Konkursa uzvarētāji — Palast Architekts savu ideju sauc par teatrālu priekšlikumu. Ēka slēpj intrigu — gruntsgabala lielāko vērtību — dižkoku, kas nosaka mājas plānu un apjomu, radot neierastus rakursus un telpiskus pavērsienus.
Krišjāņa Barona un Lielgabalu ielas krustojums — iespēja turpināt perimetrālo apbūvi kvartālā.
Gruntsgabals Krišjāņa Barona ielā 73, kā arī plānotā, t.s. «sporta pils» teritorijas apbūve, sāk atgūt pilsētvidei raksturīgos vaibstus — kādiem tiem ir jābūt.
B 73 — tas nav ne koķetērija par senlaiku arhitektūras mantojuma tēmu (pārāk jau raibs un skarbs tas te visapkārt), ne kliedzoši revolucionārs, uzstājīgs savā laikmeta patības apliecinājumā.
B 73 — tas ir teatrāls priekšskars, drapērija, kura ir aizvilkta priekšā noslēpumainai, intrigu pilnai pilsētas «teātra dzīvei». Tajā ir interesanti pavērsieni un negaidīti rakursi, atraktīva uzstājība un konstruktīvi dialogi. Un tam visam pa vidu – kā tāds izspūris matu ērkulis — dižkoks. Ap to te viss arī vijās un pinās un sapinās vienā lielā pinumā.
Jauns koks varbūt var izturēt saknes tikai 10m diametrā, bet normālam kokam normālai funkcionēšanai ir nepieciešama barība no teritorijas vainaga projekcijas plašumā! Tas it kā saudzējamais koks būs pēc dažiem gadiem pagalam, ja ņem vērā auto slodzi uz saknēm (tas ir, visi stiklu mazgāšanas šķidrumi tai skaitā) un kardinālo apstākļu maiņu – interesanti, kāda temperatūra būs šajā iekšpagalmā karstā vasaras pēcpusdienā starp visiem šiem stikliem…
par koku – diskutējami, bet varbūt. tomēr mūsdienās stikls un augsta temperatūra nav nekāds bubulis vairs! sevišķi noēnotos pagalmos.
aizdomīgi gan izskatās mazākais kociņš- pazemes stāvvietā tas 5m rādiusa robs tā vien prasās cancelēties. nez vai TP stadiju kociņš izturēs?
nekad neesi aizdomājusies kā koki aug uz klintīm, bet iespējams ka viņi tur neaug un mocās no tā ka savas saknes nevar "pienacīgi" izlaist auglīgajā zemē? Par ķimikālijām piekrītu, bet arī tam ir risinājumi.
Forma sarežģīta, bet ja nebūtu koku un ēkā gribētu integrēt kokus ,krūmus un citas radības m2 cena lētāka nekļūtu.
6, 5, 1, 13 atpakaļgaitā?
Tik sadrumstalotam objektam būs augsta kvadrātmetra būvizmaksa, attiecīgi īres maksa.
man ir vairaakas pieziimes: *koksn izstiidzees un nomirs – tas ir tikai laika jautājums. ja ēka būtu stiklota – iespeejams koks sanjemtu pietiekami gaismas (jautajums atklats par bariibas vielaam.) tomeer shajaa gadiijumaa eekas dalja,kas ir Barona ielas pusee buutu totaali energoneefektiiva. *par energoefektivitaati – ja pareizi saprotu, dienvidi ir Bar.ielas puse. logu proporcija ir ok, bet sakiet – kaada rutka peec Austrumu pusee ir salikta visa fasaade ar tiem vertikaalajiem elementiem, kurus parasti uzstaada eenas veidoshanai saules apspiideetajaas fasaadees? saule sho fasaadi pat vasaraa apspiidees labi ja 4h no riita. turklaat shaadu konstrukciju izmaksas jau pashas par sevi ir daargas,… Lasīt vairāk »
te nu ir tā reize, kad Autoram gribētos atgādināt – arhitektūrā mazāk ir vairāk…, skatoties uz sadrumstaloto, saraibināto, sadekorēto fasāžu izlauzījumiem
Visi baigie gudrinieki, uzreiz gatavi pamācīt kā labāk vajag zīmēt? Kur tad ir tie ideālie darbi, kurus taisat paši? Vajadzēja pašiem uzzīmēt, ja tik ļoti rūp šī nekuriene.
A par resursiem esi padomaajis??
Katraa zinjaa taapeec aju shaads portaals ir domaats, lai pieveerstu un izveerstu uzmaniibu diskusiijaam! Daaa… 🙂
Tak nevajag šitā uzreiz uzmest lūpu. Es nezinu neko labāku, kā kritiku no pārējiem. Laba vai slikta, tā tomēr izraisa pārdomas. Labāk visi gudri, nekā VIENS pats gudrinieks.
RADIATORS – un tam visam pa vidu – kā tāds izspūris matu ērkulis — dižkoks. Ap to te viss arī vijās un pinās un sapinās vienā lielā pinumā.
Neiedziļinoties arhitektūras vērtējumā, zināmu neizpratni raisa biroja “Palast Architekts” nosaukums. Precīzāk – kādā valodā tas ir veidots. Ja vārds “Palast” varētu būt tā kā vairāk no vācu valodas, tad lietojot to ka īpašvārdu tas tik pat labi varētu būt arī angliski, tam nav ko īpaši piesieties. Taču neizpratni raisa tieši vārds “Architekts”. Ja būtu vāciski, tad pienāktos “Architekt” -ja vienskaitlī, bet “Architekten”, ja daudzskaitlī. Savukārt angliski vienskatlī būtu “Architect”, bet daudzskaitlī (kas ierastāk) “Architects”. Tad nu vienīgais skaidrojums šim nosaukumam varētu likties kā veidots tādā 20.gs. 20. gadu latviešu uzņēmumu stilistikā – līdzīgi kā Anna Barons vai Stendera ziepju… Lasīt vairāk »
Ideja tiiri ok … tas kocinjsh ir banals… bet ta pat cmuki izskatas!!!
PS: noformeejums vnk Anšlavs Eglītis!
Ideja tiiri ok … tas kocinjsh ir banals… bet ta pat cmuki izskatas!!!
PS: noformeejums vnk Anšlavs Eglītis!
Jauns koks varbūt var izturēt saknes tikai 10m diametrā, bet normālam kokam normālai funkcionēšanai ir nepieciešama barība no teritorijas vainaga projekcijas plašumā! Tas it kā saudzējamais koks būs pēc dažiem gadiem pagalam, ja ņem vērā auto slodzi uz saknēm (tas ir, visi stiklu mazgāšanas šķidrumi tai skaitā) un kardinālo apstākļu maiņu – interesanti, kāda temperatūra būs šajā iekšpagalmā karstā vasaras pēcpusdienā starp visiem šiem stikliem…
par koku – diskutējami, bet varbūt. tomēr mūsdienās stikls un augsta temperatūra nav nekāds bubulis vairs! sevišķi noēnotos pagalmos.
aizdomīgi gan izskatās mazākais kociņš- pazemes stāvvietā tas 5m rādiusa robs tā vien prasās cancelēties. nez vai TP stadiju kociņš izturēs?
nekad neesi aizdomājusies kā koki aug uz klintīm, bet iespējams ka viņi tur neaug un mocās no tā ka savas saknes nevar "pienacīgi" izlaist auglīgajā zemē? Par ķimikālijām piekrītu, bet arī tam ir risinājumi.
Forma sarežģīta, bet ja nebūtu koku un ēkā gribētu integrēt kokus ,krūmus un citas radības m2 cena lētāka nekļūtu.
6, 5, 1, 13 atpakaļgaitā?
Tik sadrumstalotam objektam būs augsta kvadrātmetra būvizmaksa, attiecīgi īres maksa.
man ir vairaakas pieziimes: *koksn izstiidzees un nomirs – tas ir tikai laika jautājums. ja ēka būtu stiklota – iespeejams koks sanjemtu pietiekami gaismas (jautajums atklats par bariibas vielaam.) tomeer shajaa gadiijumaa eekas dalja,kas ir Barona ielas pusee buutu totaali energoneefektiiva. *par energoefektivitaati – ja pareizi saprotu, dienvidi ir Bar.ielas puse. logu proporcija ir ok, bet sakiet – kaada rutka peec Austrumu pusee ir salikta visa fasaade ar tiem vertikaalajiem elementiem, kurus parasti uzstaada eenas veidoshanai saules apspiideetajaas fasaadees? saule sho fasaadi pat vasaraa apspiidees labi ja 4h no riita. turklaat shaadu konstrukciju izmaksas jau pashas par sevi ir daargas,… Lasīt vairāk »
te nu ir tā reize, kad Autoram gribētos atgādināt – arhitektūrā mazāk ir vairāk…, skatoties uz sadrumstaloto, saraibināto, sadekorēto fasāžu izlauzījumiem
Visi baigie gudrinieki, uzreiz gatavi pamācīt kā labāk vajag zīmēt? Kur tad ir tie ideālie darbi, kurus taisat paši? Vajadzēja pašiem uzzīmēt, ja tik ļoti rūp šī nekuriene.
A par resursiem esi padomaajis??
Katraa zinjaa taapeec aju shaads portaals ir domaats, lai pieveerstu un izveerstu uzmaniibu diskusiijaam! Daaa… 🙂
Tak nevajag šitā uzreiz uzmest lūpu. Es nezinu neko labāku, kā kritiku no pārējiem. Laba vai slikta, tā tomēr izraisa pārdomas. Labāk visi gudri, nekā VIENS pats gudrinieks.
RADIATORS – un tam visam pa vidu – kā tāds izspūris matu ērkulis — dižkoks. Ap to te viss arī vijās un pinās un sapinās vienā lielā pinumā.
Neiedziļinoties arhitektūras vērtējumā, zināmu neizpratni raisa biroja “Palast Architekts” nosaukums. Precīzāk – kādā valodā tas ir veidots. Ja vārds “Palast” varētu būt tā kā vairāk no vācu valodas, tad lietojot to ka īpašvārdu tas tik pat labi varētu būt arī angliski, tam nav ko īpaši piesieties. Taču neizpratni raisa tieši vārds “Architekts”. Ja būtu vāciski, tad pienāktos “Architekt” -ja vienskaitlī, bet “Architekten”, ja daudzskaitlī. Savukārt angliski vienskatlī būtu “Architect”, bet daudzskaitlī (kas ierastāk) “Architects”. Tad nu vienīgais skaidrojums šim nosaukumam varētu likties kā veidots tādā 20.gs. 20. gadu latviešu uzņēmumu stilistikā – līdzīgi kā Anna Barons vai Stendera ziepju… Lasīt vairāk »