Project Baltia 17

Novembrī klajā nācis Project Baltia 17. numurs (3/2012), kas aplūko vienu no kartsākajām tēmām mūsdienu pilsētu attīstībā — satiksmi. Izdevumu ievada intervija ar Pensilvānijas universitātes profesoru Vukanu Vučiču (Vukan Vuchic), kurš ir viens pasaulēs vadošajiem ekspertiem attiecībā uz transportu pilsērvidē. Vučičs atbalsta publiskā transporta lomas stiprināšanu, veidojot maksas stāvvietas un rūpīgāk apsverot daudzstāvu dzīvojamo ēku izvietošanu (kas ir būtisks sastrēgumu cēlonis). Viņš uzskata, ka diskusijā par transporta problēmām centrā jāliek cilvēki, nevis auto. 

Attīstīt Vučiča sacīto, šajā numurā esam izvēlējušies Baltijas valstu piemērus, kas ilustrē veiksmīgus problēmas risinājumus dažādos līmeņos, sākot ar sistēmiskiem transporta projektiem kā metro līnija un apvedceļi Helsinkos līdz pat atsevišķām būvēm, kas rada īpaši gājējiem komfortablu vidi. Šī pēdējā joma ietver ļoti dažādas būves, pat iepirkšanās centrus. Viens no problēmu risinājumiem ir satiksmes aizvākšana zemes līmenī, pārvietojot to pazemē, kā piemērā ar Kamppi centru Helsinkos, vai arī virs zemes, — kā Pēterburgas piemērā, kur atbilstoši arhitektu biroja Vitruvius and Sons’ iecerei autostāvvieta novietota uz iepirkšanās centra jumta.

Žurnālā ir rādītas arī ēkas, ka domātas tieši kājāmgājējiem. Atgriežoties pie visdabiskākā cilvēku pārvietošanās veida, šādās būvēs kustība telpā kļūst par ceļojumu, kas bagāts ar vizuāliem un fiziskiem iespaidiem. Šādi var tikt traktēta gan ārtelpa (piemēram, pastaigu taka/tilts Zarasos Lietuvā), gan lielas ēkas iekštelpa (piemēram, Jūras muzejs Tallinā).

Daudzos gadījumos projekta efektivitāti nosaka arhitektūras elementu iekļaušana tādā kontekstā, kas var šķist sastāvam tikai no infrastruktūras. Tā ir arhitektūra, kas utilitārām struktūrām spēj piešķirt pilsētas mērogu, iekļaujot tās esošajā kontekstā, kā tas ir redzams ar Ušakova pārvadu Pēterburgā. Ar laiku šādas pieejas iedarbība kļūst acīmredzama. Reizē tā ir tādu ar cilvēku pārvietošanos saistītu būvju arhitektūra, ko nelabvēlīgi ietekmē ne vien pats transports (pateicoties sastrēgumiem un pārpildītajam publiskajam transportam, kas neļauj uztvert apkārtējo telpu), bet arī komercija. Arhitekts Pekka Helin uzsver iepriekšminētos draudus: «Šķiet, jebko, ko tu projektē, vienalga ar kādu poēziju piepildi savu arhitektūru, tirdzniecība to pārklās kā tādas glumas jūraszāles, kas aptinas klintīm».

Numura diskusiju sadaļa reaģē uz 12. Alvara Ālto simpozija tēmu par amatniecību arhitektūrā. Mūsu korespondente Ylva Frid un norvēģu biroja Snøhetta partneris Kjetil Thorsen sarunājas par to, kuri mūsdienu arhitektūras aspekti varētu tikt saukti par amatniecību.

Žurnāla jaunā sadaļa Konkursi aplūko trīs nesenus Pēterburgas konkursus. Sadaļa Design Lab, kā ierasts, aplūko piecus neliela izmēra arhitektūras darinājumus mūsu reģionā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx