Cēsu ambīcijās kļūt par valsts mēroga kultūras
centru iekļaujas arī pilsētas nozīmīgākā pilsētas industriālās arhitektūras
mantojuma — alus brūža pārveidošana par mākslas un zinātnes vietu. Paredzot soli
pa solim transformēt kādreizējo ražotni, par projekta arhitektonisko tēlu kļuvušas
sastatnes — eksponētu koka konstrukciju režģis.
Cēsu
alus brūzis atrodas pašā pilsētas vēsturiskajā centrā, kurš robežojas ar Pils
parku un Pils laukumu, un tā būves aptver 18., 19. un 20. gadsimta industriālo
mantojumu. Kopš 2000. gada alus ražošana pārvietota uz jaunu rūpnīcu, un vecais
alus brūzis netiek izmantots, tā ēkas ir tukšas un lielākoties slēgtas publikai
— ar izņēmumiem Cēsu mākslas festivāla norises laikā. Nodibinājums Vides risinājumu institūts, kam pieder
alus darītavas komplekss, iecerējis nākotnē pakāpenisku teritorijas transformāciju,
izveidojot brūzi par Mākslas un zinātnes centru — vietu, kur sadarboties
jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem.
Projekts paredz atvērt un
savienot šobrīd nepieejamās un slēgtās teritorijas daļas, maksimāli saglabājot
apbūves vēsturisko, ainavisko un arhitektonisko vērtību, pārveidojot
mazvērtīgās un tehniski bīstamās apbūves daļas. Projekta priekšlikums atjauno
alus brūža teritorijas vēsturiski bijušo savienojumu ar Pils parku un Pils
laukumu un izveido asi, kas savienotu visas darītavas ēkas un galvenās
kompleksa funkcijas: ekspozīciju zāles, darbnīcas, administrāciju, saimniecības
telpas, dzīvošanas telpas. Sliktā tehniskā stāvoklī esošās būves iecerēts
nojaukt, tā atbrīvojot vietu centrālās terases būvniecībai un atsedzot plašākus
skatus uz Pils parka pusi.
Tā
kā alus darītavas attīstībai nepieciešami lieli ieguldījumi, ko nav iespējams
veikt uzreiz, stratēģija paredz trīs pakāpeniskas attīstības pamatkārtas. Tādā
veidā iespējams nodrošināt brūža pieejamību publikai arī ilgstošā pārbūves
procesa laikā. Pirmajā kārtā paredzēts sakārtot kompleksa daļu Pils laukuma
pusē, bet otrajā posmā plānota kompleksa arhitektoniski vērtīgo daļu
konservācija. Trešajā posmā iecerēta jaunu apjomu būvniecība un publiskās
ārtelpas izveide. Uz jaunizveidotas terases paredzēta vieta mainīgām mākslas
ekspozīcijām, instalācijām, paviljonu būvniecībai un citām aktivitātēm.
Alus
brūža koncepcija atbilst «slow architecture» būtībai — pakāpeniska teritorijas
attīstība, kur pats pārbūves process, kļūst par publiski pieejamu
notikumu. Iedvesmojoties no šī procesa,
par projekta arhitektonisko tēlu kļuvušas sastatnes — eksponētas koka
konstrukcijas režģis. Šāds telpisks pārsegums aizsargā alus brūža pagrabus, ļauj tajos ieplūst
gaismai un rada spēcīgu vizuālo tēlu.
