Biroju OUTOFBOX un ALPS
priekšlikums autoostas konkursā ievērojami pārsniedza programmā prasīto,
demonstrējot pievilcīgu pilsētbūvniecisku vīziju. Taču tā kā piedāvātais
risinājums neatbilda konkursa formāli tehniskajiem nosacījumiem, tas tāpat guva
tikai atzinību, līdzīgi kā četri pārējie darbi.
Mūsu risinājumā pamats ir
vēsturisko vērtību apzināšana un drošs skats tālākā nākotnē, apkopojot Rīgas
vēsturiskā centra teritorijas plānojumā formulēto ilgtermiņa politiku, plenēros,
konkursu un kolēģu darbos radušās apkārtnes idejas un to visu papildināt ar savu redzējumu
par autoostas teritoriju un tās nākotni.
Multimodāls satiksmes centrs
Akceptējot
izaicinājumu «starptautiskā līmenī popularizēt Rīgu
kā Eiropas nozīmes transporta mezglu, radot tā attīstībai labvēlīgākus
apstākļus», nav
šaubu, ka konkursa teritorija nebeidzas
ar gruntsgabala, kvartāla vai apkaimes robežām, bet tā apskatāma kontekstā ar
pilsētas, ostas un lidostas attīstību. Radot priekšrocības autobusu, jūras un
vilcienu satiksmei kā vienai no videi draudzīgākajām pārvietošanās opcijām un
veidojot savienojumu ar lidostu, var radīt patiesi modernu 21. gs. autoostu,
kas atbilst Nacionālā attīstības plānā minētajam terminam — multimodāls, t.i. dažādu transporta veidu sasaiste vienotā
transporta sistēmā.
Pilsētbūvnieciskā situācija
Aplams
ir apgalvojums, ka autoostas attīstības iespējas sava gruntsgabala robežās
esošajā konfigurācijā ir izsmeltas. Efektīva plānošana,
uzturēšanas laika ierobežojumi, izmainīta kanālmalas platformu konfigurācija
ļauj palielināt caurlaidību, vienlaicīgi atgūstot avārijas stāvoklī esošo
krastmalas zonu, izvietojot autoostas pasažieriem nepieciešamo pakalpojumu —
pasta, bankas, veikalu un kafejnīcu zonu.
Dzelzceļa uzbēruma
pārveide par estakādi nākotnē ļauj realizēt vietas pilsētbūvniecisko potenciālu,
radot jaunu light rail staciju, kas
nodrošina lokveida savienojumu ap Rīgas centru, starp dzīvojamiem rajoniem ar
lielāko iedzīvotāju blīvumu, kā arī ar Rīgas starptautisko lidostu.
Minētie risinājumi nav
iespējami bez pilsētas līdzdalības — kardināli rekonstruētā 13. janvāra iela ļauj
atteikties no nemājīgiem tuneļiem, likvidējot esošās barjeras un radot
komfortablu apstādījumu zonu, kas papildina esošo bulvāru loka zaļo struktūru. Vienvirziena
ielu izveide ļauj vadītājiem veikt šobrīd liegtos kreisos pagriezienus,
piekļūstot Vecrīgai, kā arī autoostas kiss-and-goodbye
zonai.
Funkcionālais
risinājums
Pirmās kārtas risinājumi
balstīti uz Georga Minca sākotnēji iecerētā apjoma atjaunošanu agrākajā
greznībā, likvidējot neveiksmīgo pārbūvju sekas. Otrās kārtas uzgaidāmo telpu
funkcionālās vērtības dominē par estētiskajām — apjoms ir lineāra, atturīga
struktūra, kas rada neitrālu fonu perfekti funkcionējošam multimodālam
satiksmes mezglam.
Jaunā un vecā apjoma
sasaisti nodrošina esošajai biļešu iegādes zālei perpendikulāri izvietotā eja,
kas uztver no Vecrīgas nākošo cilvēku plūsmu.
Pielietotie
materiāli
Atveidņots dzelzbetons,
perforēts nerūsējošā tērauda siets uz distanceriem, stikla-alumīnija
konstrukcijas. Kanālmalas promenāde — koka terases, pilnstikla norobežojošās
konstrukcijas. Jaunā apjoma grīda — mozaīkas flīzes ar Kurzemes, Zemgales,
Vidzemes un Latgales tautas tērpu krāsu elementiem. Pāreja no viena krāsu toņu
salikuma uz otru ir kā papildus līdzeklis cilvēka vizuālajai uztverei un palīdz
orientēties telpā.
Ilgtspējība
Runājot par zaļajām
tehnoloģijām, daudzi ir piemirsuši galveno —
minimāla iejaukšanās esošajā struktūrā, kvalitatīvi rekonstruējot un esošo
būvju dzīves cikla pagarināšana ir mūsu ilgtspējības pamatpostulāts.
Teritorijas platība
13 193 m² (25 100 m²
otrā kārta)
Lietderīgā platība
12 209 m² (31 028 m² otrā
kārta)
Patika doma par tramvaja vienkāršošanu, tikai tā pati nelaime ar pārslogotību – Prāgas ielas pieturā tad visticamāk vajadzētu vairākus peronus, pārāk daudz līniju uz vienu. Pārkoncentrēties uz multimodālo transporta mezglu tik šaurā telpā nez vai ir ilgtspējīgi. Decentralizēt satiksmes mezglus tieši prasītos. Loka "light rail" līnijas ideja – jau solis pareizajā virzienā. Viens, ko nemanīju nevienā projektā – ka ņemtu vērā Vidzemes tilta iespējamību. Daļu autoostas teritorijas var nākties atveltīt satiksmes mezglam, un samazinātā platībā jau visus starptautiskos un iekšzemes autobusu pakalpojumus vienuviet vairs nevarēs ilgtspējīgi ietilpināt. Ar Rail Baltica zara eksistenci, kas ieved Rīgas Centrālajā stacijā, arī nav tik… Lasīt vairāk »
"Zemgales tilta", tas ir
Goed.
patīk!
Šis darbs uzskatāmi parāda nepieciešamību kompleksi domāt par infrastruktūras jautājumiem daudz plašākā kontekstā – Autoosta, Centrāltirgus, Centrālā stacija, 13.janvāra iela, saikne ar Vecrīgu, ūdensmalas, sabiedriskā transporta funkcionalitāte, tāpat arī maģistrālie veloceliņi u.c. prioritāras satiksmes lietas.
Arī manā skatījumā šis ir viens no visvarīgākajiem Rīgas un arī valsts mēroga infrastruktūras mezgliem, kur šobrīd valda bardaks ar apgrieztām prioritātēm.
Priekšlikums ir izstrādāts ar attieksmi un vērienu! Respect!
13.janvāra ielas piedāvātais variants ‘zaļo salu’ starp brauktuvēm, tāpat kā tramvaja shēmas man rada daudz jautājumu, bet pieņemu tas bija ļoti konceptuāli, jo nebija konkursa uzdevumā.
Virtuālā realiāte ir laba lieta, tā sniedz ieskatu lietās kuras neeksistē un nekad neeksistēs – ātrvilcienu līnija Rīgā. kas brauc ar 370 kmh, terase ar skatu uz centrāltirgu ( apbūvēts RVC sargātais ūdens spogulis ), koki ar 100 gadu darba mūžu šajā teritorijā, kur pašlaik ir tuksnesis. Man ar patīk Gredzenu pavēlnieka pasaule ar hobitiem, pūķiem un orkiem, diemžēl tā ir tikai fantāzijas pasaule. Par arhitektūru un analīzi vēlāk.
par virtuālo relitāti protams var izvērst atsevišķu diskusiju, kas te arī pie ingurda darba notika, bet… koki aug ātri un tos var iestādīt lielus, vilciena ātrums uz aci nav nosakāms, bet rvc sargāto ūdens spoguli neviens nemaz te tā neaizbūvē. šķiet, mūsu pašu neveiksmīgi izvēlētās griezuma vietas ir sajaukušas galvu pat žūrijas locekļiem – mūsu piedāvājumā redzamais stiklotais apjoms kanāla līmenī neatrodas tur, kur patreizēja krasta līnija (atbalsta siena), bet gan ierauts astoņarpus metrus uz sauszemi. līdz ar to virs ūdens sanāk mazs ķeksītis, kur kanāls sašaurinās. šadu gājienu, kalpojot sabiedriskajam labumam, aka piestātnes utt., neizslēdza arī vēsturiskā centra padomes… Lasīt vairāk »
1. Koki ātri aug tikai filmās. Lai izaudzētu lielu koku kokaudzētavā, tā sakņu sistēma tiek patstāvīgi apcirpta un var gadīties, ka iztērējot krietnu žūksni EUR, koks neieaug. Neatceros, ka Rīgā kāds kaut kur ir iestādījis lielus kokus, izņemot miljonārus, dažus precedentus zinu. Rīgas pašvaldība to atļauties nevar. 2. Ja atmet ārējās lietas – terasi, vilcienus, nojumi u.t.t. būtu interesanti redzēt kā izskatās ēkas rekonstruētā arhitektūra, varbūt ir kāda bilde? Cik saprotu funkcionālais plānojums esošajam korpusam gandrīz nemainās. 3. Analīze. ja analizē CO2 izmešu daudzumu ceļa posmam, tad jāanalizē CO2 daudzuma kas tiek patērēts uzražojot konkrēto transporta līdzekli, ekspluatācijas ilgums un… Lasīt vairāk »
Par funkciju. 1. Dzelzsceļa stacija. Ja esat ievērojuši ātrvilciena stacijas ārvalstīs ir galapunkts. Vilcieni pienāk. Vadītāji pārvācās uz otru pusi un vilciens dodas atpakaļ. parasti peronu skaits šādam dzelzceļa mezglam svārstās ap 20-30, ko šajā vietā pat ar 10 peroniem realizēt nav iespējams. Svarīgākais – šajā vietā notiek naftas, ogļu un citu kravu tranzīts pāri Daugavai – tas ir vienīgais ceļš – pār dzelzceļa tiltu. Līdz ar to piedāvātais risinājums nav iespējams. 2. Autobusa pietura no dzelzsceļa uzbēruma otras puses. Man šķiet kaut kas nav kārtībā ar mērogu. Ja visi aizbrauksiet uz to vietu, tad ieraudzīsiet ka iegūt autobusa piestātni+zaļo… Lasīt vairāk »
paldies par ļoti detalizēto analīzi, nezinu vai spēšu atbildēt tik pat pienācīgā līmenī un uz katru no jautājumiem, bet šur tur mums ir atšķirīgs viedoklis, šis tas nav izprasts, šo to paši esam skaļi domājuši, bet uz planšetēm tā arī neuzlikuši. domāju, ka jebkuram arhitektam ir pazīstama tā sajūta – varētu tik zīmēt un zīmēt, likt klāt to tabulu, to analīzi, bet kaut kad jau tas koks tomēr ir jācērt. 1.1. ja jau par kokiem – mūsu risinājumā 13. janvāra ielas joslas iebīdītas tā, ka ir iespējams saglabāt visus esošos kokus. cits jautājums vai pie tik grandiozas būvniecības tos izdotos… Lasīt vairāk »
Prieks par diskusiju arī lasītājiem, paldies. Interesanti fakti utt.
Varētu jau vēl padiskutēt…bet lai paliek, – jādod arī kolēģiem izteikties. Pēteris BACK TO THE GAME, – kā saka amerikāņu profesionālā sporta komentētāji, un tas priecē. Pēc šī konkursa šobrīd manā personīgajā Latvijas konkursa komandu topā ieņemat stabilu 1.vietu ar labu starptautisku potenciālu, apsteidzot NRJA. Lai veicās, un galvenais, lai rodas arī Arhitektūra!
Apstākļi – Pieredze, pieteikums, iepriekšējās darbības likumsakarības, objektīvi secinājumi, propoganda, utt..
Mērķis – nauda, vara, ambīcijas, popularitāte, „būt labākajam, nedefinējot 1.,2.,3.“, uzvara konkrētajā kaujā, kā ?
Darbība- konflikts,konkurence,turnīrs, spēle…
Rezultāti, uzvara-zaudējums, lielie ģenerāļi, mazie karavīri, oponenti, līdzjutēji, Dievi, resursi…
Sekas?
Vārdu sakot Suņ Dzi, Makiavelli, fon Klauzevics….
Suņ-Dzi ir patiešām labs, Dārt, vienīgi pārlasāms vismaz trīs reizes dažādos dzīves periodos.
once we moved 50 100 years old pines to another place easily…….I dont expect any problems with moving old trees to another place……we live in 21st century mate.
Latvijā neviens nesapratīs, ka tūlīt sāksim centrā 100 gadīgas priedes alejās stādīt. Zelta podi pie mums nav cieņā, jo tauta diezgan nabadzīga. Vācijā kauču mežu var pilsētas centrā iestādīt. Jārēķinās ar vietējiem apstākļiem. To tagad sauc par ilgtspēju.
Nezinu cik ātri brauks Rail Baltic, bet visticamāk vienīgā stacija Latvijā tam būs tieši Rīgas Centrālajā stacijā.
Ja Rail Baltica tiks dota zaļā gaisma, tad, teorētiski, ap 2025. gadu maksimālais atļautais braukšanas ātrums uz konkrētām līnijām varētu būt 240 km/h.
Nesūdzētos šādu risinājumu ieraudzīt arī realitātē. Labs darbs!
nu problēma ir visiem zināma,nav jēgas pat diskutēt- bet vai šis zvaigžņu karu nekurienes pilsētas vizuālais apmāns ir risinājums?
Kolosāls darbs! Esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu atgriezīsimies pie šīm iestrādēm. Protams, ka šī analīze ir 20x vērtīgāka par summu, kuru jums atmeta, kā kompensāciju trūcīgajiem.
Šī sakarā, iesaku LAS izstrādāt apdrošināšanas vadlīnijas konkursiem, lai pasargātu arhitektus pret klaju krāpniecību.
Tu esi pārliecināts , ka kādam ir vajadzīga ši nekuriene ar terasēm pret diezgan nejauki smirdošo kanālu? vai Tev ir priekšstats, kā tas izskatās dabā, ne bildēs? Un vai esi gatavs jau šobrīd maksāt no savas arh. algs nodokļus, lai varētu dzelzsceļu pārcelt uz estakādi. Nav jau tā, ka estakāde ir šī risinājuma inovācija, bet pat treknajos gados tam naudas nepietika. Un nekā cita jau šajā darbā nav – norakt kanālmalu un dzc uzbērumu. Cik lasīju programmu, prasītais ir izdevies daudz sliktāk, kā vizenes.
Apskatot visus publicētos autoostas projektus, diezgan pārsteidzoši , ka, pretēji šim, Harija Alsiņa projkts līdzīga apjoma piedāvājumam bija viegli un vienkārši uztverams, arī ar SAALS projektu veicās labāk . Šis kaut kā sagudrināts. Arī vide, ko rada 3D nu nav Rīga. Kā arī , jāpiekrīt Miķelim, ka iezadzies LA vai NY mērogs. Kanāls ar terasi izskatās kā okeāna krastmala, un nav sūdzēties par oponentiem un pūst burbuļus biksēs -labāk pašiem divreiz apskatīt, kas iznācis un vai ir kaut attāla līdzība ar konkrēto vietu. Bildītes, protams , izcilas, bet ko tas maina?