Latvijas Architektūras 160. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 160 (2022/3)
Numura tēma: Pilsētainavas terapija

Tematu ‘Pilsētainavas terapija’ žurnālā atklāj Ilzes Rukšānes raksts un viesredaktores Sabīnes Skudras vadītā saruna ar «ALPS ainavu darbnīcas» arhitektiem. Žurnāls iepazīstina ar Latvijas Dabas fonda izvēli, par 2022. gada dzīvotni pasludinot pilsētu. Par tolerantu dzīvošanu ainavā un kokāju pļavām raksta Viesturs Lārmanis, par Ķemeru parku vakar un šodien Natālija Ņitavska. Inga Langenfelde atklāj LU Botāniskā dārza izaugsmi simts gados, bet Evelīna Elere — Sporta pils dārzu neseno vēsturi. Agnese Čivle analizē biroja «MARK arhitekti» Saules skolu Daugavpilī un Mārīte Sprudzāne — projektu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā pārbūvei. Ievērību pelna biroja «5. iela» Latvijas valsts mežu Zemgales reģiona klientu centrs Jelgavā  un «OPEN AD» atpūtas vieta Ziemeļi. Saistošs ir Elīnas Melzobas ieskats Parīzes ēkā, kurā apvienots bērnudārzs un veco ļaužu mītne. Jolanta Tomševica iepazīstina ar «ARHIS arhitekti» paliatīvās aprūpes centru Rīgā, Katoļu ielā. Īpaši aktuāli ir Marjamā memoriāla Tallinā  un pieminekļa Gunāram Astram Rīgā apskati, kā arī prognozes par Uzvaras parka monumenta nākotni.

Redaktora sleja

24. februāris mūsu ikdienas ritējumu pārnesa tālu no pandēmijas iezīmētās trajektorijas, bet ne karadarbība, ne pandēmija nav noteicošais, bet tikai svarīgumu atkārtojošais iemesls, kādēļ “Pilsētainavas terapija” nonākusi šī numura redzeslokā. Mēs esam nonākuši līdz robežšķirtnei, kurā jāapzinās, ka vides kvalitātes uzlabošanā ir nepieciešama neatliekama rīcība. Par to signalizē sabiedrības fiziskā un emocionālā veselība, darbaspēju kritums, izsīkstošā radošumspēja un neefektīvās sadarbības prasmes.

Pamatots ir jautājums, vai mēs pienācīgi novērtējam vides ietekmi mūsu spēju un prasmju kvalitāšu noturībā un vairošanā? Kā ainavu arhitektūrā rast iespēju pamatīgāk iedziļināties vietās un teritorijās, lai sabiedrībai sniegtu atbilstošāko pilsētainavas terapiju, ja kopējā laikmeta komerciālā pieprasījumā prevalē “ātri, vienkārši un izklaidējoši”?

Mēs vēršam uzmanību uz tematiem, projektiem, principiem un pieejām, lai strādātu pilsētainavas terapijas virzienā, uzturētu profesionāļu dialogu un kopā radītu iekļaujošu pilsētvidi. Nereti mēdzam pretnostatīt pilsētas un lauku vidi, katru ar savām, tikai tām piemītošām kvalitātēm, bet labāk būtu tās samaisīt, lai uzjauktu sabiedrībai īsto veselīgās vides toni. Facebook domubiedru grupai Latvijas ainavas pievienojušies vairāk kā 19 000 dalībnieku, kas publicē pilsētu un lauku ainavu fotogrāfijas. Tieši ainava ir visus šos domubiedrus, pilsētu un laukus vienojošais.

Mums daudz vairāk jāpievērš uzmanība nevis tam, kāda ir pilsēta, bet tam, kā to uztveram un lietojam. Pilsētā ir pieejams gana plašs sajūtu sortiments, caur kuru izdzīvot pilsētainavu, darbināt maņas, piedzīvot sajūtu terapiju, radīt kultūras vērtības, bet vai mēs protam to pienācīgi pamanīt un izmantot? Varbūt to fragmentu pilsētas ainavā vienkārši ir par maz, tie nav mūsu ikdienas maršrutos, tādēļ pilsētu mēdz dēvēt par emocionāli toksisku, trokšņainu, putekļainu vidi ar galvenokārt kaitīgu ietekmi.

Nevaru tam piekrist, jo vēl ir laiks pārtraukt ielu sarkano līniju ietverto telpu ekspluatēt tikai ar pārvietošanos saistītām aktivitātēm. Ir jāatdod namu ieskauto telpu bioloģiskai un sociālai daudzveidībai, veselīgi kairinošām ietekmēm – ir jāmainās tagad. Un, ja augu valstī ir saulmīļi, ēncieši un tādi pa vidum, tad šajā pasaulē  es sevi sauktu par pilsētmīli.

Sabīne Skudra, ainavu arhitekte

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx