Latvijas Architektūra Nr.5(67)/06
Tēma: Neoekspresionisms
Numura arhitekts: Arnis Kleinbergs
Apakšvirsraksti: Savrupmājas. Projekti. Arhis
Sadaļā Tēma Mākslas akadēmijas profesora Eduarda Kļaviņa raksts tiecas definēt neoekspresionismu arhitektūrā. Tomēr žurnāla dominējošā tēma neapšaubāmi ir tā, kas veltīta arhitektu biroja Arhis un it īpaši Arņa Kleinberga daiļradei — seši raksti.
Starp daudzajām ēkām viena no jaukākajām lietām — Ārija un Rasma — augstceltne Balasta dambī 1, kuras nosaukumā iekļauti Andra Kronberga un Arņa Kleinberga mammu vārdi. Neskaitāmo plazu, centru, ligzdu vidū — netipiski sirsnīgi un savā ziņā arī oriģināli.
Starp nozīmīgākajiem rakstiem vēl jāmin saruna par arhitektūras konkursu praksi (piedalās arhitekti U.Balodis, E.Timofejevs, A.Pirhonens, uzņēmējs N.Eglītis u.c), kā arī M.Liepas—Zemešas un A.Kublačova pārdomas pēc metropoļu reģionu plānošanai un ilgtspējīgai attīstībai veltītās konferences.
brīnišķīgs un drosmīgs zībārtes raksts par arhitektu dress code. paldies.
Jā, man arī tas vislabāk patika!
Un kāpēc ir atkal dalījums, kāda starpība, kāds reiz teica – ja stap kājām karājas, vai tad tas nosaka arhitektūras (šoreiz rakstu) kvalitāti?
Lai vai kā sen šajā žurnālā vairs neko nelasu, tikai bildes, apriebies visu laiku pārgudrais un monotonais teksts par apmēram vienu un to pašu. Un kad beidzot kaut kas krāsaināks, sūrajam latvietim nepatīk.
Paldies par krāsām!
VAR PIEKRIST KA LATVIESI DIEZGAN SUUURI RAKSTA! TAA, KA LASIIIT VAIRS NEGRIBAS! JA NU VIENIIIGI DEPRESIIIVAAAS DIENAAAS LAI VEEEL VAIRAAAAK IEDE_PRISION_EEETU UN ZIEMA ARIII NAAAAK! ES PAR NERAKSTIIISANU!
a man patika shi maja uz vaka!
brīnišķīgs un drosmīgs zībārtes raksts par arhitektu dress code. paldies.
Varjaubūt ka tā ir drosme- rakstīt par kolēģu plikajām galvām. Šajā izdevumā gan gribētos lasiit par arhitektūru un lietām, ko neapraksta sieviešu žurnālu sviestainās lappuses. Jo cik arhitektu, tik arī dress code. Bet ko gan citu no Zībartes varētu gaidīt- vienu dienu jāraksta par čībām, otru par krūzēm, trešo par arhitektūru…
Jā, man arī tas vislabāk patika!
Un kāpēc ir atkal dalījums, kāda starpība, kāds reiz teica – ja stap kājām karājas, vai tad tas nosaka arhitektūras (šoreiz rakstu) kvalitāti?
Lai vai kā sen šajā žurnālā vairs neko nelasu, tikai bildes, apriebies visu laiku pārgudrais un monotonais teksts par apmēram vienu un to pašu. Un kad beidzot kaut kas krāsaināks, sūrajam latvietim nepatīk.
Paldies par krāsām!
VAR PIEKRIST KA LATVIESI DIEZGAN SUUURI RAKSTA! TAA, KA LASIIIT VAIRS NEGRIBAS! JA NU VIENIIIGI DEPRESIIIVAAAS DIENAAAS LAI VEEEL VAIRAAAAK IEDE_PRISION_EEETU UN ZIEMA ARIII NAAAAK! ES PAR NERAKSTIIISANU!
a man patika shi maja uz vaka!