Latvijas architektūras 93. numurs

Latvijas Architektūra Nr.1(93)/11
Tēma: jaunie projekti

Jaunie projekti nenoveco — to mēģina pierādīt Latvijas
architektūra, uz vāka publicējot savulaik atzīto Modra Ģelža projektu
Mākslinieku namam Daugavmalā, kura realizāciju 70. gados pārtrauca apstākļu sakritība. Realizēto projektu klāstā arhitektes Ilzes Ratnieces  dzīvojamā ēka Daugavpilī, biroja Virtu Ventspils
jaunrades nams, Arplan Vecrīgas Vāgnera rezidence un Lejnieku projektēšanas biroja bērnudārzs Mežaparkā.  Dažādi
ir jaunākie Rīgas interjeri — no pārbagātā restorāna Dorian Grey un askētiskajam salonam RIija. Jauno pop-up tendenci pārstāv Taste Latvia salons. Par Liepājas spēju ēkas siltināšanas procesā saglabāt
padomju laikmeta interjeru
raksta Gunta Šnipke. Birojs AKA rāda
projektu ēkai Republikas ielā. Rīgas attīstībai kalpos New Hansa City Skanstē un  LU kvartāls
Torņakalnā. Par RTU diplomandiem
raksta Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, par Bilbao spēju piesaistīt starhitektus — Jānis Dripe. Analizēti Pierīgas «jaunie projekti» un par energoefektivitātes
faktora ietekme un ēku formu.

Redaktora
sleja

Nekustamo īpašumu tirgū vislabāk
kotējas projekti ar sarkano zīmogu jeb
Būvvaldes piekrišanas apliecinājumu arhitekta
darbam. Ar šo pašvaldības administratīvo
aktu, kas dod iespēju saņemt būvatļauju, tiek likta vienlīdzības zīme starp projektu un preci.
Apzīmogotam projektam ir augstāka cena nekā tādam, kurš nupat dzimis, —
pat ja tas būtu konkursa uzvarētāja darbs. Žūrijas lēmumi ir subjektīvi, un tos
vēl var apstrīdēt kāda padome, kolēģija vai cita institūcija.

Pārdodot jaunbūvi, tai līdzi nāk projekts — ar
cerību, ka tas tiks īstenots. 
Latvijas  būvniecības tirgus 21.
gadsimta pirmajā dekādē izveidojās tik pārkarsēts, ka par preci kļuva ne tikai
gatavi projekti, bet arī vīzijas,
uz kuru pamata varēja saņemt plānošanas–arhitektūras uzdevumu. To apliecināja
tirgus, kurā augstāk tika vērtēti zemesgabali ar uzdevumu nekā bez tā.

Sabiedrisko attiecību public relation ļaudis,
neapdomīgi lietojot vārdu kopu «jaunie projekti», nodeldēja tās jēgu. Tomēr
plašajā haotiski izvietoto un slikti uzbūvēto ēku klāstā ir atrodama arī kvalitatīva arhitektūra, kurā tālredzīgu pašvaldības
politiku un gudru investoru intereses apvieno pārdomāti arhitektu
risinājumi.

Arhitekts klienta uzdevumā
novērtējot gan vietas sociālos, gan klimata apstākļus, gan infrastruktūras
nodrošinājumu, rada vīziju, kas skices vai projekta veidā piešķir vietai
pievienoto vērtību. Viņa izveidotie
ēku apveidi un publikai saprotamais tēls var ieinteresēt investorus un panākt
sabiedrības izpratni un atbalstu būvniecības idejai.

Kas vispār ir «jauns projects»? 
Aalto-Musiktheater Essen Vācijā atklāja 1988.gada rudenī. Arhitekts uzvarēja projektu konkursā
1959.gadā, bet būvniecība sākās tikai 1983.gadā, septiņus gadus pēc Aalto nāves. Tik daudz laika bija
vajadzīgs, lai savāktu līdzekļus uz sāktu realizēt 24 gadus (!) vecu projektu.
Meistara rokas īpašā iezīme ir koncertzāles asimetriskais plānojums un indigo
zilās krāsas dominante interjerā. Žurnāls Opernwelt
nosauca ēku par labāko operas namu vāciski runājošajās zemēs, pasniedzot title Opera House of the Year 2008.

Vai Modra Ģelža (1929-2009) Opus Magnum jeb
Mākslinieku nama projekts Rīgā, kas ir vispersoniskākais no Meistara darbiem,
nav pelnījis līdzīgu ievērību? Varbūt varam iedomāties
šo vecpilsētas stūri apbūvētu,
izmantojot Ģelža telpisko vīziju? Attīstību gaida baznīca un kultūras centrs
Gaujienā, kuram ielikti pamati, un Kristīgā akadēmija, kuras karkass vientuļi
grezno Jūrmalas kāpu siluetu Bulduros jau kopš 2004.gada, kad klients jaunbūvi
pārdeva.

P.S. Tagad Latvijas architektūru iespējams lasīt arī iPad planšetdatorā —
apmeklē Zinio.com un izvēlies žurnāla elektronisko versiju!

Jānis Lejnieks, Dr.arch.