Latvijas Architektūras 150. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 150 (2020/5)
Numura tēma: Līdzdalība

 Tematu LĪDZDALĪBA žurnālā atklāj biroja «Kkubā» ēka Laimes ābeles Rīgā, Lapu ielā, kas projektēta sadarbībā ar tās iedzīvotājiem. Jaunbūvei Valkas ielā («Didrihsons arhitekti») ir   īpaša vēsture, saistīta ar Klusā centra attīstību, bet pavisam cits stāsts ir par īres nama Tallinas ielā  pārveidi (birojs «A.I.D.E. »). Vēsturnieks Kārlis Sils vērtē cīņu par Rīgas pašvaldības īres namu apdzīvošanu 30. gados. Viktorija  Priļenska analizē cilvēku līdzdalību plānošanas spēlēs, Kristīne Budže iepazīstina ar Zonefeldu ģimenes māju Roterdamā. Žurnāls viesojas Norvēģijas mazpilsētā, kur arhitekti paši būvē vairākdzīvokļu ēku, bet Anita Pīra apraksta Annas Bates izveidoto restorānu Oslo. Savukārt Jānis Borgs dod ieskatu jūras velšu restorānā un bārā Barents Vecrīgā. Žurnāls izseko Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ekspozīcijas «Āfrikas savanna» tapšanai. Publicēti aktuālie Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja Skanstē («Adjaye Associates» un birojs AB3D ) un Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā  («Mailītis A.I.I.M.» un «Arhitekta J. Pogas birojs») projekti.

Redaktora sleja

Žurnāla “Latvijas Architektūra” pirmais numurs nāca klajā 1938. gada vasarā ar Ulmaņa valdības finansiālu atbalstu kā Latvijas Arhitektu biedrības korporatīvs izdevums. Nedz krievu, nedz vācu okupācijas režīms neatrada par vajadzīgu turpināt profesionālo ikmēneša žurnālu. Padomju varas gados, kad atļauju jauna žurnāla uzsākšanai vajadzēja saņemt Maskavā, Rīgā neatradās spēki, kas veiktu šo neiespējamo misiju. 1995. gada rudenī, jauna tirgus meklējumos — gluži kā senlaikos, vācu uzņēmējs izdevniecības “Baltika” ietvaros riskēja atjaunot profesionālu žurnālu, bet jau kā neatkarīgu izdevumu, kas domāts plašākai auditorijai.

Bija pagājuši piecdesmit gadi, kuru laikā arhitektūras jēdziens bija paplašinājies ar priekšstatiem par apkārtējo vidi un sociālo atbildību, kā arhitekta un viņa klienta Ego fantāzijas ierobežojošiem faktoriem. Iekštelpu arhitektūra bija uzplaukusi kā atsevišķa nozare, kas Latvijas mākslas akadēmijas ietvaros 60. gados bija izkarojusi tiesības pēc savas Interjera katedras arhitekta Voldemāra Šusta vadībā, un ar vārdu “interjerists” jau apzīmēja cienījamu profesiju. Pieaugošie ražošanas apjomi pieprasīja speciālistus, kurus padomju klamzīgajā leksikā dēvēja par māksliniekiem – konstruktoriem, vairoties no anglicisma “dizainers”, bet arī šī profesija tika legalizēta, un arhitekts Uldis Pīlēns kļuva par Latvijas dizaina centra vadītāju.

Atjaunotajā valstī žurnāls bija pirmais periodiskais izdevums, kas aptvēra gan  arhitektūru un dizainu, gan pilsētplānošanu un dārzu mākslu. Latvijā plānotājiem, ainavu arhitektiem un dizaineriem nav plašas iespējas uzrunāt sabiedrību, un mēs dodam vārdu visiem spēlētājiem vides kvalitātes laukumā. Arhitektūra ir politika un būvniecība – bizness. Tomēr jānošķir arhitektu ambīcijas no darījumu cilvēku peļņas.

“Latvijas Architektūra” 150. numura tēma “Līdzdalība” ir atslēgas vārds jebkura arhitektūras darba radīšanai, kā arī publikācijām par to. Jau krietnu laiku Valsts Kultūrkapitāla fonda regulārais atbalsts ir garants žurnāla pastāvēšanai, jo būvniecības process un ar to saistītais reklāmas tirgus periodiski ir pakļauts ekonomiskajām krīzēm. Neatkarīgi no tām mums ir jābūt laikmeta spogulim un seismogrāfam, kura uzdevums ir ziņot par cilvēku radītās vides veidošanas procesu tendencēm. Secinājumus mūsu lasītāji spēj izdarīt paši.

Jānis Lejnieks, Dr.Arch., žurnāla galvenais redaktors

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
4 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Nauris. Le Korbizjē brillēs. Neticu, ka visu šo sarakstījis pats. Visticamāk kāds arhitekts un kāds kas māk suitu garo ē – ēēēē…cik slikti viss pie mums dižajā sētiņā….ēēēē….dižajā i sētiņā….ēēēē…kā mēs gadiem mocamies i…ēēēē….gadiem mocāmies i…..ēēēē…nav nevienas labas vietiņas padziedāšanaj i…..ēēēē…..naudas rati sabraukuši…..ēēēē….sabraukuši….ēēēē….laiks i tos atvieglot….ēēēē….atvieglot i ….ēēēē…laiks i kaut ko izdarīti…..ēēēē….šī vietiņa mums i mīļa….mums i mīļā….ēēēē….jaunus papīrus iesaitaisīsim…..ēēēē….gribētāji rindā stāv i….ēēēē….vēl mazliet iepalemsim….ēēēē….dižajā i novadā….ēēēē…kamēr visi atlūzīs…..ēēēē….atlūzīs i….ēēēē. Un tagad visi kopā…ēēēē…. Paldies saka Lukševicam un domubiedriem. Sanāk ka profesionāļu viedoklis te nevienu īpaši neinteresē. Nams nevienam nav bijis vajadzīgs. Sestais stils sagatavojis kaut kādu ieguldījuma vērtējumu sendienās… Lasīt vairāk »

Last edited 10 mēneši pirms by Miķelis
Miķelis

Padomju cilvēku raksturo domāšana Klanu sistēmā. Klanus šodien veido oligarhi, partijas vai vienkārši lielie biznesi, kuri barojas no valsts pasūtījumiem. Agrāk tā bija komunistiskā partija. Klanu domāšanu raksturo citu ideju nepieņemšana bet domāšana kategorijās: vai jebkurš lēmums man dos tūlītēju labumu naudā vai kādās citās preferencēs – labākā pozīcijā citos pasākumos, pasūtījumu ( naudas ) ekvivalentā naudas maiņā, varas pozīcijas uzlabošanā utt. Ja Klans ir noformulējis lēmumu, tas tiek izpildīts neraugoties uz nekādām iebildēm ( ja zaudējumi kļūst nepanesami, tad Klans protams atkāpjas un pārgrupējas – skat notikumus Ventspilī ar ASV sankcijām ). Mūs gadījumā Klans ( partijas elite un… Lasīt vairāk »

Last edited 10 mēneši pirms by Miķelis
Miķelis

Klanu sistēmas paradokss – Latvijas valsts meži darbojoties kļūdās un ar smago meža tehniku izbraukā pilskalnu, atstājot rises (pilskalns ir tāda lieta, kur viss atrodas zem zemes) – šeit protams sarosās bargā Nacionālā kultūras mantojuma komanda un prasa paskaidrojumus. Savukārt Rīgas centrā nojaukt modernisma ēku un nozāģēt kokus Kronvalda parkā ir pat vēlams, jo tā ir komunisma seku likvidācijas misija. Nav jocīgi tie pieminekļu sargi? Vecrīgā sargāt katru akmeni, bet te ar buldozeru. Tas gan iederas vēsturiskā kontekstā, kad Ulmaņlaikā grāva nost Vecrīgas ēkas, kuras saistījās ar vācu baroniem un muižas pārtaisīja par skolām, slimnīcām. Bet tas diez ko neiederas… Lasīt vairāk »

Last edited 10 mēneši pirms by Miķelis
Miķelis

Vēl viens veids kā iznīcināt ēku. Pēc šī faktiski vajadzētu ierobežot dzīvojamās mājas Āgenskalnā un daļu Purvciema hruščovku ar krītošajiem balkoniem + centra namus, kuriem atdalās apmetums. Bet vispār protams smalki – Klans deva uzdevumu un ko gan tik nevar atrast vecās ēkās,- nu dabiski arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte parādīs ka ir dažas vērtīgas detaļas, kuras var demontēt, bet tā nu ēka taču ir faktiski kopija nekas dižs, gluži kā Rīgas jūgendstils; https://m.db.lv/zinas/bistamas-fasades-del-eku-elizabetes-iela-2-iezogos-500287https://m.db.lv/zinas/bistamas-fasades-del-eku-elizabetes-iela-2-iezogos-500287

4
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x