Lai arī ģeogrāfijas, tuvuma un tāluma jēdzieni tīmeklī ir visai nosacīti, tomēr interesanti un vērtīgi, ja internets ļauj uzzināt vairāk par tuvākajiem kaimiņiem, tādejādi varbūt pat stiprinot zināmu reģiona identitātes apziņu. Septembrī klajā nācis portāls, kas sola piedāvāt plašu informāciju par Somijas arhitektūru.
Portāls Finnish Architecture ir veidots kā virtuāls somu arhitektūras informācijas centrs. Lapa ir paredzēta ikvienam, kas interesējas par Somijas arhitektūru, tāpēc likumsakarīgi, ka veidota angļu valodā.
Portāls piedāvā tematisku un vēsturisku informāciju par Somijas arhitektūru. Paredzēts, ka tas ļaus sekot līdzi jaunākajām ziņām un notikumiem, arhitektu birojiem un to darbiem, kā arī publikācijām. Tā kā portāls darbību sācis tikko, saturs daudzās no sadaļām vēl tikai gaidāms. Savukārt citas sadaļas kalpo kā ērti lietojams saišu katalogs, aptverot visdažādākās arhitektūras institūcijas un dokumentus. Viegli atrodamas saites uz Somijas arhitektūras skolām, tāpat — uz somu mantojuma aizsardzības un arhitektūras politikas (gan nacionālās, gan atsevišķu pilsētu — Jiveskilas un Oulu!) nozīmīgākajiem dokumentiem, kā arī linki uz portāla veidotājorganizāciju mājaslapām.
Virtuālā informācijas centra veidošanā piedalījušās nozīmīgākās Somijas arhitektūras organizācijas. Portālu nodrošina Somijas arhitektūras muzejs kopā ar Alvara Ālto muzeju, sadarbojoties ar Somijas arhitektu savienību, Somijas arhitektu biroju asociāciju un Būvniecības informācijas fondu.
Jāatgādina, ka pēdējos pāris gados pārskatāmas un pilnīgas tīmekļa vietnes izveidojušas arī Igaunijas un Lietuvas arhitektu savienības. Tajās iespējams iegūt zināmu pārskatu par šo valstu arhitektūras dzīvi un aktualitātēm. Tomēr atšķirībā no jaunā somu portāla, kaimiņzemju institūciju lapas ir vairāk vērstas uz savas valsts arhitektiem, no abām tikai igauņu lapai ir konspektīva angļu versija.
par tuvo aizrobezhu tigu ir taa, ka iguaanji ir diengan progrsiivi netikai sava domu gaitaa bet arii marketingaa, vairaakus gadus no vinjiem atpaliek lietuvieshi, kam arhitektuuras marketings ir vispaar primitiivi attiistiic, ar somiem ir cita probleema, vinjiem ir kriize… tas taa ja kadam liekas lv ir galiigi garaam, tad mierinaajumam varu teikt ka tuvaakaas valstiis visur taa ir:)
Labprāt palasītu vēlreiz šo pašu, bet latviski 😀
Vēlme ir nopietna, neskatoties uz smailiju. Vietējā pīļu dīķī nav pilnīgi nekādas informācijas par praktiskajiem procesiem, kas notiek pašu mājās, kur nu vēl pie tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Vienīgi pie britiem runā par krīzes izraisītajām problēmām, tas, ko līdz šim izdevies uziet. Vēl ir šis tas iekš USA, bet tur lietas notiek kaut kā citādāk.
Nezinu vai pats esi kādā saistībā bijis ar Somiju un tās arhitektūru, bet esot šeit nekādu krīzi nemana (īpaši arhitektūrā).
Ja nu vienīgi no tīri psiholoģiska aspekta, viņi īsti nav pārvarējuši Aalto periodu (to domāšanas veidu) , lai ietu tālāk, attīstītos.
Tomēr zināms provinsiālisms!
Pilnīgi piekrītu.. Strādājot Somijā, tiešām redzu, ka Aalto periods nav pārvarēts. Gaidu to brīdi, kad priekšnieks piedāvās ko jaunu, aizraujošu… Ne kā… Kā saka: Stuck in loop 🙁
Un krīze – gribētu zināt, kurā vietā Somijā tā slēpjas…
par tuvo aizrobezhu tigu ir taa, ka iguaanji ir diengan progrsiivi netikai sava domu gaitaa bet arii marketingaa, vairaakus gadus no vinjiem atpaliek lietuvieshi, kam arhitektuuras marketings ir vispaar primitiivi attiistiic, ar somiem ir cita probleema, vinjiem ir kriize… tas taa ja kadam liekas lv ir galiigi garaam, tad mierinaajumam varu teikt ka tuvaakaas valstiis visur taa ir:)
Labprāt palasītu vēlreiz šo pašu, bet latviski 😀
Vēlme ir nopietna, neskatoties uz smailiju. Vietējā pīļu dīķī nav pilnīgi nekādas informācijas par praktiskajiem procesiem, kas notiek pašu mājās, kur nu vēl pie tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Vienīgi pie britiem runā par krīzes izraisītajām problēmām, tas, ko līdz šim izdevies uziet. Vēl ir šis tas iekš USA, bet tur lietas notiek kaut kā citādāk.
Nezinu vai pats esi kādā saistībā bijis ar Somiju un tās arhitektūru, bet esot šeit nekādu krīzi nemana (īpaši arhitektūrā).
Ja nu vienīgi no tīri psiholoģiska aspekta, viņi īsti nav pārvarējuši Aalto periodu (to domāšanas veidu) , lai ietu tālāk, attīstītos.
Tomēr zināms provinsiālisms!
Pilnīgi piekrītu.. Strādājot Somijā, tiešām redzu, ka Aalto periods nav pārvarēts. Gaidu to brīdi, kad priekšnieks piedāvās ko jaunu, aizraujošu… Ne kā… Kā saka: Stuck in loop 🙁
Un krīze – gribētu zināt, kurā vietā Somijā tā slēpjas…