Playtime
Režisors: Jacques Tati, 1967
Iesaka: Nora Saulespurēna
Grūti atrast vēl kādu kinogabalu, kurā arhitektūra ir tik izklaidējoša. Lai realizētu šo filmu režisors pilsētas nomalē uzcēla pats savu — modernistu Parīzi. Protams, viņš nobankrotēja, jo 1967.gadā smieties par modernismu vēl bija nemoderni un nekomerciāli.
Filma ir bezgala smieklīga kā jau visas Tatī filmas. Kas to atšķir no citām joku filmām? Tā ir ne tikai par cilvēkiem, bet, galvenokārt, par arhitektūru. Varonis — l’architect rūtainā uzvalciņā ar rulli padusē atver kolonnā ieslēptu vadības pulti un ar zināmu baudu ieslēdz mehānisko ventilācijas sistēmu; bezrāmja stikla durvju rokturu dizains nekad neatkārtojas; lietotājs un viņa kaimiņš ir lepni par savu ultramoderno mitekli ar iebūvēto televizoru…
Ja filmu jau esi redzējis, paiet pāris dienas, un gribas to visu apskatīt vēlreiz.
