Rīga ārpus nocietinājumiem / Riga beyond the walls
Pilsētas plānotā izbūve un pārbūve no 17.gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam /
The city’s planned growth and transformation from 17th century to the First World War
Irēna Bākule, Arnis Siksna
Izdevējs: Neputns, 2009
Grāmata, kuras autori ir kultūrvēsturiskā mantojuma speciāliste Irēna Bākule un pilsētplānotājs Arnis Siksna, iznākusi pirms dažiem mēnešiem. Taču viņu pētījums ir pietiekoši nozīmīgs, un var to nosaukt par vienu ievērojamākajiem un interesantākajiem Rīgai veltītajiem izdevumiem pēdējā desmitgadē.
Grāmata atklāj to, kā no priekšpilsētu apbūves ārpus viduslaiku nocietinātinājumiem radās tas Rīgas centrs, ar ko šodien tik ļoti lepojamies. Hronoloģiski kārtotās nodaļās iztirzāti pilsētplānošanas projekti, atklājot to, kas bijis pirms leģendārā Felsko un vēl pirms Pauluči plāna, izsekojot pilsētas struktūras attīstībai — idejām un to īstenošanai laikā no 17.gs. pirmās puses līdz 19.gs. beigām. Apkopotās kartes, attēli un to analīze veido interesantu un arī aizraujošu stāstu, kura varoņi ir zviedru un krievu laiku fortifikāciju inženieri un arhitekti.
Izdevumā var atrast atbildi uz jautājumu, kas, iespējams, nodarbinājis ne vienu vien — kā radušies Rīgas kvartāli? Pētījums vēsta, ka daudzos no plānojumiem tagadējā Rīgas centra struktūrā bija paredzēti publiski laukumi — ārtelpa, kas tomēr netika izveidota un šobrīd pilsētai pietrūkst. Jaunā grāmata ļauj labāk apjaust, kur kādreiz atradās Rodenburga grāvis un vēlreiz apjēgt, ka šobrīd ar dzelzceļa uzbērumu nogrieztā Maskavas priekšpilsēta līdz Dzirnavu ielai, kādreiz ir bijusi tikpat Vecrīgai tuva un nozīmīga pilsētas daļa kā apbūve ap šodienas Brīvības ielu vai Forburga — tagadējā Ausekļa ielas apkaime.
Grāmata netieši vēlreiz atgādina, cik neatbilstoša no vēsturiskās pilsētbūvnieciskās attīstības un likumsakarību viedokļa ir bijusi Jēkaba arkāžu autostāvvietu būve Vecrīgas malā, 20.gadsimta beigās tiecoties revidēt Felsko plāna pamatideju. Protams, var jau censties apgalvot, ka automašīnas un to novietošana ir mūsdienu pilsētbūvniecības vēsturiska realitāte un, ka konkrētā būve atspoguļo Latvijas šodienas īstenību. Taču autonovietne ir visai apšaubāms pienesums Rīgas pilsētnieciskumam. To īsti neglābj pat franču maiznīca. Tomēr autostāvvieta blakus Jēkaba kazarmām ir nieks, salīdzinot ar Stokmani virs pilsētas kanāla.
Nozīmīgais izdevums lasāms paralēli latviešu un angļu valodā, taču tie nav vienkārši tulkojumi, jo autori rakstījuši katrs savu tekstu, katrs savā valodā — Irēna Bākule ir grāmatas latviešu teksta un pēdējās nodaļas autore, Arnis Siksna rakstījis tekstu angļu valodā. Tēmas un nodaļas sakrīt, bet teksti ir atšķirīgi, tomēr nonākot pie identiskiem kopīgiem secinājumiem un kopīgiem slēdzieniem.
