Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina piedalīties sabiedriskajā apspriešanā — detaļplānojumam pilsētas centra nomalē un daudzstāvu ēkām Imantā. Abos mājokļu priekšlikumos Rīgai tiek piedāvāta piepilsētnieciska mikrorajonu apbūve.
Detaļplānojums zemesgabalam Krišjāņa Valdemāra ielā
Līdz 9.augustam iespējams izteikt priekšlikumus detaļplānojumam teritorijai Rīgas centra nomalē — Krišjāņa Valdemāra ielā pie Ēveles ielas. Detaļplānojuma autori ir SIA GIS projekts, bet kā noprotams no Attīstības departamenta mājas lapā apskatāmā materiāla, tā izstrādi rosinājis apbūves priekšlikums, kura autori ir Zenico projekts.
Detālplānojuma mērķis – precizēt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus plānojuma robežās, kā arī detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma plānotās (atļautās) izmantošanas prasības un izmantošanas aprobežojums.
Aptaujas anketa un vairāk informācijas par detaļplānojuma sabiedrisko apspriešanu — RDPAD mājas lapā.
Daudzstāvu dzīvojamā ēka Anniņmuižas bulvārī
Savukārt līdz 13.augustam tiek pieņemtas atsauksmes par daudzstāvu (no vizualizācijas nojaušams — 26 vai 27 stāvi) dzīvojamās ēku Anniņmuižas bulvārī Imantā. Projektu apspriešanai nodod SIA Anniņmuižas nams, bet autori ir Arhitektonika.
Aptaujas anketa un informācijas par sabiedrisko apspriešanu — RDPAD mājas lapā.
Apbūves principi visnotaļ raksturīgi mikrorajonu suburbijai. Cerams, ka detaļplānojums Rīgas centrā to nepieļaus. Dikti skumji paliek arī uzlūkojot tos Imantas brīvstāvošos torņus. Nezinu attīstības plāna zonējumu tai vietai, bet plānu veidojot gan bija runas par visādiem vietējiem centriem un tamlīdzīgām lietām. Bet rādās, arhitekti un iestādes saprot centru kā vienkārši augstākas mājas. Būtu apakšā plašāks 2-3 stāvu apjoms, kur visām tādām centra pilsētnieciskām aktivitātēm likties – iespējams būtu tīri jēdzīgs priekšlikums. Bet šite tais divos apakšstāvos, rādās, parkings, kas vēl vairāk māju atrauj no apkārtnes, nevis veido pilsētvidi. Tai laukumā iepriekš, liekas, stāvvietas bija – kur tad tagad visas tās… Lasīt vairāk »
atkal tiek darīts viss lai pec iespejas apgrūtinātu sabiedrības domas izteikšanu.
latvieši tomēr ir apbrīnojami debīla tauta. nepietiek ar politiķiem…
pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai apgrūtinātu informācijas-komentāru iesniegšanu.
nu kur pasaulē redzēts šāds idiotisms –
"Aptaujas anketas iespējams saņemt un aizpildītas iesniegt:
RDPAD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4 (minētajos laikos!)
T 67105800
Izskatīti tiks tikai rakstiski priekšlikumi.
a ko dara cilvēki bēz pārvietošanas iespējam, kā arī tie, kuri grib ziteikt domas, bet nab Rīgā.
kad šis sviets beigsies?
kur tad demokrātija?
Kritizēšu vai komentēšu 2 apaļu torņu projektu. 1. apsveicama ir apaļu formu lietošana. Ta vienmēr, torņu gadījumā, organiski iekļaujas vidē. Iespējams izbaudīt arī arī 360 skatu. Šis gan varētu būt subjektīvs komentārs. 2. Interesanti būtu ievērtēt plānojumus. Tos parasti apaļiem torņiem ir sarežgīti risināt. Interesantas parasti ir tās veitas, kur viens tornis skatās uz otru. 3. Vai tās bildes, kas ir nodotas tautas aplūkošanai, ir ēku būvniecības stadijā? Izskatas nepabeigtas. Nu ta kā uz getto nedaudz velk vai arī kāds būtu ēku pademolējis. Tās dzeltena krāsa izskatās kā apzināti iemālēta, lai tornis izskatītos labāk. Jo nu no arhitektūras neka nav.… Lasīt vairāk »
Ha haa, kaimiņš no viena torņa pamostoties varēs pastiept roku kaimiņam no otra torņa un teikt – Labrīt mīļo kaimiņ 😀
Visi tie projekti ir ļoti nesmuki.
Abos projektos tieksme pēc kvadrātlatiem dominē pār vēlmi veidot humānu un cilvēka mērogam atbilstošu vidi ap ēkām.
Ēkas jau izskatās pieklājīgas, bet derētu sākumā atrisināt situāciju pilsētbūvnieciski.
Izskatās, ka abos gadījumos vai nu tiek pārkāpti būvnoteikumi par attālumiem starp ēkām, vai arī tiek pielietota Pujāta laikā būvvaldē ieviestā saskaņošanas shēma – ēka juridiski ir viena, (jo uz viena pagraba vai pamatiem.. vai savienota ar kaut kādu verķi … u.t.t )
pat ja izliekamies, ka viss ir oki, problēma ”kaimiņ, piedod roku” tiek realizēta diezgan izteikta.
Labvakar. Atļaušos tomēr īsu atbildi – torņu tuvināšanās vieta ir pārdomāta. Izteikt viedokļus par risinājumiem, tos neredzot, balstītus tikai uz pieņēmumiem, ka noteikti ir slikti, nav sevišķi korekti. Šeit publicētā informācija ir izteikti pilsētbūvnieciska. Līdz fasāžu konkrētiem risinājumiem vēl ļoti tālu.
Tajā pat laikā jāsaprot, ka šādas ēkas to attīstītājiem, kam pieder viens konkrēts gruntsgabals, ir komerciāli projekti. Mikrorajona infrastruktūras attīstība kopumā ir pilsētas attīstītāju rokās.
Vispār jau būtu interesanti uzzināt, e_r_, kā Tu iztēlojies "humānu un cilvēka mērogam atbilstošu vidi ap ēkām"… pastāsti… A to, tik pamāci – "vaig tā un šitā…"
neesi domājis nomainīt profesiju? šķiet, PSEIDO KRITIĶA darba pienākumi Tev padodas labāk par pāsizpausmes pazīmēm pamatprofesijā!
"Šeit publicētā informācija ir izteikti pilsētbūvnieciska…" Kur ir kādi situācijas plāni, stāvu plāni, griezumi, izsauļojuma analīzes? Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijā tādi ir apskatāmi?
ko nozīmē projekta sākuma stadija?
tad ir kaut kas ko rādīt vai nē?
publicē 2 nesakarīgus torņus perspektīvē un viss. tur taču nav ko sabiedriski apspriest un komentet, jo vienkārši nav ko komonetet, jo nekā nav.
pasviež aklam sunim kaulu….
kārtejie latviešu analfabētisma brīnumi.
izskatās ka arhitektiem pascieņasarī vairs nav.
Ezergailes kundzei acimredzami ir maza nojausma ko nozīme pilsētbūvnieciska informācija. Nu ja, RTU jau neviens neko sakarīgu šaja joma nevar iemacīt. sūdīgas vizualizācijas ar 2 nesakarīgiem torņiem saukt par pilsētbūvniecisku informāciju, tas būtu analfabetisms. Varbūt vajag ārzemju žurnalus pašķirstīt, kur vizualizācijas, plāni, shēmas, diagrammas… nu tā lai ir skaidrs. kas notiek.
vai projekta autori var paskaidrot argumentus par labu faktam, ka būves iecerētas anniņmuižas parka pusē. padomju laiku pilsētbūvnieciskā iecere par anniņmuižas parku , kuru aptver imantas mikrorajons, nebij peļama. plānā izskatās labi, realitātē parku varētu uzlabot. varbūt atstāt ‘solaris’ ēkas ka izņēmuma precedentu un projektēt otrpus anniņmuižas lokam, nevis pārveidot parku par dzīvojamo masīvu? arhitektiem darba, kā zināms, pietiek.vismaz šobrīd.
Skat pilsētas attīstības plānu. Padomju laika zaļjumi tagad ir iekrāsoti centru apbūves zonas krāsās ar 30 stāviem, šo jautājumu vajadzēja uzdot RAttPl apspriešanas laikā, tagad īpašnieki ar atļjauto 500% intensitāti šajos stāvvietu m2 pleķos kociņus nestādīs
Vai ir kaut kādi rāmji kuros jāiekļaujas arhitektam, lai piedāvātu apspriešanu?
No šiem jau tikai minēt var…
…varbūt varētu abus augstceltņu apjomus pa diognāli nobīdīt vienu pret otru (skat. pievienoto koriģ. attēlu), tādējādi iegūstot lielāku atstarpi starp torņiem un, skatā no Kleistu ielas, izvairītos no divu masās līdzvērtīgu apjomu kompozīcijas. Interesanta šķiet torņu gliemežnīcas forma, kas pieļauj izmantot kontraposta principu apjomu dialogā. Parādās fasāžu plakņu variācijas – plakanās fasāžu virsmas, vert. komunikācijas – vērsumā pret otru torni. Skatā no Anniņmuižas bulvāra rodas iespaids, ka šis daudzdzīvokļu augstceltņu komplekss, savā apakšējo stāvu lakoniskajā pieslēgumā zemei un bulvāra lokam, konfliktē ar esošajām gājēju un transporta plūsmām (skat . Anniņmuižas un Dammes ielas krustojumā topošās "Metropolia" pēdējās augstceltnes izvietojumu). Iespējams,… Lasīt vairāk »
Domā, viņiem pietiek vietas tai zemesgabalā, lai tā varētu bīdīt tos apjomus gan pa diognāli, gan arī prom no ielas?
NOVĒLU AUTORIEM PAŠIEM DZĪVOT ŠĀDOS "SKRUNDAS LOKATOROS" UN VĒLU VEIKSMI BIZNESĀ.
LABAAK MAN NOVEELI… AUTORIEM JAU IR, KUR DZIIVOT (CIK ZINU)…!
Iesaku izlasīt internetā ARCHITECTURE WEEK N344 01.08.2007.
NOVĒLU AUTORIEM PAŠIEM DZĪVOT ŠĀDOS "SKRUNDAS LOKATOROS" UN VĒLU VEIKSMI BIZNESĀ.
LABAAK MAN NOVEELI… AUTORIEM JAU IR, KUR DZIIVOT (CIK ZINU)…!
Iesaku izlasīt internetā ARCHITECTURE WEEK N344 01.08.2007.
Apbūves principi visnotaļ raksturīgi mikrorajonu suburbijai. Cerams, ka detaļplānojums Rīgas centrā to nepieļaus. Dikti skumji paliek arī uzlūkojot tos Imantas brīvstāvošos torņus. Nezinu attīstības plāna zonējumu tai vietai, bet plānu veidojot gan bija runas par visādiem vietējiem centriem un tamlīdzīgām lietām. Bet rādās, arhitekti un iestādes saprot centru kā vienkārši augstākas mājas. Būtu apakšā plašāks 2-3 stāvu apjoms, kur visām tādām centra pilsētnieciskām aktivitātēm likties – iespējams būtu tīri jēdzīgs priekšlikums. Bet šite tais divos apakšstāvos, rādās, parkings, kas vēl vairāk māju atrauj no apkārtnes, nevis veido pilsētvidi. Tai laukumā iepriekš, liekas, stāvvietas bija – kur tad tagad visas tās… Lasīt vairāk »
Tieši tā – atbilstoši rīgas apbūves noteikumiem centru izbūves teritorijas nozīmē augstākas dzīvojamās mājas un attiecīgi lielāku burzmu, kas triecas vecrīgas virzienā, bet nenodrošina pilnīgi nekādas sabiedrisku centru pazīmes – universālveikalu vai pasta nodaļu, piemēram. Un kamdēļ gan lai kāds to būvētu zemes gabalā, kur atļauti 20 stāvi? Var tikai gaidīt, ka kāds tālredzīgāks attīstītājs to iebāzīs savas metropolijas 1. stāvā.
Es domaaju, ka viss ies savu dabisko gaitu – un bez pasta, sporta vai izkalides centriem mees nepaliksim. MIILAIS CILVEEK – par lielveikaliem jau nu vispaar nerunaajot!!! Tie tachu paraadaas pat tuksnesii, skiet…. Kad buus pieprasiijums, buus izdeviigi taadus objektus celt…
kas attiecas par braukshanu Vecriigas virzienaa- cilveeki vienkaarshi dodas uz Saulkrastiem caur centru…un taa jau ir cita teema…
tātad viss balstās uz rīgas iedzīvotāju, kas ar savu auto brauc no augstceltnes imantā uz lielveikalu tuksnesī. kāda jauka pilsēta sanāks.
Nu tachu neuztraucies par savien lielveikaliiem vienreiz!!!
atkal tiek darīts viss lai pec iespejas apgrūtinātu sabiedrības domas izteikšanu.
latvieši tomēr ir apbrīnojami debīla tauta. nepietiek ar politiķiem…
pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai apgrūtinātu informācijas-komentāru iesniegšanu.
nu kur pasaulē redzēts šāds idiotisms –
"Aptaujas anketas iespējams saņemt un aizpildītas iesniegt:
RDPAD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4 (minētajos laikos!)
T 67105800
Izskatīti tiks tikai rakstiski priekšlikumi.
a ko dara cilvēki bēz pārvietošanas iespējam, kā arī tie, kuri grib ziteikt domas, bet nab Rīgā.
kad šis sviets beigsies?
kur tad demokrātija?
Kritizēšu vai komentēšu 2 apaļu torņu projektu. 1. apsveicama ir apaļu formu lietošana. Ta vienmēr, torņu gadījumā, organiski iekļaujas vidē. Iespējams izbaudīt arī arī 360 skatu. Šis gan varētu būt subjektīvs komentārs. 2. Interesanti būtu ievērtēt plānojumus. Tos parasti apaļiem torņiem ir sarežgīti risināt. Interesantas parasti ir tās veitas, kur viens tornis skatās uz otru. 3. Vai tās bildes, kas ir nodotas tautas aplūkošanai, ir ēku būvniecības stadijā? Izskatas nepabeigtas. Nu ta kā uz getto nedaudz velk vai arī kāds būtu ēku pademolējis. Tās dzeltena krāsa izskatās kā apzināti iemālēta, lai tornis izskatītos labāk. Jo nu no arhitektūras neka nav.… Lasīt vairāk »
Ha haa, kaimiņš no viena torņa pamostoties varēs pastiept roku kaimiņam no otra torņa un teikt – Labrīt mīļo kaimiņ 😀
par tam autostavvietām.
pasaulē autostavvietas torņu pamatnēs sāka likt, jo vienkārši lielpilsētās citur to nav kur darīt. Tas patiešām degradē vidi. Lielākās pilsētas šo problēmu ir apzinājušas, jo sekas ir novērojamas dabā un to vairs nedara, jo likumi to neatļauj. Imanta neizsktās, ka būtu zemes trūkums. Ierosinu autostavvietas attīstīt ainaviski. 1 stāva līmenī, vai 2. stavu līmenī, daļēji ieraktu. Atvērtu pa perimetru. Zaļo jumtu pa virsu. Ainaviski un cilvēkiem draudzīgi.
Autoriem vajadzētu pastudēt piemērus ārzemēs.
Ka reiz arzemes kadu laicinu pavadiju, dzivojot sada apala torni kaut kur pa vidu, skiet 18. vai 22.stava. Bija ari padzila un liela lodzija ar augiem, nekada vaina – katra zina ari blakusesosais tornis labi izskatijas tiesi tapec, ka plana bija regulars aplis, skatiens visai gliti slid tadam garam, nerodas iespaids par nospiedosu speku tiesi aiz loga. Vakar BBC noskatijos raidijumu, kura tika kritizeta t.s. privatmaju plavu stiepsanas, jo sada horizonala pilsetu attistiba pamatigi noplicina zemi. Ta vieta ka dabai labveligaka tika ierosinata punktveida apbuve visai ieverojama augstuma, vairak ka 50 stavi. Zemes limeni savvala, mazliet augstak gajeju un velocelini.… Lasīt vairāk »
lodžijām nekāda vaina. tikai ar mēru. pareizi janoformē. nedzīvojam jau dubaijā. 1 vai 2 katram dzīvoklim vajadzētu gan. savādāk sajūta kā būrī.
no daudzām problēmām mācās tās izdzīvojot.
torņiem ar nekāda vaina. personīgi atbalstu. dikti feini dzīvot 40 stāvā. var redzēt kā negaisa mākoņi savelkas pār pilsētu.
no vizualizācijām grūti spriest par projektu, torņu attālumiem, plāniem, stiklojumiem.
Kaut kā šķiet sasteigti izdots ‘tautās’.
Pilnībā piekrītu, ka arī privātmāju paklājs,lai nodrošinātu pilsoņus ar mitekļiem kā tas ir amerikā, nav baudāms, turklāt tas paģēr lielas teritorijas. Vidusceļš starp torņiem un privātmājām ir četrstāvīgas ēkas, kuras arī rada optimālo ietekmi uz vidi. Tas protams neizslēdz minimālās devās šur tur izvietot pa debesskrāpim. Katrā ziņā šāds monstrs atdursies pret stāvvietu problēmu, kuras pavelk pat trīs stāvos zem zemes. Veicot rupju kalkulāciju nevarēs atgūt atpakaļ būvē ieguldītos līdzekļus no medmāsām, pētniekiem, pasniedzējiem u.c. pārdodot šiem dzīvokļus. Dzīvokļu cena vienkārši dubultosies, salīdzinājumā ar to gadījumu, ja ēkās ir parezdēta tikai 1 līmeņa stāvvieta. Bet par arhitektūru un tās detaļām… Lasīt vairāk »
Savukārt līdz 13.augustam tiek pieņemtas atsauksmes par daudzstāvu (no vizualizācijas nojaušams — 26 vai 27 stāvi) dzīvojamās ēku Anniņmuižas bulvārī Imantā. Projektu apspriešanai nodod SIA Anniņmuižas nams, bet autori ir Arhitektonika.
Visi tie projekti ir ļoti nesmuki.
Abos projektos tieksme pēc kvadrātlatiem dominē pār vēlmi veidot humānu un cilvēka mērogam atbilstošu vidi ap ēkām.
Ēkas jau izskatās pieklājīgas, bet derētu sākumā atrisināt situāciju pilsētbūvnieciski.
Izskatās, ka abos gadījumos vai nu tiek pārkāpti būvnoteikumi par attālumiem starp ēkām, vai arī tiek pielietota Pujāta laikā būvvaldē ieviestā saskaņošanas shēma – ēka juridiski ir viena, (jo uz viena pagraba vai pamatiem.. vai savienota ar kaut kādu verķi … u.t.t )
pat ja izliekamies, ka viss ir oki, problēma ”kaimiņ, piedod roku” tiek realizēta diezgan izteikta.
Labvakar. Atļaušos tomēr īsu atbildi – torņu tuvināšanās vieta ir pārdomāta. Izteikt viedokļus par risinājumiem, tos neredzot, balstītus tikai uz pieņēmumiem, ka noteikti ir slikti, nav sevišķi korekti. Šeit publicētā informācija ir izteikti pilsētbūvnieciska. Līdz fasāžu konkrētiem risinājumiem vēl ļoti tālu.
Tajā pat laikā jāsaprot, ka šādas ēkas to attīstītājiem, kam pieder viens konkrēts gruntsgabals, ir komerciāli projekti. Mikrorajona infrastruktūras attīstība kopumā ir pilsētas attīstītāju rokās.
"Šeit publicētā informācija ir izteikti pilsētbūvnieciska…" Kur ir kādi situācijas plāni, stāvu plāni, griezumi, izsauļojuma analīzes? Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijā tādi ir apskatāmi?
Jā, protams.
Ar piebildi: projekta sākuma stadijā.
ko nozīmē projekta sākuma stadija?
tad ir kaut kas ko rādīt vai nē?
publicē 2 nesakarīgus torņus perspektīvē un viss. tur taču nav ko sabiedriski apspriest un komentet, jo vienkārši nav ko komonetet, jo nekā nav.
pasviež aklam sunim kaulu….
kārtejie latviešu analfabētisma brīnumi.
izskatās ka arhitektiem pascieņasarī vairs nav.
Ezergailes kundzei acimredzami ir maza nojausma ko nozīme pilsētbūvnieciska informācija. Nu ja, RTU jau neviens neko sakarīgu šaja joma nevar iemacīt. sūdīgas vizualizācijas ar 2 nesakarīgiem torņiem saukt par pilsētbūvniecisku informāciju, tas būtu analfabetisms. Varbūt vajag ārzemju žurnalus pašķirstīt, kur vizualizācijas, plāni, shēmas, diagrammas… nu tā lai ir skaidrs. kas notiek.
Jaa, ja taa palasa, vispaar smaga kritika…. diez vai shie kritizeetaaji ir apskatiijushies piedaavaatos materiaalus…..(ja godiigi, es arii ne un domaaju, ka te publiceetaa info ar’ nav pilnaa apjomaa…) Un par tiem arzemju zurnaaliem – visas taas sheemas un diagrammas ir tikai veids, kaa paraadiit arhitekta domu saprotamu paareejiem cilveekiem, un ja taadas sheemas nav, tas nemaz nenoziimee, ka arhitekts par to nav domaajis …. varbuut tu, cieniijamais "pilseetbuuvniek un plaanotaaj" ,neesi domaajis…..pameegini – buus jauki! Ir taads teiciens, ka ikviens ceļs kaut kur ved – shajaa gadiijumaa ceļa gals izbeidzas plavaa…. nu kas tas par sviestu? Buutu labi, ka… Lasīt vairāk »
vai projekta autori var paskaidrot argumentus par labu faktam, ka būves iecerētas anniņmuižas parka pusē. padomju laiku pilsētbūvnieciskā iecere par anniņmuižas parku , kuru aptver imantas mikrorajons, nebij peļama. plānā izskatās labi, realitātē parku varētu uzlabot. varbūt atstāt ‘solaris’ ēkas ka izņēmuma precedentu un projektēt otrpus anniņmuižas lokam, nevis pārveidot parku par dzīvojamo masīvu? arhitektiem darba, kā zināms, pietiek.vismaz šobrīd.
Skat pilsētas attīstības plānu. Padomju laika zaļjumi tagad ir iekrāsoti centru apbūves zonas krāsās ar 30 stāviem, šo jautājumu vajadzēja uzdot RAttPl apspriešanas laikā, tagad īpašnieki ar atļjauto 500% intensitāti šajos stāvvietu m2 pleķos kociņus nestādīs
Vispār jau būtu interesanti uzzināt, e_r_, kā Tu iztēlojies "humānu un cilvēka mērogam atbilstošu vidi ap ēkām"… pastāsti… A to, tik pamāci – "vaig tā un šitā…"
neesi domājis nomainīt profesiju? šķiet, PSEIDO KRITIĶA darba pienākumi Tev padodas labāk par pāsizpausmes pazīmēm pamatprofesijā!
Vispār raksta nosaukums ir ”aicina apspriest…”, ko arī daru.
Kur Tavā komentārā ir kaut kripata no diskusijas par arhitektūru ?
Vai ir kaut kādi rāmji kuros jāiekļaujas arhitektam, lai piedāvātu apspriešanu?
No šiem jau tikai minēt var…
…varbūt varētu abus augstceltņu apjomus pa diognāli nobīdīt vienu pret otru (skat. pievienoto koriģ. attēlu), tādējādi iegūstot lielāku atstarpi starp torņiem un, skatā no Kleistu ielas, izvairītos no divu masās līdzvērtīgu apjomu kompozīcijas. Interesanta šķiet torņu gliemežnīcas forma, kas pieļauj izmantot kontraposta principu apjomu dialogā. Parādās fasāžu plakņu variācijas – plakanās fasāžu virsmas, vert. komunikācijas – vērsumā pret otru torni. Skatā no Anniņmuižas bulvāra rodas iespaids, ka šis daudzdzīvokļu augstceltņu komplekss, savā apakšējo stāvu lakoniskajā pieslēgumā zemei un bulvāra lokam, konfliktē ar esošajām gājēju un transporta plūsmām (skat . Anniņmuižas un Dammes ielas krustojumā topošās "Metropolia" pēdējās augstceltnes izvietojumu). Iespējams,… Lasīt vairāk »
Domā, viņiem pietiek vietas tai zemesgabalā, lai tā varētu bīdīt tos apjomus gan pa diognāli, gan arī prom no ielas?
… iespējams, ja pieļauj insolācijas koncepcija, to var risināt torņus izvietojot spoguļattēlā (skat. no putna lidojuma) ??
Cits piedāvājums, plānots pavisam netālu no šiem torņiem:
http://www.rdp…e.php?id=84966
Lai arī bildītes mazas, tomēr ņemot klāt vēl plānu, nojaušams, ka ēka gan stipri vairāk dotu Imantai, kā divi jauni torņi.
Ir atpazīstams tāds Berlīnes IBA piesitiens, bet tas noteikti nav tas sliktākais. Drīzāk tieši otrādi. Skaidri nodalīta ielas publiskā telpa un iekšpagalms. Pagalmu gan laikam stipri traucē tā Lattelekom ēka. Viesnīca un bērnudārzs māju dara tikai labāku. Pirmajā stāvā Kleistu ielas pusē arī varēja nebūt dzīvokļi, bet kas cits, māja un apkaime tikai iegūtu.
Katrā ziņā, šis priekšlikums daudz vērtīgāks, kā visi citi Imantas jaunie projekti kopā.