Latvijas Architektūras 164. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 164 (2023/1)
Numura tēma: Globāli lokālais potenciāls
Viesredaktore: Dina Suhanova

Žurnāla “Latvijas Architektūras” 164. burtnīcu “Globāli lokālais potenciāls” veidojusi arhitekte un Latvijas Mākslas akadēmijas pētniece Dina Suhanova. Numura fokusā ir ārvalstīs izglītotu jauno arhitektu paaudze, kas ar pasaules tvērienu un citvalstu pieredzi šobrīd aktīvi piedalās Latvijas arhitektūras scēnas veidošanā.

Žurnālā uzsvērti starptautisku un vietēju atzinību guvušās arhitektūras studijas ĒTER (Dagnijas Smilgas, Kārļa Bērziņa un Niklāva Paegles) prakses fragmenti — trīs tēmas, trīs dažādi domāšanas un prakses mērogi, atainojot arhitektu būtību, sensitīvo un kontekstuālo pieeju plānošanai, arhitektūrai un dizainam. Ilze Martinsone apskata Latvijas Arhitektūras gada balvu 2022. gadā saņēmušo sociālā atbalsta centru “Pērle” Cēsīs (“ĒTER” sadarbībā ar “Rīgers”), savukārt, rakstā par atbalsta arhitektūru Veronika Viļuma jau plašāk pētījusi dienas aprūpes centrus Latvijā. Burtnīcā Džeimsa Teilora-Fostera esejas, Pētera Vīksnas un Amritas Pūlas (SITE magazine) foto stāsta veidā apskatīta ĒTER veidotā izstāde WEIRD SENSATION FEELS GOOD: The World of ASMR Londonā.

Numurs pievēršas arī arhitektūras izglītības jautājumiem — Rudolfs Dainis Šmits atskatās vēsturē uz radikālākajiem pavērsieniem arhitektūras pedagoģijā, Dina Suhanova Messenger sarakstās ar jaunajiem ārvalstīs studējošajiem arhitektiem. Numurā vairāku autoru kolektīvs konkretizē plānus par Jaunas Arhitektūras skolas veidošanos Latvijas Mākslas akadēmijā. Par izglītību kādreiz, izaicinājumiem dizaina izglītībā, apskatot nesen tapušu modes izpētes bibliotēku Oslo, Dina Suhanova sarunājas ar arhitekti, dizaineri, profesori un modes (telpu) pētnieci Vēsmu K. McQuillan. Arhitekti Marija Katrīna Dambe un Florians Betats (NOMAD architects) uzsver aprites ekonomikas nozīmi būvniecībā un aicina arhitektiem būt klātesošiem aktuālo krīžu risināšanā. Divas publikācijas tematiski skar vietrades tēmu starptautiskā kontekstā — no Ņujorkas vēsta Prata institūta absolvente, iepriekš zināma kā teātra kuratore un producente Gundega Laiviņa. Baltijas pieredzē par izglītību caur vietrades procesiem Viļņā SODAS 2123 kultūras kompleksā dalās arhitekti no Isora x Lozuraityte studio.

2024. gadā sagaidīsim Latvijas Arhitektu savienības (LAS) simtgadi un par to, kā tās uzkrāto potenciālu savienot ar žurnālā apskatīto paaudžu un arhitektūras paradigmu maiņu, rosina domāt Ieva Zībārte. Numurā publicēts arī 2022. gadā sadarbībā ar LAS notikušo arhitektūras konkursu apskats, ko sagatavojusi Dace Kalvāne. Procesa rubrikā “Nojaukt vai nē?” Jānis Lejnieks raksta par Valmieras brāļu kapu memoriālu.

Redaktora sleja

Latvijas arhitektūrā ienākusi un spilgti sevi pieteikusi jauna starptautiski izglītotu un globāli savienotu arhitektu paaudze, kas ar citvalstu pieredzi aktīvi piedalās lokālās arhitektūras kultūras veidošanā. Numurs veidots sadarbībā ar vietēju un starptautisku atzinību ieguvušo arhitektūras studiju ĒTER. Viņi strādā dažādos mērogos, praksē integrējot eksperimentu un pētniecību, kā arī līdzdarbojas arhitektūras izglītības procesos. Viņiem ir skatījums uz stratēģisku un gudru Rīgas attīstību, viņi manifestē jauno jutīgumu un uzskata, ka tieši sensorai pieredzei, interneta kultūras, tehnoloģiju un roku darba mijiedarbībai būs arvien pieaugoša nozīme arhitektūrā un dizainā. ĒTER projektētais dienas centrs “Pērle” ieguva 2022. gada Arhitektūras Lielo gada balvu, pievēršot uzmanību ēku tipoloģijai vismazāk aizsargātajām sociālajām grupām, tāpēc šajā numurā apskatām deinstitucionalizācijas procesu atspoguļošanos arhitektūrā un arī citus Latvijā tapušus līdzīgas funkcijas projektus.

Arhitektu dienaskārtībā ir arī jautājumi par atbildīgu resursu izmantošanu, ekonomiskā un ekoloģiskā ilgtspēja, fiziskās un emocionālās labbūtības nozīme sociāli iekļaujošu kopienu veidošanā. NOMAD arhitekti uzsver aprites ekonomikas nozīmi būvniecībā un aicina arhitektiem būt klātesošiem krīžu risināšanā. Numurā konkretizējam plānus par Jaunas Arhitektūras skolas veidošanos Latvijas Mākslas akadēmijā, runājam par izaicinājumiem dizaina izglītībā ar Vēsmu K. McQuillan no Oslo, kā arī atskatāmies uz radikālākajiem pavērsieniem arhitektūras pedagoģijā. No Ņujorkas, plānošanai pievienojot urbānās ekoloģijas dimensiju, vēsta Prata institūta absolvente Gundega Laiviņa. Baltijas pieredzē par izglītību caur vietrades procesiem Viļņā dalās arhitekti no Isora x Lozuraityte studio.

Messenger sazināmies ar vairākiem ārvalstīs studējošajiem latviešiem. Viņi ir tā saucamā Z paaudze, kas meistarīgi manevrē digitālajā telpā un mainīs ne tikai darba kultūru, bet arī arhitektūras ideoloģiju un vērtības. Ieva Zībārte rosina padomāt par to, kā 2024. gadā sagaidīsim Latvijas Arhitektu savienības simtgadi un kā tās potenciālu savienot ar paaudžu un arhitektūras paradigmu maiņu.

Ceru, ka ar šo numuru būs izdevies atvērt to arhitektūras “pārlūkprogrammas” logu iespējami plaši, piesaistīt jaunāku auditoriju, aktivizēt jomas profesionāļus līdzdarboties publicistikā, redzēt gan problēmas, gan iespējas un nospraust lielus mērķus. Mums arhitektūra ir ne tikai vides veidošanas māksla un būvēšana, bet arī pedagoģijā, aktīvismā, rituālos, pētniecībā un sabiedriskajā darbā balstīts process, kur lokālai jaudai nepieciešami globāli aģenti, un tam ir potenciāls!

Dina Suhanova, numura viesredaktore, arhitekte, LMA Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta pētniece