Pastaiga, maijs 2015

Žurnāla Pastaiga maija numurā par arhitektūru un dizainu

  • Padomju luksusa pērles — 20. gadsimta vidū un otrajā pusē
    projektētie un celtie dzīvokļu namu eksperimentālie un specprojekti Rīgā: Modra
    Ģelža projektētais kvartāls starp Baznīcas, Stabu un Skolas ielām un Komponistu
    nams Pārdaugavā, Martas Staņas ēka Brīvības ielā 313, Veras Savisko Komponistu
    un mākslinieku māja Āgenskalna ielā 29, Ausmas Skujiņas nami Mārupē, Jāņa
    Lejnieka un Andra Kronberga projektētā ēka Miera ielā 90 un Jura Pogas kvartāls
    starp Firsa Sadovņikova, Jēkabpils un Krāslavas ielām.
  • Rīgas jaunie vaibsti — pirms krīzes iesāktie un nesen
    iecerētie dzīvojamo namu projekti Rīgas centrā un namu arhitektu atbildes,
    kādam jābūt mūsdienīgam mājoklim pilsētas centrā.
  • Lietas, vietas un notikumi arhitektūrā un dizainā, ko ir
    vērts pamanīt.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
3 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Andrejs Ģelzis

Pēdējā laikā uzkrītoši bieži tiek aizmirsts, ka arhitektūra ir kolektīva māksla un minot redzamākos, vai "izdevīgākos" projektu autorus netiek minēti pārējie, kas reizēm būtu minami pat pirmajā vietā. Uzkrītoši netiek minēts Dzintara Dribas vārds Strēlnieku muzeja sakarā. Publikācija "Pastaigā" ir šādas negatīvās tendences paraugs. Ar visu cieņu pret tēvu- tomēr ēka Stabu ielā vairāk būtu saucama kā Anniņas Reifeldes projekts līdz ar citiem 5-tās darbnīcas arhitektiem, kas pie tā strādājuši. Cilvēkam, kas vēlas rakstīt par arhitektūru vajadzēt mazliet sapringt, vai nerakstīt nemaz, Teorētiski- rakstu darbos Paviršība būtu vieglāk izskaužama? Vai kā?

Andrejs Ģelzis

Atvainojos – tekstā kļūda : arhitekte Anna Reinfelde!

Andrejs Ģelzis

Interesants piemērs ir arī rakstā minētā ēka Sadovņikova ielā 21. Man ir laba redzes atmiņa. Un bilde rādās šāda : gada skatē, lielajā izstādē Pētrbaznīcā (tādas bija pēdējos padomju gadus) uz planšetes ar minēto ēku un kvartāla projektu augšgalā bija arhitekta Kārļa Alkšņa vārds. Un logiski- viņš bija darbnīcas vadītājs, projekta galvenais arhitekts, līdzīgi kā Modris Ģelzis Baznīcas ielas kvartālam.

3
0
Lūdzu, komentējietx