvais solis aizgūts no esošās ēkas dalījuma, tādejādi neradot mērogu kontrastu starp jauno un veco daļu. Jaunajā piebūvē izvietoti vairāki iekšpagalmi, kas kalpo dziļo telpu izgaismošanai. Katrs no 12 jaunajiem veikaliem veidots unikāls, ar individuālu, izteiksmīgu raksturu, ko veido telpas forma un iekšpagalmu konfigurācija. Šīs telpas īpašības rada veikalu atpazīstamību, kas varētu piesaistīt pircējus, un līdz ar to būtu interesanti arī veikalniekiem.

Kā jau minēts zemes gabalā risinātas 2 funkcijas — veikalu platības un dzīvojamā apbūve. Siena tirgus laukuma dzīve dod impulsu aktīvām publiskām funkcijām laukuma pusē, savukārt dzīvojamā apbūve kvartāla dziļumā rosina domāt par mierīgāku, klusāku rezidenciālu atmosfēru. Projektā apspēlēta šo abu atmosfēru mijiedarbība. Dzīvojamā apbūve veidota rindu ēku formā, kas seko lineārajai pilsētbūvnieciskajai struktūrai. Iekļūšana rindu ēkās paredzēta no divos līmeņos risināta pagalma. Augstākais pagalms izvietots uz jaunās veikalu piebūves jumta un piedāvā skatu uz Siena tirgus laukumu.

Projektējot apbūvi būtiski bija strādāt ar kvalitātēm ko šāda veida hibrīdas tipoloģijas arhitektūra spēj sniegt. Pilsētā nepieciešams meklēt niansētas attiecības starp dažādām funkcijām, nevis tās strikti nodalīt. Tādejādi iespējams bagātināt pilsētas dzīvi gan ar jaunām telpiskām konfigurācijām, gan funkcionālā satura ziņā. Tas arī raksturo izstrādātā projekta pieeju — domāt par ēkām un to veidotajām telpām kā fundamentāliem pilsētu veidojošiem elementiem.